Es vēlu visiem Laimi! 

Māras dienas gadā ir bijušas vismaz četras. Tās svinētas 25.martā, 2.jūlijā, 15.augustā un 8.septembrī. Šīs svinamās dienas ir ienākušas no kristiešu svētkiem par godu jaunavai Marijai. Par šīm dienām ir ļoti maz tautasdziesmu, taču daudz ticējumu, galvenokārt par laika novērošanu un citām ar saimniecisko labklājību saistītām lietām.

Jōņa dīna, Mōras dīna,
Obi vīna lelumiņa:
Jōņa dīna zōļu dīna,
Mōras dīna maizes dīna.

Jōņa dīna, Mōras dīna,
Obi sīna laiceņā;
Ni ar Jōni sīna pļaut,
Ni ar Mōru pakaļtēt.

Pētera diena seko tūlīt pēc Jāņiem - 29.jūnijā. Savās ieražās tā turpina daudzas Jāņu dienas norises.

Ei Jānīti, Pēterīt,
Kam nācāt vienu viet'?
Kad bij man kroni pīt,
Kad snātnīti balināt?

Vai Jānīti, Pēterīti,
Kam tekat vienu ceļu?
Man balsīte aizsmakusi,
Nevar' abus nolīgot.

Aizmirsu, aizmirsu
Pēterdienu svētīt;
Siesim sieru palagos,
Svētīsim Pēterdienu.

Ko mēs labu vēlēsim
Šodien mūsu Pēteram?
Pilnu klēti rudzu miežu,
Stallī bērus kumēliņ's.

Kad aizgāja Jāņu diena,
Tad apklusa lakstīgala,
Tad dziedāja Pēterbērni,
Ogu laiku gaidīdami.

Es nogāju Pēterī
Puse balta, puse melna,
Lai aug manim raibas govis,
Puse melnas, puse baltas.

Pēters kliedza, Pēters kliedza
Dziļas upes dibenā;
Nāciet, lieli, nāciet, mazi,
Velciet Pēt'ir maliņā.

Ai Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, lapainīti!
Jāņa ziedu neredzēja
Aiz Pētera lapiņām.

Laidene tiek svinēta 2.jūlijā. Tā tiek uzskatīta par vienu no Dievmātes Marijas dienām. Latviešu tradīcijās šī diena pieņēmusi gan citu nosaukumu, gan citu saturu. Laidenē manāmas arī nesen pavadīto Jāņu atskaņas.

Es, bagāta Laidenīte,
Izlaid' rudzus, izlaid' miežus,
Izlaid' rudzus, izlaid' miežus,
Izlaid' visu labībiņu.

Laidenīte atnākuse
Izalaida rudzus miežus;
Izlaidusi rudzus miežus,
Izlaid' meitas tautiņās.

Ai Jānīti, ziedainīti,
Pēterīti, lapainīti,
Laidainīte, nabadzīte,
Visu ziedu lasītāja.

Jānišos dzirdijos,
Pēterosi rādijos,
Laidenēi palaižos
Pa labiem ļautiņiem.

Jānie gāju raudzīties,
Pēterie saderēju,
Laidienā iesalaižos
Ar visām telītēm.

Jāņos gāju puišus pirkt,
Pēteros izmainīt,
Jāņos gāju rādīties,
Laidenī solīties.

Tekam abas ietaliņas
Laidenī govis slaukt;
Ja nebūs cita trauka,
Slauksim vīra zābakos.

Jēkaba diena tiek svinēta 25.jūlijā. Jēkabi iezīmē viena darba posma beigas un otra sākumu: līdz Jēkabiem tika pabeigta siena pļauja, un sākta rudzu un miežu pļaušana. Tautasdziesmās Jēkabs tiek minēts kopā ar Jāni un Pēteri, norādot uz Jēkaba pārākumu bagātībā.

Jānīts sēd ar Jēkabu,
Kalniņā runādami;
Jānīts siena pļāvējiņš,
Jēkabs maizes devējiņš.

