BROKOĻI
Uzturvērtība un pamatinformācija par dārzeni
Brokoļi ir kāpostu (krustziežu) dzimtas augs, tomēr brokoļu ķīmiskais
sastāvs ir daudzveidīgāks nekā parastajiem kāpostiem. Brokoļos ir daudz
vitamīnu (A, C, E, K), daudzkārt vairāk nekā ābolos, apelsīnos, dārzeņu
piparos, zaļajos zirnīšos. Sevišķi vērtīgas ir brokoļu olbaltumvielas un
daudzie mikroelementi (kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs,
mangāns, sērs, kobalts, bors, varš, cinks, jods un hroms). Ne velti
brokolis vitamīnu un minerālu satura ziņā tiek uzskatīts par vienu no
vērtīgākajiem dārzeņiem. Salīdzinājumā ar ziedkāpostiem brokoļos ir
daudz vairāk kalcija un fosfora, tie ir bagāti ar B grupas vitamīniem, C
vitamīnu un karotīnu, izceļas ar augstu uzturvērtību. Brokoļi lielā
daudzumā satur kāliju, beta-karotīnu, šķiedrvielas un folijskābi, šā
dārzeņa sastāvā ir arī antioksidanti un citas derīgas vielas. Dārzenim
ir zems kaloriju daudzums, tādēļ brokolis ir patiešām veselīgs pārtikas
produkts gan bērnu, gan pieaugušo ēdienkartē. Brokoļi ir arī ļoti gardi
un elementāri pagatavojami.
100 gr. brokoļu satur: uzturvielas – 89,7 g ūdens, 3,3 g olbaltumvielas,
0,2 g tauku, 2,5 g ogļhidrātu, 3,0 g balastvielu; minerālvielas - 19 mg
nātrija, 373 mg kālija, 105 mg kalcija, 82 mg fosfora, 1,3 mg dzelzs;
vitamīnus – 0,87 mg A vitamīna, 0,1 B1 vitamīna, 0,18 mg B2 vitamīna,
1,0 mg PP vitamīna, 115 mg C vitamīna. Enerģētiskā vērtība: 26,0 kcal.
Lietošana uzturā un uzglabāšana
Brokoļi veido 50 - 70 cm augstu lapu rozeti ar stublāju, kam galā
atrodas irdena galviņa. Dārzeņu ēdamā daļa ir tumši zaļie pumpuri.
Amerikāņu politiķis Džons Randels (1773 – 1833) par brokoli reiz teica:
„Pēc garšas atgādina sparģeļus, bet pēc izskata ziedkāpostus”. Tik
tiešām, brokoļiem ir saistība gan ar ziedkāpostiem, gan sparģeļiem.
Faktiski tie ir ziedkāpostu paveids, bet salīdzinājumā ar ziedkāpostiem
brokoļos ir daudz vairāk kalcija un fosfora, tie satur divas reizes
vairāk C vitamīna, kā arī ir bagāti ar B grupas vitamīniem un karotīnu,
izceļas ar augstu uzturvērtību. Ziedkopas - paresnas, gaļīgas, nedaudz
iegarenas. Kopumā izšķir „ierastos” brokoļus (Brassica oleracea) un
Brassica Italia, jeb sparģeļbrokoļus (šķirnes ar sīkām galviņām un 10 –
15 cm gariem ziedkopu kātiem). Dažādām šķirnēm var būt gan dzeltenas un
zaļas, gan baltas un violetas ziedkopas.
Diētiskajam uzturam brokoļi ir vairāk piemēroti nekā baltie un sarkanie
galviņkāposti. Olbaltuma, karotīna, askorbīnskābes, kalcija, fosfora,
dzelzs un daudz kā cita brokoļos ir divreiz vairāk nekā galviņkāpostos
un ziedkāpostos.
Izvēloties brokoļus veikalā vai tirgū, būtu jāpērk svaiga paskata augi
ar nelielām ziedkopām. Pārauguši vai ilgi glabāti, brokoļi kļūst cieti
un negaršīgi, turklāt zaudē ievērojamu daļu no svarīgām uzturvielām.
Brokoļu stublājiem jābūt stingriem, ziedkopām jābūt spilgtā krāsā, bet
pašai kāpostgalviņai jāsmaržo pēc svaigiem zaļumiem. Svaigi brokoļi var
tikt uzglabāti ledusskapī atvērtā plastmasas maisiņā vairāku dienu
garumā. Brokoļi ir salcietīgs dārzenis, un tas iztur temperatūru līdz
-7° C. Vajadzētu ņemt vērā, ka gaismas trūkuma dēļ, kā arī, uzglabājot
siltumā, brokoļi drīz dzeltē, tāpēc tie ātri jāizlieto, pagatavojot
maltītes.
