Jau no seniem laikiem cilvēki ir pazinuši bietes ne tikai kā dārzeņus, bet arī ārstniecības līdzekļus. Hipokrāts to atzinis par derīgu slimnieku ārstēšanai daudzos slimību gadījumos. Par bietēm rakstījis Cicerons, Plutarhs, Vergīlijs un citi senatnes gudrie prāti. Veselības nolūkos tās tikušas izmantotas vēl 1000 gadus pirms mūsu ēras, bietes audzēja asīrieši, babilonieši, persieši. Eiropā gan sākotnēji biete tika uztverta tikai kā dārzenis, kas labs ēšanai un tikai krietni vēlāk kļuva arī par līdzekli cīņai pret dažādām kaitēm.
BIEŠU VĒRTĪGĀS ĪPAŠĪBAS
Biešu uzturvērtība ir neparasti liela. Biešu saknes satur cukurus- glikozi, fruktozi un saharozi (līdz 25%), organiskās skābes- citronskābi, skābeņskābi un ābolskābi, dažādus olbaltumus, BB, В, С, Р, РР vitamīnus, karotinoīdus, folijskābi, pektīnus. Kā arī šķiedrvielas, aminoskābes (lizīnu, valīnu, arginīnu, histidīnu u.c.). Bez tam bietēs ir tādi mikroelementi kā kobalts, rubīdijs, cēzijs, varš, dzelzs, hlors, kālijs, fosfors, sērs, magnijs, jods. Daudzi no tiem regulē asinsrades procesus, tāpēc cilvēki, kas uzturā bieži lieto bietes, nekad necieš no mazasinības.
Pēdējo gadu pētījumi pierādījuši, ka visvērtīgākās no visām bietēm ir tieši sarkanās. Pateicoties tajās esošajam betaīnam un betanīnam, tās uzlabo olbaltumu uzsūkšanos organismā un piedalās holīna veidošanās procesā. Holīns ir viela, kas uzlabo aknu šūnu darbību.
Tāpat bietes pastiprina zarnu trakta peristaltiku, atvieglojot barības pārvietošanos pa to un aktivizē aknu funkcijas. Bietēm piemīt urīndzenoša, viegli vēderu mīkstinoša, pretsāpju un pretiekaisumu darbība. Tāpat bietes pazemina arteriālo asinsspiedienu.
Vēl pie tās vērtīgajām īpašībām var minēt zemo kaloriju daudzumu, ko tās satur. Sevišķi vērtīgas bietes ir tiem, kas cieš no tireotoksikozes.
VĒRTĪGĀ BIEŠU SULA
Biešu vērtīgās īpašības saglabājas arī to sulā. Tai piemīt vispārēji spēcinoša un vielmaiņu uzlabojoša iedarbība. Tāpat biešu sula paaugstina hemoglobīna līmeni asinīs, uzlabo asins sastāvu un pazemina arteriālo asinsspiedienu, palīdz pie nieru slimībām u.c. vainām.
KĀ PAREIZI LIETOT BIEŠU SULU
Lietojot biešu sulu, labāk to atšķaidīt ar ūdeni vai kādu citu dārzeņu vai augļu sulu. Tāpat biešu sulai var pievienot ķīseli, medu, ievārījumu. Protams, var dzert arī tīrā veidā, ja jums netraucē tās garša, taču tikai nelielos daudzumos- 1/4 līdz 1/3 glāzes vienā reizē. Pārsniegt šo daudzumu nav ieteicams. Biešu sula pastiprina kuņģa fermentu izdalīšanos, tiesa gan mazākos daudzumos, nekā kāpostu, tomātu un burkānu sula, taču daudz efektīvāk veicina žults izdalīšanos. Tāpat jāatzīmē, ka regulāra biešu sulas lietošana uzlabo ādas krāsu un saglabā to jaunavīgi svaigu.
TAUTAS LĪDZEKĻI PRET DAŽĀDĀM KAITĒM
Biešu sula pret kakla sāpēm un angīnu.
