Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) pieder
pie ražīgām ogu kultūrām, kas agri dod pirmo ražu. Smiltsērkšķis ir
dekoratīvs koks, ko rudenī bagātīgi rotā oranžas ogas. To vidējais svars
ir pusgrams, bet īpaši lielas smiltsērkšķu ogas reizēm sver pat
gramu. Skābuma ziņā tās neatpaliek no citronu sulas. Smiltsērkšķi
ir ļoti vērtīgs organisma apgādātājs ar dabiskajiem vitamīniem,
jo tā lapas un ogas satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus. Šo
augļu regulāra ēšana būtiski palīdz papildināt organisma vitamīnu
krājumus. Smiltsērkšķus izmanto
gan svaigus, gan dažādu pārtikas produktu pagatavošanā, kā arī tautas
medicīnā. Smiltsērkšķa dziednieciskās īpašības augstu vērtēja
jau senos laikos Ķīnas, Tibetas un Antīkās Grieķijas medicīnā. Šo tautu
dziednieki smiltsērkšķi galvenokārt izmantoja dažādu ādas, aknu un
gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Mazliet vēlāk atklāja arī
smiltsērkšķu eļļas sāpes remdinošo un dziedniecisko iedarbību iekaisumu
gadījumos.
Vitamīnu avots Smiltsērkšķi
satur vairāk nekā desmit taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus.
Bez tam, pateicoties smiltsērkšķu sastāvam, šie vitamīni ļoti
labi saglabājas un organismam tos viegli uzņemt. Smiltsērkšķos
ir minerālvielas dzelzs, mangāns, varš. Atšķirībā no citām sulām,
smiltsērkšķu sula satur arī B grupas, PP un K vitamīnus, kā arī vairāk
nekā 15 dažādu mikroelementu. Smiltsērkšķu eļļa satur 2-3 reizes
vairāk E vitamīna nekā mandeļu rieksti. E vitamīns ir spēcīgs
pretiekaisuma līdzeklis, tāpēc dzerot sulu kā vitamīnu avotu daudzi
novēro senu, aizmirstu un pilnīgi neizārstētu iekaisumu
izveseļošanos. Pateicoties F vitamīnam,
smiltsērkšķu sula kopā ar savu eļļu labi novērš nogurumu pēc ilgstoša
darba ar datoru, kā arī veicina domāšanas un reakcijas ātrumu.
Smiltsērkšķi satur arī K1 vitamīnu (tā šeit ir vairāk
nekā pīlādžos), līdz ar to sekmējot normālu asins recēšanu, kas īpaši
svarīga pie operācijām, iekšķīgiem asiņojumiem, čūlām, hemoroidiem.
Smiltsēršķos tāpat atrodami arī daudzi dažādi karotenoīdi,
kas veicina ievainojumu dzīšanu (par to liecina kaut vai smiltsērkšķiem
raksturīgais oranžais tonis). Karotenoīdu ir tik daudz un to krāsas
noturība tik laba, ka tos atdala un izmanto pārtikas krāsvielu
izgatavošanai. Protams, smiltsērkšķi satur arī daudz C vitamīna,
taču tā daudzums var svārstīties atkarībā no šķirnes, uzglabāšanas
apstākļiem un citiem faktoriem. Vērts iegaumēt, ka, augļiem
pārgatavojoties, to vitamīnu skaits samazinās.
Bioloģiski
aktīvās vielas
Smiltsērkšķa skābju sastāvu
galvenokārt veido ābolskābe un vīnskābe, mazliet konstatējama arī
citronskābe. Tieši organisko skābju pārpilnība (2,1–3,1%) nodrošina
augļu bioloģisko aizsardzību pret apēšanu, taču vienlaikus rada
problēmas, novācot ražu ar rokām. Novērots, ka šīs skābes
pazemina antibiotiku, rentgena un dažādu stresa faktoru radītās sekas.
Smiltsērkšķu
lapās, mizā un ogās atrodams arī serotīns, kas citos
augos sastopams reti (izņemot tomātus, ērkšķogas, bārbeles). Tas noņem
uzbudinājumu, veicinot normālu nervu impulsu pārvadi, kā arī palīdz pret
audzējiem.
Smiltsērkšķu eļļā ir līdz 2,6% sterīnu,
kas aizkavē holesterīna uzsūkšanos, pasargā no aknu distrofijas un
palīdz cīņā ar aterosklerozi. Savukār smiltērkšķī esošie pektīni
spēj piesaistīt un izvadīt no organisma smagos metālus un, kaitīgās
vielas, tai skaitā arī alkoholu.
Smiltsērkšķi
uzturā Protams, pati vienkāršākā iespēja ir nobriedušu
augļu vākšana un tūlītēja apēšana mērenā daudzumā.
Smiltsērkšķus lieto ne tikai svaigus, bet arī žāvē, gatavo želejas,
ievārījumus un citus saldos ēdienus, kā arī pasniedz pie pamatēdieniem.
Piemēram, Sibīrijā svaigos augļus ēd pie piena un gaļas ēdieniem, bet
Skandināvijā no augļiem pagatavotus biezeņus pasniedz līdzās zivju
ēdieniem. Tomēr visbiežāk uzturā izmanto smiltērkšķu sulu.
Lai
to pagatavotu, jāizmanto nogatavojušies augļi. Tos var pārstrādāt ne
tikai svaigus, bet arī saldētus. Tikai jāatceras, ka atlaidinātos augļos
strauji zūd C vitamīns. No smiltsērkšķu augļiem var iegūt
apmēram 70% tīras sulas. Par cik cukura saturs sulā ir neliels,
rūgšanu novērš, sulu uzkarsējot. To var uzglabāt tumšā un vēsā pagrabā
līdz pat vienam gadam.
Tīra, neatšķaidīta smiltērkšķu
sula ir ļoti stipra, tāpēc to ieteicams atšķaidīt ar ūdeni,
pienu, jogurtu, burkānu vai ķirbju sulu. Pieaugušiem cilvēkiem puslitra
pudeli ieteicams izdzert 4 dienās.
Ja sulu iegādāsieties veikalā
vai tirgū, derīgi zināt, kā atšķirt kvalitatīvu produktu no ne
tik laba. Vispirms pievērsiet uzmanību sulas krāsai.
Tai jābūt spilgtai. Brūnganā nokrāsa liecina par to, ka sulas vērtīgās
sastāvdaļas ir oksidējušās vai nu pārlieku lielas karsēšanas, vai nu
ilgas glabāšanas dēļ. Otrkārt, dabiskai, labai smiltsērkšķu
sulai ir spirgta, svaiga garša un smarža, bet, atverot karsētas
vai ilgi glabātas sulas pudeli, dažkārt jūtama nepatīkama smaka, ko
dažkārt kļūdaini uzskata par „raksturīgu” smiltsērkšķiem. Visbeidzot,
salīdziniet noslāņojušās sulas slāņu biezumus. Labai
sulai augšējam biezsulas slānim jābūt vismaz ¼ no visa šķidruma. Ja tas
ir plānāks, tad sula ir vai nu atšķaidīta, vai nu ogas novāktas par
agru. Ja sula neslāņojas, tā tikusi homogenizēta. Tādā gadījumā atliek
uzticēties tam, kas rakstīts uz etiķetes.
Ogu
uzglabāšana Visvienkāršāk smiltērkšķu ogas uzglabāt
sasaldējot. Drīkst lasīt arī sala skartas ogas no zariem, taču tad
jārēķinās, ka augļiem jābūt pilnīgi veseliem, savukārt sasalušās ogas
vai nu tūlīt jāpatērē, vai jāievieto saldētavā. Saldētavā smiltsērkšķu
augļus drīkst glabāt gan veselus, gan saberztus ar cukuru vai bez tā.
Pie mums samērā maz, bet citur visai pazīstama smiltsērkšķu augļu
sagatavošana uzglabāšanai ir kaltēšana.
Smiltērkšķi
veselībai un skaistumam Smiltsērkšķu
izstrādājumus iesaka lietot gan slimības, gan diētas laikā, jo
tie lieliski uzlabo veselības stāvokli, stiprina imunitāti, baro ādu un
pasargā organismu no novājināšanās. Zinātnieki iesaka visnotaļ
plašu smiltsērkšķu pielietojumu - sirds un asinsvadu, elpošanas
orgānu, auss, kakla, deguna, zobu, smaganu, acu, kuņģa, zarnu, aizkuņģa
dziedzera, aknu, nieru, dzimumorgānu, locītavu, ādas, endokrīno
dziedzeru saslimšanās un darbības traucējumos. Smiltsērkšķu sula un eļļa
netieši palīdz arī pie visām infekcijas slimībām, jo
paaugstina imunitāti. Tāpat, šis augs palīdz arī dzimummazspējas
gadījumos.
Par cik smiltsērkšķi satur dabiskos antioksidantus,
kas sekmīgi samazina brīvo radikāļu izraisītos organisma bojājumus, smiltsērkšķa
preparātus iesaka lietot pārmērīgas starojuma devas, arī staru
terapiju, saņēmušu cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanai. Šie
antioksidanti arī palīdz cīņā ar audzējiem un dziedē ādu un gļotādu.
Smiltsērkšķus var lietot arī ārīgi – ja ādu bojājuši
radioaktīvie stari, radies apdegums, ekzēma, deguna, rīkles un acu
gļotādas iekaisums, kā arī ginekoloģiskas saslimšanas.
Atšķirībā
no citu augu augļiem, smiltsērkšķu mīkstums satur līdz 8% eļļas. Smiltsērkšķu
augļu eļļai piemīt sāpes mazinošas īpašības, tā veicina audu
granulāciju un epitēlija atjaunošanos.
Eļļu
var lietot kā profilaktisku līdzekli, kad tiek apstarots barības vada
vēzis. Tad jālieto pusotra ēdamkarote 2 vai 3 reizes dienā un vēl pēc
ārstēšanas 2 līdz 3 nedēļas. Tādu pašu devu var lietot arī, ja ir zarnu
un kuņģa čūla, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kā arī caurejas un
holecistīta gadījumā.
Smiltsērkšķu lietošanā nav
ierobežojumu, jo pārdozēšanas efekti nav novēroti, izņemot, ja
ir paaugstināta jutība pret PP vielām, kā arī dažādas kuņģa vainas.
Parasti imunitātes līmeņa stiprināšanai ārsti iesaka izlietot
1-1.5 litrus smiltsērkšķu sulas pirms ziemas sezonas, atkārtojot šādu
devu arī februārī vai martā. Pilnīgi pietiekami ir lietot 1-2 tējkarotes
pie tējas vai kafijas katru dienu. Jūtot saslimšanu ar gripu,
ieteicams lietot 30- 50ml sulas ik pēc 1-1.5 stundām. Veselības
stāvokļa uzlabošana jūtama pēc kādām septiņām stundām. Lai
pazeminātu holesterīna līmeni, varat izmantot arī šādu recepti -
sajauciet 50gr smiltsērkšķu sulas ar deserta karoti īsta medus un
pievienojiet 100g tīra ūdens. Lietojiet 2 – 4 tējkarotes dienā vismaz
nedēļu. Ļoti veselīgi smiltsērkšķu sulu lietot arī topošajām
māmiņām. Šo produktu var piedāvāt arī pavisam maziem bērniem zīdaiņa
vecumā. Kosmētikā visvairāk lieto ar
vitamīniem un antioksidantiem bagāto smiltsērkšķu eļļu, kas veicina ādas
šūnu dalīšanos un tādējādi audu atjaunošanos, aizsargā no brīvo
radikāļu kaitīgās ietekmes, mīkstina un mitrina ādu un mazina lokālu
ādas kairinājumu. Bez ārkārtīgi plašā smiltsērkšķu pielietojuma ādas
krēmu ražošanā, tirgū piedāvā arī masāžas eļļas, vannas bumbas, ziepes,
dušas želejas, šampūnus un citus ķermeņa kopšanas izstrādājumus, kas
satur smiltsērkšķu eļļu.
Avots: http://www.irlaiks.lv/health/diet/ |