Pirms gatavošanas vai pasniegšanas brokoļi būtu jānoskalo zem tekoša
auksta ūdens. Pēc pagatavošanas nevajag atstāt brokoļus ūdenī
(novārījumā) – tādējādi var tikt zaudētas daudzas vērtīgas vielas.
Jāatceras, ka brokoļu lapas arī ir ēdamas un pat satur vairāk
beta-karotīna, nekā ziedkopas.
Brokoļi ideāli der mazuļu pirmajam dārzeņu piebarojumam (šim nolūkam
gatavo brokoļu biezeni), un tos var ieviest bērniņa uzturā jau sākot no 4
mēnešu vecuma. Brokoļu priekšrocība ir to „dekoratīvs” izskats (spilgta
krāsa un skaisti veidotas ziedkopas), tādēļ pat ļoti izvēlīgi bērni,
visticamāk, gribēs to nogaršot. Īpaši gardi brokoļi ir karstā veidā.
Kādos gadījumos ir ieteicami
Brokolis satur ļoti daudz vērtīgu un organismam nepieciešamu vielu,
nodrošina veselīgāku un ilgāku mūžu. Vidēja lieluma brokoļa galviņa
apgādā organismu ar 220% no C vitamīna dienas devas. Tāda paša illume
brokolis apgādā organismu ar 15% no A vitamīna dienas devas, beta
karotīna veidā. Gan C vitamīns, gan beta karotīns ir antioksidanti,
tādējādi tie var pazemināt un novērst cilvēka organisma šūnu bojājumus,
kurus izraisa brīvie radikāļi. Tāpēc arī tiek uzskatīts, ka brokoļi,
līdzās ziedkāpostiem, var samazināt risku ģenētiski pārmantot un dzīves
laikā saslimt ar vēzi. Tāpat regulāra brokoļu lietošana uzturā samazina
sirds slimību rašanās iespēju, turklāt augsts šķiedrvielu daudzums
palīdz pazemināt „sliktā” holesterīna līmeni asinīs, tādējādi samazinot
arī aterosklerozes risku. Brokoļi ir arī ļoti vērtīgs produkts visiem
diabēta slimniekiem, jo, ēdot augstu šķiedrvielu daudzumu saturošus
ēdienus, diabēta slimnieki var uzlabot un kontrolēt glikozes līmeni
asinīs.
Vēl brokoļu lietošana uzturā palīdz cīnīties ar lieko svaru, jo tie
satur nelielu kaloriju daudzumu un tajā pat laikā daudz nepieciešamo
barības vielu. No šā viedokļa raugoties, brokoļus noteikti būtu
jāiekļauj tuklu bērniņu ēdienkartē, un bērniem brokoļi labi der arī to
hipoalerģisku īpašību dēļ. Brokoļi īpaši ieteicami arī novājinātiem
cilvēkiem, sievietēm grūtniecības laikā un veģetāriešiem. Palīdz, ja ir
diagnosticēta kuņģa čūla.
Zināms, ka brokoļi kopumā paaugstina imūnās sistēmas aizsargfunkcijas –
to atklāja Kalifornijas Universitātes (ASV) zinātnieki, veicot testus ar
pelēm.
Iespējamie pagatavošanas veidi un ekspresreceptes
Brokoļus uzturā lieto svaigā, vārītā, tvaicētā un arī ceptā
veidā. Bez tam, brokoļi bieži tiek izmantoti kā zupu, mērču, pīrāgu,
omlešu, dārzeņu un dažādu austrumu ēdienu sastāvdaļa. Faktiski brokoļus
izmanto tāpat kā galviņkāpostus vai ziedkāpostus.
Svaigā veidā brokoļus izmanto salātos un svaigu dārzeņu garnīros. Svaigi
brokoļi, pārlieti ar mērci, var būt laba uzkoda pirms pamatēdiena
pasniegšanas. Svaigus brokoļus var aizvietot ar saldētiem, tomēr jāņem
vērā, ka vērtīgo vielu saturs tajos ir zemāks, turklāt saldētu brokoļu
garša nav tik izteikta kā svaigiem.
Brokoļu pagatavošanai uzvāra nelielu ūdens daudzumu un tajā iemet
ziedkopas. Ūdens līmenim jābūt tik daudz, lai tikai pārsegtu brokoli.
Vārīšanās laiks – 2-4 minūtes. Novārītiem brokoļiem jāsaglabā stingrība
un spilgta krāsa. Jāatceras, ka pat pareizi veikta vārīšana iznīcina
daļu vērtīgu vielu, ko satur brokolis, tālab visieteicamākais brokoļu
termiskās apstrādes veids ir tvaicēšana (pagatavošana tad aizņem 10 - 15
minūtes). Zīmīgi, ka brokoļu pagatavošanā nedrīkst izmantot alumīnija
kastroļus, jo tas ietekmē brokoļu krāsu un iznīcina vitamīnus.