Ja kakls tikko sācis "skrāpēties", ieteicams to izskalot ar biešu sulu, taču, ja slimība jau klāt, kakla skalošanai var pagatavot novārījumu no biešu sulas un ūdens attiecībā 1:2. Kaklu ar šo novārījumu skalo 4-6 reizes dienā 3-4 nedēļas pēc kārtas.
Šāds novārījums ir efektīgs pat ļoti ielaistos kakla slimību gadījumos. Pagatavoto uzlējumu var uzglabāt ledusskapī līdz 3 dienām, taču pirms kakla skalošanas tas jāuzsilda.
Hipertonijas gadījumā.
Biešu sulu samaisa kopā ar medu (vienādās devās). Lieto pa 1-2 ēdamkarotēm 3-5 reizes dienā.
Šis līdzeklis ne tikai pazeminās arteriālo asinsspiedienu, bet arī nomierinās.
Pret aizcietējumiem, saaukstēšanos un imunitātes stiprināšanai
Gatavo biešu kvasu: Nomizotas bietes sagriež gabaliņos, ieliek lielā buirkā (līdz augšai) pārlej ar siltu vārītu ūdeni, pievieno citrona sulu vai ābolu etiķi (lai sāktu vairoties pienskābes baktērijas). Burku nosien ar marli un noliek uzrūgt. Pēc 3-4 dienām kvass ir gatavs. Ūdeni burkā var papaildināt vēl veselu nedēļu.
Āstniecības kurss- 1 mēnesis. Ļoti veselīgi kvasu lietot kopā ar medu (uz vienu glāzi kvasa- 1 tējkarote medus).
Ilgāk par mēnesi šādi pagatavotu kvasu dzert av ieteicams- tam piemīt vēderu mīkstinošas īpašības.
Klimaksam
Biešu sulu sajauc uz pusēm ar medu. Lieto pa 1/3 glāzei 2-3 reizes dienā.
Ausu iekaisumiem
Ausī iepilina 2 pilienus biešu sulas. Tāpat ausī var ielikt marlē ietītu nelielu gabaliņu bietes, taču tā, lai netek sula.
Mastopātijas, fibromiomas un fibroadenomas ārstēšanai
Nomazgātu bieti tura tekošā ūdenī 2-4 stundas, tad sarīvē uz smalkās sakņu rīves kopā ar visu mizu. Ievieto marles drāniņā un nospiež sulu.
Sulu var izdzert, bet no izspiedām, kas palikušas marlē, veido kompresi, ko uzliek uz krūtīm vai vēdera lejasdaļas, nostiprina un atstāj uz nakti. No rīta kompresi noņem un noliek aukstā vietā,- to varēs izmantot vēl divas reizes.
Nākamajā vakarā procedūru atkārto. Trešajā naktī taisa pārtraukumu. Ceturtā un piektā nakts atkal paredzētas procedūrai, bet sestā- atpūtai jeb pārtraukumam.
Ārstēšanās kursa ilgums 20 ārstnieciskās naktis. Tad taisa mēneša vai pusotra pārtraukumu un, ja tas nepieciešams, atkal atkārto ārtēšanās procedūru.
KĀDOS GADĪJUMOS BIETES LIETOT UZTURĀ NAV IETEICAMS
Un tomēr tādam vērtīgam dārzenim ir arī ierobežojumi lietošanā. Biete apgrūtina kalcija uzsūkšanos organismā tiem, kas sirgst ar osteoporozi.
Tāpat jāņem vērā, ka vārītas bietes nedrīkst lietot tie, kas slimo ar gastrītu un kuriem ir paaugstināts kuņģa skābes līmenis.
Bietes nav ieteicamas arī cukura diabēta slimniekiem, kā arī tiem, kam ir nierakmeņi vai akmeņi urīnceļos.
Arī brīžos, kad mokaties ar caureju, bietes vajadzētu izlēgt no ēdienkartes.
| 
