Vīriešu slimības - tas ir vīrieša nepareizās attieksmes pret
sevi un pret sievieti rezultāts. Citiem vārdiem sakot, vīrietis, kas
noliedz
savu vīrišķību vai šaubās par sevi, saslimst ar dzimumorgānu slimībām.
Ja vīrietis izjūt negatīvas emocijas pret pretējo dzimumu
(aizvainojumu, niknumu, pretenzijas un citas), tad dzimumsfēras
saslimšana ir neizbēgama. $CUT$
Un vēl: vīrieša dzimumorgānu stāvoklis atspoguļo viņa seksuālās enerģijas kvantitāti un kvalitāti.
Sēklinieki, dzimumloceklis un priekšdziedzeri
Simbolizē vīrišķos principus un vīrišķību.
Šo orgānu saslimšana atspoguļo uzkrātos aizvainojumus un
dusmas, pretenzijas un neapmierinātību ar seksuālo partneri, un tas
burtiskā nozīmē
"sit" pa dzimumorgāniem. Tāpēc miers un saskaņa vīra un sievas, vīrieša
un sievietes attiecībās - ir abu veselības ķīla.
Vīrietis pie manis ārstēja hronisku prostatītu. Pirms
vairākiem gadiem viņš bija saslimis ar gonoreju, pēc tam ar
trihomoniāzi. Viņa
"piedzīvojumu" cēlonis - attiecības ar sievu un sievietēm vispār. Un
sākās viss ar vēlēšanos atriebties sievai par neuzticību. Un atriebība
pavērsās pret viņu pašu.
Parasti prostatīts grūti padodas ārstēšanai ar mūsdienu
medikamentozajiem līdzekļiem. Ārsti to izskaidro ar šā orgāna uzbūves
īpatnību un ar to,
ka infekcija iespiežas leikocītos un kļūst medikamentiem neaizsniedzama.
Un pietiek tikai saaukstēties vai iedzert reibinošu dzērienu, kā sākas
saasinājums. Taču man ir cits izskaidrojums. Vienkārši ar antibiotikām
infekcija tiek apspiesta un iedzīta dziļāk organismā, bet patiesie,
metafiziskie slimības cēloņi novērsti netiek. Un, lūk, infekcija "snauž"
organismā un gaida īsto brīdi, lai par sevi atgādinātu. Un kad
vīrietis,
balstīdamies uz vecajiem uzvedības modeļiem, sāk domāt vai rīkoties
negatīvi, infekcija "pamostas" un liek sevi manīt. Bet atmosfēras
parādībām
un alkoholam ir palaišanas mehānisma loma.
Šādā gadījumā ir ļoti svarīgi novērst pašus slimības cēloņus - mainīt
savu pasaules uzskatu. Bez tā nav iespējams slimību izārstēt, lai cik
spēcīgas antibiotikas arī netiktu lietotas.
Pie manis bieži griežas pēc palīdzības padzīvojuši vīrieši,
kuri slimo ar prostatas adenomu. Slimība sākas ar to, ka audzējs
palielinādamies
saspiež urīnizvadkanālu un rodas problēmas ar urinēšanu: urīns noplūst
tievā strūkliņā, ir bieža vajadzība urinēt naktīs, sāpes starpenē,
graizes
urinējot u.c. Oficiālā medicīna piedāvā vienīgi operāciju. Es tomēr esmu
praksē pārliecinājusies, ka homeopātisko zāļu lietošana un zemapziņas
uzvedības programmas izmaiņas dod lieliskus rezultātus.
Lūk, viens šāds piemērs. Pie manis pieņemšanā padzīvojis
vīrietis ar prostatas adenomu. Pirmie slimības simptomi parādījušies
pirms septiņiem
gadiem. Bet pirms nedēļas viņam pārstāja plūst urīns. Audzējs kļuvis tik
liels, ka pilnībā aizsedzis urīnizvadkanālu. Viņu ar "ātro palīdzību"
nogādājuši slimnīcā un jau veikuši pirmo operācijas etapu - no urīnpūšļa
caur vēdera priekšējo sienu uz āru izvadīta caurulīte, pie kuras
piestiprināta pudelīte, kur satecēt urīnam. Otrais operācijas etaps ir
ļoti sarežģīts. Bet vīrietis ir tuvu septiņdesmit gadiem.
Slimnīcā viņš uzzināja par mani un kopā ar meitu atbrauca uz pieņemšanu.
Mēs stundu strādājām, noskaidrodami slimības cēloņus. Meitas klātbūtne
ļoti palīdzēja.
Pie slimības viņu bija novedis uzkrātais aizvainojums pret nu jau mirušo
sievu un sievietēm vispār. Viņš ģimenes dzīvē bija radījis tādas
situācijas, kurās viņa vīrišķā patmīlība pastāvīgi saņēma triecienus. Es
sagatavoju viņam homeopātiskas zāles un uzdevu mājas darbu - pārskatīt
visu savu dzīvi un mainīt attieksmi pret daudziem pagātnes notikumiem.
Pēc divām nedēļām viņš laimīgs ieradās pie manis. Urīns bija sācis plūst
dabiskā ceļā. Vēl pēc nedēļas viņam tika noņemta caurulīte. Bet pēc
diviem mēnešiem urīns vispār sāka tecēt brīvi.
Es priecājos līdz ar viņu. Tādi brīži, kad redzi sava darba rezultātus,
ir īpaši patīkami. Tomēr mani pārsteidza izveseļošanās ātrums. Slimība
taču bija ilgusi septiņus gadus, bet izveseļošanās notika nepilnu trīs
mēnešu laikā. Es to pateicu vīrietim.
"Parasti adenomas ārstēšana - tas ir ļoti ilgstošs process. Bet jums pirmie rezultāti parādījās tik ātri."
"Ziniet, dakter, kad es no jums aizgāju, tad jau jutos ievērojami labāk.
Es sāku katru dienu lūgt Dievu un pateicos Viņam par šo, nē, jau par to
slimību. Un es visu darīju, kā jūs man likāt. Pirmajā nedēļā es lūdzos
tiešām vairākas stundas dienā. Un kad sāka tecēt urīns, sapratu, ka es
visu daru pareizi. Tad es sāku vēl vairāk strādāt ar sevi. Es nospriedu,
ka nedrīkst apstāties."
"Kā sacījis Jēzus Kristus: "Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit."
"Jā, dakter, es domāju, ka mana ticība pašam sev, jums un tam, ka izveseļošos, un jūsu saldie graudiņi ir savu paveikuši."
P.S. Pēc vairākiem gadiem es lasīju lekciju kinoteātrī. Pēc lekcijas pie manis pienāca kāda sieviete.
"Dakter, vai jūs mani atceraties?" viņa vaicāja.
"Protams, atceros," uzreiz pazinu viņu, "jūs pirms pieciem gadiem bijāt pie manis atnākusi kopā ar tēvu. Kā viņam klājas?"
"Es speciāli pie jums pienācu, lai nopirktu jūsu grāmatu un izteiktu
jums savu atzinību. Tēvs ir dzīvs un jūtas ļoti labi. Vienmēr atceras
jūs ar
pateicību.
Ja jūs raizējaties par savu vīrišķību, tad dabūsiet problēmas
ar dzimumorgāniem. Iekšējās bailes novājina vīrišķību. Nedrīkst ne tikai
noliegt
savu vīrišķību un spēku, bet ir bīstami pat vienkārši šaubīties par
sevi, par savu lēmumu pareizību.
Kādam manam pacientam, pavisam jaunam puisim, dzīvē bija
gadījušies tādi notikumi, kuru dēļ viņš bija sācis stipri šaubīties par
sevi. Šo
negatīvo pārdzīvojumu rezultātā viņam izveidojās sēklinieka tūska.
Seksuālais sasprindzinājums un ar seksualitāti saistīta vainas izjūta arī var būt slimību cēloņi, tā kā prasa sodu.
Vīrietis vairākas reizes bija piekrāpis sievu un katru reizi par to "saņēmis" aizvien jaunas un jaunas dzimumorgānu slimības.
Ar gadiem vīriešu problēmas padziļinās. Tas notiek tāpēc, ka
vīrieši sāk padoties. Pārliecība par novecošanos veic savu "netīro"
darbu.
Impotence
Seksuāls spiediens, bailes, sasprindzinājums un ar seksualitāti
saistīta vainas izjūta noved pie potences pavājināšanās vai galīga
izsīkuma.
Lūk, pie manis pieņemšanā sēž vīrietis un apmulsis stāsta:
"Ziniet, dakter, ar sievu man viss iznāk lieliski. Bet, lūk, nesen
iepazinos ar kādu sievieti. Viņa uzaicināja mani pie sevis mājās.
Pasēdējām,
mazliet iedzērām, bet kad tikām līdz gultai, loceklis negribēja celties.
Ko tikai es nedarīju, nekas nesanāca. Es, protams, aizbildinājos ar
nogurumu, lai nekristu kaunā. Pēc tam aizgāju pie vienas vecenītes. Viņa
sacīja, ka man ir "nodarīts". Un ka visticamāk sieva mani piebūrusi."
"Ar sievu tam nav sakara," es teicu. "Sakiet, vai tad, kad gājāt pie šīs sievietes, jums bija vainas izjūta?"
"Protams, un vēl kāda," viņš atbildēja. "Es jutos ne vien vainīgs, bet
vēl arī baidījos, ka tikai sieva par to neuzzinātu. Tā sieviete taču
dzīvo
blakus kāpnēs."
"Lūk, jūsu bailes un vainas izjūta noveda pie tā, ka loceklis negribēja
celties. Tas jums nepakļāvās, tādējādi jūs glābdams. Tas izrādījās daudz
gudrāks par jums."
"Kā tad iznāk," vīrieša acis iedzirkstījās, "ja es spēšu atbrīvoties no
vainas izjūtas un bailēm, man ar to sievieti viss sanāks?"
"Vai tad jūs esat nolēmis šķirties?" es apvaicājos.
"Nē, nebūt nē. Man ir lieliska ģimene. Divi bērni. Ar sievu vienmēr
bijušas brīnišķīgas attiecības. Vienkārši pēdējā laikā mēs ar viņu bieži
ķildojamies. Tad nu sagribējās, kā saka, "palaist pa kreisi"."
"Bet jūsu zemapziņa, izraisīdama impotenci, rūpējas par ģimenes
saglabāšanu un gribēja, lai jūs mainītu attiecības ar sievu. Jūs taču
pats
teicāt, ka ar sievu jums viss iznāk lieliski. Varbūt, pirms skriet pie
citas sievietes, iedvest viņai cerības un censties saņemt no viņas to,
ko
pēdējā laikā nevarat gūt no sievas, tomēr labāk tikt skaidrībā ar sevi
un savām attiecībām ar sievu. Varbūt labāk paklausīt savam loceklim,
pareizāk sakot, sev pašam, izdarīt pareizo izvēli? Nevajag kāpt pāri sev
pašam. Citādi neglābsies no nelaimēm. Es nevaru jums neko aizliegt vai
ieteikt. Nav tiesību. Tagad jūs zināt cēloņus, un izvēle ir jūsu rokās."
"Es domāju, jums ir taisnība," vīrietis piekrīt. "Sākumā jātiek skaidrībā pašam ar sevi."
Niknums uz seksuālo partneri, kā arī senas dusmas, naids un aizvainojums uz sievietēm stipri pavājina potenci.
Pie manis uz pieņemšanu atnāca 56 gadus vecs vīrietis un stomīdamies sāka stāstīt:
"Dakter, man ir kāda problēma."
"Kāda problēma?" jautāju.
"Man pēdējā laikā ar sievietēm nesanāk."
"Kas nesanāk?" es vaicāju. "Jums ir vāja erekcija vai arī pārāk ātri noplūst sēkla, vai vēl kas cits?"
"Tas, ko jūs minējāt pirmo, - vāja erekcija. Saprotiet, pirms gada
izšķīros ar sievu. Un nu es iepazinos ar vienu sievieti. Viņa pret mani
til
labi izturas, viņa ir labsirdīga, uzmanīga, maiga. Bet tiklīdz nonākam
līdz gultai - nekas nesanāk. Viņa, protams, mani mierina, ka, lūk, viņai
tāpat esot labi ar mani, bet es jūtos nepilnvērtīgs. Biju aizgājis pie
seksopatologa. Viņš man tur kaut ko stimulēja ar kaut kādu aparātu, bet
nekas nelīdzēja. Es viņam teicu, ka ne jau loceklis jāārstē, ka vaina ir
kaut kur galvā vai dvēselē. Bet viņš smējās un teica, ka tas pāriešot.
Tad sāku dzert "johimbinu", ir tādas tabletes. Tak pēc tam man vispār
pārstāja "mosties".
"Tātad jūs jūtat, ka dzimumnespējas cēlonis slēpjas dziļi jūsos, jūsu dvēselē?" es jautāju.
"Nu, dvēselē vai galvā, es nezinu. Bet kaut kur iekšā - tas ir skaidrs."
"Tad arī vērsīsimies sevī, sevī iekšā un noskaidrosim cēloņus. Vai esat gatavs?"
"Jā, protams, dakter. Es taču gribu sev tikai to labāko."
Pēc tam mēs nodibinājām kontaktu ar zemapziņu un noskaidrojām cēloņus.
Pirms desmit gadiem viņš bija otrreiz apprecējies ar sievieti, kurai
bija
bērns. No pirmās laulības viņam bija jau pieaudzis dēls. Īpašas
mīlestības un siltuma viņam pret šo sievieti nav bijis. Viņš bija turīgs
un, kā
pats teica, visticamāk, ka šī sieviete ar viņu precējusies aiz aprēķina.
Toreiz viņš sācis būvēt jaunu lielu māju. Pirms gada viņš pabeidzis
mājas celšanu un pārrakstījis to uz sievas vārda. Pēc tam sieva viņu no
šīs mājas padzina un pieprasīja šķiršanos. Un, lūk, dzimumnespējas
cēlonis ir viņa negatīvā attieksme pret šo situāciju un bijušo sievu."
"Tajā laikā es vai prātā juku aiz dusmām un aizvainojuma," vīrietis
atzinās. "Es pat gribēju nosvilināt ir to māju, ir viņu līdz ar māju. Es
toreiz nolādēju ne tikai to sievieti, bet visas sievietes pasaulē."
"Vai jums līdz šim brīdim ir negatīvas domas par savu bijušo sievu?"
"Es viņu ienīstu."
"Nu lūk, ja jums dziļi dvēselē šāda attieksme pret sievietēm, kā varat gribēt, lai jums loceklis "stāvētu"?"
"Bet tā sieviete, ar ko es iepazinos, ir taču pavisam citāda. Viņai pašai ir māja un no manis nekā nevajag."
"Jā, bet jūsu dvēselē ir uzkrājies aizvainojums, dusmas, naids un pat
lāsti. Un tas viss attiecas ne tikai uz bijušo sievu, bet uz visām
sievietēm jūsu pasaulē."
"Ko tad man darīt?" vīrietis vaicā.
"Vispirms ir jāpiedod!"
"Grūti būs, bet pamēģināšu."
"Tikai pamēģināsiet?"
"Nē, es to izdarīšu."
"Jums jāpiedod bijušajai sievai, jālūdz piedošana Dievam, Visumam par
tām agresīvajām domām un lāstiem, kurus jūs viņai sūtījāt. Pēc tam jūs
viņai pateicieties, svētījiet viņu un novēliet visu to labāko. Un jo
ātrāk jūs to izdarīsiet, jo ātrāk viss nokārtosies."
Pēc nedēļas viņš atnāca pie manis un paziņoja, ka viņa spējas uzlabojušās par astoņdesmit procentiem.
"Es izdarīju visu, kā jūs teicāt."
"Turpiniet atbrīvoties no negatīvajām domām un uzkrāt savā sirdī
mīlestību. Atsauciet atmiņā visas savas dzīves situācijas, kad izjutāt
kaut
mazākās negatīvās emocijas pret sievietēm, un pārskatiet šos notikumus
ar jaunām izjūtām. Tad būs visi simts procenti."
Bailes no sievietēm un dziļas zemapziņas bailes no mātes var būt impotences cēlonis jauniešiem.
Vienam puisim nekādi neveidojās seksuālas attiecības ar
meitenēm. Tam traucēja liels kauns un pat bailes no pretējā dzimuma.
Kontaktējoties ar
zemapziņas saprātu, noskaidrojās, ka māte viņa ģimenē vienmēr ieņēmusi
vadošo pozīciju. Viņa bija ļoti stingra un vienmēr apspieda tēvu.
Es palīdzēju jauneklim atbrīvoties no zemapziņas bailēm. Viņš veica
speciālus vingrinājumus, lai iegūtu vīrišķību. Pēc kāda laika viņš man
piezvanīja un sacīja, ka uz nākamo seansu vairs nenāks.
"Dakter, es pirms nedēļas iepazinos ar meiteni. Man ar viņu vis lieliski izdevās."
Šaubas par sevi kā vīrieti, šaubas par savas rīcības pareizību vājina potenci.
Pie manis pieņemšanā sēž vīrietis. Pirms diviem mēnešiem
viņam radies dzimumvājums. Mēs nodibinājām kontaktu ar zemapziņu un
noskaidrojām, ka
dzimumvājums radies pēc tam, kad viņš bija zaudējis darbu.
"Kā tad darba zaudēšana saistīta ar dzimumspējas zudumu?" es viņam jautāju.
"Es sapratu, kas par lietu," vīrietis iesaucās. "Es vienmēr esmu
uzskatījis, un arī tagad uzskatu, ka vīrietim jāuztur ģimene. Kad es
ilgu laiku
nevarēju atrast darbu, tad sāku sevi lamāt un pārmest sev: "Nu, kas es
par vīrieti, ja nevaru uzturēt ģimeni?" Un, lūk, uz šā fona mans
loceklis
pārstāja "stāvēt"."
"Un ko tad jūs tagad taisāties darīt?" es jautāju. "Joprojām pārmetīsiet sev?"
"Nē. Agrāk es mēdzu ēsties uz sevi. Tagad esmu sapratis, ka nav ko sevi
lamāt. Vienkārši jāatrod darbs. Un tagad es nez kāpēc esmu pārliecināts,
ka tuvākajā laikā darbu atradīšu."
Pēc mēneša viņš bez pierakstīšanās vēlreiz atnāca pie manis.
"Vai gribat pierakstīties uz atkārtotu pieņemšanu?" es viņam jautāju.
"Nē, dakter. Gribēju jums pastāstīt, ka ar mani tagad viss ir kārtībā.
Arī sieva lūdza izteikt jums īpašu pateicību un nodot šo dāvanu." To
sacījis, vīrietis nolika uz galda sainīti. "Jā, starp citu," viņš
piebilda, "darbu es atradu jau nākamajā nedēļā pēc seansa. Labs darbs,
man
patīk."
Sociālā pārliecība un ticība novecošanai arī var būt
dzimumfunkciju pavājināšanās cēlonis. Personiski es esmu dziļi
pārliecināts, ka potences
problēmu cēlonis nav vis vecums, bet ticība funkciju apsīkšanai. Starp
dzimumspēju un vecumu nav pilnīgi nekāda sakara, ja vien jūs pats
neapvienojat šos abus jēdzienus. Es pazinu kādu vectētiņu, kas savos
astoņdesmit gados apprecējās ar sešdesmitgadīgu. Un tā sieviete pēc
divām
nedēļām aizmuka no viņa. Kad pazīstamās pensionāres sāka interesēties,
kas par lietu, tad šī atbildēja: "Gandrīz līdz nāvei nodrātēja,
sasodītais."
Bet tak ar īpašu fizisko spēku vecais neizcēlās. Tāpat rāmi sēdēja
caurām dienām uz soliņa mājas priekšā un saulespuķu sēkliņas
knikšķināja.
Ātra sēklas noplūde
Dažkārt vienkārši zināšanu trūkums par seksu, kā arī šaubas,
bailes un neticība sev var būt par ātras sēklas noplūdes cēloni. Tā
parasti gadās
jauniešiem, kuri tikai uzsāk savu seksuālo dzīvi.
Pie manis uz pieņemšanu atnāca 26 gadus vecs puisis.
"Ziniet," viņš apjucis iesāk, "pirms vairākiem mēnešiem es iepazinos ar
meiteni. Visu šo laiku es viņu aplidoju. Meitene man ļoti patīk, un es
pat domāju, ka bildināšu viņu. Bet, lūk, kas man traucē. Pirms nedēļas
mums bija seksuāla tuvība, un es ļoti ātri beidzu. Pirms pāris dienām
mēs
pamēģinājām vēlreiz, bet es atkal ātri beidzu. Un, lūk, tagad man bail,
ka tikai tas nekļūst par sliktu paradumu."
"Bet vai pirms iepazīšanās ar šo meiteni jums bija dzimumsakari?" es viņam vaicāju.
"Nē. Kaut kā negadījās sastapt mīļoto meiteni, un kautrējos arī ļoti," viņš atbildēja.
"Kādu literatūru par seksu jūs esat lasījis?"
"Gandrīz nekādu," puisis atbildēja.
Es uzreiz sapratu, ka šim jaunietim radušās problēmas vienkārši atbilstošu zināšanu un pieredzes trūkuma dēļ.
"Sakiet," es viņam jautāju, "bet vai jūs pusaudža gados nodarbojāties ar onānismu?"
"Tikai dažas reizes," viņš atbildēja. "No kāda dzirdēju, ka tas ir kaitīgi un var nelabvēlīgi ietekmēt dzimumspēju un psihi."
"Tās visas ir blēņas. Tā runā tikai tie, kas par to neko nezina. No šīs dienas jūs sāksiet nodarboties ar onānismu."
Puisis pārsteigts skatās uz mani.
"Un nevis vienkārši nodarboties," es turpināju, "bet ļoti uzmanīgi un
apzinīgi, pievēršot uzmanību katrai savai sajūtai dzimumloceklī,
sēkliniekā,
visā ķermenī. Jūs mācīsieties sajust, izjust pats sevi. Jūs mācīsieties
sākt un beigt jebkurā uzbudinājuma brīdī. Tā jūs iemācīsieties sevi
kontrolēt. Pirmās nedēļas laikā es jums aizliedzu seksuālu tuvību ar
līgavu. Var satikties, būt kopā, skūpstīties, bet ne vairāk. Un te būs
atbilstoša literatūra."
Iedevu viņam grāmatiņas un liku ierasties pēc divām nedēļām.
Viņš atnāca noteiktajā laikā.
"Dakter, man viss ir lieliski," viņš priecīgi paziņoja. "Mēs esam nolēmuši pēc mēneša sarakstīties."
Tādas rakstura īpašības kā iekarsīgums un nesavaldība arī var
būt par ātras sēklas noplūdes cēloni. Tāpat arī vēlēšanās visu darīt
ātri,
neatliekot uz vēlāku laiku. Tiekšanās pagūt dzīvē izdarīt pēc iespējas
vairāk, pagūt dzīvot.
Pie manis uz pieņemšanu no citas pilsētas atbrauca vīrietis
vidējos gados. Viņš jau vairākus gadus cieta no ātras sēklas noplūdes,
bet
palīdzību nebija meklējis - kautrējās. Nodibinājuši kontaktus ar viņa
zemapziņas saprātu, mēs noskaidrojām, ka ātrā sēklas noplūde atspoguļo
tādas viņa rakstura īpašības kā nesavaldība un iekarsīgums.
"Jā, dakter, droši vien tā arī ir. Pat sapulcēs es vienmēr iejaucos ar
savām piezīmēm. Nevaru noturēties. Bet pēc tam ciešu no tā. Ēdu es ļoti
ātri, noriju kumosu nesakošļājis. Smēķējot arī steidzos."
Mēs radījām jaunus uzvedības veidus, un es viņam uzdevu "mājas darbu".
"Tagad, ja jūs gribat izveseļoties un kontrolēt savu sēklas noplūdi,
jums jārīkojas šādi. Kad ēdīsiet, tad košļājiet ēdienu lēnām. Lai
barības
kumoss mutē kļūst viendabīgs, pilnībā sajaukts ar siekalām. Tikai pēc
tam norijiet. Saskaitiet, cik košļāšanas kustību ar žokļiem jums
jāizdara,
lai pilnībā sasmalcinātu barību. Pievērsiet uzmanību tam, ka rupjākai
barībai vajag vairāk košļāšanas kustību nekā mīkstai. Dariet tā ar katru
ēdiena porciju. Vai jūs daudz smēķējat?" es vaicāju.
"Puspaciņu dienā, dažreiz mazāk," pacients atbild.
"Kad smēķējat, tad vispirms izvelciet no kārbiņas sērkociņu. Novietojiet
to uz viena ceļa. Tad paņemiet cigareti un nolieciet uz otra ceļa. Pēc
tam aiztaisiet sērkociņu kārbiņu un nolieciet vietā cigarešu paciņu. Tad
aizdedziniet cigareti un smēķējiet ļoti lēnām. Saskaitiet, cik dūmu
jāievelk, lai izsmēķētu visu cigareti. Tad sāciet eksperimentēt.
Ievelciet vienu divus dūmus un aizmetiet cigareti. Bet otro cigareti
nosmēķējiet
līdz galam lēnām. Dažas smēķējiet ātri. Pie tam sekojiet savām izjūtām.
Pēc kāda laika jūs jutīsiet, ka jūs varat sevi kontrolēt, un jūs spēsiet
beigt tad, kad apzināti gribēsiet."
|