Dārzeņi, ogas un pākšaugi – veselīga uztura pamats - Audzēts Latvijā <!--if(Dziedniecība, latviskā vide)-->- Dziedniecība, latviskā vide<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Viss par un ap Ho oponopono [23]
Interesanti raksti [79]
Cilvēka organisms un tā funkcijas [12]
Tautas medicīna [44]
Sarunas par svaru [24]
Audzēts Latvijā [38]
Baltu mantojums - Dainas, zīmes [69]
Ārstniecības augi [81]
Dziednieki [20]
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Dziedniecība, latviskā vide » Audzēts Latvijā

Dārzeņi, ogas un pākšaugi – veselīga uztura pamats

Dārzeņi, ogas un pākšaugi – veselīga uztura pamats

Nav noslēpums, ka veselīga dzīvesveida piekritēji uzskata: dārzeņi un augļi ir bagātākais un dabīgākais vitamīnu avots, tāpēc tie jāēd katru dienu, ieteicams – katrā ēdienreizē. Jāatzīst, ka viņiem ir taisnība, jo racionāls uzturs bez dārzeņiem nav iedomājams, jo dārzeņi un augļi ir nozīmīgākais C un P vitamīna, karotīna, minerālsāļu (it īpaši kālija sāļu), daudzu mikroelementu, ogļhidrātu un fitoncīdu avots.

Mūsdienās augļu un dārzeņu ārstnieciskās spējas netiek novērtētas pienācīgi, jo cilvēkiem šķiet, ka izdzert sintētisko vitamīnu kapsulu ir daudz ērtāk. Taču ir pierādīts, ka augļi un dārzeņi, ja tos pastāvīgi lieto uzturā, sekmē kuņģa un zarnu trakta, aknu un aizkuņģa dziedzera sekrēciju un gremošanas normālu darbību, palīdz cīnīties ar lieko svaru, iznīcina daudzu slimību ierosinātājus – vīrusus un mikrobus, kā arī ir efektīvs sirds un asinsvadu slimību profilakses un ārstēšanas līdzeklis.

Nepelnīti maz uzturā tiek lietoti dažādi zaļumi – lociņi, salāti, spināti, skābenes, kas kalpo ne vien kā laba piedeva ēdieniem, bet arī nodrošina cilvēka organismu ar nepieciešamo C un A vitamīnu dienas devu. Turklāt ēdieni bieži ir vienveidīgi, kaut ēdienkartes dažādība ir viens no galvenajiem racionāla uztura noteikumiem.

Tiesa, lai arī cik vitamīniem un minerālvielām bagāti nebūtu dārzeņi un augļi, D un E grupas vitamīnu dzīvnieku valsts produktos ir vairāk. Tādējādi, lai uzņemtu pilnu cilvēka organismam nepieciešamo vitamīnu kompleksu, uzturā jālieto gan gaļas un zivju, gan dārzeņu produkti.

Jo krāsaināk, jo veselīgāk

Ogas, augļi un dārzeņi, kā zināms, mēdz būt ļoti dažādās krāsās, turklāt neatkarīgi no to gatavības pakāpes. Visbiežāk sastopamās krāsas ir: baltā, oranžā un dzeltenā, sarkanā, violetā un zilā, kā arī zaļā.

Dažādās nokrāsas ogām, augļiem un dārzeņiem piešķir dabīgās krāsvielas savienojumā ar vitamīniem. Piemēram, oranži sārtā krāsa liecina par A vitamīna, A provitamīna vai beta karotīna, sarkanā, violetā un zilā – par antoīdu, dzeltenā, sarkanā un oranžā – par karotianoīdu, bet dzeltenā un sarkanā – par flavonoīdu klātbūtni ogā, auglī vai dārzenī.

Interesanti, ka visos augļos un dārzeņos ir visas krāsu grupas, bet viena no tām ir dominējošā – jo intensīvāka krāsa, jo vairāk krāsvielu satur šis augs. Šīs krāsas un to mijiedarbība tad arī nosaka atšķirīgo vitamīnu grupu aktivitāti.

Sarkanā krāsa (tomāti, paprika, dzērvenes, brūklenes)

Sarkanajai krāsai tautas medicīnā tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības. Tā stimulē psihes darbību, radot spēka un enerģijas pieplūdumu, atsevišķos gadījumos – izraisot agresivitāti, valdonīgumu, uzbudinājumu un pārlieku juteklīgumu. Sarkanās krāsas dārzeņi un augļi stimulē asinsriti, paaugstina asinsspiedienu, dziedē ādas slimības, uzlabo atmiņu un redzi, kā arī trīskārtīgi uzlabo muskuļu tonusu. 

Tomāts ir pazīstamākais sarkanās krāsas grupas dārzenis. Tas satur 13 dažādus vitamīnus (A, C, D, E, PP u.c.), beta karotīnu, folijskābi, dažādas organiskās skābes, dabīgos augu hormonus flavonoīdus un fitoncīdus, ēteriskās eļļas, kā arī 17 minerālvielas: kāliju, fosforu, kalciju, mangānu, magniju, dzelzi, kobaltu, molibdēnu, cinku un jodu – vielas, kas ļoti nepieciešamas cilvēka asins sastāva atjaunošanai, kaulaudu attīstībai un dažādu dziedzeru sekrēcijai.

Interesanti, ka gatavi tomāti līdzīgi kā šokolāde satur laimes hormonu serotonīnu, kas vairo cilvēka enerģiju un labsajūtu. Organiskās skābes (piemēram, ābolskābe un citronskābe) veicina gremošanu un organisma attīrīšanos no toksīniem jeb indīgām vielām. Bet bagātīgais kālija sāls daudzums stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, stabilizē sirds ritmu un uztur tonusu, mazinot infarkta risku.

Sarkano krāsu tomātiem piešķir karotinoīds likopēns – viens no visspēcīgākajiem antioksidantiem, kas sargā organismu no stresa un vides kaitīgās ietekmes, mazinot risku saslimt ar onkoloģiskām slimībām un palēninot novecošanās procesus.

Glāze tomātu sulas satur pusi diennaktī uzņemamās vitamīnu C un A 1 normas (stiprina nervu sistēmu). Vīriešiem tomāti, tomātu sulas un mērces palīdz cīnīties pret prostatas saslimšanām.

Nedēļā cilvēkam ieteicams apēst aptuveni 20 tomātu, bet gadā – 20 kg tomātu.

Paprikas jeb dārza piparu galvenā vērtība ir C vitamīns. Tā satur arī vitamīnus B1, B2, P, PP, karotīnu un minerālvielas – kāliju, fosforu un magniju.

Izšķir divu veidu papriku – saldo un sīvo. Saldo papriku jeb bulgāru piparus iesaka lietot ēstgribas un gremošanas veicināšanai, kā arī slāpju remdēšanai. Savukārt sīvo papriku jeb Kajenas piparus lieto tikai kā garšvielu, jo tā ir ļoti asa.

Dzērvenes satur C, B1, B2, PP vitamīnus, kas stiprina imunitāti un palīdz mazināt saaukstēšanās, infekcijas slimību, kā arī dažādu audzēju risku. Pateicoties bagātīgajam flavonīdu, antioksidantu un minerālvielu (kālija, nātrija un kalcija) saturam, tās normalizē vielmaiņu, sirdsdarbību un asinsspiedienu, tāpēc ieteicamas sirds un asinsvadu slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no sklerozes un tās izraisītajām sekām.

Dzērvenēs ir maz kaloriju, bet ļoti daudz bioloģiski aktīvo vielu, piemēram, organisko skābju (benzoskābe, hipūrskābe u.c.), kas veicina gremošanas sulu sekrēciju un uzlabo ēstgribu. Tās stiprina asinsvadus, samazina holesterīna līmeni asinīs, uzlabo organisma vielmaiņas procesus un dezinficē cilvēka muti, iznīcinot nelabvēlīgos mikroorganismus.

Benzoskābei piemīt antibakteriālas īpašības. Ne velti dzērvenes jau izsenis tiek uzskatītas par vienu no visefektīvākajiem iekaisumu ārstēšanas līdzekļiem. Savukārt hipūrskābe pasargā no infekciju attīstības urīnceļos, tāpēc dzērvenes izmanto urīnceļu slimību profilaksei un ārstēšanai. Tās ir efektīvs unrīndzenošs līdzeklis, kas pasargā no nierakmeņu veidošanās, kā arī paātrina magnija un kālija izvadīšanu no organisma, mazinot nierakmeņu daudzumu. Tiesa, augstā skābju satura dēļ dzērvenes un to sula nav ieteicamas kuņģa slimniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu kuņģa skābuma līmeni.

Lietojot uzturā dzērvenes profilaktiskos nolūkos, vienmēr ir vērts atcerēties, ka lielākais organismam vērtīgo vielu daudzums ir svaigās ogās!

Gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ieteicams apēst 100 g dzērveņu.

Brūklenes ir organiskām skābēm un minerālsāļiem bagātas ogas, kam piemīt baktericīdas un antiseptiskas īpašības. Tās līdzīgi kā āboli un dzērvenes uzlabo ēstgribu un palīdz kuņģim pārstrādāt ēdienu. Bet brūkleņu mētru tēja, pateicoties augstajam mangāna saturam, mazina kaulu un locītavu sāpes un ir efektīvs līdzeklis cīņā pret reimatismu.

Brūklenes lieto ārstējot nieru un urīnpūšļa iekaisumus, diabētu, podagru, caureju, avitaminozi un citas kaites. Tā kā šīs ogas ir spēcīgs atindēšanas līdzeklis, tās ieteicamas vēža slimniekiem, jo mazina audzēju iedarbību. Piemēram, saspiestu brūkleņu ogu kompreses izmanto krūts un ādas vēža ārstēšanai.

Brūklenes ir arī efektīvs sviedrēšanas līdzeklis, tāpēc tiek izmantotas saaukstēšanās un dažādu vīrusu slimību profilaksei. To ogas pazemina asinsspiedienu, lieliski šķīdina žultsakmeņus un nierakmeņus, kā arī siekalu dziedzeru akmeņus. Kaltētu brūkleņu lapu un ogu pulveris aptur asiņošanu, bet lapu un ogu tēja ārstē nervozitāti, klepu, bronhītu un pat kašķi.

Gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ieteicams apēst 100 g brūkleņu.

Violetā, zilā krāsa (mellenes, upenes, bietes, baklažāni, sarkanie galviņkāposti)

Violetā krāsa iemieso sevī kustības un miera savstarpējo ietekmi, tāpēc ar šo krāsu var dziedēt depresiju un migrēnu. Savukārt zilā krāsa ir bezgalības simbols, tāpēc mazina bailes, uzlabo intuīciju.

Violetās krāsas ogās, augļos un dārzeņos esošās vielas uzlabo redzi un kuņģa darbību, regulē vielmaiņu un vairogdziedzera darbību, dziedē elpceļus un kaulus, nieres un smadzeņu traumas, kā arī attīra asinis. Atsevišķi šīs grupas produkti, piemēram, baklažāni, ieteicami cilvēkiem ar pazeminātu svaru, jo tie uzbaro.

Biešu augsto uzturvērtību nosaka šo dārzeņu unikālais sastāvs – vitamīni, minerālvielas (kālijs, magnijs, silīcijs, jods, dzelzs), olbaltumvielas un šķiedrvielas. Pateicoties lielajam balstvielu daudzumam, bietes uzlabo zarnu trakta un kuņģa darbību, mazinot risku saslimt ar resnās zarnas audzēju. Tās veicina vielmaiņu un normalizē asinsspiedienu, kā arī stimulē centrālās nervu sistēmas darbību. Tāpat bietes uzlabo sirds, nieru, aknu un urīnpūšļa darbību. Tomēr īpaši tās ieteicamas cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību, jo uzlabo asins sastāvu, veicina sarkano asins ķermenīšu veidošanos un izvada no organisma smago metālu sāļus un dažādus sārņus.

Bietēs ir augsts joda saturs – vēl augstāks tas ir tikai jūras kāpostos, tāpēc tās profilakses nolūkos var lietot pret sklerozi. Au gstās dzelzs koncentrācijas dēļ tās ieteicamas cilvēkiem ar zemu hemoglobīnu. Savukārt silīcijs labi uzsūcas organismā, stiprinot saistaudus un asinsvadu sieniņas, kas ļauj uzlabot ādas krāsu.

Mellenes satur daudz vērtīgu vitamīnu (B, C, P, PP), minerālvielu (nātrijs, kālijs, kalcijs, magnijs, fosfors, dzelzs, kobalts un niķelis), balstvielu un organisko skābju, kas pozitīvi ietekmē cilvēka organisma nozīmīgākos dzīvības procesus. Pateicoties pektīniem, kas neitralizē indīgās vielas, mellenēm piemīt pretiekaisuma iedarbība un tās ir efektīvs līdzeklis cīņā ar dažādām baktērijām. Savukārt dabīgie antioksidanti regulē svarīgākos procesus smadzeņu darbībā un nodrošina šūnu atjaunošanos, kavējot organisma novecošanas procesus. Un, lai arī C vitamīna šajās ogās nav daudz, karotīna tajās ir divas reizes vairāk nekā pienā!

Viena no melleņu visvērtīgākajām īpašībām ir spēja uzlabot asins cirkulāciju visā organismā, bet jo īpaši redzes orgānos. Šo ogu sastāvā esošās vielas uzlabo redzes funkcijas (īpaši nakts un krēslas laikā) – palīdz acīm adaptēties gaismas intensitātes maiņai, pastiprina jutību pret gaismu un nostiprina acs tīkleni. Ne velti kara laikā pilotu ēdienkartē tika iekļauts melleņu ievārījums. Šīs ogas ietilpst arī kosmonautu uzturā.

Melleņu sastāvā esošais cinks veicina asinsrades procesus un regulē ogļhidrātu apmaiņu organismā. Tas ietilpst arī daudzu fermentu un hormonu sastāvā. Piemēram, cinka deficīta gadījumā neattīstās augšanas hormons. Kālijs pozitīvi ietekmē kaulu skeleta attīstību, zobu veidošanos, kā arī veicina nervu un muskuļu sistēmas normālu darbību. Savukārt mangāns veicina glikogēna uzkrāšanos aknās, nodrošinot organismu ar enerģijas rezervēm.

Mellenes ir dabisks aromātisko skābju avots. Tās satur arī vienu no ogās visretāk sastopamajām organiskajām skābēm – dzintarskābi, kas uzlabo asinsvadu sieniņu elastību, novērš eritrocītu salipšanu un asins sabiezēšanu, tādējādi mazinot insulta un infarkta risku. Savukārt flavonoīdi pasargā nervu šūnas no nevēlamiem kairinājumiem un efektīvi neitralizē hroniskus iekaisumus, tai skaitā mazina Pārkinsona slimības risku.

Gan pieaugušajiem, gan bērniem dienā ieteicams apēst ½ glāzes melleņu.

Upenes satur B1, C un P vitamīnus, karotīnus, dažādus mikroelementus – mangānu, varu, hromu dzelzi un citus, kas lieliski stiprina organisma imūnsistēmu, Tāpat šajās ogās ir īpaši augsta flavonoīdu koncentrācija – tās uzlabo asinsriti, novērš trombu veidošanos un regulē holesterīna daudzumu asinīs, tāpēc ļoti ieteicamas cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību.

Sarkanajos galviņkāpostos ir četras reizes vairāk ogļhidrātu, minerālvielu un C vitamīna nekā parastajos galviņkāpostos.

Redīsi ir sakņaugi ar asu, rutkiem līdzīgu garšu, kas bagāti ar karotīnu un C un B vitamīniem. Uzturā tiek izmantotas gan redīsu saknes, gan lapas

Baklažānos vitamīnu saturs nav augsts – sastopami vien B grupas, PP un C vitamīni. Taču šie dārzeņi ir bagāti ar minerālsāļiem un bioloģiski aktīvām vielām, kas šķīdina sāļu nogulsnes un izvada no organisma dažādas kaitīgās vielas.

Baklažāni labvēlīgi ietekmē sirdsdarbību, palīdz pret mazasinību, normalizē ūdens līdzsvaru organismā, ievērojami samazina holesterīna līmeni asinīs, sekmē liekā šķidruma un urīnsāļu izvadīšanu, tāpēc īpaši ieteicami gados veciem cilvēkiem, kā arī diabētiķiem, nieru slimniekiem un cilvēkiem, kuri cieš no tūskas vai podagrai līdzīgām kaitēm.

Lai arī kaloriju skaits baklažānos ir niecīgs, tie satur daudz olbaltumvielu un pastiprināti uzsūc taukus, kuros tiek gatavoti, tāpēc uzskatāmi par ļoti barojošiem.

Nav ieteicams lietot uzturā negatavus un arī pārgatavojušos baklažānus, jo tie satur solanīnu, kas ir veselībai kaitīga viela.

Dzeltenā, oranžā krāsa (ķirbji, āboli, burkāni, smilšērkšķi, pīlādžogas)

Oranžā krāsa uzlādē organismu ar enerģiju, kā arī sniedz brīvības un mundruma sajūtu, tāpēc pastāv uzskats, ka oranžās krāsas augļi un dārzeņi stiprina sirdi un potenci, paātrina vielmaiņu, dziedē elpošanas orgānus, kā arī palielina imunitāti un ēstgribu. Tomēr oranžās krāsas produkti, neatkarīgi no apēstā daudzuma, neveicina svara pieaugumu.

Savukārt dzeltenā krāsa uzlabo garastāvokli – rada priecīgu noskaņu, likvidē grūtsirdību un nomāktību, kā arī līdzsvaro nervu sistēmu un spēj pārslēgt domas par ēšanu uz intelektuālām pārdomām. Dzeltenās krāsas produkti uzlabo redzi, vielmaiņu, ādas krāsu un aknu darbību, sekmē žults izdalīšanos un dziedē bronhus.

Burkāni ir vērtīgs A, B1, B2, B6, C, E, K, PP vitamīnu avots. Tikai 20 līdz 30 g svaiga burkāna spēj nodrošināt nepieciešamo diennakts A vitamīna devu. Turklāt tie satur arī daudz minerālvielu, kas nepieciešamas cilvēka organisma pamatfunkciju nodrošināšanai: kāliju, fosforu, dzelzi, kobaltu, jodu, varu, cinku, fluoru, niķeli un magniju.

Tāpat burkāni satur daudz beta karotīna, kas vairo organisma aizsargfunkcijas, uzlabo sejas ādas krāsu, redzi un matu struktūru. Tie palīdz arī kataraktas, dizentērijas, meningīta, mazasinības, tuberkulozes un sklerozes ārstēšanā, nomāc pūšanās procesus zarnās un palīdz cīnīties ar aizcietējumiem. Bet burkānu sulai ir tonizējoša iedarbība – tā palīdz atjaunot spēkus un uzlabo vielmaiņu, nodrošinot vieglāku vajadzīgā materiāla atcerēšanos, tāpēc īpaši noderīga tā ir eksāmenu laikā.

Lai nodrošinātu organismu ar dabiskajām uzturvielām, gadā jāpatērē 15 līdz 16 kg burkānu.

Āboli ir ar pektīnvielām, šķiedrvielām, organiskām skābēm, minerālvielām un C vitamīnu bagāti augļi. Pektīnvielas veicina gremošanu, bet dzelzs uzlabo asins sastāvu un asinsriti, tāpēc āboli ieteicami cilvēkiem, kuri sirgst ar mazasinību.

Tāpat āboli satur fitoncīdus, tāpēc tos var lietot arī kā profilaktisku līdzekli, lai izsargātos no saslimšanām, un ārstniecisku līdzekli dažādu slimību gadījumos. Piemēram, no kaltētām ābolu mizām un serdēm var pagatavot ļoti veselīgu tēju.

Ābolu sula labi absorbē intoksikācijas produktus, kas veidojas zarnu traktā, uzsūcot tos un izvadot no organisma. Tāpat tie satur daudz ābolskābes, kas kairina kuņģa gļotādu, palielinot ēstgribu, tāpēc šo augļu sulu neiesaka dzert kuņģa slimniekiem (kuņģa čūla, gastrīts u.tml.) un cilvēkiem ar liekā svara problēmām.

Ķirbji satur beta karotīnu, vitamīnus B, B1, B2, C, E un PP, minerālvielas (fosforu, varu, dzelzi, magniju, kāliju, kobaltu) un organisko želatīnu, kas veicina skrimšļu atjaunošanos un samazina osteohondrozes sekas. Ķirbis normalizē kuņģa un zarnu darbību, likvidē vēdera aizcietējumus un veicina neorganisko sāļu izvadīšanu no organisma, tāpēc ieteicams sirds un nieru slimniekiem un cilvēkiem ar liekā svara problēmām.

Ķirbis veicina arī kaulu dzīšanu, uzlabo miegu un nomierina. Savukārt ķirbju sēklas ir ļoti veselīgas, jo satur nātriju, fosforu, dzelzi un ļoti daudz cinka – vielas, kas aizsargā zobus, stiprina kaulus, matus un nagus, kā arī attārpo organismu. To sastāvā esošā eļļa uzlabo locītavu darbību, atjauno un mitrina gļotādu un ir labs onkoloģisko slimību profilakses līdzeklis. Savukārt mitrā un aukstā laikā ķirbju sēklas veicina siltuma sajūtas rašanos.

Smiltsērkšķi satur B, C, E, P un PP vitamīnus, beta karotīnu un citas bioloģiski aktīvas vielas. Visvairāk E vitamīna ir to eļļā, kurai piemīt ārstnieciskas īpašības – to izmanto apdegumu ārstēšanā. Pateicoties neparasti lielajai C vitamīna koncentrācijai (C vitamīna šajās ogās vairāk nekā upenēs), smilšērkšķi ir efektīvs imūnsistēmas stiprināšanas līdzeklis. To var izmantot arī saaukstēšanās un infekcijas slimību profilaksei.

Kartupeļi tautas medicīnā tiek lietoti kā baktericīds, diurētisks, pretklepus un pretspazmu līdzeklis. Kartupeļu kompreses palīdz pret reimatisma sāpēm, uzpampumu, hemoroīdiem, apdegumiem un ādas nobrāzumiem. Bet kartupeļu sulu lieto pret paaugstinātu asinsspiedienu. Īpaši ieteicama tā ir kuņģa čūlas slimniekiem, jo mazina sāpes un pazemina kuņģa skābumu. Savukārt Indijā kartupeļu sulu un kartupeļu mizu tēju lieto mutes dobuma skalošanai, lai mazinātu smaganu sapampumu.

Pīlādžogas satur A, P un C vitamīnus, rūgtvielas un ēteriskās eļļas, kā arī organiskās skābes – ābolskābi, citronskābi, tāpēc pīlādži ir efektīvs līdzeklis cīņā ar nierakmeņiem, klepu un aizsmakumu. Kaltētu pīlādžu ogu novārījumu lieto mutes skalošanai tā baktericīdo īpašību dēļ. Savukārt pīlādžogu sula veicina organisma atūdeņošanos.

Zaļā krāsa (brokoļi, galviņkāposti, Briseles kāposti, lapu dārzeņi, gurķi, spināti, pētersīļi, skābenes un rabarberi, salāti)

Zaļā krāsa nomierina, atslābina un rada labu noskaņojumu. Zaļās krāsas produkti uzlabo asinsriti, dziedē bronhītu, garo klepu, locītavu iekaisumus, čūlas un stabilizē asinsspiedienu.

Šajā kategorijā ietilpst lielākā daļa kāpostu dārzeņu, kas ir nozīmīga mūsu ikdienas uztura sastāvdaļa, jo:

  • to uzturvērtību nosaka tajos esošie vitamīni, bet īpaši C vitamīns;
  • satur daudz minerālvielu – kāliju, kalciju, magniju, fosforu un dzelzi, kas izlīdzina skābju un sārmu proporcijas cilvēka organismā;
  • satur olbaltumvielas, kas regulē vielmaiņu;
  • zemās kaloritātes dēļ kāposti normalizē ķermeņa masu;
  • to sastāvā esošais sulforafens sekmē sāļu, kancerogēno vielu un smago metālu izvadīšanu no organisma;
  • svaigi kāposti uzlabo aterosklerozes un cukura diabēta slimnieku pašsajūtu;
  • skābēti kāposti attīra organismu no žultsakmeņiem;
  • svaigas kāpostu lapas ārstē ilgi nedzīstošas brūces.

Briseles kāpostos jeb rožkāpostos ir salīdzinoši daudz olbaltumvielu, minerālvielu. C vitamīna tajos ir četras reizes, bet beta karotīna – 15 reizes vairāk nekā parastajos galviņkapostos.

Brokoļi jeb sparģeļkāposti satur divas reizes vairāk C vitamīna nekā ziedkāposti.

Lai sekmētu normālu vielmaiņu, uztura zinātnieki iesaka gadā apēst vidēji 40 līdz 45 kg svaigu kāpostu.

Spināti ir lapu dārzeņi, kas bagāti ar vitamīniem, olbaltumvielām un minerālvielām – kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, tāpēc tie labi ārstē dažādas kuņģa slimības, ietekmē asins veidošanos, nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo kuņģa darbību un ārstē ādas slimības. Tāpat spināti satur daudz ogļskābes, tāpēc tie nav piemēroti ikdienas lietošanai un nav ieteicami aknu un nieru slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem.

Lietojot spinātus, ir lietderīgi atcerēties, ka tie jāēd svaigi, jo sautētos spinātos veidojas nitrīti.

Skābenes un rabarberi satur daudz skābeņskābes, kas veicina kuņģa sulas un zarnu sekrēcijas izdalīšanos. Tiesa, šos produktus ieteicams ēst tikai līdz Jāņiem, jo pēcāk skābeņskābes koncentrācija rabarberos un skābenēs pieaug 4 līdz 5 reizes, veidojot ar kalciju nešķīstošus savienojumus, kas sāļu veidā var nogulsnēties nierēs un radīt nierakmeņus.

Pētersīļi satur daudz minerālvielu – kāliju, kalciju, nātriju, magniju, fosforu, dzelzi, kā arī mikroelementus, ogļhidrātus, C un B grupas vitamīnus, beta karotīnu. Visas auga daļas satur ēteriskās eļļas, tāpēc pētersīlis ir ne vien brīnišķīgs garšaugs un ārstniecības augs, bet arī kosmētikas līdzeklis. Piemēram, tas baro ādu, uzlabo sejas krāsu un mazina grumbas.

Gurķi satur vitamīnus, mikroelementus un daudz bāzisko minerālsāļu, kas ārstē locītavu iekaisumus, kaulu deformāciju, regulē vielmaiņu un dziedzeru darbību, kā arī atjauno šūnas. Šis dārzenis ir ļoti bagāts ar ekstraktvielām, tāpēc tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem asins tīrītājiem. Savukārt lielā ūdens satura dēļ gurķi labi remdē slāpes un pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus organismā, bet to maskas patīkami atsvaidzina, mitrina un balina ādu, kā arī stimulē asins cirkulāciju ādā.

Salāti mēdz būt ļoti dažādi – lapu salāti, galviņsalāti, kacensalāti, sparģeļsalāti, romiešu salāti u.c., taču tie visi satur B grupas, C un P vitamīnus, karotīnu un dažādus mikroelementus – vielas, kas nomierina, uzlabo miegu, pazemina asinsspiedienu un veicina holesterīna izdalīšanos no organisma. Tāpat salāti ir ļoti diētiski, jo dabīgo cukuru koncentrācija tajos ir ļoti maza.

Lietojot salātus ikdienā, ir vērts atcerēties: lai tie nezaudētu vitamīnus un ārstnieciskās īpašības, tos nedrīkst griezt ar nazim, bet jāplēš ar pirkstiem.

Baltā krāsa ( Sīpoli, ķiploki, puravi, selerija, rutki, baltie galviņkāposti, puķkāposti)

Baltā krāsa simbolizē spēku un izturību. Baltās krāsas produktos ir daudz ogļhidrātu, tāpēc tie nereti ir ļoti barojoši.

Sīpolus specifiskās garšas un bagātā ēterisko eļļu sastāva dēļ pieskaita garšaugiem, nereti aizmirstot par to ārstnieciskajām īpašībām. Piemēram, ēteriskās eļļas sīpoliem piešķir ne vien īpatnēju smaržu, bet arī rosina ēstgribu. Tos var izmantot arī kā attārpošanas līdzekli. Bet ēterisko eļļu sastāvā esošajiem fitoncīdiem piemīt baktericīdas īpašības.

Lai arī sīpolu bumbuļi nav vitamīniem bagāti – satur tikai C un B grupas vitamīnus, tajos ir daudz minerālvielu (kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, varš, cinks un sērs), tāpēc tie kavē trombu veidošanos, stiprina sirdi un uzlabo asinsriti.

Vislielākā C vitamīna un beta karotīna koncentrācija ir sīpollokos, tāpēc tos ieteicams izmantot imunitātes stiprināšanai.

Mērenība sīpolu lietošanā jāievēro aknu slimniekiem.

Sakņu un kātu selerijas satur C, K un B grupas vitamīnus, beta karotīnu, glikozīdus, kā arī bioloģiski aktīvas vielas, kam ir būtiska nozīme gremošanas sistēmas uzlabošanā un nervu tonusa uzturēšanā.

Selerijas satur arī ēteriskās eļļas un minerālvielas – kalciju, kāliju, fosforu un nātriju, kas veicina ēstgribu, ārstē dažādas ādas slimības, nātreni un dziedē strutojošas brūces. Tautas medicīnā selerijas lieto nieru slimību un reimatisma ārstēšanai, kā arī nierakmeņu apkarošanai. Nereti tās izmanto vēža profilaksei un ārstēšanai.

Pētījumi liecina, ka selerijas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un dziedzeru darbību, kā arī atjauno endokrīno sistēmu un sejas ādu – uzlabo sejas ādas krāsu, mazina grumbas un padara ādu elastīgāku, tāpēc tās ieteicams lietot uzturā cilvēkiem ar priekšlaicīgas novecošanas pazīmēm.

Uztura zinātnieki vielmaiņas procesu sakārtošanai iesaka iziet seleriju sulas kūri – pa vienai glāzei sulas dienā mēneša garumā.

Puravu var klasificēt gan kā baltās, gan arī kā zaļās krāsas grupas dārzeni, jo uzturā izmantojams gan tā baltais cilindriskais stublājs, gan arī zaļās lapas, kas satur daudz beta karotīna. Tiesa, uzturvērtības ziņā vērtīgākas ir zaļās lapas, jo tās satur B 1 , B 2 un C vitamīnus, dažādus fermentus, kā arī minerālvielas – nātriju, kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, sēru.

Puravu ēteriskās eļļas un fitoncīdi labvēlīgi ietekmē perifērās nervu sistēmas darbību, tāpēc ieteicami lielas garīgas slodzes gadījumos. Tāpat tie palīdz reimatisma, aknu, žultsakmeņu un aterosklerozes slimību ārstēšanā.

Rutki ir ēteriskām eļļām, minerālsāļiem, karotīnu, B un C vitamīnu bagāti dārzeņi ar ļoti asu garšu. Tie regulē zarnu darbību, veicina kuņģa sulas sekrēciju, sekmē holesterīna izdalīšanos no organisma, uzlabo ēstgribu, mazina klepu un stiprina matu saknes.

Interesanti, ka mūsu senči bērniem pirmajā skolas dienā deva maizi ar rutkiem, jo pastāv uzskats, ka tie asina prātu un uzlabo atmiņu.

Baltie galviņkāposti satur daudz vērtīgu vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu – kāliju, fosforu, magniju, kalciju, dzelzi, molibdēnu un kobaltu. Īpaši augsta šajos dārzeņos ir C vitamīna koncentrācija. Tiesa, kāposta kacenā tajā ir 1,5 reizes vairāk C vitamīna nekā lapās.

Kāposti uzlabo asins sastāvu, pazemina asinsspiedienu, ir ieteicami aterosklerozes, sirds un asinsvadu slimniekiem. Turklāt to enerģētiskā vērtība ir ļoti zema, tāpēc kāposti ieteicami cukura diabēta slimniekiem un cilvēkiem, kuriem ir liekā svara problēmas.

Ziedkāposti ir bagāti ar olbaltumvielām. Tie ir vērtīgāki par galviņkāpostiem, jo satur vairāk vitamīnu un minerālvielu – sevišķi kāliju, fosforu, kalciju un dzelzi. Ziedkāposti ir viegli sagremojami, jo satur maz šķiedrvielu, tāpēc tos uzskata par diētisku produktu. Tiesa, uzturā jālieto ne vien šo kāpostu ziedkopas, bet arī zaļās lapas, jo tajās vitamīnu ir vairāk.

Ķiploks ir dārzenis, ko Pitagors savulaik ir nodēvējis par visu garšu karali. Taču ķiplokam piemīt arī dziednieciskas īpašības – tautas medicīnā to lieto pret vismaz 60 dažādām kaitēm, piemēram, dizentērijas un caurejas ārstēšanai, dažādu kukaiņu dzēlienu dziedēšanai, infekcijas slimību un hipertonijas ārstēšanai, nervu sistēmas stiprināšanai, sirds ritma stabilizēšanai un tamlīdzīgi. Tāpat to lieto kā attārpošanas līdzekli, cīnoties ar cērmēm un spalīšiem.

Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie satur daudz mikroelementu – kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Pateicoties fitoncīdu klātbūtnei, ķiplokiem piemīt arī antibakteriālas īpašības – tie nonāvē dažādus vīrusus.

Spēcīgās garšas dēļ aknu un nieru slimniekiem ķiploki jālieto ļoti uzmanīgi.

Lietojot ķiplokus ikdienā, ir vērts atcerēties, ka rudenī ķiploki ir vērtīgāki nekā pavasarī, kad tie zaudē lielu daļu ārstniecisko spēju.

Sabiedrības veselības aģentūra, www.sva.gov.lv



Avots: http://www.diabets.lv/lv/pacientiem7.htm
Kategorija: Audzēts Latvijā | Pievienoja: Saulite (04.06.2015)
Skatījumu skaits: 311 | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2257
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 5
Viesi: 5
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz