Es vēlu visiem Laimi! 

Pelašķis, parastais - Achillea millefolium L.

• Svaigās lapas izmanto kā piedevas salātiem, vinegretiem, gaļas un zivju ēdieniem.
• Lapu novārījumus pievieno ķīseļiem, kompotiem, mīklai.
• Kaltētas lapas lieto kā piedevas ēdieniem, kvasu pagatavošanai, rūgto uzlējumu un liķieru aromatizēšanai.
• Salāti. Skābētiem kāpostiem pievieno sīpolu, jaunās pelašķu lapas. Iztur verdošā ūdenī 1 min. Pievieno sāli un augu eļļu. 120g pelašķu lapas – 400g skābēti kāposti, 100d zaļie lociņi, 60g augu eļļa, sāls un garšvielas pēc garšas.

Piparmētra, pļavas - Mentha arvensis L.

• Piparmētra ir aromātiskais garšaugs. Lapas un ziedi kalpo kā piedeva pie salātiem, gaļas un zivju ēdieniem, pākšaugu un dārzeņu ēdieniem, piena zupām.
• Pulveri no kaltētām lapām pievieno zupām, sautējot gaļu, aitas, teļa, meža putnu gaļas ēdieniem, kartupeļu un burkānu biezeņiem. Piparmētras pievieno ievārījumiem, sulām, morsiem, kompotiem. Izmanto etiķa, mērču, konditorijas izstrādājumu, tējas, dzērienu aromatizēšanai.
• Novārījums. 1 litrs ūdens, 20 g kaltēta piparmētra, citronskābe, cukurs.
• Novārījums. Svaigas piparmētru un upeņu lapas, cukurs.

• Pļavas piparmētru zupa. Viegli apcep sīpolus. Piparmētru jaunos dzinumus blanšē verdošā ūdenī 1-2 min. Vārošam buljonam pievieno apceptos sīpolus un blanšētos zaļumus. 5-6 min pirms gatavības zupai pievieno sakultu svaigu olu, sāli un piparus pēc garšas.

Peonija - Paeonia anomala L.

• Kaltētas saknes izmanto gaļas ēdienu pagatavošanai. Saknes piedod  asu un patīkamu garšu.

Plikstiņš, ganu - Capsella bursa-pastoris L.

• Jaunās lapas izmanto zupās un salātos svaigā veidā. Pagatavo kaltētu lapu pulveri. Samaltas sēklas izmanto kā sinepju aizvietotāju. Glabāšanai kaltētā veidā lapas ievāc maijā.
• Zupa. Gaļas buljonā vāra kartupeļus, burkānus, sīpolus. 3-5 min pirms vārīšanas noslēgumam pieliek plikstiņu un sāli.
• Zupa. 100 g usņu, pieneņu lapu, lielā plostbārža masa, 50 g skābenes, 50 g plikstiņa lapas, 1,5 litri buljons, skābs krējums, vārīta ola.
• Biezenis. Plikstiņa lapas un jaunos dzinumus apcep augu eļļā. Samaisa ar apceptiem sīpoliem un burkāniem, pievieno sāli un piparus. Masu samaļ un sautē 20 minūtes. Izmanto kā garnējumu pie gaļas un zivju ēdieniem.
• Ceptas lapas. Jaunās lapas un dzinumus sacep ar burkāniem. Pievieno sāli pēc garšas. Pasniedz karstā veidā.
• Piedeva no sēklām. Sēklas izžāvē un samaļ pulverī. Izmanto kā sinepes pie gaļas un zivju ēdieniem.
• Kaltētas lapas un dzinumus pievieno zupām, mērcēm, biezeņiem.
• Sālītas lapas un dzinumus sāla un sapilda traukos kopā ar pētersīļu, diļļu, mārrutku un upeņu lapu masu. Pievieno piparus. Izmanto kā garnējumu pie gaļas un zivju ēdieniem.

Pīlādzis - Sorbus aucuparia L.

