Latviešu iezīmdienas visa gada garumā - Forums

  Es vēlu visiem Laimi! 


Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Meklēšana


[ Jaunas vēstules · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
Lappuse 1 no 11
Foruma moderators: Saulite 
Forums » Forums par visu ko » Svētku dienas » Latviešu iezīmdienas visa gada garumā
Latviešu iezīmdienas visa gada garumā
SauliteDatums: Otrdiena, 12.10.2010, 02:42 | Ziņojums # 1
Vietnes veidotāja
Grupa: Administratore
Ziņojumu skaits: 699
Reputācija: 1
Statuss: Oflain
Janvāris
6. – Zvaigžņu diena (ja šajā dienā saule atspīd, būs mierīgs gads)
17. – Teņa diena (ja šajā diena migla, slapjš pavasaris, plūdi; ja saule spīd, būs labs siena laiks)
Februāris
1. – Sveču diena (šai dienā nedrīkst smalkus rokdarbus strādāt; ja šajā dienā snieg un putina, gaidāma silta un lietaina vasara, ja skaidrs laiks – saulaina vasara)
5. – Agatas jeb uguns diena (sāli un ūdeni noliek pažobelē, lai zibens neiesper)
12. – Meteņi (atvadās no ziemas – karnevāli, vizināšanās u.c. izpriecas)
13. – Pelnu diena
25. – Matīsa diena (neko no meža nedrīkst nest mājās, lai kukaiņi un čūskas mājā neiemitinātos)
Marts
17. – Ģertrūdes diena – sāk mosties dzīvā radība
19. – Jāzepa diena (ja spīd saule, būs auglīgs gads)
20. – pavasara saulgrieži
24. – Pūpolsvētdiena (jāceļas ļoti agri un visi mīļie jānoper ar pūpoliem, lai būtu veselība turpmāk)
25. – pavasara Māras diena (ja rītā salna, sals vēl 40 dienas)
28. – Zaļā ceturtdiena (jāēd dzērvenes ar medu, lai smukums būtu līdz vecumam un puišu piekrišana arī)
23. – Ūsiņa diena – zemnieku gada sākums
Maijs
1. – Lapu diena (nedrīkst ne puķi, ne zaru, ne koku lauzt)
7. – Jetes diena (jāstāda sīpoli)
Jūnijs
1. – Maizes diena (maize jāliek goda vietā, lai nebūtu bads)
15. – Vītus diena (visam jābūt apsētam un apstādītam)
23. – vasaras saulgrieži
27. – Septiņu gulētāju diena (ja šajā dienā ielīst, līs 7 dienas)
29. – Pēterdiena (jāsvin, lai pērkons neiespertu)
Jūlijs
1. – Laidene beidzas ziedu laiks (jāzīlē precību lietas)
10. – Septiņu brāļu diena (ja ielīst, līs 7 nedēļas)
25. – Jēkabdiena (sāk baudīt jaunos ābolus un kartupeļus; ja skaidrs laiks, būs auksti ziemassvētki)
26. – Annas diena – saimnieču diena (ja līst, gaidāms slapjš rudens un tārpaini rieksti; ar Annas dienu sākās kāzu laiks)
Augusts
10. – Labrenča diena (nekur uguni, nesāk jaunus darbus)
24. – Bērtuļa diena – ņem pirmo medu, uzsāk sēņošanas sezonu)
Septembris
20. – rudens saulgrieži
24. – 30. – Dzelzs nedēļa (nedrīkst skābēt kāpostus, mērkt linus, sēt un stādīt)
29. – Miķeļdiena (klāj bagātu mielasta galdu, obligāti jāēd gaļa, jācep baltmaize; ja Miķeļdienā vējš pūš no ziemeļiem, gaidāma barga ziema, ja no dienvidiem – silta ziema, ja no austrumiem – slapja, ja no rietumiem – mērena ziema.
29. – 9. nov. – Veļu (Zemliku) laiks (strādā tikai klusus un mierīgus darbus, baro veļus, nedejo un nedzied, nekuļ labību, nevelē veļu, vakaros min mīklas, stāsta pasakas)
Oktobris
1. – Pļaujas svētki (brūvē alu, cep raušus)
1. – Rudens Māra – meitas gaida precinieku oficiālu bildinājumu; vēro laiku – kāds laiks šodien, tāda būs visa ziema
28. – Simjūda diena – galvenie Veļu svētki (mielo veļus, nebrauc ciemos, neaicina viesus, ja kāds tomēr atnāk, to nebaro)
31. – Ticības atjaunošanas svētki
Ja oktobris pārsvarā silts, tad silti Ziemassvētki.
Ja oktobrī kurmji augstus rakumus rok, gaidāms dziļš sniegs.
Novembris
2. – Dvēseļu diena – mirušo dvēseles rod mieru kapsētā
9. – Mārtiņvakars – budēļos iešana, liela izēšanās (vistas vai zoss cepetis, zirņi, pupas, kaņepes), šai vakarā nedrīkst adīt, malt, bārties, vajag siltināt un sakopt māju
10. – Mārtiņdiena - nevajag iet ciemos. Ja miglaina diena, tad ziema būs silta.
15. – sākas Ziemassvētku gavēnis
25. – Katrīnas diena
26. – Mirušo piemiņas diena – jāsakopj kapi, jāiededz svecītes
30. – Andreja diena – jaunas meitas zīlē precinieku ierašanos
Decembris
4. – Bārbalas diena – jālēkā, lai aitas un kazas labi augtu
13. – Lūcijas diena – aizliegti visi sieviešu darbi, sevišķi vērpšana
20. – Ziemas saulgrieži, Bluķa vakars – bluķa vilkšana un sadedzināšana, bagātīgs mielasta galds, iešana ķekatās
24. – Ziemassvētku vakars
28. – Nevainīgo bērnu diena

