Es vēlu visiem Laimi! 

Vai tu kādreiz esi nosaukta par raganu? Es esmu. Gan mīļi, gan ar dusmu pieskaņu. Kādreiz par šo vārdu apvainojos, tagad saku, ka tas nav lamuvārds, bet gan tituls. Ja pieņem, ka vārds «ragana» cēlies no vārda «redzēt», tad skaidrs, ka ragana visu redz un zina. Jūnijā, pašā ziedēšanas viducī, aicinu visas uz īsti raganīgu nodarbi – zāļu tēju vākšanu.

Ko var ievākt jūnija mēnesī?

Bārbele: skābās, garenās, sarkanās ogas vismaz apstādījumos būs ievērojuši daudzi. Bet bārbele aug arī savvaļā – parasti sausos, saulainos upju krastos kā augsts krūms ar dzeloņainiem zariem. Ja izdevies bārbeli atrast, tējai vāc jaunās lapas. Tēju lieto, ja ir problēmas ar aknu vai žultspūšļa darbību. Par šīs tējas lietošanu gan labāk pajautā ārstam – tēja der žultsakmeņu izvadīšanai, bet ne jau katru žultsakmeni drīkst uz savu galvu kustināt!

Brūklene: maija beigās un jūnija sākumā brūklene zied baltiem ziediem. Šajā laikā vācam brūklenāja virszemes daļu. Augu griežam ar nazi vai šķērēm, lai neizpostītu saknes. Brūkleņu mētras žāvējam ļoti uzmanīgi – labi vēdinātās, ēnainās telpās, vēlams caurvējā. Gan mētrām, gan ogām piemīt antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība. Tēju un ogas (ziemā saldētas) lieto pret gastrītu, uroloģisku problēmu gadījumos, arī pret reimatismu. Brūkleņu ogas palīdz normalizēt cukura līmeni asinīs.

Kumelīte: īsts brīnumaugs! Jau izsenis to lieto pret saaukstēšanos, kā sviedrējošu, pretiekaisuma, antibakteriālu, žulti dzenošu, nomierinošu līdzekli. Taču piesardzība jāievēro – viegla kumelīšu tēja der pret aizcietējumiem, bet stipra, tātad, tumša un rūgta – pret caureju. Ārīgi kumelītes lieto ādas apmazgāšanai, brūču skalošanai, acu mazgāšanai konjunktivīta gadījumā. Kumelītes ir neatņemama sastāvdaļa inhalāciju tēju sastāvā. Gaišmates ar tēju var skalot matus – matu zeltainums vēl vairāk izcelsies! Tēju droši var dot pavisam maziem bērniņiem.

Ganu plikstiņš: pazīstams kā nezāle dārzos, retāk kā tīrumos, grāvmalās augošs ārstniecības augs. Ganu plikstiņa tēja palīdz pret jebkuru asiņošanu – sākot ar deguna asiņošanu un beidzot ar spēcīgu ginekoloģisko asiņošanu. Pret deguna asiņošanu dzer tēju, ar to skalo degunu (šķidrumu iešņauc nāsī), iešņauc arī smalkā pulverī saberztu augu. Ar plikstiņu pulveri ārstē ārīgas brūces, arī iekaisušās. Māmiņas un vecmāmiņas, bērniem taču vasarās bieži ir nobrāzti ceļgali, ņemiet talkā ganu plikstiņu! Plikstiņš noder kā sastāvdaļa tējai pret ādas iekaisumiem.

Vīgrieze: jūnija beigās un jūlijā zied baltiem, smaržīgiem ziedu pušķiem. Ārstniecībā izmanto visu augu. Jūnija sākumā jauno augu ar visu sakni izrok. Šādu tēju lieto kakla skalošanai, pret bronhītu un saaukstēšanās slimībām. Ziedu tēja ir labs nomierinošs līdzeklis. Ideāli palīdz pret bezmiegu, arī tad, ja bezmiega cēlonis ir izdzertā kafija. Kāds man zināms pāris ģimenes strīdu parasti pabeidz ar vārdiem: «Ejam iedzert vīgriežu tējiņu!»

Ko var ievākt jūlijā

Parastais ancītis  (Agrimonia Eupatoria)

Augs ar spēcīgu pretiekaisuma iedarbību, sastopams pļavās, krūmu un grāvju malās tik bieži, ka nez vai būsim to ievērojušas (paradokss!). Iesaku šo augu sameklēt un sagatavot tā virszemes daļu tējai, ar kuru ārstēt aknu, kuņģu un zarnu slimības. Labi, ja jūs šīs kaites nav skārušas, bet gadās, ka apēdam vai iedzeram ko tādu, kas mums atgādina, kur cilvēkam atrodas aknas. Arī spiedošo, sāpīgo sajūtu labajā paribē un rūgto garšu mutē ancīša tēja palīdzēs likvidēt. Organisma attīrīšanas kampaņu piekritējiem ancīšu tēju iesaku kā maigu līdzekli aknu attīrīšanai vai kā kompleksas aknu attīrīšanas sastāvdaļu.

Ārstnieciskais amoliņš (Melilotus Officinalis)

Aug sausās upmalās, ceļu un grāvju malās, laukos. Zied smaržīgiem baltiem un dzeltenīgiem ziediem, stumbrs spēcīgs. Parasti ap to lidinās bariem medus tīkotāju kukaiņu un bišu. Ziedēšanas laikā vāksim amoliņa ziedu vārpas. Amoliņa tēja noderēs pret klepu un saaukstēšanās slimībām. Ar šo tēju skalo kaklu, ja ir iekaisušas mandeles. Ja jūti, ka niezoša pumpiņa var pārvērsties augonī, sagatavo amoliņa novārījumu (50 gramu svaiga vai 25 gramus kaltēta amoliņa uz puslitru ūdens) un liec vairākās kārtās salocītu novārījumā samērcētu auduma gabalu uz problemātiskās vietas. Laikus sākta ārstēšana neļaus augonim attīstīties, bet izaugušu augoni ātrāk iztīrīs un palīdzēs sadziedēt brūci. Amoliņa tējas vai novārījuma biezumus liec starp auduma kārtām un izmanto kā kompresi pret reimatismu, uztūkumiem un sacietējumiem.

Divšķautņu asinszāle  (Hypericum perforatum)

Pirms pļavā, mežmalā vai izcirtumā vāc tējai, rūpīgi izpēti un apglaudi kātiņu! Ārstniecībā izmantojamajai asinszālei kāts šķērsgriezumā ir apaļš, bet aptaustot jutīsi divas kantainas malas. Papēti auga lapas – tumšajā zaļumā redzami melni punktiņi. Mana vecāmāte smējās, ka tur mušas vainojamas. Jā, ir jau arī asinszāle ar četrām šķautnēm, un nebūs liela nelaime, ja tējai savāksi to, taču iedarbīgāka būs divšķautņu asinszāle. Tējai vāc tikko izplaukušos ziedus un to pumpurus ar īsu kātiņu.

Asinszālei, sauktai arī par Svētā Jāņa tēju, ir antibakteriāla un pretiekaisuma iedarbība. Tā noņem sāpes, krampjus, ārstē sausu klepu. Izteikti sarkanā tējas krāsa atgādina, ka tēja palīdz arī pret daudzām ar asiņošanu saistītām vainām gan kā sastāvdaļa maisījumā, gan arī kā vienīgā droga.

Ārīgi daudz labāk par tēju iedarbojas asinszāles eļļa. Manās mājās to gatavo šādi: litra burkā ieber divas saujas asinszāles ziedu, ar koka stampiņu saspiež un aplej ar puslitru olīveļļas. Burku, pārsegtu ar drāniņu, uz desmit dienām noliek saulē uz palodzes. Mēnesim šī eļļa nav jāapspīd. Pa nakti burku no palodzes ņem nost, bet no rīta atkal liec atpakaļ. Pēc desmit dienām atkal savāc divas saujas ziedu, māla bļodiņā saberz ar koka stampiņu un pieliec jau sarkanajai eļļai. Noturi vēl desmit dienas, sargājot no Mēness gaismas. Tad eļļu nokās. Lieto pret sāpēm, ideāla pret apdegumiem. Ziemā, kad netiec galā ar mūžīgi salstošajām rokām un pēdām, pirms gulētiešanas iemasē tās ar asinszāles eļļu, uzvelc kājās siltas zeķes, un aizgājušās vasaras siltums atnāks pie tevis arī pamatīgos mīnusos.

Uzmanīgi! Vasarā un saulainā laikā asinszāli labāk nelietot, sevišķi baltās un plānās ādas īpašniekiem. Var rasties ādas apdegumi.

Purva atālene (Parnassia palustris)

Aug mitrās pļavās, purvos. Zemais augs zied baltiem ziediem. Tējai vāc visu augu tā ziedēšanas laikā. Noderēs pret nervozitāti un stresu, tā radītām sirds vainām. Kombinē to ar vīgriezi, tad, domāju, beidzot varēsi kārtīgi izgulēties.

Meža avene  (Rubus idaeus)

Tējai vāc avenes zaru galus ar jau gatavām un kādu negatavu odziņu, dažu vēlīnu ziedu un maigām lapiņām. Zaru galus vislabāk sasiet nelielās buntītēs un pakārt žāvēties caurvējā, lai ogas izkalstu pēc iespējas ātrāk. Aveņu tēju izmanto kā sviedrējošu līdzekli pret temperatūru. Tā mīkstina klepu un palīdz likvidēt iekaisumus. Un vēl – tējas ne jau vienmēr jādzer, lai ārstētos. Dzer tās priekam! Saišķītis aveņu, šķipsniņa zemeņu, kāda dzērvene, karote medus...

Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense)

Latvijas ginks! Āboliņa ziedu tēju lieto pret klepu, bronhītu un astmu. Pati esmu pārliecinājusies, ka tas palīdz arī pret roku un kāju tirpšanu un salšanu, arī tad, ja galva šķiet neskaidra. Te recepte tiem, kas pārdzērušies kafiju, – kaltēti sarkanā āboliņa ziedi uz pusēm ar kaltētām irbenāju ogām (tās vāksim rudenī). Ēdamkarote maisījuma uz krūzi karsta ūdens – un galva kļūst skaidra, deniņos nepulsē, un sirds strādā pareizā ritmā!

Biškrēsliņš (Tanacetum vulgare)

Pirms lietot šo augu, obligāti konsultējies ar ārstu – nepareizi dozēts, tas ir toksisks! Biškrēsliņš palīdz pret cērmēm un spalīšiem. Nezinātājiem iesaku drogas pirkt aptiekā!

Dzeltenā kaķpēdiņa (Helichrysum arenarium)

Atrodama sausos pakalnos, silos, meža pļavās, zied dzelteniem ziedu čemuriem uz sudrabaini pelēka kāta. Augam ir pūkainas, pelēcīgas lapas. Tējai vāc ziedu ar ļoti īsu kātiņu. Žāvē cilājot, jo biezie ziedi var pelēt. Tēju lieto pret visām ar žulti saistītām slimībām, kā arī pret smaguma sajūtu vēderā – smalki saberztas kaķpēdiņas kopā ar pavasarī ievākto sarīvēto kalmes sakni un ķimenēm iemaisi kefīrā vai dabiskajā jogurtā. To vislabāk dzert vakarpusē. Vēdera izeja un laba pašsajūta garantēta!

Piecdaivu mātere (Leonurus quinquelobatus)

Līdzīgi baltajai panātrei, aug dārzos, pie mūra ēkām, nepļautos pagalmos. Māteres kāts ir četršķautņains, klāts ar asiem matiņiem. Matainas ir arī lapas, kuru žāklēs un zaru galos aug bāli rozā vai violeti ziediņi. Zaru galotnes ar visām lapām un ziediem vāc tējai, kas nomierina nervus, sirdi un pazemina asinsspiedienu.

Mellene (Vaccinium myrtillus)

Viena no vasarīgākajām ogām – garda un laba! Melleņu sulu lieto redzes uzlabošanai. Ogas kaltē un lieto pret caureju, kuņģa un zarnu iekaisumiem. Ogu kaltēšana ir nopietns darbs – sākumā tās tur siltumā (aptuveni dienu), tad žāvē siltumā uz malkas plīts vai gāzes vai elektriskās plīts cepeškrāsnī, kas noregulēta uz viszemāko temperatūru. Kaltētas ogas nesalīp un nesmērē rokas. Glabā sausās stikla burkās. Melleņu zaru galus ar visām ogām kaltē un tējā lieto diabēta slimnieki.

Parastais pelašķis (Achillea millefolium)

Zied līdz vēlam rudenim baltiem vai rozā ziediem. Par pelašķu lapu ārstnieciskajām īpašībām stāstīju jau maijā – saberztas tās labi dziedē svaigas brūces. Pelašķu ziedu tējai piemīt pretiekaisuma iedarbība, tāpēc to lieto pret saaukstēšanos. Mazāk zināma ir tējas spēja ārstēt sāpošu kuņģi un zarnas, saskaņojot ar ārstu, var ārstēt kuņģa čūlu. Pelašķu saknes ajurvēdas zinātāji iesaka kā līdzekli pret audzējiem un augoņiem. Var dzert tēju, taču daudz iedarbīgāki ir pelašķa saknes pulvera apliekamie.

Parastais deviņvīru spēks  (Verbascum thapsus)

Aug pļavās un upmalās. Pazīst arī ar nosaukumu saulessvece. Tējai vāc maigos, dzeltenos ziediņus, ko saudzīgi un ātri žāvē, lai tie nezaudētu krāsu un ārstnieciskās īpašības. Spēcīgā antibakteriālā iedarbība labi palīdz pret kakla un balss saišu iekaisumiem un aizsmakumu. Veicina atkrēpošanu. Ārīgi lieto kā apliekamos pret iekaisumiem, tūskām un audzējiem.

Matuzāle (Fumaria officinalis)

Visiem ravētājiem zināms augs, bet mazāk pazīstams kā ārstniecības augs. Ieteicams tiem, kam ir problēmas ar ādu. Ādas izskata uzlabošanai ar matuzāles sulu ierīvē problemātiskās vietas. Iekšķīgi lieto tēju divas trīs reizes dienā pa glāzei. Var dzert arī matuzāles sulu – trīs reizes dienā pa tējkarotei. Dziedniecībā zināma recepte ādas attīrīšanai: sauju svaigas matuzāles vai uz pusi mazākas devas kaltētas matuzāles uzvāra litrā piena, atdzesē un nokāš. Visu pa malciņam izdzer dienas laikā.

Parastā raudene (Origanum vulgare)

Brīvā dabā samērā augsts – aptuveni 0,5 metrus, zied ar sārtiem ziediem. Aug sausos pakalnos, arī upju krastos, taču nav pārāk izplatīts. Kā kultūraugs un garšaugs pazīstams ar nosaukumu oregano. Raudenes tēja sviedrē, veicina atklepošanu, novērš iekaisumus, tāpēc labi kalpo kā līdzeklis pret saaukstēšanos. Kā pikanta garšviela pastiprina gremošanu. Raudeni liek nomierinošo tēju maisījumos. Ar raudenes tēju var apmazgāt iekaisušu ādu. Raudenes tējas biezumu apliekamie uz krūtīm palīdz pret klepu, nomierina un ļauj iemigt.

Meža retējs (Potentilla erecta)

Aug purvainās, skābās un kūdrainās augsnēs. Tējai vāc saulē augošu stādu sakneņus, ko rūpīgi žāvē. Retējam ir antibakteriāla iedarbība, tas ārstē kuņģa un zarnu slimības, arī mutes dobuma slimības, savelkošās īpašības palīdz apturēt iekšējas asiņošanas. Retējs ir viens no augiem, kas palīdz pret saindēšanos. Arī ar alkoholu. Noteikti savāc retēju, ja mājās kāds sirgst ar cukura diabētu – tēja, ko dzer pa malciņam, palīdzēs remdēt nemitīgo slāpju sajūtu.

Rasaskrēsliņš (Alchemilla)

Saukts arī par raspodiņu. Man raspodiņš saistās ar agru rītu rasas pilnā pļavā un gājienu kopā ar vecomāti pēc tējas. Ziemā raspodiņu tēja tika vārīta zilā emaljētā katliņā, no kura vecāmāte laiku pa laikam ielēja virumu krūzītē. Atklāti sakot, nezinu, vai raspodiņi jāvāc rasā, bet man jūlijs un rasa ir īstais raspodiņu vākšanas laiks.

Tradicionāli raspodiņš ir īsta sieviešu zālīte, kas palīdz pret ginekoloģiskām slimībām un iekaisumiem, bet tam ir ļoti plaša iedarbība. Raspodiņu tēja palīdz pret brūču iekaisumiem – gan jauniem, gan veciem –, pret vielmaiņas traucējumiem. Tas palīdz attīrīt organismu. Laiku pa laikam mēs visi apēdam vai izdzeram ne to labāko, lietojam medikamentus, elpojam piesārņoto gaisu. Pāris nedēļu gadā mums rītos un vakaros noderētu pa glāzei šīs tējas. Šogad ap manu māju raspodiņu ļoti daudz. Kāds laikam man iesaka neslinkot un dod iespēju parūpēties pašai par sevi.

Trejdaivu sunītis (Bidens tripartita)

Visbiežāk sastopams mitrās grāvmalās, purvainās pļavās un aizaugušos dārzos. Tos atcerēsies katrs, kam dažkārt pie drēbēm ar asām kājiņām pieķērusies brūnpelēka, plakana sēkla. Un ne jau ne viena vien, bet pušķiem. Kamēr sunītis vēl tikai zied, savāksim auga galotnes un lapas. Sunīšu tēja ir nomierinoša un iedarbojas gan uz nerviem, gan uz sakairinātu ādu. Mazuļu māmiņas, ar sunīšu tēju apmazgāta āda mazāk niez, iekaisumi ātrāk sadzīst, bet, iekšķīgi lietota, tēja ārstē aknas. Mazāk zināma ir sunīšu spēja ārstēt saaukstēšanās slimības.