DZĒRVENE,
lielā un sīkā. Latīņu val.: Oxycoccus quadripetalusrpus. Aug purvos,
purvainos mežos. Ievāc ienākušās ogas (sept.—okt.). Tās Plaši izmanto
pārtikā. Dzērvenāji plaši izplatīti Eiropas ziemeļu zemēs. Arī pie
mums Baltijā dzērveņu ogas tiek lietotas gan uzturā, gan tautas
medicīnā. Tieši apgabali ap Baltijas jūru ir piemēroti dzērveņu
augšanai brīvā dabā, tālāk uz dienvidiem šīs ogas neaug. Visā Eiropas
Savienībā dzērvenes importē no Kanādas un ASV, kur šī ogu suga tiek
kultivēta jau 150 gadu. Dzērvenes tiek ēstas gan svaigas, gan
pārstrādātas - veikalos ik pa brīdim parādās žāvētas dzērvenes,
dzērveņu sukādes, dzērveņu sula, jogurti un saldējumi ar dzērveņu
miziņām. Salātus citrona vietā var aizdarīt ar dzērveņu sulu.
Pielietojums
DZĒRVENE
satur organiskās skābes (citronskābi, benzoskābi), C (10—22 mg% ), B,,
B2 un P vit., cukurus, pektīnvielas, krāsvielas, glikozīdu vakcinīnu,
minerālvielas (kāliju 119 mg% ). DZĒRVENE, lielā un sīkā sulu ar ūdeni
lieto par atspirdzinošu dzērienu daudzās slimībās, kad paaugstināta t.
Šīs tumši sarkanās, skābās ogas pozitīvi ietekmē kuņģa - zarnu trakta
darbību un mutes veselību, pasargā no nierakmeņu veidošanās, samazina
holesterīna līmeni asinīs, palīdz atveseļošanās periodā pēc dažādām
infekcijas un sirds-asins-vadu sistēmas slimībām, kā arī samazina risku
saslimt ar dažādiem audzējiem.
| 
)