http://gym.ventspils.lv/~tamara/CitasLietas/Iezimdienas.html


Mīlu šo brīnumjauko pasauli!!!

e-pasta adrese - sandra.zukovska@gmail.com

 
SauliteDatums: Piektdiena, 23.09.2011, 14:03 | Ziņojums # 2
Vietnes veidotāja
Grupa: Administratore
Ziņojumu skaits: 699
Reputācija: 1
Statuss: Oflain
Miķeļi - 29.septembrī - iezīmē vasaras beigas. Dzērves uz saviem spārniem aiznes launagu, saule pagriežas uz ziemas pusi, un līdz ar tumšajiem rudens vakariem atnāk veļu laiks, kura sākumu parasti iezīmē Miķeli.
Šīs dienas nosaukumos liela variēšanās nav vērojama. Galveni apzīmējumi ir Miķeļi (Cēsu, Rīgas, Jēkabpils, Madonas, Valmieras, Daugavpils, Tukuma, Venspils pusē); Mīkālis (Gatartā, Plāņos, Aumeistaros); Mīkaļi (Smiltenē, Vaivē); Miķeļdiena (ap Cēsīm, Rīgu un Tukumu); Miķēļdiena (Alūksnē, Naukšēnos, Gulbenē); Miķeļa diena (Gaujienā, Ropažos, Mazsalacā, Skujenē) un Miķēļa diena (galvenokārt Kurzemē un Zemgalē).
Miķeļa dienu kā baznīcas svētkus (līdz ar Miķeļa, Mihaēla kulta izplatīšanos) vispirms sāka svētīt austrumu, bet ar 5.gadsimtu arī rietumu baznīcā. Turklāt pareizticīgie šos svētkus svin 8.novembrī.
Ebreju angeloloģijā Mihaēls tiek uzskatīts par vienu no augstākajiem sargeņģeļiem, apokaliptiskajā literatūrā tas vienmēr stādīts Dievam labajā pusē, un pēc katoļu baznīcas nostiprinātās tradīcijas tas tiek uzskatīts par dvēseļu vadoni paradīzē. Latviešu buramvārdos (to vēlīnajā slānī, kur jaušama stipra kristietības un ebreju kabalistikas ietekme) tas parādās kā ercenģelis, parasti kopā ar Gabriēlu. Taču pamatā latviešiem, tāpat kā daudzām citām Eiropas tautām, šai dienai ir pilnīgi cits saturs un nozīme: tie ir pļaujas svētki, appļāvības, apjumības.
Olupe Edīte Latviešu gadskārtu ieražas.- Rīga, 1992.

Miķeļi - rudens saulgrieži - ir diena ar izcilu vietu zemkopja darbu gaitā un visā gada ritumā. Visi svarīgākie gada darbi ir padarīti, norimst rosība uz lauka, zeme teju teju sasals, lai dotos ziemas atpūtā.

Līdz Miķeļiem visām labībām jābūt zem jumta. Tad Miķelis staigā apkārt un visu apskatās. Ja kas vēl nenokopts, jāpasteidzas, jo Miķelis var uzsūtīt sniegu un salu. (LTT 20616 Bērzpils)
Uzskata, ka pēc Miķeļiem vairs tikai kāposti vien augot. Smiltenē saka: "Mīkāļa nakti kāpostiņš augot raun diegu pušu." (LTT 20681)
Pēc Miķeļiem sniega vārti vaļā. Tādēļ jāsteidz līdz tam pabeigt visi darbi, novākt dārzi. Reiz gribējuši kāpostus ņemt nost pēc Miķeļiem, bet divas nedēļas bijis sasalis un tikai pēc tam atlaidies un varējis noņemt. Sasalušus kāpostus neņem, tad tādi apvītuši. (LFK 49, 1799 Viesiena)
Olupe Edīte Latviešu gadskārtu ieražas.- Rīga, 1992.

Miķeļa diena pazīstama kā baznīcas svētku diena par godu virsenģelim Miķelim. Pie daudzām tautām tomēr šīs dienas svinību pamatā ir cita nozīme. Tā, piem., pie ģermāņu tautām Miķeļos rīko dzīres kā Pļaujas svētkus, kā appļāvības. Tāda pati nozīme šai dienai arī latviešu tautas tradicijās. Senāk parasti Miķeļa rītā kāvuši aunu, to izvārījuši un tad gājuši tīrumā nopļaut pēdējo labības kušķīt, kas speciāli šai dienai bija atstāts. Tās ir parastās Jumja saņemšanas svinības; pēc tam sekoja parastās dzīres ar attiecīgajām tradicijām. Ar Miķeļa dienu izbeidzas visi zemes darbi un pati zeme dodas it kā atpūtā, tā sasalst:

Brālīt, tavu droši sirdi,
Tavu drošu padomiņu:
Miķelī arti gāji,
Atrod' zemi sasalušu.
Sildien alu Miķeļam,
Lai zemīte atsalaižas.
LD. 33235

Tikai līdz šai dienai aug zemes augi. Tā, piem.: Pēc Mīkāļa vairs cita neviena sakne neaug, tik viens kāposts vien vairs aug (P.Šm.20683.-Smiltene). Mīkāļa nakti kāpostiņš augot raun diegu pušu (P.Šm.20684. - Smiltene).
Senāk ar Miķeļa dienu izbeidzies arī saimniecības gads. Šī diena tad bijusi arī jaunu līgumu slēgšanas laiks. Ap Miķeļa dienu saimniecības apstaigājuši zemes fogti, ievākdami līgumos paredzēto normu.
Līdeks Osvalds Latviešu svētki.- Rīga, 1940.


Mīlu šo brīnumjauko pasauli!!!

e-pasta adrese - sandra.zukovska@gmail.com

 
SauliteDatums: Trešdiena, 07.12.2011, 05:51 | Ziņojums # 3
Vietnes veidotāja
Grupa: Administratore
Ziņojumu skaits: 699
Reputācija: 1
Statuss: Oflain
tautas dainas
http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/tautasdz/t00.htm


Mīlu šo brīnumjauko pasauli!!!

e-pasta adrese - sandra.zukovska@gmail.com

 
SauliteDatums: Trešdiena, 07.12.2011, 05:51 | Ziņojums # 4
Vietnes veidotāja
Grupa: Administratore
Ziņojumu skaits: 699
Reputācija: 1
Statuss: Oflain
tautas dainas
http://valoda.ailab.lv/latval/vispareji/tautasdz/t00.htm


Mīlu šo brīnumjauko pasauli!!!

e-pasta adrese - sandra.zukovska@gmail.com

 
Forums » Forums par visu ko » Svētku dienas » Latviešu iezīmdienas visa gada garumā
Lappuse 1 no 11
Meklēšana:

        
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz