Rudens
ir ražas laiks, kad vislabāk var sevi palutināt ar pašmāju dārza
veltēm. Populārākie no Latvijas dārzeņiem ir ķirbji, burkāni, kāļi,
sīpoli, bietes un rutki.
Ķirbis
100g ķirbja vidēji satur:
Olbaltumvielas: 1,2 g
Ogļhidrātus: 4,6 g
Taukus: 0,1 g
Balastvielas: 2,2 g
Beta karotīns: 0,582 mg
Kālijs: 564mg
Fosfors:- 74 mg
Enerģētiskā vērtība: 24,6 kcal
Ķirbis
ir ļoti diētisks un ļoti veselīgs produkts. To uzturā var lietot gan
svaigu, gan dažādi termiski apstrādātu, piemēram, vārītu, tvaicētu vai
marinētu. Organisms viegli pārstrādā ķirbi, tā lietošana uzturā veicina
gremošanu un palīdz no organisma izvadīt kaitīgās vielas.
Uzturā
izmantojamas ir visas ķirbja sastāvdaļas un katra no tām sniedz labumu
organismam. Piemēram, ķirbju sula noderēs kā līdzeklis pret sliktu dūšu,
tāpēc to iesaka lietot grūtniecēm un cilvēkiem, kam ir jūras slimība.
Ķirbju sula tiek ieteikts arī kā temperatūras pazeminošs līdzeklis un
tai piemīt arī urīndzenoša un žultsdzenoša iedarbība, kā arī viegla
caurejas un pretiekaisuma darbība.
Ķirbju
sēklās atrodas reti sastopamam aminoskābe – kukurbitīns. Ķirbju sēklās
esoši fitosteroli palīdz samazināt holesterīna līmeni, tāpat tās var
palīdzēt kā pretiekaisuma līdzeklis pie artrīta. Ķirbju sēklas būs
garšīgas un veselīgas piedevas dažādiem salātiem vai maizītēm.
Ķirbju
lietošanai uzturā nav kontrindikāciju, tos droši var lietot grūtnieces,
nieru slimnieki un bērni. Bez tam, ķirbi glabāts sausā un vēsā vietā
saglabājams līdz pat nākamajai vasarai.
Burkāni
100g burkāna vidēji satur:
Olbaltumvielas: 1 g
Ogļhidrātus: 4,8 g
Taukus: 0,1 g
Balastvielas: 3,6 g
Beta karotīns: 7,72 mg
Kopējie karotinoīdi: 11,10 mg
Kālijs: 290 mg
Enerģētiskā vērtība: 25 kcal
Rudenī burkāni nav vairs tik saldi kā vasarā, tomēr vēl joprojām tie bagātīgi satur veselībai nepieciešamās uzturvielas.
Burkāni
ir ar A vitamīna provitamīnu - beta karotīna bagātākais dārzenis, kas
ir ļoti labs antioksidants. Antioksidanti pasargā brīvo radikāļu
kaitīgās ietekmes uz organismu, tādā veidā palīdzot samazināt ļaundabīgo
audzēju, sirds un asinsvadu slimību risku. A vitamīns var palīdzēt
uzlabot redzi. Pētījumi liecina, ka ar beta-karotīnu bagāts uzturs spēj
samazināt sirds slimību risku pat līdz 60%, par 20% samazina risku
saslimt ar krūts vēzi, par 50% saslimšanu ar citu iekšējo orgānu
ļaundabīgajiem audzējiem. Īpaši burkānus lietot uzturā iesaka cilvēkiem,
kas smēķē vai ir pakļauti cigarešu dūmiem. Pētījumi rāda, ka, apēdot
vienu burkānu dienā, risks saslimt ar plaušu vēzi samazinās par 50%.
Regulāri lietojot burkānus uzturā, stabilizējas cukura līmenis asinīs.
Bietes
100g burkāna vidēji satur:
Olbaltumvielas: 1,5 g
Ogļhidrātus: 8,4 g
Taukus: 0,1 g
Balastvielas: 2,5 g
Beta karotīns: 0, 11 mg
Kālijs: 336 mg
Fosfors: 45 mg
Dzelzs: 0,9 mg
Folskābe: 0,083 mg
Enerģētiskā vērtība: 41,2 kcal
Tautas
medicīnā bietes tiek uzskatītas par lielisku organisma attīrītāju. Tām
ir vesela virkne labo īpašību, kas pasargā organismu no dažādām
saslimšanām –uzlabo vēdera izeju, samazina holesterīna līmeni par
30-40%, samazina sirds un asinsvadu slimību risku, saslimšanas risku ar
kuņģa un resnās zarnas vēzi. Bietēs esošās balastvielas mazina toksisko
vielu iedarbību. Bietes ir arī lielisks dzelzs, magnija un fosfora
avots. Tās īpaši ieteicamas grūtniecēm un vecākiem cilvēkiem. Bietes
satur daudz folskābes, kas nodrošina normālu šūnu augšanu, tā īpaši
nepieciešama grūtniecības laikā. Topošās māmiņas, kuru uzturā ir
pietiekams folskābes daudzums, pasargā savus mazuļus no nervu caurulīšu
defekta riska.
Kā
zināms, bietes ir lieliska sastāvdaļa salātiem tās ieteicams vārīt
veselas ar mizu. Salātos tās lieliski gatavot kopā ar rīvētiem burkāniem
un āboliem. Svaigi spiesta biešu sula pasargā organismu no ar pārtiku
uzņemto nitrātu kaitīgās iedarbības. Tomēr jāatceras, ka biešu sulu nav
ieteicams dzert vairāk par 100 ml dienā, pirms lietošanas biešu sulu
ieteicams nostādināt, nevis dzert uzreiz. Vislabāk to dzert atšķaidītu,
kopā ar kādu citu sulu, piemēram, burkānu, ābolu vai vienkārši ar ūdeni.
Kāļi
100 g kāļu vidēji satur:
Enerģētiskā vērtība: 34,7 kcal
Olbaltumvielas: 1,2 g
Ogļhidrātus: 7,2 g
Taukus: 0,2 g
Balastvielas: 2 g
Kālijs: 227 mg
Fosfors: 31 mg
C vitamīns: 33 mg
Kāļa
lietošanai uzturā ir pozitīva nozīme. Kālis ir lielisks C vitamīna
avots. Šo dārzeni uzturā lietot iesaka cilvēkiem, kas slimo ar astmu un
cieš no citiem elpošanas traucējumiem. Kālis satur šķiedrvielas, kas
pasargā no sirds un asinsvadu saslimšanām, veicina zarnu peristaltiku.
Kāļos esošais K vitamīns samazina ļaundabīgo audzēju risku. Šis dārzenis
ir arī labs flavonoīdu avots, kas palīdz stiprināt asinsvadus.
Rutki
100 g rutku vidēji satur:
Olbaltumvielas: 1,1 g
Ogļhidrātus: 3 g
Taukus: 0,2 g
Balastvielas: 2,5 g
Kālijs: 322 mg
Fosfors: 29 mg
C vitamīns: 27 mg
Enerģētiskā vērtība: 20 kcal
Rutki
ir ļoti veselīgi zobiem, smaganām, matiem un nagiem. Tie satur daudz C
vitamīna un palīdz mazināt nogurumu, cīnīties ar stresu un stiprina
organisma aizsargspējas. Rutkus ieteicams lietot arī cilvēkiem, kas cieš
no plaušu slimībām. Šis dārzenis veicina vēdera izeju, uzlabo
gremošanu, zarnu trakta darbību, palīdz samazināt lieko svaru,
atbrīvoties no žultsakmeņiem, kā arī samazināt tūsku un atbrīvoties no
liekā šķidruma. Rutks ir labs palīgs cīņā pret iesnām.
Sīpoli
100 g rutku vidēji satur:
Olbaltumvielas: 1,3 g
Ogļhidrātus: 4,9 g
Taukus: 0,1 g
Balastvielas: 1,8 g
Kālijs: 135 mg
Fosfors: 42 mg
Enerģētiskā vērtība: 27,5 kcal
Sīpolus
Pasaules Veselības organizācija iesaka lietot profilaktiski pret
aterosklerozi, tie veicina apetīti. Sīpolu ekstraktus izmanto klepus,
saaukstēšanās, astmas un bronhītu ārstēšanai. Pētījumos tika pierādīts,
ka sīpoli īpaši labvēlīgi ietekmē alerģijas izraisītas bronhiālās astmas
lēkmes un samazina to biežumu. Sīpoli palīdz arī samazināt
asinsspiedienu, pasargā no aterosklerozes veidošanās un samazina sirds
asinsvadu slimību riska, samazina ļaundabīgo audzēju risku. Sīpoli satur
arī daudz C vitamīna. Sīpolus lietot uzturā iesaka diabēta slimniekiem.
Pierādīts, ka regulāra svaigu sīpolu lietošana uzturā palīdz samazināt
un nostabilizēt cukura līmeni asinīs, ko nodrošina sīpolos esošie
flavanoīdi.
Ķiploki
100 g svaigu ķiploku vidēji satur:
Olbaltumvielas: 6,4 g
Tauki: 0,5 g
Ogļhidrāti: 31,6 g
Balastvielas: 1,5 g
Fosfors: 160 mg
Kālijs: 400 mg
C vitamīns: 8,2 mg
Enerģētiskā vērtība: 161 kcal
Ķiploka
lietošana uzturā palīdz cīnīties ne tikai pret saslimšanu ar gripu.
Pētījumos pierādīts, ka cilvēki, kas regulāri uzturā lieto ķiplokus,
retāk slimo ar prostatas, kuņģa un resnās zarnas vēzi. Ķiploki darbojas
arī kā antikoagulanti, kas šķidrina asinis, tādējādi samazinot trombožu
risku. Lai arī cik izslavēti ir dažādi uztura bagātinātāji ar ķiploku
ekstraktu, to iedarbība nekad nebūs tik spēcīga, kā svaiga ķiploka
lietošana uzturā.