Receptes ar brokoļiem:
Zupas
Liellopa gaļas zupa ar brokoļiem, rīsiem un ciedru riekstiem
Brokoļu biezeņzupa
Otrie ēdieni un garnīri
Brokoļu un ziedkāpostu biezenis (4 porcijām):
Brokoļu-kartupeļu biezenis (2 – 3 porcijām): Kartupeļu-cukīni-brokoļu sajaukums (4 porcijām
Brokoļu pudiņš ar šampinjoniem:
Saldo kartupeļu, burkānu un brokoļu biezenis
Brokoļi ar biezpienu (derēs bērniem, sākot no 18 mēnešiem),
Brokoļi ar gaļu un nūdelēm īpaši mazuļiem
Brokoļi ar sviestu
Brokoļi ar siera mērci
Brokoļu sacepums
Brokoļu, burkānu, puravu un kartupeļu siers
Salāti
Brokoļu salāti
Brokoļu salāti ar zirnīšiem un burkāniem
Brokoļu salāti ar vistas gaļu
Čop-suej, aukstā uzkoda ķīniešu gaumē (bērnu recepte) (4 porcijām).
Uzkodas (idejas launagam)
Pīrāgs ar tītara gaļu un brokoļiem Brokoļu un spinātu plācenīši:
Kartupeļu plācenīši ar brokoļiem
Aptuvens
daudzums, kas izmantojams pagatavošanai (vienai ēdienreizei):
Viena brokoļu kāpostgalviņa sver apmēram 350 - 450 gramu. Vadoties no
šīs proporcijas, var aptuveni aprēķināt, cik brokoļu būs nepieciešams
konkrētajai ēdienreizei. Mazuļiem, kurus tikko sāka piebarot, ir
izdevīgi iegādāties saldētus brokoļus, jo vienai porcijai vajag niecīgu
brokoļu daudzumu, un, lai pagatavotu biezenīti, ar vienas pakas saturu
varētu pietikt vairākām dienām (pat līdz nedēļai). To var arī sadalīt pa
vairākām mazām porcijām un noglabāt saldētavā plastikāta maisiņos vai
plastmasas kārbiņās. Ja iegādājaties jau gatavu brokoļu biezeni
burciņās, bērnam līdz apmēram gada vecumam vienā ēdienreizē vajadzētu
pietikt ar vienu 120 gr. lielas burciņas saturu; attiecībā uz lielāka
vecuma bērnu jāvadās no individuālām vēlmēm, apetītes utt.
Aptuvenas cenas tirdzniecības vietās (marts, 2009.):
Sezonāli pieejami ekoloģiski tīru pārtikas produktu internetveikalā www.dabasdobe.lv
(šajā gadalaikā nav), savukārt Rīgas tirgos var iegādāties par cenām no
1,80 Ls – 2,00 Ls par 1 kilogramu (no Polijas ievesti brokoļi). Saldēti
brokoļi arī ir sastopami (veikalos), tomēr biežāk tos var ieraudzīt
citu dārzeņu maisījumu sastāvā, nevis atsevišķi.
Ja nolemts iegādāties "burciņēdienu” ar brokoli tā sastāvā, veikalos un
internetā ir attiecīgā produktu izvēle. Piemēram, „Bebivita” brokoļu
biezeni interneta veikalā www.gimene.lv
var nopirkt par 3.69 Ls (6 burciņas pa 125 gramiem). Savukārt, „Milupa”
ražojuma biezeņi tai pašā portālā nopērkami par Ls 4.23 – 6 iepakojumi
pa 125 gr. Turpat arī – „Hipp” Makaroni ar brokoļiem saldā krējuma mērcē
(iepakojumā – 6 gabali pa 220 g., cena: 6.43 Ls).
Grāmatas:
Penny Stanway, Sara Lewis, „Feeding Your baby”. London: Hamlyn, 2008 (oriģinālizdevums –2005.)
Siana Blunosa, "Ņam, ņam, mazulīt!”. SIA "Biznesa augstskola Turība”, 2008.
Anabella Karmela, "Zīdaiņa un mazuļa uzturs”. Apgāds "Zvaigzne ABC”, SIA. 2008. (oriģinālizdevums – 1999.) Anabella Karmela, "Manam Mazulim”. Pavārgrāmata. Izd. „Jumava”, 2006.
Лечебное питание при аллергии. Москва, Эксмо, 2008.
|