Tad, kad zeme atkususi un laiks kļūst siltāks, klāt arī sulu laiks. Svarīgi ir to nenokavēt, jo katru gadu tas ir citā laikā. Sulas var iegūt gan no bērziem, gan no kļavām. Garšas ziņā kļavu sulas ir saldākas par bērzu sulām,
jo vairāk satur cukurus. Savukārt, bērzu sulas iegūst saldākas, urbjot
bērzā, kas aug sausā vietā, piemēram, kalna galā. Sulas glabājot, to
vērtība mazinās.
Kad ziemai beidzoties, ir iespēja tikt pie bērzu un kļavu sulām, varam kārtīgi izskalot savus organismus.
Tās labi palīdz arī tievētgribētājiem. Lielākā vērtība šīm sulām ir
uzreiz pēc to iztecināšanas. Pirmajās 3 - 4 stundās sulas satur
bioloģiski aktīvo ūdeni, kurā molekulas nav izkliedētas, bet gan
sakārtojušās kopās, ko dēvē par šķidrajiem kristāliem. Ja šķidrums
cilvēka organismā nonāk šādā formā, tas daudz vieglāk iesaistās visos
vielmaiņas procesos un tiek izmantots ievērojami efektīvāk nekā
parasti.
Tautā saka, ka šis ūdens ir dzīvs. No koka tecinātās sulas dzeramas tikpat lielā daudzumā kā ūdens - apmēram 2 litri dienā. To sastāvā ir kālijs un virkne citu augsnei raksturīgu mikroelementu, arī vitamīni,
taču to daudzums ir niecīgs. Tāpēc efekts rodams kopējā sulu izdzertajā
daudzumā. Uzņemot lielu šķidrruma daudzumu, tiek veicinātas ne tikai
urīnu dzenošās funkcijas, bet arī svīšana. Tā iespējams mazināt sāļu
izgulsnējumus organismā, īpaši, urīna izvadsistēmā. Organisma
skalošanas gaitā tiek veicināta šlakvielu (urīnviela, urīnskābe,
kreatīns) un vielu pussabrukšanas produktu izvadīšana. Pēc bērzu sulu
kūrēm vingrumu iegūst arī mugurkauls un locītavas. Lai justu efektu,
sulas vēlams dzert pa litram dienā vismaz 10 dienas pēc kārtas. Sulas
ūdens vietā iesaka arī tējas, kafijas vai zupu vārīšanai. Termiski
apstrādātas tās gan zaudē savu bioloģisko aktivitāti, taču
mikroelementi saglabājas.
Bērzu sula satur glikozi un fruktozi, bet kļavu sula – pārsvarā sukrozi. Bērzu sula ir mazāk koncentrēta nekā kļavu sula.
Bērzu
un kļavu sulas satur daudz dabisko cukuru un mikroelementu, ko
organisms viegli asimilē, tāpēc tām ir spēcinoša iedarbība. Bērzu sulas
var dzert, lai uzlabotu imunitāti, atvieglotu podagras, reimatisma un
radikulīta sāpes un paātrinātu brūču dzīšanu. Zinātāji apgalvo, ka pavasarī
izdzerot vismaz desmit litrus tikko tecinātas sulas, no organisma tiek
izskaloti visi ziemā uzkrājušies sārņi un smiltis no urīnizvadceļiem.
Sulu izmantošana
Sulas var izmantot skaistumkopšanai. Sulā var mazgāt seju, jo tajās esošās vielas uzlabo ādas elastību un sejas krāsu, pasargā ādu no pavasara saules staru kaitīgās ietekmes. Bērzu sulā var skalot matus
— tā palīdzot atbrīvoties no blaugznām, mati ātrāk aug un ir kuplāki.
Kad bērzu sulas ieraudzētas, daudzas no to labajām īpašībām iet zudumā,
tomēr ir veselīgākas par avota ūdeni. Arī raudzētās sulās saglabājas
organiskās skābes, mikroelementi, dabiskie cukuri un vitamīni. Bērzu
sulai piemīt diurētiskas īpašības - tā lieliski skalo organismu. Ja
šajās nedēļās, kamēr iespējams baudīt svaigu bērzu sulu, to dzersi ik
dienu, tas noteikti nāks par labu visām tava organisma sistēmām - izvadsistēmai, locītavām, balsta un kustību aparātam u.c. Bērzu
sula ir kā slota - ar tās palīdzību var veikt lielo pavasara tīrīšanu
organismā. Tā kā bērzu sulā ir daudz organismam tik vajadzīga
mikroelementa kālija, tā ir īpaši ieteicama sirds un asinsvadu
slimniekiem: pietiekams kālija daudzums organismā un tā pārsvars pār
nātriju veicina sirdsdarbību un šūnu normālu funkcionēšanu.
Bērzu
sula ir bioaktīvs dzēriens, kas tīra nieres, locītavas no sāļu
nogulsnējumiem, asinis — no liekvielām. Organiskās skābes, kas ir
skābajā sulā, reaģē ar neorganiskajām skābēm asinīs, kas veidojas no
cukura, sāls, gaļas, bīdelētiem miltiem, kā arī ar neorganisko kaļķi uz
asinsvadu sieniņām.
Kļavu sula un sīrups
Sulas iegūšanai noderīgas visas kļavu sugas, it sevišķi tā sauktā cukura kļava. Sulu
tecināšanu var iesākt jau aprīļa mēnesī un pat agrāk, ja zeme jau
izkususi un temperatūra pacēlusies virs nulles. Šim nolūkam kļavām
pirms pumpuru izplaukšanas apmēram l metru virs zemes ar svārpstu
ieurbj 5 – 10 centimetru dziļu caurumu, kurā sulas notecināšanai iesit
sulu mēli, t. i. 25 – 30 cm garu alkšņa renīti vai šim nolūkam speciāli
izgatavotu metāla caurulīti. Zem sulu mēles gala novieto trauku sulas
uzkrāšanai. Viena pieaugusi kļava, pilnīgi izmantojot pavasara sulas tecēšanas laiku, var dot ap 100 litru kļavas sulas, kuru var lietot kā veselīgu dzērienu svaigā veidā vai arī ieraudzētu vasaras lietošanai.
Kļavu
sulu vārot (iztvaicējot), var iegūt ļoti garšīgu kļavu sīrupu.
Uzglabāšanai sulu iepilda pudelēs, aiztaisa ar aizbāžņi, pārsien ar
aukliņu un tad aizsveķo un glabā vēsā pagrabā. Ja sulas grib ieskābēt,
tad tām pieliek rudzu maizes garozas un ļauj ieskābt. Kad sulas jau
ieskābušas, tad tās izkāš caur linu drēbi un sapilda stiprās pudelēs.
Katrā pudelē ieliek 3 – 5 žāvētas upeņu, ķiršu vai dārza korinšu ogas,
kā arī žāvētu ābolu gabaliņus un dažas žāvētas piparmētru lapiņas.
Piparmētru vietā var likt arī upenāju kātu gabaliņus. Pudeles aizbāž ar
aizbāžņi, pārsien ar aukliņu, aizsveķo un novieto pagrabā. Sulas
iegūšanai kļavas var ieurbt ik gadus, pie kam tādu ieurbšanu kļavas
iztur daudz gadu no vietas un pa lielākai daļai piedzīvo savu normālo
ciršanas vecumu. Parka kļavām, kurām vēlams sevišķi ilgs mūžs, ar sulu ieurbšanu jārīkojas saudzīgi. Sulu tecēšanai izbeidzoties, sulu mēlīti izņem un caurumā iedzen alkšņa vai cita lapu koka tapu.
Bērzu sula
Lai
iegūtu augstvērtīgu bērzu sulu, jāizvēlas kārpainais bērzs, kas aug
smilšainā augsnē sausā vietā. Pūkainajam bērzam sula nav tik garšīga un
veselīga. Tas aug purvainā, mitrā vietā.
Kamēr vēl mūsu zeme bagāta bērziem un bērzu birzēm, pie mums bērzu sulas tecina vairāk nekā kļavu sulas.
Bērzu sulas iegūst tāpat kā kļavu sulas. Svaigu bērzu sulu lieto
dzeršanai tāpat, ka kļavu sulu, un tai ir liela nozīme veselības
kopšanā. Vasaras lietošanai bērza sulas ielej iztīrītā un izsautētā
koka vai māla traukā. Skatoties, pēc vairuma, sulām pieliek rupjas
maizes garozas un ļauj ieskābt. Kad sulas ieskābušas, tās izkāš caur
drānu un iepilda pudelēs, kur garšas uzlabošanai ieliek žāvētas
piparmētru lapiņas vai upenāju kātu gabaliņus, vai arī smalki sagrieztu
žāvētu ābolu gabaliņus, žāvētas ķiršu vai upeņu ogas. Pēc tam pudeles
aiztaisa, pārsien ar aukliņu, aizsveķo un noglabā pagrabā. Lauku
vajadzībām sulas lielākos vairumos var ieskābēt, kā augstāk minēts,
mucās vai koka baļļās. Ja pieejams cukurs vai medus, tad katrai sulu
pudelei var pielikt l – 2 tējkarotes cukura vai medus.
Sulu no bērza vai kļavas pavasarī var iegūt tikai īsu laiku – aptuveni četras nedēļas.
Šis laika posms sākas, kad ir nokusis sniegs un dienas ir siltas, bet
naktīs temperatūra joprojām nokrītas zem nulles. Sulu tecēšana izsīkst,
tiklīdz kokiem sāk plaukt lapas.
Avots: http://www.irlaiks.lv/drinks/otherdrinks/juices/article.php?id=1983586 |