BietesUzturvērtība un pamatinformācija par dārzeni
Bietes, līdztekus tādiem dārzeņiem kā kartupeļi, kāposti un
burkāni, ir viens no svarīgākajiem vitamīnu avotiem, sevišķi ziemas un
agrā pavasara periodā, kad ir ierobežots svaigu vietējo dārzeņu klāsts.
Tomēr bietes ir vērtīgas jebkurā gadalaikā, jo uzglabājot nezaudē savu
uzturvērtību. Tās ir labs ne vien vitamīnu, bet arī minerālvielu un
šķiedrvielu avots. Īpaši derīgas vielas bietē ir jods, dzelzs, cinks un
kobalts. Satur arī kāliju, nātriju, kalciju, magniju, fosforu, mangānu,
nedaudz olbaltumvielu un tauku; organiskās skābes – citronskābi,
ābolskābi, skābeņskābi; vitamīnus – B grupas, C, P, PP, folijskābi;
pektīnvielas, citas bioloģiski aktīvas vielas.
100 gr. biešu satur:
uzturvielas – 86 g ūdens, 1,5 g
olbaltumvielas, 0,1 g tauku, 9,1 g ogļhidrātu, 2,5 g balastvielu;
minerālvielas - 86 mg nātrija, 288 mg kālija, 37 mg kalcija, 22 mg
magnija, 43 mg fosfora, 1,4 mg dzelzs; vitamīnus – 0,003 mg A vitamīna,
0,02 B1 vitamīna, 0,04 mg B2 vitamīna, 0,2 mg PP vitamīna, 10 mg C
vitamīna. Enerģētiskā vērtība: 43,3 kcal.
Lietošana uzturā un uzglabāšana
Mazuļa ēdienkartē bietes iekļauj tikai pirmā dzīves gada beigās
vai pēc tam. Tas izskaidrojams ar to, ka bietes satur specifisku vielu -
betaīnu, kam ir spēcīga iedarbība uz zarnu trakta darbību un kas nereti
bērniem izraisa caureju, kā arī atsevišķos gadījumos ir novērotas
alerģiskas reakcijas. Tāpēc galvenais noteikums, ieviešot bietes bērna
uzturā, ir darīt to pakāpeniski, sākumā burtiski izmēģinot tikai kādu
tējkaroti ar vārītu biešu masu. Lai saprastu, vai bērnam nav
paaugstināta jutība pret produktu, mazulis jānovēro tuvāko 24 stundu
laikā (vai nav izsitumi, kāda ir vēdera izejas konsistence un vai nav
cita veida reakcijas), un vēlams, lai šajā laika periodā uzturā netiktu
ieviesti citi, iepriekš neizmēģināti produkti – tas ļaus precīzāk
noteikt, ka iespējamo alerģiju ir izraisījušas tieši bietes, nevis kāds
cits pārtikas produkts. Ja nevēlamu blakusefektu nav, ir pieļaujams
bietes ieviest uzturā arī ātrāk, un, piemēram, Krievijas pediatri atļauj
jau 7 mēnešu vecumā iepazīstināt mazuli ar atšķaidītu biešu sulu
(sākumā drīkst piedāvāt dažus pilienus un vēlāk pakāpeniski šo daudzumu
palielina). Bietes ir saldenas pēc garšas, jo satur daudz cukura. Daudzi
bērni labprāt ēd bietes to patīkamās garšas dēļ. Pārsvarā uzturā tiek
izmantotas saknes, bet arī biešu lapas satur tās pašas vērtīgās vielas,
ko biete, kā arī folijskābi. Savukārt C vitamīna lapās ir vairāk nekā
bietē. Vasaras sākumā, kad tikko sāk veidoties bietes ēdamā daļa, ēdiena
gatavošanā bietes var izmantot ar visām lapiņām (lieto zupām,
biezeņiem, salātiem, ēdienu rotāšanai). Bietes mēdz būt gan apaļas, gan
iegarenas un saplacinātas. Jo bietēm ir tumšāka krāsa, jo tās ir
augstvērtīgākas, t.i., satur mazāk kokšķiedru.
Bietes uzglabā pagrabos un apraktas kaudzēs. Bietes jāglabā tumšā un
vēsā vietā (biete ir salcietīgs dārzenis), vēlamā uzglabāšanas
temperatūra ir +5 - +7 grādi; telpai jābūt labi vēdināmai. Neiesaka
uzglabāt svaigas, nomizotas bietes, jo skābekļa iedarbībā C vitamīns
izzūd.
Kādos gadījumos ir ieteicamas:
Biešu sastāvā esošās derīgās vielas ļauj tās pilnvērtīgi
izmantot bērnu uzturā. Tomēr, ņemot vērā bietes specifisko sastāvu, ir
jāievēro piesardzība, nepārsniedzot ieteicamo lietošanas daudzumu un
biežumu. 3-6 gadus veciem bērniem dienā iesaka apēst ap 30 gramiem
sakņaugu, savukārt, ja bērnam ir hroniski aizcietējumi, šo daudzumu
palielina līdz 50 gramiem dienā. Mazākiem bērniem norma ir tikai 15
grami, bet pat ne katru dienu. Tas izskaidrojams ar to, ka lielajās
saimniecībās audzētās bietes nereti uzkrāj sevī ķīmisko mēslojumu, tāpēc
arī bietes, kas paredzētas lietošanai bērnu uzturā, pirms vārīšanas
vajag nomizot (pieaugušajiem paredzētās bietes tradicionāli vāra
nemizotas). Pastāv viedoklis, ka alerģisku reakciju izraisa uzkrātie
nitrāti, nevis pats sakņaugs. Lai nodrošinātos pret nevēlamām
blakusparādībām, bērnu vajadzībām bietes ieteicams iegādāties
speciālajos eko-veikalos vai bioloģiskajās saimniecībās, kur audzē un
realizē ekoloģiski tīrus dārzeņus.
Minēto iemeslu dēļ bietes ir no tiem dārzeņiem, ar kuru daudzumu
nevajadzētu pārspīlēt – ne vien iespējamo alerģisku reakciju dēļ, bet
arī tādēļ, ka biešu sastāvā ir betaīns, un ne katra mazuļa organisms
spēj to pilnvērtīgi pārstrādāt. Tai pašā laikā minētajai vielai ir arī
vairākas bērnam labvēlīgas īpašības: tas samazina holesterīna līmeni un
stiprina asinsvadus, piedalās svarīgos vielmaiņas procesos, veicina
bērnu augšanu, kā arī palīdz uzņemt B12 grupas vitamīnus. Vēl biešu
lietošana uzturā labvēlīgi ietekmē kaulus un zobus, rosina aknu un
urīnpūšļa darbību. Joda satura daudzuma ziņā bietes ir labs līdzeklis
pret aterosklerozi un lieliski uzlabo atmiņu. Ja ir laba panesamība,
iesaka lietot bērnu hipertensijas un sirds slimību ārstēšanā. Bietes
ieteicamas pie aptaukošanās, tātad varētu noderēt tuklu bērniņu uzturā -
ātri rada sāta sajūtu, un bietēm ir raksturīga vēdera izeju mīkstinoša
iedarbība.
Nevārītas rīvētas bietes ļoti efektīvi palīdz pret vairogdziedzera
kaitēm, aterosklerozi, mazasinību (uzlabo asins sastāvu un vairo
asinsķermenīšus). Taču, ņemot vērā, cik stipras ir svaigas bietes,
bērnam sākotnēji vajadzētu tās dot vien niecīgā daudzumā (pustējkarote
vai pat mazāk pie salātiem vai vinegreta).
Sasmalcinātu biešu novārījumu dzer, lai šķīdinātu žultsakmeņus (patiešām
gadās bērniem un pusaudžiem). Zināms, ka ceptas bietes ļoti palīdz arī
maziem tuberkulozes slimniekiem, bet vasarā biešu lapas efektīvi var
izmantot pret galvassāpēm - tās labi saburza ar rokām un pieliek pie
pieres; jau pēc 15 minūtēm nepatīkamām sajūtām galvā vajadzētu pāriet.
Tradicionāli tiek uzskatīts, ka bietes (biešu sula) veicina zarnu
darbību, tāpēc to iesaka, lai attīrītu organismu no sārņiem un sekmētu
vēdera izeju. Tomēr tieši šajā aspektā šīs rekomendācijas vairāk
attiecas uz pieaugušajiem, un gadījumā, ja bērnam, piemēram, ir
iekaisuma procesi kuņģa-zarnu traktā, par biešu un to sulas lietderību
nepieciešams konsultēties ar ārstu (arī, ja bērnam ir nieru
saslimšanas).
Vai pieļaujams bērnam dot svaigi spiestu biešu sulu?
Jāatzīst,
ka dažādos informācijas avotos atrodami pretrunīgi secinājumi. Ir
viedoklis, ka ārstnieciskos nolūkos biešu sulu bērniem labāk nevis
dzert, bet gan izmantot to ārīgi. Atšķaidītu ar ūdeni proporcijā 50/50,
biešu sulu veiksmīgi izmanto iesnu ārstēšanā, un efektivitātes ziņā tā
pielīdzināma mātes pienam, ko tādā pašā nolūkā izmanto pilināšanai
zīdaiņiem. Ar šo pašu šķidrumu iesaka arī skalot kaklu, ja ir
saaukstēšanās vai diagnosticēts laringīts. Savukārt, citos avotos var
lasīt, ka jau no pirmajiem dzīves mēnešiem dārzeņu sulas (tai skaitā,
biešu) ir īpaši svarīgi dot mākslīgi barotiem bērniņiem, jo govs un
kazas piens, ar ko mēdz aizvietot mātes pienu, nesatur pietiekamu
minerālvielu un vitamīnu daudzumu. Vislabāk esot bērniem gatavot dažādu
dārzeņu sulas, kas sajauktas savā starpā – pirmkārt, tādējādi var
nodrošināt labāku sulas garšu, un, otrkārt, kombinējot savā starpā
dažādas sulas, vislielākā mērā var nodrošināt visa veida vitamīnu
uzņemšanu. Biešu sula labi sader ar burkānu, kāpostu, ābolu, plūmju vai
ķirbja sulu, bet eksperimentējot jāuzmanās ir alerģisku bērniņu vecākiem
- drīkst jaukt tikai tās sulas, par kurām droši zināms, ka mazais tās
panes.
Ja tomēr nolemts dot biešu sulu tīrā veidā, tas jādara pakāpeniski un
atšķaidot sulu ar vārītu ūdeni – pirmajā dienā sāk ar 3-5 pilieniem (1/5
tējkarotes), otrajā — turpina ar 6 - 10 pilieniem utt., kamēr 3-5
mēnešu laikā dienas deva tiek palielināta līdz ēdamkarotei. Sula jādod
rīta ēdienreizes laikā, lai visas dienas garumā varētu vērot mazuļa
organisma reakciju uz jauno produktu. Jebkurā gadījumā sulu noteikti
ieteicams dzert pirms ēšanas, pretējā gadījumā var sākties nepatīkams
rūgšanas process. Turklāt mazu bērnu gadījumā šādai secībai ir nozīme
arī tāpēc, ka pēc ierastās maltītes ieturēšanas mazulis var atteikties
nogaršot „jaunievedumu”.
Interesantu pielietojumu biešu sulai bija ieteicis slavens filozofs,
Vidusāzijas zinātnieks un cienījams ārsts Avicenna – viņš rekomendēja
biešu sulu un lapu novārījumu izmantot gadījumos, kad aukstuma ietekmē
uz ādas izveidojās plaisas, kā arī, biešu sulas apsējus ieteica likt uz
pietūkušām ķermeņa daļām (mūsdienās tam pašam nolūkam vēl iesaka masu no
nomizotām sarīvētām bietēm un kartupeļiem – to pieliek pie slimajām
vietām, apliek ar celofānu, aptin ar kokvilnas vai frotē audumu un tā
patur kādas 20 minūtes). Siltas biešu sulas pilienus Avicenna ieteica
pilināt ausī sāpju atvieglošanai, kā arī, mudināja izmantot biešu sulu
matu kopšanā, lai atbrīvotos no blaugznām.
Ārīgās lietošanas ziņā biešu sula ir arī atzīts līdzeklis, lai cīnītos
ar vasarraibumiem (izspiež biešu sulu un proporcijā 50/50 atšķaida to ar
aukstu (pavēsu) ūdeni, šķidrumu uzziež vasarraibumu skartajām vietām,
patur 20 minūtes un noskalo).
Svarīgi ir biešu sulu pareizi pagatavot. Pirms pagatavošanas sakņaugus
rūpīgi nomazgā, nogriež visu lieko, apstrādā ar tvaiku. Iztvaicētas
bietes nomizo un izspiež sulu. Šādi iegūtā sula nav paredzēta ilgstošai
glabāšanai. Vienlaikus jāatceras, ka svaigi spiestajā biešu sulā ir
veselībai kaitīgi savienojumi, kas izgaist, saskaroties ar gaisu. Tieši
tāpēc pirms lietošanas biešu sula vismaz 2-3 stundas noteikti jāpatur
ledusskapī vaļējā traukā! Dzerot labāk atšķaidīt ar ūdeni, lai nav tik
koncentrēta.
Izpētīts, ka augsts magnija saturs biešu sulā veicina normālu nervu
sistēmas darbību, palīdz bezmiega un stresa gadījumos, arī spēcina
organismu. Ir gan arī cilvēki, kam biešu sula nav ieteicama un izraisa
pat pretēju reakciju – rada vispārēju nespēku, sliktu dūšu, vemšanu,
galvas reiboni, paātrinātu sirdsdarbību. Minētais tikai liecina, ka
biete var būt „viltīgs” dārzenis, kam piemīt gan labās, gan arī ne tik
labās īpašības, un, izvēloties to lietošanai uzturā, jārēķinās ar
individuālu reakciju.
Iespējamie pagatavošanas veidi un ekspress-receptes
Bietes ēdienkartē galvenokārt ir vārītas. Tomēr galda bietes var lietot
uzturā arī svaigā veidā vai pagatavot no tām sulu, tās var sautēt,
kaltēt, sasaldēt, skābēt, utt. Var cept cepeškrāsnī uz restēm – būs vēl
gardākas, ar izteiktāku garšu. No vārītām bietēm gatavo salātus, zupas
un citus ēdienus, ir dzirdēts arī par vārītu un ceptu biešu izmantošanu
saldo ēdienu pagatavošanā. Vasarā bietes ir svarīga sastāvdaļa, lai
pagatavotu auksto zupu.
Līdzīgi kā kālis, biete jāvāra slēgtā traukā (tas ļauj samazināt
vitamīnu zudumu) , turklāt jālūko, lai tiktu izvēlēts piemērots trauks,
tāds, kurā pēc iespējas mazāk telpas paliek gaisam. Bietes nevajag vārīt
sālītā ūdenī, jo tas bojā biešu garšu un to krāsa izmainās.
Bietes jāmazgā aukstā tekošā ūdenī. Šie sakņaugi mēdz būt ļoti netīri, tāpēc tos noteikti vajag noberzt ar suku.
Lai vārot bietes nezaudētu sarkano krāsu, var pieliet ūdenim nedaudz
skābes (citronskābi, etiķi) – niecīgu daudzumu, kas nekaitētu bērniņam.
Jāpiezīmē, ka kulinārijā biešu sulu veiksmīgi izmanto ne vien dzērienu
un ēdienu pagatavošanai, bet arī kā krāsvielu – gatavojot glazūru
piparkūkām (biešu sulu vienkārši piepilina glazūras pamata masai) vai
krāsojot Lieldienu olas (1/2 litru sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar 2
ēdamkarotēm etiķa, olas ieliek karstajā šķidrumā un ļauj 1-2 stundas
ievilkties).
Ieteicamās receptes bērnu uzturam
Salātu, zupu, otro ēdienu receptes:
• Salāti no vārītām bietēm ar citrona sulu
• Maigie biešu salāti
• Biešu salāti ar riekstiem un žāvētām plūmēm
• Biešu salāti ar žāvētām plūmēm (ar eļļu)
• Biešu salāti ar āboliem
• Svaigu kāpostu salāti ar bietēm un burkāniem
• Bērnu vinegrets
• Borščs ar skābenēm.
• Borščs
• Vasaras laika borščs
• Borščs ar pupiņām
• Biešu zupa ar truša gaļu
• Okroška
• Biešu biezenis
• Krējumā sautētas bietes
• Biešu kotletes bērniem
Aptuvens daudzums, kas izmantojams pagatavošanai (vienai ēdienreizei):
Atkarīgs no lietošanas mērķa – ja bietes paredzēts izmantot zupai un tās
pamata sastāvdaļa ir tieši bietes, ieteiktu izmantot 2 vidēja izmēra
bietes; ja salātiem – 1 bieti; svaigas sulas pagatavošanai attiecīgi 1
un vairāk. Lai labāk varētu orientēties mērvienībās, jāņem vērā, ka
100-150 gr. biešu ir apmēram tas pats, kas viena vidēja izmēra biete.
Aptuvenas cenas tirdzniecības vietās (februāris, 2009.):
Veikaliņā „Dabas veltes” Rīgā, Brīvības gatvē 218, ekoloģiski tīras bietes maksā 0,50 Ls par kilogramu. Savukārt www.dabasdobe.lv
piedāvā šādus izcenojumus: 0,95 Ls par 1 kg un 0,55 Ls par 0,5 kg.
Turpat var pasūtīt jau novārītas bietes (1 kg – 1,65 Ls; 0,50 Ls – 0,90
Ls), pieejama arī piegādes dienas rītā svaigi spiesta 100% bioloģiski
audzētu biešu un biešu-burkānu sula – 2,10 Ls par 300 gr. Rīgas
centrāltirgū bietes pieejamas par 0,35 Ls par kilogramu, lielveikalā -
... Interesants produkts ir arī biešu sukādes (www.dabasdobe.lv,
Ls 2,30 par 100 gr.). Ja var ticēt mājas lapā sniegtajai informācijai,
veikals-kafejnīca „Ekovirtuve” Rīgā, Rūpniecības ielā 11 bietes piedāvā
iegādāties par 0,70 Ls par kilogramu. (http://www.ekovirtuve.lv).
Izmantotie avoti:
Grāmatas:
Siana Blunosa, "Ņam, ņam, mazulīt!”. SIA "Biznesa augstskola Turība”, 2008.
Мать и дитя. Энциклопедия развития ребёнка. Г.В.Лавренова, Ю.В.Лавренов. ОЛМА Медиа Групп Москва, 2007
Žurnāli:
Bietes (sadaļa: „Mācāmies gatavot”). Ilze Saltā, konsultē diētas ārste
Inguna Bērziņa. Žurnāls „Mans Mazais”, Nr.11/2007, 79.-80.lpp.
|