Latvijas kvēpināmie augi.
Kadiķis.
No kadiķa zāļu sievas
gatavo ārstnieciskās ziedes, kvēpināmos zariņus un nūjiņas, kompreses
slotiņas, vannas ekstraktus, izvilkumus skalojumiem un ogu tējas. Ogas
lieto arī kulinārijā dažādās medījuma gaļas receptēs. Kadiķi ārstniecībā
lieto kā antiseptiķi pret elpošanas ceļu slimībām, artrītu, pinnēm,
blaugznām, ādas iekaisumiem, pret aptaukošanos, pārēšanos
un pārlieku alkoholu. Kadiķis uzlabo vielmaiņu, izvada lieko šķidrumu,
dzen urīnu, ārstē muguras sāpes, mazina radikulītu, mazina muskuļu
spazmas, krampjus, uzlabo asinsriti dziļi muskuļos, uzlabo intuīciju,
ieteicams pie nervu vājuma, sliktas atmiņas, bezmiega. Kadiķa aromāts
stiprina imunitāti, dezinficē un atbaida insektus, attīra enerģētisko
lauku un relaksē.
Novārījums
Novārījumus, uzlējumus un tējas gatavo, ņemot ēdamkaroti augļu uz glāzi verdoša ūdens. Izdzer vienā dienā.
Kadiķu
ogu tinktūru gatavo: 100 g ogu aplej ar 0,5 l degvīna uz 10 dienām.
Nokāš un lieto pa ēdamkarotei uz glāzi pelašķu vai citu pretklepus tēju.
Ar tinktūru var ierīvēt arī slimās locītavas, piemēram, ja ir
poliartrīts.
Viss
kadiķis: ogas, skujas, miza, sveķi, koksne un saknes izmantojams kā
dziedinošs līdzeklis. Tomēr labākās būs tā ogas. Drogas ievāc dažādos
gadalaikos: saknes – rudenī, jaunās atvases, koksni, mizu – pavasarī,
sveķus – vasarā, bet ogas – oktobrī, novembrī, tad, kad tās ir gatavas –
melnā vai tumši zilganā krāsā. Ogas žāvē plānā slānī aptuveni 20°C
temperatūrā, ik pa reizei apmaisot. Ogas lieto tējām, uzlējumiem un
tinktūrām. Kā vitamīna avotu ieteicams apēst 3-5 ogas dienā. Ja zudusi
ēstgriba, ir nepatīkamas atraugas un meteorisms, dienā jāapēd 3-4 paegļa
ogas.
Kadiķa ogu tēju pagatavo, ņemot 1 tējkaroti sausu
ogu, aplejot ar glāzi verdoša ūdens un ļaujot ievilkties aptuveni 20
minūtes. Ieteicamā dienas deva ir ne vairāk kā divas krūzes dienā.
Kadiķim piemīt īpašība sildīt. Tas tīra asinis,
stimulē gremošanas orgānu sekrēciju, uzlabo ēstgribu, dziedē podagru,
reimatismu, neiralģiskas sāpes, bronhītu, klepu un samazina tūskas.
Kadiķa zaru kvēpināšana istabā var palīdzēt dažādu vīrusu slimību laikā,
jo tā dūmi iznīdē baktērijas, pelējuma sēnītes, kā arī uzlabo gaisa
kvalitāti telpās.
Ar kadiķa slotiņu ieteicams pērties arī pirtī, pirms
tam to noplaucējot karstā ūdenī. Tā palīdzēs pie reimatisma, paralīzes
un muskuļu sāpēm, kā arī cīpslu sastiepumiem.
Kadiķa skuju novārījums derēs, ja ir pietūkušas
pēdas. Kadiķa skujas aplej ar kastu ūdeni, ļauj ievilkties un tad
pievieno kāju vannai. Tas palīdzēs uzlabot asinsriti kājās un noņemt
pietūkumu.
Ārstniecībā
lieto arī kadiķa ēterisko eļļu – masāžai reimatisma un neiralģiju
gadījumā pie 10 g pamateļļas (olīvu, kukurūzas, rapšu vai kāda cita)
piepilina 3 pilienus ēterisko eļļu. Vannai var pievienot 5-7 pilienus
eļļas, kas rūpīgi sajaukti ar 1 ēdamkaroti medus vai sāls. Ārīgi lietota
eļļa mazina ādas taukošanos, pinnes un strutainus izsitumus. To
lietojot inhalācijās, panāk atkrēpojošu efektu elpceļu saslimšanas
gadījumos.
Kadiķa tinktūras pagatavošana: stikla trauku, ko var
noslēgt ar vāku, piepilda ar kadiķa ogām, tām pārlej pāri spirtu tā, lai
ogas būtu apklātas, tad trauku noslēdz un ļauj tam pastāvēt vismaz 10
dienas. Kad tās ir pagājušas ogas nokāš un šķidrumu pilda tumšos traukos
(pudelēs vai burciņās). Ārīgi tinktūru var lietot uz vietām, kuras
nomoka podagras, reimatisma vai išiasa sāpes.
Jāņem vērā, ka kadiķis var izraisīt alerģiju, tādēļ
to jālieto uzmanīgi. Tas var izraisīt nieru kairinājumu. Cilvēkiem, kas
slimo ar nefrītu (nieru iekaisumu), to nedrīkst lietot. Tāpat to
aizliegts lietot grūtniecēm.
Ārstniecībā
izmanto paegļu ogas. Tās stimulē aknu un nieru darbību, kā rezultātā ne
tikai veidojas vairāk žults un uzlabojas gremošana, bet notiek arī
organisma attīrīšanās, jo aknas pastiprināti neitralizē kaitīgās vielas,
kuras nonāk organismā ar pārtiku vai veidojas vielmaiņas procesā un
nierēm kļūst vieglāk visu to izvadīt.
Kad iekšējā vide attīrās,
uzlabojas arī asins sastāvs, ādas stāvoklis, un visas organisma
funkcijas. Kadiķa ogas nedrīkst lietot, ja ir nieru kamoliņu iekaisums
(glomerulonefrīts), jo tad stāvoklis pasliktinās.
Ņem 1 ēd. karoti ogu, aplej ar 2 glāzēm vāroša
ūdens, patur siltā vietā 4-5 stundas. Lieto pa 1 ēd. karotei 3 reizes
dienā pirms ēšanas.
Veselības uzlabošanai var vienkārši noēst 10-15
odziņas dienā (ne vairāk). Košļājot ogas samazinās arī zobakmens
aplikumi un vēl ilgi saglabājas laba elpa, jo kadiķu ogu ēteriskās eļļas
uzsūcas asinīs un izdalās caur plaušām elpojot.
Kvēpināmā nūjiņa.
Lai pagatavotu sprīža garu kvēpināmo nūjiņu, ņem
svaigu sprīža garu DIEVKOCIŅA koksnaino kātu, KADIĶA zariņu, RAUDENES
vai MĀRSILA zariņu, VĪBOTNES vai VĒRMELES ziedošo galotni, PELAŠĶA vai
ASINSZĀLES ziedus. Svaigos augus apliek ap dievkociņa kātiņu un no
virspuses tos piesedz ar kadiķa zariņu. Uzmanīgi, lai nesadurstītu savas
rokas, šo zāļu saišķīti visā tā garumā stingri pietin ar lina diegu.
Izveidotā kvēpināmā nūjiņa ir jāžāvē ēnainā vietā. Pielieto pie mājas
enerģijas attīrīšanas, pie gaisa dezinfekcijas slimnieka istabā un
pārējā mājā, sliktu domu atvairīšanai. Ar kadiķa zariņu vai ārstniecības
augu kvēpināmo nūjiņu var izstaigāt dzīvojamās telpas, lai kliedētu
nevēlama ciemiņa atstāto enerģiju, lai mazinātu šaubu un baiļu
izpausmes.
Lai izvēlētos īsto kvēpināmo kociņu, jāpaļaujas uz intuīciju, kā arī jāsaprot , kā auga
smarža iedarbojas un vai tā patīk.
KADIĶU DŪMI - iznīdē sliktās baktērijas gaisā, darbojas dezinficējoši,
samazina pelējuma sēnīti, ļoti ieteicami pēc vīrusu saslimšanām un pirms
iešanas pirtī.
EGĻU ZARI , PRIEDE, PAEGLIS
-attīra gaisu.
VĪBOTNE - attīra
enerģētisko lauku un pastiprina sievišķo.
VĒRMELE - palīdz noskaņoties meditācijai un attīra auru.
ASINSZĀLE - aizsargā , dziedina un padara vīrišķīgāku.
KAŅEPES - kas aug Latvijā, nav apreibinošas, bet gan spēcinošas.
PĪLĀDŽU LAPAS - der kosmiskās enerģijas uzņemšanai.
OZOLU LAPAS - pastiprina aizsardzību, auglību un spējas.
PELAŠĶI - aizdzen ļaunos garus , pastiprina mīlas enerģiju un intuīciju.
PAPARDE - nomierina un atslābina.
SALVIJA - attīra prātu, veicina
gudrību, aizsardzību, atbrīvo telpu no negatīvām enerģijām.
Vēl kā kvēpināšanas līdzeklis
populāri ir mārsils, virši, madaras, vīgriezes, nātru galotnes, biškrēsliņš, uc.
Avots: http://ikdienasromantika.blogspot.com/2012/04/latvijas-kvepinamie-augi.html |