Jānīts sēd ar Jēkabu,
Kalniņā runādami;
Jānīšam siena kaudze,
Jēkabam rudzu guba.

Jānis kāpe kalnīnā
A Jēkaupu lielīties:
Jānis rāda siena kaudzi,
Jēkaupīnis rudzu lauku.

Jānīts rudzus ziedināja,
Pēterīts briedināja,
Jēkabiņš labs vīriņš,
Klētiņā ritināja.

Jānīts vāģus kaldināja
Deviņiem skrituļiem,
Ka varēja Jēkabiņš
Rudzus miežus ritināt.

Pēterīts ar Jēkaupiņu
Abi brīvā negulēja:
Pēters rudzus briedināja,
Jēkaups krāva kaudzītē.

Ziediem Jāni kaisījāmi,
Pēterīti lapiņāmi,
Jēkabiņu kaisīsimi
Ar tām rudzu vārpiņāmi.

Jēkabs bija labs vīriņis,
Pats ar savu maizīt' nāca:
Tam bij rudzi, tam bij mieži,
Tam bij visa labībiņa.

Jēkopītis labs vīriņis,
Pats ar savu maizi nāca,
Kalniņāi sēdēdams,
Kviešu kaudzes skaitīdams.

Lai bagāts, kas bagāts,
Jēkabiņš, tas bagāts:
Tam rudzīši, tam miezīši,
Tam bij stalti kumeliņi.

Tukšs un nabags Jānīts nāca,
Vēl plikāks pēterītis;
Jēkaupīts bagāts vīrs,
Vērsi kāva vakarā.

Tukšs un nabags Jānīts nāca,
Vēl tukšāks Pēterītis;
Jēkabiņš bagātnieks,
Tam rudzīši, tam miezīši.

Badu, badu Jānīts nāca,
Vēl badāku Pēterīts;
Jēkabiņš labs vīriņš,
Tas ar savu maizi nāca.

Atīt Jōnis, atīt Pīters,
Nikō loba naatnas;
Atīt svāta Jākubdīna
Ar mīžim, ar rudzim.

Jānīšam zili svārki,
Pēterīšam puspelēki,
Jēkabam tīri balti,
Tas atnāca maizītē.

Labrenča diena svinama 10.augustā. Šo dienu bieži sauc tās senajā vārdā par Uguns dienu. Pats Labrencis latviešu tradīcijās saukts par ugunsnēsātāju. Ticējumi Labrenča dienā saistīti galvenokārt ar uguni un ugunsnelaimēm. Laika pareģojumi pārsvarā saistīti ar lietu - nodrošinājumu pret ugunsgrēkiem.

Palīdzi, Labrenci,
Rijiņu kult,
Cel augstu dūmus,
Zemu dzirkstelītes.

Labrenčiem gaili kava
Deviņiem cekuliem:
Labranc's man rijiņē
Uguntiņas glaudējiņš.

Labrencīt, Labrencīt,
Valdi savu kārumiņ',
Nes saimniecēm cāļu gaļu
Un vēl dažu burkaniņ'.

Labrencītis āzi kāva,
Par sētiņu stīvēdams;
Bērtulītis lūrējās
Miežu gubas galiņā.

Kam, Berncīt, tu atstāji
Savas kaltas kamaniņas?
- Mārtiņa, brālīšam,
Visu mūžu jābraukā.

Jōņa dīna, Mōras dīna,
Obi vīna lelumiņa:
Jōņa dīna zōļu dīna,
Mōras dīna maizes dīna.

Jōņa dīna, Mōras dīna,
Obi sīna laiceņā;
Ni ar Jōni sīna pļaut,
Ni ar Mōru pakaļtēt.

Katrīnas diena tiek svinēta 25.novembrī. Kristīgajā baznīcā Katrīnas diena tika ieviesta par godu moceklei Katrīnai, kas dzīvojusi 4.gs. sākumā. Latvijā Katrīna nostirpinājusies par aitu un kazu aizbildni. Tādēļ arī šajā dienā galvenās rūpes veltītas aitām un to labklājībai. Laika pareģojumi galvenokārt par salu.

Atjāja Mārtiņš
Uz balta zirga;
Atnāca Katriņa,
Aplēja Mārtiņu.

Mārtiņš labs vīrs,
Tiltiņu grīda;
Katriņa, mīžiņa,
Izārdīja.

Mārtiņš sedza ledus sagšu
Pār purviem, ezeriem;
Ies nedēļa, ies otrā,
Gan Katriņa izārdīs.

Katrīnītei lielas bēdas,
Nevar kreklus izžāvēt:
Cik izžuva, tik salija,
Jāvelk slapji mugurā.

Ejiet, bērni, skatīties,
Kas ārārībināja:
Katre savu kumeliņu
Pa sētsvidu dancināja.

Kas tī gōja pa celeņu,
Kas jas jūs napazynu?
Atīt Pīters, Jākubeņš,
Tī atnas rudzu mīžu;
Atīt Katra, Madaļa,
A tōs atnas pupas zērņu;
Pupas zērņi da krūgam,
Rudzi mīži ubogam.

Visu gadu naudu krāju,
Trīnes dienas gaidīdams;
Kad atnāca Trīnes diena,
Par kapeiku brandevīnu.

Mārtiņš labs vīrs,
Vērsi kāva vakarā;
Katrīna bada cūka,
Vistu cepa pelnos.

Mārtiņam gaili kavu
Sudrabiņa sekstītēm;
Katriņai aveniņu
Zeltītiem radziņiem.

Andreja dienu svin 30.novembrī. Šīs dienas svinēšanas tradīcija ir samērā jauna. Dažos novados ar Andreja dienu beidzās veļu laiks. Šai dienai raksturīgākas izdarības, kas saistītas ar zīlēšanu.

Mārtiņš lāga vīrs,
Tiltiņus grīda;
Katriņa, mīžiņa,
Izrādīja;
Andrievs gudrs vīrs,
Mīžiņu aizsaldēja.

Mīļo Andrēj, mīļo Andrēj,
Vīru manim piešķiri!
Ja būs labs, tad pateikšu,
Ja būs ļauns, tad atriebšu.

Atminies, Andrievī,
Ko es šonakt vēlējos:
Redzēt savu mīļāko,
Pašu Dieva vēlēto.

Devu devu Andrējam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu puscūciņu.

Teņa diena tieks vinēta 17.janvārī. Tenis latviešiem ir cūku patrons, tādēļ arī šajā dienā raksturīgas lielas rūpes par cūkām.Uzskata, ka šajā dienā jau var sākt skatīties uz pavasara pusi. Vairākas šīs dienas paražas saskan ar Meteņu tradīcijām.

Teniss lēca, Teniss deja
Cūkkūtiņas pakaļā;
Cik pēdiņu ap kūtiņu,
Tik cūciņu kūtiņā.

Tenīsiņš slaistījās
Cūkkūtiņas pakaļā;
Nāc, Tenīsiņ, kūtiņa',
Dod mums skaistus sivēniņus.

Tenisiņš slaistījās
Cūkkūtiņas pakaļā;
Nāc, Tenis, istabā,
Došu siltu zīdenīti.

Ak tu cūku Tenīsiņ,
Cik tev bij lielu cūku?
Piecas sešas lielas cūkas,
Simtiņš mazu sivēniņu.

Paldies, cūku Tenisīt,
Kas man deva gaļu ēst:
Piecsimt lielu, piecsimt mazu
Cūkai mazu siventiņu.

Ak tu cūku Tenīsīts,
Taviem daiļiem sivēniem:
Pieci simti lielo cūku,
Cik to sīku sivēntiņu!

Ak tu cūku Tanīsīt,
Tavus daiļus sivēnīnus:
Man pārtrūka ūzām skrote,
Tavu danci dancojot.

Ak tu cūku Tenīsiņ,
Tavu skaistu sivēniņu:
Pati cūka zābakos,
Sivēniņi kurpītēs.