• Savvaļā augošu pīlādžu ogas satur 4-8% cukurus(fruktozi, glukozi, saharozi), vairāk kā 2% ābolskābi, citronskābi, vīnogu skābi un dzintarskābi, pektīnvielas un miecvielas, līdz 20mg% askorbīnskābi, līdz 20mg% karotīnu, P vitamīnu. Ogu sēklas satur līdz 22% taukeļļu.
• Mājas apstākļos no ogām gatavo džemus, pastilas, želejas, ogas saberž ar cukuru, ievārījumus, marmelādes, sulas, sīrupus, etiķi, kvasu, dažādus spirta (degvīna) uzlējumus.  
• Lai mazinātu svaigām ogām rūgtumu tās blanšē ar verdošu 3% sālsūdeni 5 minūtes.
• Ilgākai glabāšanai ogas kaltē. Kaltētu ogu pulveri pievieno kā garšvielu, ķīseļiem un citiem desertiem.No kaltētām ogām un svaigām jaunajām lapiņām pagatavo vitamīnu dzērienu.
• Sula. Ogas ievāc pēc pirmajām salnām, tad labāk izdalās sula. Ievieto verdošā ūdenī uz 2-3 minūtēm. Karstās ogas saberž sietā. Saberztajai masai pievieno attiecībā 1:1 20% cukura sīrupu. Maisījumu karsē līdz 90-95 grādiem, sapilda burkās un noslēdz. Glabā vēsā vietā.
• Sula. Ogas aplej ar verdošu ūdeni un karsē 5 minūtes. Izspiež sulu spiedē sulu. Sulai pievieno cukuru, uzkarsē līdz 85 grādiem 5 minūtes. Sapilda burkās un noslēdz. 1 kg ogas, 0,5 litri ūdens. 1 litrs sula, 400 g cukurs.
• Dzēriens. Kaltētas ogas nedaudz apgrauzdē, pievieno lapas (attiecībā 1:1). Sauso maisījumu glabā slēgtā traukā. Dzēriena pagatavošanai ņem 1 tējkaroti maisījumu, 1 glāzi verdoša ūdens. Aplej un nostādina 30 min. Lieto kā tonizējošu un atsvaidzinošu dzērienu.
• Kvass. 1,2 kg ogas, 5 litri ūdens, 500 g cukurs, 15-20 g raugs.
• Marmelāde. 500 g ogas, 500 g skābi āboli, 800 g cukurs, 1,5 glāze ābolu sula.
• Ievārījums. 1 kg ogas, 500 g cukurs.

Pastinaks, sējas - Pastinaca sativa L.

• Jaunie stublāji attīrīti no mizas ir ēdami.  
• Jaunie stublāji attīrīti no mizas ir ēdami. Lieto svaigā un vārītā veidā.
• Lapas kā garšvielu pievieno salātiem, zupām.
• Resnās saknes izmanto kā garšvielu, to specifiskā saldenā aromāta dēļ.
• Samaltas kaltētas sēklas garšvielu maisījumos izmanto pie zupām un gaļas ēdieniem.

Purene, purva - Caltha palustris L.

• Auga zaļā daļa ir indīga. Svaigā veidā lietot nevar.
• Neizplaukušus ziedu pumpurus novāra ūdenī un marinē etiķi pievienojot garšvielas (krustnagliņas, lauru lapas, piparus uc.).
• Izmanto kā salātu piedevu kapersu vietā, arī kā piedevu zupām. Vārot indīgās vielas neitralizējas.
• Izmanto arī vārītas saknes. Lieto kā piedevu gaļas un zivs ēdieniem.
• Kaltētas un samaltas saknes pievieno maizes mīklai.
• Kaukāzā auga ziedus kaltē un izmanto kā piedevu zupām. 

Plostbārdis, pļavas -  Tragopogon pratensis L.

• Saknes lieto novārītas sālsūdenī. Pievieno vinegretiem, kā piedevu dārzeņu zupām, kā ēdienu garnējumu.
• Īpaši garšīgi ir saknes apceptas sviestā. 
• Kaltētu un apgrauzdētu sakņu pulveri izmanto kafijas dzēriena gatavošanai.
• Lapas un dzinumi ir patīkami pēc garšas un izmanto salātos, vinegretos. Var ēst svaigā veid;a uzkaisot nedaudz sāli, iepriekš kātiņus attīra no miziņas.
• Lai mazinātu rūgtumu blanšē verdošā ūdenī un mērcē sālsūdenī.

Raudene - Origanum vulgare L.

• Auga virszemes augšējā daļa lapas ar ziediem izmanto kā aromātisku garšvielu svaigā un kaltētā veidā. Pievieno salātiem, zupām, mērcēm, ceptiem, sautētiem gaļas ēdieniem un desu masas sastāvā.
• Jaunās lapas un dzinumus var izmantot kā pildījumu pīrāgiem. Pīrāgu pildījumam lapas blanšē un sajauc ar biezpienu un olām.
• Augu izmanto kā piedevu sēņu (šampinjonu) ēdienos.
• Tradicionāli augu pievieno kvasiem. Kvass iegūst īpatnēju garšu un labāk glabājas, aizkavējas saskābšanas procesi.
• Izmanto kā garšvielu pie gurķu, tomātu, sēņu sālīšanas un marinēšanas.
• Tēja. Pa 3 g kaltētas raudene, asinszāle, piparmētras,  pa 1 g mežrozīšu augļi un lapiņas.
• Tēja. Ūdens un piena maisījumam (0,5 l ūdens, 0,5 l piens) pievieno kaltētas auga lapiņas un ziedus, uzvāra un nostādina 5 min.

Ratējs, maura - Potentilla erecta (L.)

