|
Diabēts, saldinātāji un stēvija
Ēšanas laikā mūsu ķermenis uzņemto ēdienu sadala vairākās vielās –
olbaltumvielās, ogļhidrātos, taukos. Uzņemtās barības vielas tiek
sašķeltas, lai tās būtu iespējams izmantot organisma dažādu funkciju
uzturēšanai.
Ogļhidrātiem bagāti produkti, tādi kā maize, makaroni, rīsi, kartupeļi
un graudaugi tiek sagremoti vispirms un monosaharīdu veidā caur zarnu
trauktu iekļūst asinīs. Monosaharīdi, tādi kā glikoze, ir pirmie mūsu
organismā, kurus sašķeļot ir iespējams salīdzinoši strauji paaugstināt
enerģijas daudzumu.
Lai glikozi organismam tomēr būtu iespējamas izmantot, tai caur šūnu
membrānām un asinsriti jānokļūst ķermeņa šūnās. Glikozes vielmaiņas
procesos cilvēka organismā ļoti svarīgs ir hormons insulīns.
Insulīns ir aizkuņģa dziedzera hormons, kuru producē Langerhansa šūnas
(sauktas arī beta šūnas, ß), kas stimulē mūsu ķermeņa šūnas un nodrošina
cukura apriti organismā ar asinsrites sistēmas palīdzību.
Gadījumā, ja mūsu ķermenis nevar pareizi pārstrādāt glikozi, tā
uzkrājas asinīs vai arī organisms glikozi izmanto nepilnīgi, un tas
noved pie cukura diabēta veidošanās. Diabēts ir saslimšana, kas
raksturojama, kā organisma nespēja kontrolēt cukura līmeni asinīs.
Cukura uzkrājums asinīs noved pie šūnu atmiršanas, kas izraisa
neatgriezeniskus acu, nieru, nervu sistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas
bojājumus.
Pastāv divu veidu cukura diabēts: 1.tipa jeb insulīnatkarīgais un
2.tipa jeb insulīnneatkarīgais. 1.tipa diabēts sastopams 10-15%
gadījumos. Aizkuņģa dziedzera ß šūnas neražo insulīnu pietiekošā
daudzumā (insulīna deficīts). Tāpēc insulīns no slimības konstatēšanas
brīža ievadāms injekciju veidā. Tā ir vienīgā iespēja likvidēt insulīna
trūkumu. Parasti ar šo slimību saslimst bērni un jauni cilvēki.
2.tipa diabēts satopams 85-90% gadījumos. Insulīna ražošana aizkuņģa
dziedzerī ir traucēta (par maz un par lēnu) un insulīns nedarbojas
pietiekoši efektīgi (rezistence). Parasti konstatē cilvēkiem pēc 40 gadu
vecuma. 2. tipa diabētu ārstē ar veselīga uztura un regulāra ēšanas
režīma palīdzību, piemērotu fizisku aktivitāti un cukuru asinīs
pazeminošiem medikamentiem. Dažkārt nepieciešamas arī insulīna
injekcijas.
Raksturīgākie 1.tipa diabēta simptomi ir slāpes, bieža urinēšana,
nogurums un nepamatots svara zaudējums. 2. tipa diabēta slimniekiem
iepriekš minētie simptomi var neizpausties.
Risks saslimt ar 2.tipa diabētu ir cilvēkiem, kuriem ir vairāk par 40
gadiem, ir liekais svars vai ir konstatēts diabēts kādam no ģimenes
locekļiem, ir augsts asinsspiediens un augsts tauku īpatsvars asinīs.
Šajā gadījumā var mēģināt cīnīties ar diabētu, izmantojot naturālo jeb
dabas terapiju.
Ieteikumi veselīgam dzīvesveidam
Lietojiet uzturā mazāk ogļhidrātu saturošos produktus, tādus kā, maize,
kartupeļi, pārstrādātā labība ar augstu glikozes indeksu. Glikēmiskais
indekss parāda, kādā mērā katrs ogļhidrātus saturošais produkts kāpina
cukura līmeni asinīs un stimulē insulīna produkciju. To izsaka
procentos, salīdzinot ar kādu noteiktu standartu, visbiežāk: 10 g
glikozes pieņemot par 100%.
Lietojiet uztura balasta vielu saturošus produktus, izvairīties no
„Snack” „Fastfood” tipa ēdieniem, piekopiet aktīvu dzīvesveidu.
Notievēšana var palīdzēt 2. tipa diabēta gadījumos. Fiziskā slodze
palīdz atbrīvoties ne tikai no liekā svara, bet arī paaugstināt insulīna
sensibilitāti. Ieteicams lietot uzturā hromu, kas palīdz ķermenim
glikozes vielmaiņā.
Ieteicams uzturā lietot vitamīnus - B, C, E, D un minerālvielas
- magniju un cinku. Cilvēkiem ar diabētu bieži trūkst galvenie uztura
elementi. Nedrīkstētu aizmirst arī par dabīgiem līdzekļiem, piemēram,
aknu un aizkuņģa dziedzera jeb pankreasa darbību, ko veicina kaktusu
dzimtas augs nopaleja (nopal).
Kā vienu no dabīgajiem līdzekļiem, kas var aizvietot cukuru bez
jebkādām blakusparādībām ir stēvija. Šā brīža tehnoloģijas ļauj piedāvāt
dažādus stēvijas izstrādājumus: sausās lapas, pulveri, sīrupu,
tabletes, kas ir piemērotas dzērienu saldināšanai un ēdiena
pagatavošanai un konservēšanai.
Dr. Rita Louise
| 
