Pelašķi ir visur augošs, cauru vasaru ziedošs un visiem labi pazīstams augs, kas ļoti iecienīts tautas medicīnā. Pelašķu tēju lieto pret plaušu, kuņģa, aknu, nieru un pūšļa kaitēm, pret saaukstēšanos, klepu, drudzi, hemoroīdiem, reimatismu, kaulu sāpēm, sāpīgām, neregulārām un stiprām menstruācijām, pret nervu slimībām, masalām, šarlaku un bērnu krampjiem.
Reti kuram augam ir tik daudz dziedniecisku spēju kā pelašķim. Tas atrodams ļoti daudzo zāļu tēju maisījumos. Gan svaigs pelašķis, gan žāvēts, gan tējā, gan tinktūrā un spirtā palīdz gandrīz pie visām iekšķīgām un ārīgām slimībām un kaitēm.
Svaiga pelašķu sula spēcina novājinātu organismu, tīra asinis, uzlabo gremošanu un nervu sistēmu. Vīna tinktūra uzlabo kuņģa darbību, bet spirta tinktūra palīdz pret vēdergraizēm un kuņģa krampjiem. Savukārt pelašķu ekstrakts dziedina drudzi, vēdera iekaisumus un palīdz pie nervu lēkmēm.
Pelašķu novārījums kopā ar salviju ir labs mutes un rīkles skalojamais līdzeklis. To var lietot arī kā maksts mazgājamo līdzekli un izmantot klīsteros un vannās.
Svaigi saberztu pelašķa lapu uzklāji aptur asinis, noņem pampumus un der svaigiem ievainojumiem, galvas vātīm un augoņiem.
Pelašķu novārījums ir iecienīts arī kā skaistumkopšanas līdzeklis.
TE BŪS VĒL PAPILDINĀJUMS no http://megaforums.lv/blog/pelaskis_arstniecibas_augs_visam_kaitem/2009-12-18-108
Pelašķis - ārstniecības augs visām kaitēm 
Pelašķi dēvē par visu kaišu dziedinātāju, jo tam piemīt asinis attīrošs spēks. No pelašķa ziediem un lakstiem var gatavot tēju, spirta izvilkumu, eļļas izvilkumu, ziedei, kā arī izmantot svaigu augu sulu. Ārstniecībā var izmantot gan ziedus, gan lakstus. Tos ievāc ziedēšanas laikā (jūnijs – oktobris), saulainā dienā, kad augā palielinās ēterisko e||u daudzums un līdz ar to palielinās tā dziednieciskās spējas.
Pelašķus lieto nieru un urīnce|u, kuņģa un ginekoloģisko slimību ārstēšanai, dzemdes un hemoroīdu asiņošanas apturēšanai. Pelašķa bioloģiski aktīvas vielas rosina ēstgribu un gremošanas sulu sekrēciju, novērš spazmas un gāzu uzkrāšanos zarnās, pazemina temperatūru un arteriālo asinsspiedienu, savelk dzemdes muskulatūru, aptur asiņošanu, veicina asins sarecēšanu, neradot trombu veidošanās draudus, veicina brūču dzīšanu, tām ir arī pretiekaisuma, baktericīda, antialerģiska iedarbība. Pelašķi iedarbojas arī uz kaulu smadzenēm, veicina asinsradi, tādējādi palīdz dziedēt grūti ārstējamas plaušu un citas slimības.
Pret iegurņa orgānu slimībām iesaka dzert pelašķu tēju tik daudz, cik vien var izdzert.
Pret olnīcu iekaisumu, miomu lieto sēdvannas ar pelašķiem.
Pret neregulārām, sāpīgām menstruācijām, pret menopauzes radīto diskomfortu iesaka tukšā dūšā regulāri dzert krūzi pelašķu tējas, ik dienu lietot sēdvannu ar pelašķiem.
Tautas medicīnā pelašķu tēju lieto pret plaušu, kuņģa, aknu, nieru un pūšļa kaitēm, pret saaukstēšanos, klepu, drudzi, hemoroīdiem, reimatismu, kaulu sāpēm, sāpīgām, neregulārām un stiprām menstruācijām, pret nervu slimībām, masalām, šarlaku un pat pret bērnu krampjiem.
Tāpat pelašķi lieto pavasara attīrīšanās kūrēs, vispārējai asiņu attīrīšanai, dzelzs satura asinīs palielināšanai. Pelašķu drogas lieto kopā ar citām tējām – tēju maisījumos, kas tagad plaši nopērkami dažādos gadatirgos. Lai gan pelašķu tēja ir ieteicama arī anēmijas slimniekiem un cilvēkiem ar bālu sejas krāsu, palīdz pret izsitumiem un sirds slimniekiem, tomēr visplašāk pelašķu tēju lieto pret saaukstēšanos – klepu, iesnām, kopā ar medu.
PELAŠĶIS, parastais Latīņu val.: achillea millefolium.
Apraksts. Daudzgadīgs, vidēja lieluma (15-70 cm) asteru dz., kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu sakneni. Stublājs stāvs, stīvs, vienkāršs, zaro ziedkopā. Stublājs īsi apmatots. Pelašķiem ir veselas, lineāri lancetiskas, pelēkzaļas lapas uz stublāja un rozetē. Rozetes lapas ar kātu, stublāja lapas sēdošas. Visas lapas divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas (ga 4-10 cm, pl 1-4 cm), pēdējās pakāpes plūksnas sīkas, lineāras vai lineāri lancetiskas. Kurvīši (pl 0.4-0.7 cm) vairogskarā stublāja galā. Kurvīša gultne ar plēkšņlapiņām. Vīkallapas zālainas, vairākās rindās. Mēlziedi pieci, balti vai iesārti violeti, mēlzieda gals sīkzobains, bet kurvīša ārmalā 7 vai 8 balti mēlziedi. Stobrziedi pelēcīgi balti. Kausmatiņu nav. Auglis - plakans sēklenis. Zied no jūnija līdz oktobrim.
Pelašķa ziedos un lakstos ir ēteriskā eļļa, kuras sastāvā atrasti dažādi terpēni, terpēnspirti, seskviterpēni. Drogās ir arī flavonoīdi, kumarīni fenolkarbonskābes, miecvielas, K vitamīns. Aug pļavās, ceļmalas, krūmājos. Ievāc lakstus ziedēšanas laikā, nogriežot līdz 15 cm garas auga galotnītes, vai ziedu kurvīšus (kāta garums līdz 4 cm). Žāvē caurvējā vai siltumā (35—40°). Lakstus var uzglabāt 2 g., ziedus — 5 g. Droga satur K un C vit., rūgtvielas anilīnu, ahileīnu, ēterisko eļļu (galv. sastāvviela — azulēni), pinēnus, miecvielas u.c. Gatavo tēju, uzlējumu un šķidro ekstraktu (medicīnas enciklopēsija).
Uzmanību: Nedrīkst vākt ziedkopas no izskata ziņā līdzīgā vītolu pelašķa jeb ķērmelītes (A. salicifolia).
Pelašķa nosaukums citās valodās: a: Yarrow ; v: Gemeine Schafgarbe; z: röllika; i: harilik raudrohi; l: paprastoji kraujažolė; k: тысячелистник обыкновенный
Pelašķa ziedu un lakstu uzlējumu (1 ēdamkaroti sasmalcinātas drogas aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens, atstāj 1 stundu ievilkties, nokāš, dzer pa 1/3 – 1/2 glāzes 2 vai 3 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas) lieto gastrītu un čūlas ārstēšanai, pret plaušu, zarnu, hemoroīdu un pārmērīgu menstruālo asiņošanu, kā arī pret urīna nesaturēšanu naktī.
Iekšķīgi lieto arī dažādu ādas slimību un bojājumu - furunkulozes, grūti dzīstošu brūču, trofisko čūlu ārstēšanai, vienlaikus lietojot uzlējumu ārīgi apmazgājumiem, peldēm, kompresēm.
Tēja. Tējkaroti pelašķu aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 5-10 minūtes. Lieto vairākas reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas pret iekšējām asiņošanām, caureju, gastrītu, urīna nesaturēšanu, ar medu pret saaukstēšanas slimībām, pret galvassāpēm, pirmsmenstruāciju sindromu, neregulārām mēnešreizēm utt.
Pelašķu novārījums kopā ar salviju ir labs mutes un rīkles skalojamais līdzeklis.
Ārīgai lietošanai:gatavo koncentrētāku uzlējumu - uz glāzi ūdens ņem 1,5-2 ēdamkarotes drogas, aplej ar glāzi vāroša ūdens, ļauj ievilkties 1 stundu. Lieto ārīgi apmazgājumiem, kompresēm, peldēm un sēdvannām, pret ādas iekaisumiem, brūcēm un čūlām, arī iekaisušas sejas ādas kopšanai. Vēl viena recepte sēdvannai: 100 g kaltētu pelašķu (visu augu) uz nakti atstāj aukstā ūdenī. Nākamajā dienā uzkarsē, līdz sāk ūdens vārīties, tad pievieno vannas ūdenim. Visai vannai vajadzēs 200 g kaltētu augu.
Svaigi saberztu pelašķa lapu uzklājiaptur asinis, noņem pampumus un der svaigiem ievainojumiem, galvas vātīm un augoņiem.
Spirta izvilkumu gatavo, aplejot 1 daļu ziedu vai lakstu drogas ar 10 daļām 70 % spirta; atstāj 7 dienas ievilkties, nokāš. Lieto pa 40-50 pilieniem ar ūdeni 3 reizes dienā, lai normalizētu un uzlabotu vielmaiņu, veicinātu asinsriti, mazinātu alerģiskās reakcijas, aterosklerozi un aptaukošanos.
Pelašķa (parastā) ziedu un lapu izvilkums spirtā / degvīnā.
Izvilkums 1: 20 g svaigu pelašķu lakstu, 200 ml 70% spirta. Pelašķus noskalo ar aukstu ūdeni, sasmalcina, pārlej spirtu, 10 diennaktis nostādina. Sastāvs: rūgtvielas, ēteriskās eļļas, skudrskābe, etiķskābe, izovaleriānskābe, miecvielas, inulīns, sveķi, asparagīns, karotīns, minerālvielas - dzelzs, hroms, varš, mangāns, alumīnijs, fitoncīdi. Pretaudzēju aktivitāte. Deva: 10-15 pilieni 3 reizes diena pirms ēšanas. Lieto, slimojot ar gastrītu un kuņģa čūlu, jo satur daudz bioloģiski aktīvu vielu: asinošanu apturošas, pretiekaisuma, pretalerģiskas, baktericīdas īpašības; veicina žults izdali; uzlabo gremošanas orgānu darbību.
Izvilkums 2: saulainā laikā plūktus pelašķu ziedus un ieliek pudelē vai burkā līdz kakliņam un pārlej ar tīru degvīnu. Aizvāko un liek siltā vietā uz 14 dienām, laiku pa laikam sakratot. Izkāš, lieto trīs reizes dienā pa 30 pilieniem pirms ēšanas atšķaidot ar nelielu ūdens daudzumu. Ārstēšanas kurss 30 dienas. Pret aptaukošanos, aterosklerozi, ginekoloģiskām vainām.
Eļļas izvilkuma pagatavošanai 2 ēdamkarotes sasmalcinātas drogas aplej ar 1 glāzi eļļas (olīveļļas, saulespuķu eļļas), atstāj ievilkties 14 dienas, palaikam saskalinot, nokāš. Eļļas izvilkumu lieto brūču dziedēšanai; ieberzēts galvas ādā, tas stiprina matu saknes un uzlabo matu veselību. Lieto katru dienu ādas ierīvēšanai pret matu izkrišanu, blaugznām, ādas iekaisumiem.
Sulas iegūšanai izmanto pelašķa sulīgās dalās - lapas, ziedus. Tās noskalo ūdenī, ļauj mitrumam notecēt, tad samaļ gaļas maļamajā mašīnā, iegūtajai masai pielej tikpat daudz vārīta, atdzesēta (vai avota) ūdens, atstāj 15-20 minūtes ievilkties. Izspiež caur blīvu audumu. Iegūto sulu var 2 vai 3 dienas uzglabāt vēsa vieta (ledusskapī). Ja sula jāuzglabā ilgāk, to konservē ar 40° spirtu (degvīnu) attiecībā 1:1. Sulu lieto pa 1 tējkarotei 2 vai 3 reizes dienā akūta bronhīta, plaušu tuberkulozes ārstēšanai, menstruālā cikla regulēšanai, pret sirdsklauvēm, īpaši - klimaktērija periodā, kopā ar smaržīgās rūtas sulu.
Ziede.Uzkarsē 90 g nesālīta sviesta vai cūku tauku. Pievieno 15 g svaigu, sīki sagrieztu pelašķu ziedu un 15 g sīki sakapātu aveņu lapu. Ļauj uzsprakšķēt, samaisiet un ņemiet nost no uguns. Nākamajā dienā mazliet uzsildiet, izspiediet caur linu drānu, pildiet tīrā burkā. Uzglabā ledusskapī. Lieto hemoroīdu ārstēšanai, pret ādas iekaisumiem, ārīgai ierīvēšanai pret sāpēm.
Pelašķa preparātus nedrīkst lietot grūtnieces, jo tie pastiprina dzemdes savilkšanos un var radīt aborta draudus, jutīgiem cilvēkiem pelašķa drogu vākšana var radīt ādas iekaisumu - kontaktdermatītu.
Veterinārijā pelašķus izmanto ēstgribas palielināšanai:
1) 2 daļas vērmeļu lakstu + 1 daļa pieneņu sakneņa + 1 daļa pelašķu lakstu. Visu rūpīgi samaisa un pagatavo novārījumu attiecībā 1:20; lieto iekšķīgi teļam pa vienai ēdamkarotei 15–20 minūtes pirms ēdināšanas:
2) 4 daļas vērmeļu lakstu + 1 daļa pelašķu lakstu. Vienu ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi (200 ml) verdoša ūdens, 20–30 minūtes nostādina un lieto iekšķīgi teļam pa vienai ēdamkarotei 3–4 reizes dienā 15–20 minūtes pirms ēdināšanas.
Pelaški folklorā. (Achillea millefolium).
22836. Pelašķi tiek lietoti dažadās cilvēku un lopu slimībās, sevišķi uz ievainojumiem.
/A. W. Hupel, Top. Nachrichten, 1798, IV, 293./
22837. Latviešu lieto pelašķus pret klepu, pīpētāji arī pie tabakas.
/E. Birzmanis, Latv. ārstn. stādi, 1897./
22838. Peļastīte ir augs ar baltiem ziediem, aug dārzos un grāvmalās. Lietojami ziedi tinkturā
pret klepu un iesnām.
/K. Celmiņš, Balvi./
22839. Pelašķi, saulē izkaltēti un tējā dzerti, der kāsum un krūšu slimībām.
/R. Bērziņš, Annenieki./
22840. Pelašķu sula ir laba pārcitumam un citām vainām, kā arī pret diloni.
/J. Ilsters./
22841. Ar pelašķu novārījumu mazgā ievainojumus, tad tie sadzīst.
/P. Zeltiņa, Ikšķile./
22842. Dzelža zāles jeb peļastes liek kāju pirkstu starpās, ja tie izsutuši. Lapas un ziedus savāra un savārījumu dzeŗ, kad kāsē un asins spļaun.
/M. Šimiņš, Brukna./
22843. Pelašķu lapas liktas uz ievainojumiem un augoniem.
/Beschreibung d. Prov. Kurland, 1805, 74./
Papildināts ar tautas gudrībām.
|
tagad laiks visu atgriezt un saglabāt visus tautas noslēpumus nākamajām paaudzēm