Asinszāles laksti (herba Hyperici) Asinszāle
dziedināšanas mērķiem tiek izmantota jau vairāk kā 2400 gadu. Asinszāli
pielietoja, lai uzlabotu kuņģa, zarnu un visu gremošanas orgānu
darbību, novērstu žultsakmeņu veidošanos un žults aizturi žultspūslī,
uzlabotu asinsriti. Senatnē augam piedēvēja savelkošas, antiseptiskas,
sāpes remdinošas īpašības. Nesenākā pagātnē asinszāle arvien vairāk
kļuvusi pazīstama kā līdzeklis pret depresiju.
Augu nav ieteicams lietot lielās devās. Var pastiprināt jūtību pret
saules gaismu.
Auza (Avena sativa) Jau
senatnē auzas izmantoja ne tikai pārtikā, bet arī medicīnā. Tās
pielietoja organisma stiprināšanai, tonizēšanai, cukura līmeņa
pazemināšanai asinīs, apetītes rosināšanai, kā arī, lai mazinātu vēlmi
pēc narkotiskajām vielām.
Meža avenes laksti (herba Rubi idaei) Senatnē
meža aveņu lakstiem piedēvēja savelkošu, sviedrējošu, spazmolītisku,
pretiekaisumu, antitoksisku, sāpes remdinošu iedarbību. To izmantoja
arī, lai uzlabotu vielmaiņu, pazeminātu temperatūru un saaukstēšanās
simptomus, veicinātu gremošanas orgānu darbību.
Āboli (Malus domestic) Ābolus
senatnē ieteica sirds un asinsvadu sistēmas un gremošanas sistēmas
traucējumu gadījumos, organisma attīrīšanai, spēcināšanai.
Ābolmētras lapas (folia Menthae suaveolans) Ābolmētru
tēju senatnē izmantoja ne tikai dēļ atsvaidzinoši patīkamās garšas, bet
arī pret nelabu dūšu, vemšanu, caureju, gripas un saaukstēšanās
gadījumos, kā arī pret reimatismu un nervu sāpēm.
Baldriāna saknes (rhizomata cum radicibus Valeriana) Senatnē
balderiāna saknei piedēvēja izteikti nomierinošu darbību. Uzskatīja, ka
tā palīdz pret galvassāpēm, miega traucējumiem, mazina baiļu sajūtu,
pazemina asinsspiedienu, paplašina asinsvadus, mazina spazmas, krampjus,
veicina gremošanas sistēmas darbību.
Ehinācija (Echinacea purpurea) Ziemeļamerikas
indiāņi ehinācijas senatnē izmantoja pret klepu, kuņģa sāpēm,
galvassāpēm, brūču dezinficēšanai. Uzskatīja, ka augam ir antiseptiska,
imunitātes stiprinoša iedarbība.
Islandes ķērpis (Cetraria Islandica) Islandes ķērpim ir apvelkoša, dziedinoša, spēcīgi izteikta antimikroba darbība.
Lieto ēstgribas uzlabošanai, kā vispārēju spēcinošu līdzekli, pie plaušu tuberkulozes, garā klepus, bronhiālās astmas.
Kaķpēdiņas ziedi (flores Helichrysi arenarii) Senie
cilvēki uzskatīja, ka kaķpēdiņa uzlabo vielmaiņu, veicina kuņģa sulas
un aizkuņģa dziedzera sulas izdalīšanos. Uzskatīja, ka ziedos esošajām
rūgtvielām ir diurētiskas īpašības, tāpēc tās pielietoja pret
reimatismu, artrītu, tūsku, nieru slimībām.
Kaķumētras lapas (Nepeta cataria) Senatnē
kaķumētra izmantota apetītes rosināšanai, gremošanas un kuņģa darbības
uzlabošanai. Pielietoja, lai mazinātu kuņģa un zarnu krampjus, vēdera
uzpūšanos, novērstu sāpes mēnestruāciju laikā. Kaķumētru pielietoja arī
saaukstēšanās gadījumos elpceļu iekaisuma un bronhīta gadījumos. Augu
uzskatījuši arī kā nomierinošu līdzekli bezmiega, nervozitātes,
histērijas, melanholijas gadījumos.
Kliņģerītes ziedi (flores Calendulae) Krāšņo
ziedu dēļ , iesākumā augs izmantots kā krāšņumaugs, bet vēlāk arī
kulinārijā un dziedniecībā. Cilvēki senatnē kliņģerītes izmantojuši
kuņģa, divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, žultsceļu, žultspūšļa, aknu, acu,
ausu, smaganu, iekaisuma gadījumos. Uzskatījuši, ka kliņģerīšu tēja
iedarbojas nomierinoši, pazemina asinsspiedienu, stimulē sirdsdarbību,
mazina menstruāciju, dzemdību un pēcdzemdību sāpes.
Kumelītes ziedi (flores Chamomillae) Viens
no pirmajiem ārstniecības augiem Ēģiptē, kuru iedzīvotāji paši sākuši
audzēt. Jau tur tika atklātas auga nomierinošās, antiseptiskās, brūču
dziedējošās un gremošanas sistēmas uzlabojošās, vēdera uzpūšanās
mazinošās īpašības. Kumelīšu uzlējumus jau no seniem laikiem izmanto arī
tautas kosmētikā – gan matiem, gan ādai.
Ķimenes augļi (fructus Carvi) Senatnē
uzskatīja, ka ķimeņu augļi palīdz pret vēdera uzpūšanos, kuņģa spazmām,
sāpēm menestruāciju sāpēm, sekmē atkrēpošanu, stimulē piena sekrēciju,
uzlabo apetīti, piemīt pretiekaisuma iedarbība.
Māllēpes lapas (folia Farfarae) Senatnē
uzskatīja, ka māllēpes lapās esošās vielas atvieglo klepošanu, sekmē
krēpu izdalīšanos, novērš kakla un plaušu kairinājumu. Māllēpju lapām
piedēvēja pretiekaisuma, dziedinošas, mīkstinošas, nedaudz sviedrējošas
un žultsdzenošas īpašības.
Mārsila laksti (herba Serpylli) Pēdējos
gados augu iesaka alkoholisma ārstēšanai, līdz tam mārsila lakstus
pārsvarā izmantoja, lai veicinātu gremošanu, mazinātu gāzu uzkrāšanos,
novērstu un apturētu caureju, mazinātu klepu, astmu, bronhītu, veicinātu
atkrēpošanu. Piedēvēja antiseptisku, pretiekaisuma iedarbību.
Melisas lapas (folia Melissae) Jau
vairākus gadsimtus iepriekš cilvēki piedēvējuši melisas tējai
nomierinošu, atslābinošu, sāpes remdinošu, sviedrējošu, gāzu izdalīšanās
veicinošu iedarbību. Melisa pazemina asinsspiedienu, tādēļ nedrīkst
lietot cilvēki ar zemu asinsspiedienu.
Meža malvas laksti (Malva sylvestris) Meža malvu izmantoja pret klepu un citām elpošanas orgānu slimībām, pret caureju un kuņģa slimībām.
Nātres lapas ( folia Urticae) Senatnē
nātri izmantoja vispārējai organisma tonizēšanai, attīrīšanai,
asiņošanas apturēšanai, asinsvadu un elpošanas centra darbības
uzlabošanai. Uzskatīja, ka augam piemīt pretiekaisuma, vielmaiņu
normalizējoša, žultsdzenoša, audu atjaunojoša iedarbība.
Pelašķa laksti (herba Millefolii) Senajā
Romā un Grieķijā pelašķus sauca par „Herba Militaris” – militāro augu,
jo tā pretiekaisuma īpašības jau sen izmantoja brūču dziedināšanā. Senie
cilvēki pelašķu tējai piedēvēja pretiekaisumu, antiseptisku iedarbību.
Uzskatīja, ka pelašķu tēja rosina ēstgribu, mazina gāzu uzkrāšanos,
palīdz pret saaukstēšanos, drudzi, pazemina temperatūru, aptur asiņošanu
un veicina brūču dzīšanu.
Pelašķus nedrīkst lietot grūtniecības laikā.
Pienenes saknes (radices Taraxaci) Jau
auga latīniskais nosaukums "officinale" norāda, ka to senatnē izmantoja
ārstniecībā. Pieneņu saknēm piedēvēja organismu attīrošas, vēdera
izejas un apetīti veicinošas īpašības. Izmantoja arī aknu, nieru slimību
ārstēšanai, žultsakmeņu, urīnpūšļa akmeņu, podagras un reimatisma
gadījumos.
Piparmētras lapas (folia Menthae piperitae) Jau
Senajā Romā un Grieķijā piparmētra bijusi lielā cieņā dēļ tās
atsvaidzinošās iedarbības. Tur cilvēki svētkos paši sevi kronējuši
piparmētru vainagiem un galdus pušķojuši piparmētru atvasēm. Piparmētrai
piedēvēja nomierinošu, pretsāpju un pretiekaisumu iedarbību.
Dziedniecībā no auga lapām gatavoja zāļu tēju asinsrites uzlabošani,
sirds asinsvadu paplašināšanai, kuņģa, zarnu darbības traucējumu
novēršanai.
Nav vēlams dot stipru piparmētru tēju bērniem.
Rasaskrēsliņa laksti (herba Alchemillae) Rasaskrēsliņš
savu latvisko nosaukumu ieguvis dēļ rasas pilieniem, kas sakrājas uz
auga lapām, bet savu latīnisko nosaukumu "Alchemilla" augs ieguvis no
viduslaikiem, kad alķīmiķi raskrēsliņu sakrātos rasas pilienus izmantoja
cenšoties pārvērst metālu par zeltu. Senatnē rasaskrēsliņiem piedēvēja
asiņošanu apturošu, savelkošu, pretiekaisumu iedarbību. Uzskatīja, ka
veicina atkrēpošanos, tonizē gremošanas sistēmas darbību, uzlabo
vielmaiņu, regulē menestruālo ciklu, veicina piena sekrēciju, dziedē
brūces.
Raudenes laksti (herba Origani) Šim
bišu un taureņu tik iemīļotajam augam ir ļoti sena vēsture
dziedniecībā. Grieķi to lietoja ļoti plaši kā antiseptisku līdzekli gan
ārējām, gan iekšķīgām infekcijām. Uzskatīja, ka augam piemīt
nomierinoša, antiseptiska, sāpju mazinoša, gremošanu stimulējoša, garā
klepus mazinoša, sviedrējoša iedarbība. Ārīgi pielietoja kā
pretiekaisuma līdzekli mutes dobuma, mandeļu, ādas iekaisumu gadījumos.
Grūtniecēm nav ieteicams lietot iekšķīgi.
Rudzupuķes ziedi (flores Centaurea cyani) Senatnē
rudzupuķes izmantoja pret klepu, spazmu mazināšanai, ēstgribas
rosināšani, žults izdalīšanās stimulēšanai. Tai piedēvēja tonizējošu,
pretiekaisuma, pretdrudža, sviedrējošu iedarbību.
Ārstniecības salvija (Salvia officinalis) Salvijas
lapu biogēnajām vielām ir pretiekaisuma, antiseptiska, savelkoša
iedarbība. Tās veicina žults sekrēciju un gremošanas sistēmas darbību,
pavājina sviedru, piena un siekalu dziedzeru darbību, normalizē
dzimumdziedzeru funkcijas, nostiprina nervu sistēmu. Lieto kuņģa un
zarnu iekaisuma gadījumos, gāzu izvadīšanai no zarnu trakta, aknu un
žultspūšļa iekaisuma ārstēšanai. Ja nepieciešams pārtraukt bērna
zīdīšanu, procesa atvieglošanai, kas savukārt mazina piena sekrēciju
(nav ieteicams lietot grūtniecības pertiodā).
Sirds mātere (cardiaca) Lieto
pret sirds vājumu, sirds ritma regulēšanai pret sirds un asinsvadu
neirozi un pārpūli, bezmiega, spriedzes un stresa gadījumā.
Tautas medicīnā māteres izanto kā nomierinošu sirdslīdzekli,
paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Tās lieto epilepsijas, anēmijas,
aizdusas, impotences, kuņģa un zarnu slimību gadījumā.
Dažkārt māteres iesaka lietot arī jaunajām māmiņām laktācijas stimulēšanai mazuļa zīdīšanas laikā.
Sarkanā āboliņa ziedi (Trifolium pratense) Tā
antiseptisko iedarbību novēroja jau senie cilvēki, lietojot gan ārēji-
brūču un apdegumu dziedēšanai, gan iekšēji – klepus, kakla sāpju un
caurejas apstākļos. Senatnē cilvēki izmantoja kā vielmaiņas produktu
izvadīšanas, urīndzenošu, organisma izturības paaugstinošu, atkrēpošanas
līdzekli.
Upenes augļi (Ribes nigrum) Jau
senatnē novēroja upeņu pretiekaisumu, pretcaurejas, sviedrējošu,
atkrēpojošu, temperatūru pazeminošu, ēstgribu rosinošu, vielmaiņu
normalizējošu iedarbību. To izmantoja arī kā antiseptisku līdzekli un
organisma imunitātes stiprināšanai.
Vērmeles laksti (herba Artemisiae absinthii) Lai
gan pēc daudzu biologu uzskatiem vērmele esot rūgtākais ārstniecības
augs, tam ir augsta bioloģiskā vērtība. Jau senatnē cilvēki vērmelei
piedēvējuši nomierinošu, pretiekaisuma, pretsāpju, prettārpu iedarbību.
Senie cilvēki vērmeļu tēju izmantojuši, lai rosinātu ēstgribu, veicinātu
gremošanas orgānu darbību, gāzu novadīšanu.
Tīruma kosas laksti (Herba Equiseti Arvensis) Tautas
medicīnā kosu lakstus lieto visvairāk kā diurētisku un asiņošanu
apturetāju līdzekli. Drogas novārījumu lieto kā asins sastāva uzlabotāju
līdzekli, plaušu slimību, nierakmeņu, podagras, reimatisma, tūskas
ārstēšanai, pret urīna nesaturēšanu naktīs, kā arī menustrāciju
regulēšanai.
Trejkrāsu vijolītes laksti (herba Violae tricoloris) Senatnē
augu izmantoja galvenokārt elpošanas slimību - klepus, garā klepus,
bronhīta gadījumos, reimatisko sāpju, podagras, ādas slimību gadījumos
pret stipru niezi, vēdera izejas mīkstināšanai, organisma attīrīšanai.
Vīgriezes ziedi (flores Filipendulae ulmariae) No
vīgriezes agrākā zinātniskā nosaukuma "Spirea ulmaria" atvasināts vārds
aspirīns, dēļ augstā salicilskābes daudzuma augā. Uzskatīja, ka augs
palīdz attīrīt organismu, piemīt sviedrējoša, nomierinoša, urīndzenoša
iedarbība, mazina reimatisma izpausmes, mazina drudzi, uzlabo gremošanu
un vielmaiņu, nomierina stresa situācijās.
