Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Interesanti raksti [81]
Tautas medicīna [45]
Sarunas par svaru [24]
Audzēts Latvijā [38]
Baltu mantojums - Dainas, zīmes [69]
Ārstniecības augi [81]
Dziednieki [20]
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Dziedniecība, latviskā vide » Audzēts Latvijā

Dāsnais pavasaris

Vai zināt kā garšo aukstā zupa ar zaķkāpostiem un biezpiens ar nātrēm vai nātru zupa? Pēc pieredzes tas ir ļoti garšīgi. Un vārīti kartupeļi ar pirmās pavasara zāles salātiem (virza, pieneņu lapas) ir tāda delikatese, ko daba mums davā un tādu prieku varēsim izbaudīt atkal tikai pēc gada. Baudi to visu, kamēr vēl ir! Pavisam drīz sāksies dārza darbu un pikniku sezona. Pienāks arī laiks, kad ļoti vērīgi jāieskatās visā, kas augs mums tik ierastajās vietās, jālaista un jāravē. Dārzā vienmēr čaklāk par burkāniem un dillēm dīgst balandas un virza. Vai zināt pirs izravējam un izmentam to nezāli padomājam, bet kādu labumu tā nesīs man, virza ir tik ļoti vērtīgs augs un no kurienes tas viss rodas un kāpēc. Tā daba piedāvās iespēju nekavējoties kaut ko darīt savas veselības labā! Bet ja šogad dārzā pēkšņi parādīsies kosa un mūsu mīļākajā pļaviņā arī. Bet tā tak nebūs nejaušība, jo dabā nav nejaušību. Kāds Augstāks saprāts visu redz un zina, mums atliek vien to saprast, uzticēties viņam un, protams, pastrādāt ar savu galvu un rokām un izmantot dabas piedāvātās vērtības, es jau sen nelietoju aptiekas vitamīnus, jo atrodu tos dārzā un tie ir paši vērtīgākie. Lai Jums veicās pavasara darbos un komentāros varam padalīties ar to, ko Jūs lietojat pavasarī, var būt ir kāda īpaša recepte?!


Pievienoju vēl rakstiņu no Annas Šmites

Eksperte

Anna Šmite

Bioloģiskā zemniece.

* Manā dārzā izaug dažādu formu galda bietes – ne tikai apaļas vai plakanas, bet arī tievas, garas, burkāniem līdzīgas. Rudenī arī sīkās, peļu astītēm līdzīgās bietītes nesu pagrabā un, nedaudz ar smilti apbērtas, nolieku atsevišķi. Tās cieši citu pie citas var stādīt podā – un drīz varēs mieloties ar svaigām lapiņām. Arī pētersīļi, zemē iestādīti, ražīgi dzen jaunos dzinumus.

Tavu uzturu lieliski bagātinās pašu steidzināti dārzeņi, turklāt to košās lapiņas priecēs ar savu izskatu.

Steidzināšanai vispiemērotākās saknes: sīpoli, ķiploki, selerijas, pētersīļi, galda bietes. Var steidzināt arī cigoriņus, rabarberus, skābenes, pienenes. Visas saknes līdz steidzināšanai vislabāk glabāt pagrabā, kur temperatūra ir 1–2 grādi. Ideāli, ja tās novietotas vienā kārtā kastēs un apbērtas ar sausām smiltīm.

Lai izbaudītu sakņu un jauno dzinumu parādīšanās brīnumu, liec sīpolu stikla traukā, piemēram, glāzē, kas līdz pusei piepildīta ar ūdeni, sakni iesēdini ūdenī, bet pašu sīpolu ar dekoratīvajiem uzkodu iesmiņiem no četrām pusēm nostiprini virs glāzes.

Tāpat steidzina dīgt sākušas ķiploka daiviņas

pētersīlisRažas novākšanas laikā steidzināšanai domātajām seleriju un pētersīļu saknēm lapas nogriež tā, lai nesabojātu saknes pieres daļu, kur starp jau izaugušajām lapām atrodas jauni lapu dzinumu pumpuri, un noliek atsevišķi no pārējiem dārzeņiem. Ieliktas podā, kastītē vai citā traukā, kas iederas interjerā, apbērtas ar zemes substrātu (der arī dārza zeme vai kūdra) un laistītas, saknes ātri sāks dzīt jaunos dzinumus, un tev būs svaigi zaļumi. Pirmos jauno lapu dzinumus var baudīt pēc divām nedēļām. Visintensīvāk lapas veidojas 25–35 dienas pēc stādīšanas. Lai zaļumu netrūktu visu laiku, stādi saknes ik pēc laika.

Padomi

* Izvēlies sakņu pētersīļus (lapu pētersīļu stipri sazarotā sakņu sistēma prasīs lielu trauku).

* Seleriju un pētersīļu saknes zemē stādi tā, lai apmēram ceturtā daļa paliktu virs zemes.

* Laistot nesamitrini saknes virspusi – tas veicina tās pūšanu.

* Katru saknīti stādi atsevišķā podā, lai gadījumā, ja kāda sāk bojāties, to var izmest kopā ar visu zemi, nebojājot pārējos dārzeņus.

* Ja jaunās lapiņas ir bāli zaļganas, augsnē trūkst barības vielu. Aplej stādījumus 1–2 reizes ar šķidro komplekso mēslojumu.

Salātu cigoriņus vislabāk steidzināt kastē istabā vai tumšā telpā – ja lapām piekļūs gaisma, tās būs rūgtas.

Galda biešu steidzināšana: izraugies veselas bietes (var būt nedaudz apvītušas; svarīgi, lai nav skarta pieres vieta, kur slēpjas lapiņu aizmetņi), labāk – tievas, garas, nestandarta. Apgriez mietsakni, liec bietes cieši citu pie citas puķpodā vai citā traukā, kurā iebērta drenāžas kārta. Trauku piepildi ar dārza augsni vai samitrinātu kūdru. Apmēram pēc 10 dienām parādīsies asni, kas strauji stiepsies garumā. Biešu dzinumus izmanto salātos un zupās. Arī glīts telpaugs!

Padomi

* Bietes augsnē stādi tā, lai saknes lielākā daļa atrastos virs zemes.

* Jo stādījumiem vairāk gaismas, jo kuplāki lapu pušķi veidojas.

* Augsnei jābūt vienmērīgi mitrai, bet ne slapjai.

Neaizmirsti pienenes!

Šoziem, kad zeme tā kārtīgi nemaz nav salusi un augi īsti nav devušies pie miera, tikt pie kādas pienenes saknes nav sarežģīti. Izroc iespējami resnākas, iestādi podā un regulāri laisti. Jau drīz parādīsies jaunie dzinumi. Dienā vēlams apēst apmēram 100 g jauno pieneņu lapiņu. Ja tās šķiet par rūgtu, pievieno citronu sulu. Visvairāk A, E, C un PP vitamīna ir 2–3nedēļas augušās pieneņu lapās.

 

Dzer svaigi spiestas veselīgās zaļumu sulas!

Darām tā

* Zaļumus sakapājam putriņā.

* Blenderī ielejam 100 g ūdens un ieberam tikpat daudz dažādu zaļumu pēc izvēles.

* Visu sakuļam viendabīgā masā.

Maisījumam var pieliet 100 g ūdens, bet garšas uzlabošanai pievienot medu un citrona sulu. Ledusskapī to var uzglabāt 24 stundas. Zaļumus var jaukt kopā arī ar kefīru, medu, citrona sulu vai kādu augli, piemēram, banānu.


Kategorija: Audzēts Latvijā | Pievienoja: Saulite (22.03.2010)
Skatījumu skaits: 2238 | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2404
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2024 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz