Es vēlu visiem Laimi! 

 10.04.2010.
Autors: Aija Geida.
/Latvijas avīze/
Raksta sagatavošanā izmantota informācija no aromaterapeita Georga Celitāna praktisko mācību semināra "Augu kvēpināšana".

Nedabīgi salds un smags aromāts

 Lielveikalos un indiešu preču veikalos nopērkamajiem lētajiem smaržkociņiem augi pat tuvumā nav stāvējuši. Tie satur vien aktīvās ogles slāni, kurš ar līmi piestiprināts pie kociņa un piesūcināts ar ķīmiski sintezētu aromātu (ir pētījumi, kas pierāda, ka šie savienojumi mūsu organismam ir toksiski). Tos kvēpinot, telpā izplatās smags, salds aromāts, no kura daudziem sāk sāpēt galvas. Faktiski toksiskās un nedabīgās smaržas piesārņo cilvēka smalkos enerģētiskos kanālus, veicinot patoloģijas audu veidošanās procesā.

 Mazliet dārgākiem smaržkociņiem ir augu pamatne, bet vienalga tie lielākoties piesūcināti ar mākslīgiem aromātiem. Lai izskatītos dabiskāk, augu maisījumi iekrāsoti dažādās krāsās: citrons – dzeltenā, apelsīns – oranžā, lavanda – lillā, lai gan patiesībā maisījums ir viens un tas pats. Nu nevar iegādāties 10 – 20 kociņus par 80 – 90 santīmiem un cerēt, ka tie saturēs dabīgus augus un dabīgas ēteriskās eļļas! Ļoti reti nopērkami patiešām kvalitatīvi kociņi, augstās cenas dēļ pēc tiem ir mazs pieprasījums. Tad vienai reizei pietiek ar 1 – 2 cm to garuma, līdz kvēpināšana telpā jau dod patīkamu, neuzbāzīgu aromātu. Šie smaržkociņi sastāv no dabiskiem komponentiem – ziedputekšņiem, garšaugiem, dažādām zālītēm, sasmalcinātiem riekstiem un sveķiem.

Kā pareizi darīt ?

 Kvēpināt augus var karstumizturīgā traukā vai uz akmens. Lai tie nesāktu uzreiz degt, bet gan rāmi gruzdēt, nepieciešamas karstas ogles. Visvienkāršākais mājas variants – izmantot kokogles, kuras paredzētas ūdenspīpēm. Tās ir dažādu izmēru, turklāt deg ilgāk nekā parastās, tāpēc arī ilgāk var kvēpināt augus. Mīnuss – šīs ogles lielākoties ir piesūcinātas ar salpetri, lai vieglāk būtu aizdedzināt. Dara tā: ar stangām ņem kokogli, aizdedzina un pagaida, kamēr tā liesmo no visām pusēm (salpetra dēļ izdalās diezgan kodīgi dūmi!), tad iekārto uz akmens vai citas virsmas un uzliek izvēlētos augus. Kvēpināšanai var izmantot arī sveķus, piemēram, vīraka, kurus var iegādāties baznīcā, vai mirres sveķus, kuriem tāpat ir ļoti patīkams aromāts. Priežu sveķi arī der, bet tiem ir specifisks aromāts – ir cilvēki, kuriem patīk, un tādi, kuriem šķiet par stipru. Sveķi var būt gabaliņos vai pulverī, tad ražotājs parasti to ir papildinājis ar vēl kādu smaržu. Var izmantot dažādu koku mizas – izkaltē, sasmalcina piestā, izsijā smalkos atlikumus, kurus pēc tam vēlreiz izberž piestā, un tad pulveri ber uz oglēm. Piemēram, apses miza dod patīkamu, svaigu aromātu, vieglāku nekā vīraks.

Izvēle pēc sajūtām

 Cilvēki, kas sajūt enerģijas, skaidro: augam sadegot, telpā izplatās ne vien fiziskā uguns enerģijas izpausme – siltums un dūmi, bet arī smalkās enerģijas, kuras spēj pozitīvi ietekmēt telpu un cilvēkus, kas tajā atrodas. Labāk, ja izmantosim augus, kas auguši mūsu reģionā, ideāli – ja paši tos esam audzējuši, staigājuši pa mežiem un pļavām, vākuši atbilstošās dienās. Kvēpināt var kadiķa zariņus, asinszāles ziedus, vībotnes, lavandas lapas un ziedus, viršus un citus augus, dažādu koku mizas, sveķus. Katrs tos var izvēlēties pats pēc sirds patikas, paļaujoties uz savu ožu. Ja smarža ir viegla un vēsa, augs cilvēkam ir piemērots. Galvenais, lai telpā būtu patīkams aromāts, lai tas neizveidotos pārāk koncentrēts. Ja iedarbība uz organismu ir sevišķi stipra, vēlamā efekta vietā var iegūt vien sliktu pašsajūtu.

 Aromterapeiti apgalvo, ka pirtī augu kvēpināšana nav vēlama, jo tā ir papildus slodze organismam, kam peroties tā jau ir pietiekami liela, turklāt katram augam ir arī specifiska iedarbība. Piemēram, var tikt bremzēta smadzeņu darbība, palēnināta elpošana, ja izmanto vīraka sveķus. Labs līdzeklis, kā atsvaidzināt pirts telpu – nevis kvēpināt, bet uz karstajiem akmeņiem uzlikt auga zariņu, lai izdalās tajā esošās ēteriskās eļļas. Var arī uzreiz izmantot pāris pilienu ēteriskās eļļas, tā ātrāk radot patīkamo noskaņu.

Svarīgi

 Kvēpinot var iznīcināt daudz kaitīgās mikrofloras, piemēram, aromaterapeiti apgalvo – ar tējas koka eļļu mājās varot likvidēt stafilokokus.

 Ja mājās bieži kvēpina augus, ar laiku griesti tomēr kļūst nedaudz pelēcīgi.

Uzziņa

 Ar aromterapiju var ārstēt dažādas kaites, vēlams tikai profesionāla terapeita uzraudzībā, bet ir dažādas praktiskas lietas, kuras var izmēģināt katrs interesents.

 Nāk vasara, būs odi un ērces. To aizbaidīšanai var izmantot lavandas eļļu, bet vēl efektīvāka ir samtenes ēteriskā eļļa, kuru nedaudz uzpilina uz potītes un iesmērē aiz auss ļipiņas.

 Lai braucot pie stūres nenāktu miegs, var izmantot piparmētras ēterisko eļļu, kas iedarbojas uzmundrinoši. Var pagatavot mazu lina maisiņu, uzpilināt tam dažus pilienus eļļas un pakārt pie atpakaļskata spoguļa.

 Lietot iekšķīgi ēteriskās eļļas ir bīstami, tām ir ļoti augsta koncentrācija. Piemēram, lai iegūtu vienu pilienu kumelīšu ziedu ēteriskās eļļas, ir jāsavāc spainis šo ziedu. Šīs eļļas drošāk izmantot kvēpināšanai vai aromterapijas lampiņās, vai masāžā, dažus pilienus pievienojot bāzes eļļai.

 No zemenēm ēteriskās eļļas nevar iegūt, visi šie aromāti ir ķīmiski sintezēti, lai gan nereti apgalvo, ka, piemēram, krēmiem ar šo ogu aromātu pievienotas tikai dabiskas sastāvdaļas.

 Ēteriskās eļļas var pievienot vannai, tikai uzmanīgi – pietiek ar 3 – 4 pilieniem (maksimāli līdz 8 pilieniem), kurus ieteicams atšķaidīt pienā, tad labāk sajauksies un nepeldēs virspusē.

 Ja ēteriskās eļļas izmanto inhalācijām, lielākoties pietiek ar 1 – 2 pilieniem. Cilvēkiem nereti liekas, ka labāka efekta sasniegšanai tās vajag stiprākā koncentrācijā. Tā gaidītā rezultāta vietā var iegūt vien sliktu pašsajūtu.