• Garšaugs. Patiecoties īpatnejam aromātam izmanto uzlējumu, degvīnu, liķieru ražošanā. Pielieto zivju konservu gatavošanā.
• Saknes kaltē.
• Kaltētu sakņu pulveri izmanto kā piedevu zupām, mērcēm, pievieno konditorijas izstrādājumu mīklām.
• Jaunās lapas un dzinumus izmanto salātos un zupās. Lapu biezeni izmanto kā piedevu gaļas, zivju ēdieniem.
• No kaltētām lapām gatavo tēju. Kaltētu sakņu pulveri pievieno maizes mīklai.
• Vārītas saknes. Saknes novāra sālsūdenī un attīra no miziņas. Apcep cūkas gaļas speķa taukos kopā ar sīpoliem. Pasniedz pārkaisītus ar zaļumiem.
• Pankūkas. 100 g kaltētu sakņu pulveris, 0,5 glāze kviešu milti, 0,5 glāze kefīrs, 1 ola, sāls.
• Biezenis. Svaigas lapas un saknes samaļ un sautē nelielā ūdens daudzumā. Ietumē ar miltu un piena maisījumu, pievieno sāli un kaltētas piparmētras.
• Salāti. 100 g jaunie zaļumi, 1 vārīta ola, 50 g sīpolloki, 0,5 glāze skābs krējums  vai majonēze.

Salātene, parastā - Lapsana communis L.

• Jaunās lapiņas un dzinumi satur 84 mg% karotīnu (kaltēta masa) un 16 mg% (svaiga masa). Tas ir vairāk kā burkānos.
• Augu izmanto salātos, zupās, pagatavo karotīna pastu.

Sievpaparde, parastā - Athyrium filix-femina L.

• Maijā ievāc jaunās vēl neattīstījušās gliemežveidīgās lapas.  Kātus attīra no lapiņām. Lai mazinātu rūgtumu kātus vāra un skalo 2-3 reizes ūdenī.
• Izmanto kā dārzeni zupām, cep sviestā.

Suņuburkšķis, meža - Anthriscus sylvestrus L.

• Jāuzmanās šo augu var viegli sajukt ar pēc izskata līdzīgu indīgu augu, tāpēc lietot var tikai tad, ja ir pilnīga pārliecība, ka ir atrasts tieši šis augs.  
• Jaunās lapas, dzinumus un saknes izmanto svaigā, vārītā un skābētā veidā pie zupām, dārzeņu un gaļas ēdieniem. Jaunos dzinumus attīrītus no miziņas var ēst svaigus kā gardumu un cept sviestā ar panētiem sausiņiem. No svaigām lapām gatavo salātus.

Skābene, purva - Rorippa palustris (L.) Bess.

• Jaunie, maigie augu dzinumi ir noderīgi salātu un zupu pagatavošanai.
• Var pagatavot biezeni un pielietot kā garšvielu pie gaļas un zivs ēdieniem.
• Asā un rūgtenā garša vārot izzūd.
• Kaltētu sēklu pulveri izmanto galda sinepju pagatavošanai.

Skābenes - Rumex acetosa L.

• Satur līdz 7% olbaltumvielas, A un C vitamīnu.
• Labas agri pavasarī izmantot kā piedevu zupām, salātiem.

Strauspaparde, parastā -  Matteuccia struthiopteris L.

• Lietošanai uzturā ievāc maijā jaunās, vēl neattīstījušas lapas. Lapas atbrīvo no kātiņiem.
• Uzturā izmanto lapu kātiņus.
• Lai mazinātu rūgto garšu vāra ūdeni, skalo 2-3 reizes.
• Izmanto kā dārzeni zupās un cep ar sviestu.

Sparģeļi - Asparagus officinalis L.

• Jaunajiem dzinumiem ir lieliska garša. Tie satur lielu daudzumu olbaltumvielas, A, C, B1, B2, PP vitamīnus.
• Gatavo salātus, zupas, garnējumus.
• Lieto vārītus sālsūdenī un ar pievienotiem sausiņiem un sviestu.
• Kaltētā veidā izmanto tējai.

Strēlene - Campanula L. Kamolainā pulkstenīte - Campanula glomerata

• Ēdamas ir auga jaunās lapas un saknes. Izmanto kā piedevu zupām, salātiem.
• No saknēm gatavo salātus, pievieno nedaudz etiķi un eļļu. Var izmatot kā garšvielu.

Sūrene, zalkšu - Polygonum bistorta L.

• Saknes satur līdz 25% miecvielas, lielu daudzumu cieti (līdz 26%), C vitamīnu, karotīnu uc.
• Lapas un jaunos dzinumus var lietot svaigā, vārītā, kaltētā un skābētā veidā. Kaltētu sakņu pulveri pievieno maizes mīklai.
• Svaigā veidā izmanto kā garšvielu zupās. 
• Glabāšanai auga daļas kaltē, sasaldē.
• Skābētas lapa. Auga lapas nomazgā un sakārto stikla traukā, pārliek ar diļļu un pētersīļu zaļumiem, upeņu un mārrutku lapām.  Aplej ar ūdeni, sāla (1 ēdamk. sāls uz 1,5 l ūdens), pievieno 2-3 attīrīta ķiploka daiviņas. Pēc 2-3 nedēļām var lietot.

Sūrene, maura - Polygonum aviculare L.

• Augs satur C vitamīnu trīs reizes vairāk par citroniem. Tas satur arī  E, A un K vitamīnus, daudz olbaltumvielas, cukuru, minerālsāļus. Ir konstatēti minerālsāļi – kalcijs, fosfors, cinks.
• Jaunos dzinumus izmanto salātos, zupās, biezeņos, arī kā pildījumu pīrāgiem sajaukumā ar nātrēm, skābenēm.
• Glabāšanai kaltē.
• Kalētu dzinumu miltus pievieno pankūku, maizīšu mīklai. Kaltētu audu izmanto arī tējai. Pelmeņu pildījumam izmanto kaltētu augu ko aplej ar verdošu ūdeni un pievieno sarīvētu sieru un gaļu.
• Maisījums. Sasmalcinātus auga zaļumus un burkānus novāra. Samaļ. Pievieno sīpolus, pētersīļus. Atdzesē un pievieno augu eļļu, etiķi un sinepes. (Augs – 400 g, burkāni – 140 g, dilles – 20 g, sīpoli – 40 g, etiķis – 60 g, augu eļļa – 20 g, sinepes – 5 g, sāls pēc garšas).
• Salāti. Sagriež auga zaļumus un sīpolu lokus. Pievieno sāli, samaisa ar sagrieztām vārītām olām. Pievieno skābu krējumu un pārkaisa ar dillēm.

• Salāti no maura sūrenes. 200 g jaunās sūrenes lapas, 200 g sīpolloki, 4 vārītas olas, 80 g skābs krējums, dilles, sāls.

Tītenis, tīruma

• Pasta. 100 g sviests, 50 g kausēts siers, 75 g biezpiens, 50 g tīteņa biezenis (svaigi samalts), 1 neliela mārrutka lapa, sāls.

Ugunspuķe, šaurlapu

• Bez ārstnieciskās iedarbības augs ir arī ēdams. Izmanto auga jaunos dzinumus un saknes.
• Saknes ievāc kad augs ir tikko izdīdzis vai rudenī. Saknes izmanto kā sparģeļu aizvietotāju. Tās ēd gan svaigā, gan vārītā veidā. Pagatavo dzērienu kas aizvieto kafijas dzērienu.
• Auga ziediem nav īpašas vērtības. Toties tie lieliski noder kā dabiska rozā pārtikas krāsviela.
• Izmantošanai ziemai ugunspuķes sāla (50 g sāls uz 1 kg auga zaļās masas). Glabā aukstā vietā. Kaltētam augam ir pārāk sīva garša, tāpēc labāk sālīt.
• Salāti. 100 g jaunie dzinumi (tos blanšē ar verdošu ūdeni 1-2 minūtes), sasmalcina, pievieno 50 g sīpollokus un 2 ēdamk. mārrutkus. Sajauc un pievieno pēc garšas citronu sulu, skābu krējumu vai augu eļļu.
• Zupa. Ņem vienādās daļās ugunspuķes zaļumus, nātru lapas un skābenes. 300 g šo augu masa, 200 g kartupeļi, nedaudz burkāni, sīpols un sviests.
• Pasta no jaunajiem dzinumiem. 80 g sviests, 60 g brinza, 100 g dzinumi, 1 ēdamk. dilles, sāls.
• Salāti ar ugunspuķes dzinumiem. 400 g dzinumi, 200 g sīpolloki, 50g sarīvēta mārrutka sakne, 80 g skābs krējums, 1 citrons, sāls, pipari. Dzinumus pirms salātu pagatavošanas blanšē verdošā ūdenī 1-2 min.
• Mednieku salāti ar ugunspuķes zaļumiem. 240 g ugunspuķes dzinumi, 80 g skābenes, 4 vārītas olas, 80 g asā tomātu mērce, sāls.

• Nātru, skābeņu, ugunspuķes lapu zupa. 200 g kartupeļi, 100 g zaļumi – lapas, 20 g sviests, 10 g burkāni, 40 g sīpoli, 2 vārītas olas, 50 g skābs krējums, sāls pēc garšas.

Ūdensziedi, mazie - Lemna minor L.

• Augs ir barojošs ar labām garšas īpašībām. Gatavo salātus, zupas.
• Pulveri no kaltēta auga pievieno zupām un kā garšvielu gaļas un zivju ēdieniem, kā piedevu pankūku mīklai.
• Auga ievākšanai nav ierobežojumu.
• Salāti. Zaļumus piestā samīca, samaisa ar lociņiem, pētersīļu un diļļu zaļumiem. Pievieno sāli pēc garšas. Pievieno skābu krējumu vai majonēzi.
• Zupa. Buljonā ievieto kartupeļus, sīpolu, burkānu un vāra. Tad pievieno auga zaļumus, kā arī pētersīļu un diļļu zaļumus, sāli un vāra līdz gatavībai. Pasniedz ar skābu vai saldu krējumu.
• Biezenis. Auga zaļumus blanšē 1 minūti, saberž sietā un sautē ar tomātu pastu un sarīvētu sīpolu. Gatavo biezeni saliek burkās un sterilizē. Noslēdz un glabā ziemai.

Usnes (mīkstpienes), dārza vai pļavas - Sonchus oleraceus L.

• No jaunajām lapām un dzinumiem gatavo salātus, vinegretus, zupas.
• Lai mazinātu rūgto garšu zaļumus mērcē 20-40 min. sālsūdenī. Rūgtums pilnībā neizzūd, ar to piedodot salātiem savdabīgu asu garšu. Zupās šī rūgtā garša nav jūtama. Sasmalcinātas lapas cep olmletē.
• Lapas sagatavošanai glabāšanai ievāc vasaras sākuma, tās sāla vai kaltē.
• Pasta. 50g ušņu biezenis, 100g sviests, 50g kausēts siers, 75g biezpiens, 1 mārrutka lapiņa, sāls. Lapas nomazgā un samaļ ar biezpienu un sieru. Pievieno sviestu un sāli, saputo.
• Zupa. 2 glāzes ušņu lapas, 3 kartupeļi, 0,5 glāze putraimi, 1 litrs ūdens, 2 ēdamk. sviests, skābs krējums, sāls, vārīta ola.
• Zupa. 500 g ušņu zaļumi, 1 burkāns, 4 vārītas olas, 300 g kartupeļi, 1 sīpols, 80 g sviests, 150 g skābs krējums, sāls un garšaugu zaļumi.
• Pildījums pankūkām. 500 g ušņu zaļumi, 250 g sīpoli vai sīpolloki, 100 g vārīti rīsi, 2 vārītas olas, 30 g augu eļļa, sāls un pipari pēc garšas.
• Salāti. 1 glāze ušņu zaļumi, 1 svaigs gurķis, 1 vārīta ola, 1 ēdamk. sinepes, 2 ēdamk. augu eļļa, sāls.
• Salāti. 200 g ušņu zaļumi, 75 g sīpoli, 10 pieneņu ziedi, 1 ēdamk. pētersīļu zaļumi, 1 glāze dārzeņu mērce. Mērce – 1 glāze augu eļļa, 200 g vārīti burkāni, 1 tējk. sāls, 1 tējk. cukurs, citronskābe.
• Sālījums. 1 litrs ušņu zaļumi, diļļu zaļumi, 1 mārrutka lapa, 5-10 upeņu lapas, 4-5 ķiploka daivas, 2 tējk. sāls.
• Salāti no tīruma usnes. Salātiem – 200 g usnes, 75 g sīpoli, 10 pieneņu ziedi, 1 ēdamk. pētersīļi, 1 glāze dārzeņu mērce. Mērcei – 1 glāze augu eļļa, 20 g vārīti burkāni, 1 glāze ūdens, pa 1 tējk. sāls un cukurs, citronskābe.

• Mīkstpienes (usnes) zupa. Jaunās mīkstās lapas novāra sālsūdenī. Saberž sietā. Augu eļļā apcep miltus un sajauc ar augu masu, pievieno novārījuma ūdeni un visu uzvāra. Pievieno svaigu pienu un vēlreiz uzvāra. Pievieno olu dzeltenumu saputotu ar sviestu. 500 g usnes, 3 ēdamk. milti, 1,5 glāzes piens, 4 glāzes novārījuma ūdens, 4 ēdamk. sviests, 2 olu dzeltenumi.

Upenes, mīkstpienes - Ribes nigrum L.

• Svaigas ogas satur 10-13% cukurus, 2,6-3,7% brīvās skābes (citronskābi, ābolskābi, vīnskābi), līdz 1% pektīnvielas, miecvielas un krāsvielas, P, B1, A vitamīnus. Īpaši bagātas ar C vitamīnu (1400-1500 mg%, kultūraugu sastāvā – līdz 4000 mg%), Piekāpjoties tikai mežrožīšu paaugļu priekšā. Ogas satur arī nātrija, kalcija, magnija, dzelzs, fosfora u. c. sāļus.
• Lapas un pumpuri satur līdz 0,7% ēterisko eļļu, kas piedod upeņu produktiem specifisku aromātu.
• Ogas uzturā izmanto gan svaigā, gan pārstrādātā veidā.
• Ogas karsējot zaudē daļu vērtīgo vielu, tāpēc glabāšanai ziemā tās svaigas saberž ar cukuru un tādā veidā glabā bez termiskās apstrādes.
• No ogām gatavo atspirdzinošus dzērienus, sulas, morsus, ievārījumus, marmelādes.
• Upenes ir tradicionāla ogas mājas vīnu un liķieru pagatavošanai.  
• Lapas izmanto kvasu un dzērienu aromatizēšanai, dārzeņu un sēņu konservēšanai.
• Ogas arī kaltē.
• Lapu novārījums ar nedaudz pievienotu citronu sulu un cukuru ir lielisks atsvaidzinošs vitamīnu dzēriens.
•  Ievārījums. 1 kg ogas, 1,5 kg cukurs, 2 glāzes ūdens.
• Dzēriens. 400 g lapas, 300 g upeņu ievārījums, 2,2 litri ūdens. Lapas pirms dzēriena pagatavošanas aplej ar verdošu ūdeni un nostādina 2 stundas. Izkāš un uzlējumu sajauc ar ūdeni un ievārījumu.

• Salāti no usnēm un pieneņu ziediem. Salātiem – 200 g usnes, 75 g sīpoli, 10 pieneņu ziedi, 1 ēdamk. pētersīļi, 1 glāze dārzeņu mērce. Dārzeņu mērcei – 1 glāze augu eļļa, 200 g burkāni, 1 glāze ūdens, pa 1 tējk. sāls un cukurs, citronskābe pēc garšas. Pieneņu ziedus atbrīvo no zaļajām kauslapiņām un sajauc ar pārējiem salātu komponentiem. Dārzeņu mērces pagatavošanai burkānus sarīvē un vāra 10 min un nostādina slēgtā traukā 25 min. Tad karstajai burkānu masai pievieno pārējos komponentus.

Vīgrieze - Filipendula ulmaria L.

• Jaunās lapas un dzinumus kopā ar citiem zaļajiem augiem lieto salātos, arī kā zupu piedevu.
• Sakneņus lieto svaigā un vārītā veidā.
• Kaltētas saknes samaļ un izmanto kā piedevas zupām, mērcēm. Saknes uzglabā saldētā veidā.
• Kaltētas lapas un ziedus vāra tējās. Dzērienam ir patīkams aromāts un garša ar zeltainu nokrāsu.

Vārpata

• Regulāri uzturā lietojot šo augu uzlabojas vielu maiņa, normalizējas asins sastāvs, izvadās „šlakas”, nostiprinās nervu sistēma. Attiecīgi tas noved pie vispārējas organisma atveseļošanās. Šie augi tonizē organismu un padara to noturīgāku pret stresa faktoriem, dažādām fiziskām un garīgām pārslodzēm, laika apstākļu maiņām.
• Uzturā lieto jaunās lapiņas, kas nav vēl pilnībā atvērušas un nav kļuvušas cietas. Lieliskiem pavasara ēdieniem noderēs paši pirmie dzinumu kas izlien no zemes.
• Salātos to izmanto sajauktu ar dārzeņiem vai ar citiem savvaļas augiem.
• Vārpatas jaunos dzinumus sajauc ar jaunajām gārsas lapiņām. Pievieno skābu krējumu. Ja vārpatas lapiņas sķeit par raupjām un cietām var pirms sajaukšanas salātos tās blanšēt ar verdošu ūdeni 2-3 min.
• Vārpatu pievieno ari auksto zupu sastāvam.
• Gatavo ikrus no kabačiem, burkāniem, vārpatas, nedaudz saldie pipari.
• Lietošanai ziemā gatavo vārpatas un sāls maisījumu, līdzīgi kā skābenes. Var skābēt līdzīgi kā kāpostus ( 1kg vārpata, 30 g sāls). Skābējot vārpatu var pievienot nedaudz skābenes. Vārpatu sakaltē un ziemā izmanto kā sausās piedevas gatavojot ēdienus.
• Sacepums no ložņu vārpatas. Saknes rūpīgi notīra un novāra ūdenī. Samaļ. Masu ievieto dziļā pannā, aplej ar piena un olu maisījumu. Cep cepeškrāsnī.
• Sautēta vārpata ar kartupeļiem. Sautē atsevišķos traukos. Vārpatu sautē nelielā ūdens daudzumā. Apcep sīpolus. Trauka kur vārās - sautējās kartupeļi pievieno apceptos sīpolus un sautēto vārpatu. Pievieno nedaudz tomātu sulu. Sautē līdz gatavībai.

Vilkābeles augļi - Crataegus sanguinea Pall.

• Augļi satur līdz 14% cukuru, līdz 1,6% pektīnvielas, dažādas organiskās skābes, A, C vitamīnus. No augļiem pagatavo džemus, biezeņus utt. Jaunās lapiņas noder lieliskai tējai.
• No kaltētiem augļiem pagatavo kafijas dzērienu. Šim nolūkam augļus nedaudz apgrauzdē. Kaltētiem augļiem piemīt patīkams aromāts, tie satur līdz 39% šķīstošas vielas. No kaltētiem augļiem pagatavo miltus, kurus izmanto pie ķīseļiem, pankūku mīklas. Piedod saldenu garšu. Vilkābeles un ievu kaltētu augļu milti ir lielisks pildījums pīrāgiem un citiem kulinārijas izstrādājumiem.
• Sula. Augļus vāra līdz ir mīksti. Saberž sietā un atdala sulu. Sulu atšķaida ar ūdeni, pievieno cukuru (1 kg augļi, 50 g cukurs, 1l ūdens) un uzvāra. Sapilda stikla traukos, pasterizē.
• Džems no vilkābeles augļiem. Augļus aplej ar ūdeni (½ g. ūdens, 1 gl. auļi) un vāra līdz augļi ir mīksti. Augļus saberž sietā. Masai pievieno cukuru (1kg cukurs, 1kg masa). Vāra līdz masa iegūst bieza krējuma konsistenci. Sapilda stikla traukos.
• Var pagatavot jaukto džemu – 1 kg vilkābeles augļi, 1 kg āboli, k00 g cukurs.
• Biezenis no vilkābeles augļiem. Svaigus augļus saberž sietā, pievieno cukuru (500 g masa, 100 g cukurs) un vāra līdz vēlamajai biezuma konsistencei. Sapilda stikla traukos, pasterizē un aizvāko.
• Vilkābeles augļi saberzti ar cukuru. Augļus blanšē 2-3 min. Saberž sietā, pievieno cukuru (1 kg masa, 0,3-0,5 kg cukurs). Uzkarsē, sapilda stikla traukos, pasterizē.
• Tēja pirtij
  2 daļas kumelītes, 2,5 daļas raudene, 2,5 daļas piparmētras, 3 daļas māllēpenes, 3 daļas asinszāle, 0,5 daļas eikalipts, 1 daļa baldriāns, 2 daļas kukurūzas ziedputekšņi, 1,5 daļas mežrozīšu paaugļi, 1 daļa vilkābeles augļi, melnā tēja pēc garšas.

Vērmele Artemisia vulgaris L.

• Lapas un ziednešu dzinumus izmanto kā garšvielu pie taukainiem ceptiem gaļas ēdieniem, zivju ēdieniem, pievieno salātiem, zupām, biezeņiem.

Vilkvālīte, šaurlapu - Typha angustifolia L.

• Gatavo miltus vai lieto ceptā veidā.
• Jaunos ziednešu dzinumus vāra, pēc garšas tie atgādina sparģeļus. Tos var marinēt etiķī un lietot salātos.
• Sautētas saknes. Jaunās saknes ar dzinumiem novāra sālsūdenī. Pievieno kartupeļus un sviestu, sautē līdz gatavībai. Pievieno zaļumus. 200 g saknes, 150 g kartupeļi, zaļumi un sāls pēc garšas.
• Saknes kaltē. Tas izmanto kā piedevas zupām un mērcēm.
• Saknes glabā sasaldētā veidā.

Virza - Stelaria media L.

• Visa auga virszemes daļa ir izmantojama. 100 g auga masa satur līdz 115 mg V vitamīnu, 23 mg karotīnu, 44 mg E vitamīnu, daudz kāliju un hloru.
• Maigos zaļumus izmanto salātu, zupu, biezeņu, pīrāgu pildījumu pagatavošanai.
• Vārītā veidā izmanto kā spinātus ar sviesta mērci.
• No zaļumiem var pagatavot karotīna pastu.
• Omlete. Zaļumus blanšē ar verdošu sālsūdeni un sasmalcina. Pievieno nedaudz apceptus sīpolus, pētersīļu, diļļu zaļumus, sāli. Masu sautē. Pievieno sakultas olas un cep līdz gatavībai.
• Karotīna pasta. Zaļumus sasmalcina, saberž. Masu atšķaida ar ūdeni (1:3), izkāš. Karsē līdz 80 gr. C. Karsēšanas laikā olbaltumu vielas sarecē un uzpeld šķidruma virspusē. Pasta satur E un K vitamīnus. Lai pastu saglabātu ilgākam laikam to plānā kārtiņā izsmērē uz šķīvja un kaltē  80-100°C 30-50 min. Pulveri glabā noslēgtā traukā tumšā, vēsā vietā. Pastu var iesālīt – 100 g masas 7-8 g sāls. Pastu var arī sasaldēt.

Veronika, upmalas - Veronica anagallis-aquatica L. 
Veronika, avota - Veronica beccabunga L.

• Jaunās lapas un dzinumus var izmantot svaigā veidā (salātos), pievienot zupām. Zaļumiem piemīt pretcingas īpašības.
• Ziedošus dzinumus izmanto tēju sastāvos.

• Pasta no birztalu veronikas. 100 g kausēts siers, 100 g biezpiens, 50 g veronikas lapu biezenis (samaltas svaigas lapas), 25 g dilles.

Zaķkāposti - Sedum telephium L.

• Lapas izmanto salātiem, vinegretiem, zupām, biezeņiem. Vārītas lapas ir lieliska piedeva dažādiem ēdieniem.
• Salāti. 250g zaķkāposti, 120 g vārīti kāposti, 120 g sarīvēta mārrutka sakne, 80 g skābs krējums, pipari un sāļs pēc garšas.

Zirgskābene - Rumex confertus Willd.

• Satur līdz 8-15% miecvielas, K vitamīnu, rutīnu, ēterisko eļļu, dzelzs savienojumus un citas vielas.
• No sausām sēklām gatavo miltus, ko pievieno graudaugu miltiem maizes cepšanai.
• Lapas izmanto kā piedevu zupām un pīrāgu pildījumam.

Zirdzene, meža - Angelica silvestris L.

• Jaunos dzinumus un blīvos ziedkausus lieto svaigā un vārītā veidā. Pagatavo cukādes. Pievieno zupām.
• Var kaltēt, sālīt, marinēt. Pulveri izmanto kā piedevu pirmajiem un otrajiem ēdieniem, mērcēm.
• No marinētām lapām gatavo salātus, no sālītām – zupas.
• Ar saldo krējumu. Jaunos dzinumus attīra no miziņas, sasmalcina, aplej ar saldu krējumu un vāra 15-20 min. Pievieno sāli, pasniedz karstā veidā. (200 g augs, 100 g krējums).
• Marinēšana. Stikla traukā sapilda auga zaļumus. Uz 1 l marinādes – 30-40 g sāls, 20 g etiķis.
• Sālītas saknes. Kārto (blīvi) traukos kārtas – auga zaļumi, sāls. 60 g sāls uz 1 kg auga zaļumu masas. Glabā vēsā vietā. Izmanto kā peidevu dārzeņu un gaļas ēdieniem.
• Salāti. Jaunās lapas novāra sālsūdenī. Nožāvē. Pārlej ar mērci – uz 500 g zaļumu – 2 ēdamk. skābs krējums, 1 ēdamk. galda ētiķis vai atšķaidīta citronskābe, 2 ēdamk. siers, sāls, pipari.
• Zupa. Uz 200 g auga dzinumu – 120 g galda bietes, 100 g kāposti, pa 80 g burkāni un sīpoli, 20 g pētersīļi, 60 g tomātu pasta, 20 g augu eļļa, 30 g galda etiķis, 10 g cukurs, 40 g skābs krējums, 0,8 l ūdens, sāls, pipari.

Zvērene, parastā - Barbarea vulgaris L.

• Jaunās lapas un dzinumus lieto uzturā kā salātus, bet vārītus – kā biezeni.
• Lai mazinātu rūgto garšu pirmo ūdeni pēc uzvārīšanās nolej un ievieno svaigu ūdeni, turpina vārīt. Kā piedevu pievieno zupām.

Zaķskābene, parastā, meža, mazā - Oxalis acetosella L.

• Jāuzmanās, pārlieku daudz lietota uzturā var izsaukt saindēšanos.
• Maigās lapas ar patīkamu viegli skābu garšu izmanto zupu, salātu, vinegretu, olu ēdienu, biezeņu, mērču gatavošanai. Kalpo kā skābeņu aizvietotājs. Var ēsts svaigā veidā.
• Lapas kaltē ilgākai glabāšanai.
• No kaltētām lapām gatavo vitamīnu dzērienu, labi remdē slāpes.
• Auga zaļumus ievāc no pavasara līdz rudenim.
• Salāti. 100 g lapas, 1 svaigs gurķis, 20 g sīpolloki, 2 ēdamk. skābs krējums, sāls.
• Zupa. 0,5 litrs buljons, kartupeļi, burkāni, 100 g zaķskābenes, dilles, sāls.
• Sālījums. Zaķskābeņu lapas kopā ar pētersīļu un diļļu zaļumiem, mārrutka sakni un upeņu lapām, nedaudz ķiploku un melniem pipariem sapilda traukā un pārlej ar vēsu sālsūdeni (1 ēdmk. sāls, 1 l ūdens).
• Dzēriens. Svaigas lapas samaļ un aplej ar vēsu avota ūdeni, nostādina 2 stundas. 200 g lapas, 1 litrs ūdens.

Žodzene, ārstniecības - Sisymbrium officinale L.

• Jaunās lapas (3 min novārītas) lieto salātos, vinegretos.
• Novārījums un sautēti zaļumi tiek izmantoti dārzeņu ēdienu pagatavošanā.
• Jaunās lapas novārītas etiķūdeni izmanto kā garnējumu trekniem gaļas ēdieniem.
• Sēklas satur ap 30% augu eļļu un tām piemīt asa sinepju garša. Kaltētu sēklu pulveri izmanto sinepju vietā kā garšvielu.
• Plācenīši ar biezpiena mērci. Plācenīšu mīklai pievieno sasmalcinātus  auga zaļumus un sīpolus. Nostādina 1 stundu. Cep augu eļļā. Mērcei saputo skābu krējumu ar biezpienu, pievieno sīpolu un mārrutkus.
• Mīkla – 3 ēdamk. auga zaļumi, 200 g milti, 3 olas, 1 gl. Ūdens, 50 g rīvēts siers, 1 sīpols, sāls un pipari pēc garšas.
• Mērce – 250 g biezpiens, 4 ēdamk. skābs krējums vai piens, 1-2 ēdamk. zaļie lociņi, 1-2 tējk. mārrutki.
• Salāti no gārsas un žodzenes. Gārsas blanšē 1-2 min. Sasmalcina žodzenes zaļumus un gurķus, pievieno skābu krējumu un samaisa.
• Mērce pie vārītas zivs ēdiena. Apcep sasmalcinātus sīpolus (1 gab.), pievieno buljonu (100 g), balto vīnu (100 g), saldu krējumu (1 gl.) un vāra līdz mērce iegūst biezāku konsistenci. Pievieno auga zaļumus (150 g). Pasniedz karstā vai atdzesētā veidā.

• Salāti no gārsas un ārstnieciskās žodzenes. 150 g žodzene, 200 g gārsa, 1 svaigs gurķis, 4 ēdamk. skābs krējums vai majonēze. Gārsas blanšē 1-2 min.