Reiki seansi

19. nodaļa KĀ ZEMAPZIŅAS SPĒKI AIZDZEN BAILES

Saulite — Sun, 03 Nov 2013 18:03:21 GMT

Kāds students reiz man stāstīja, ka esot bijis ielūgts uz banketu, kurā viņam vajadzējis teikt runu. Iedomājoties lielo klausītāju pūli, viņu pārņēmusi panika, tomēr viņam izdevies bailes pārvarēt. $CUT$ Vairākus vakarus pēc kārtas mans students apsēdies ērtā krēslā un apmēram piecas minūtes lēnām, mierīgi un pārliecinoši atkārtojis šādus teikumus: "Es kļūšu valdnieks pār šīm bailēm. Tās jau tagad samazinās. Savu runu pateikšu droši un pārliecinoši. Esmu ārēji un iekšēji pilnīgi atslābinājies." Un mērķtiecīgi uzrunātā zemapziņa gādāja par vēlamo rezultātu.
Mūsu zemapziņa visu laiku ir atvērta suģestijas ietekmei. Tiklīdz jūs fiziski un garīgi atslābināties, jūsu apzinātās domas "ieslīd" zemapziņā (kā jau iepriekš sacīts, šo norisi var salīdzināt ar osmozi), un saskaņā ar tās radošo dinamiku jūsu vēlēšanās piepildās. Tā jūs nakts laikā iegūstat pašpaļāvību un drosmi.

Cilvēka lielākais ienaidnieks

Bailes tiek dēvētas par cilvēces lielāko ienaidnieku. Tās parasti ir neveiksmju, slimību un saspīlētu savstarpējo attiecību cēlonis. Miljoniem cilvēku baidās no pagātnes un nākotnes, no vecuma, garīgām slimībām un nāves. Taču bailes ir tikai jūsu domu saturs un sekas — jūs baidāties paši no savām domām!
Kad mazam zēnam šķiet, ka zem viņa gultas ir palīdis Melnais vīrs, kurš viņu saķers un aizvedīs sev līdzi, viņš no bailēm ir kā paralizēts. Bet, tiklīdz tēvs iededz gaismu un paskaidro, ka briesmas pastāv vienīgi viņa fantāzijā, zēnam bailes pāriet. Taču tās būtu tikpat patiesas un tikpat lielas, ja tāds Melnais vīrs patiešām eksistētu un būtu ielavījies viņa istabā. Patiesība zēnu atbrīvo — tas, no kā viņš baidās, nemaz neeksistē.
Cilvēku bailēm parasti nav nekāda pamata, un tās ir vienīgi slima gara atēnas.

Dariet to, no kā baidāties

Emersons šajā sakarībā ir sacījis: "Dariet to, no kā baidāties, un jūsu bailes pagaisis."
Arī man agrāk bija lampu drudzis, bet es to pārvarēju itin vienkārši — atkal un atkal piespiežot sevi runāt sabiedriskās vietās. Es darīju to, no kā baidījos, un manas bailes drīz izzuda.
Tiklīdz jūs, iekšēji pārliecināts, konstatēsiet, ka varat savas bailes pārvarēt, un pieņemsiet attiecīgu apzinātu lēmumu, zemapziņa saskaņā ar jūsu domāšanas veidu sāks savu dziedinošo darbību.

Kā viņa pārvarēja lampu drudzi

Laba balss pati par sevi vēl nav viss! Kāda debitante, kura tika aicināta uz noklausīšanos, ļoti priecājās par piedāvāto iespēju, taču jau no trim šādām izdevībām bija atteikusies lampu drudža dēļ. Tāpēc viņa bija pārliecināta, ka arī šoreiz bailes paralizēs balssaites un neļaus parādīt savas spējas. Šāda veida baiļošanos zemapziņa iztulko aplami — kā rīkojumu — un to arī izpilda.
Maniem lasītājiem jau ir zināms, ka šajā gadījumā runa bija par tipisku nelabprātīgu autosuģestiju.
Savu pārspīlēto baiļu dēļ viņa pati izraisīja nespēju uzstāties.
Izmantojot mums jau pazīstamo metodi, debitantei izdevās atbrīvoties no lampu drudža. Trīs reizes dienā viņa apsēdās ērtā krēslā, aizvēra acis un garīgi un fiziski atslābinājās. Fiziskā miera stāvoklī gars suģestijas uztver vislabāk. Dziedātāja pret savām bailēm cīnījās ar šādu suģestiju: "Es dziedu brīnumskaisti. Esmu pilnīgi nosvērta, mierīga, paļāvīga un priecīgā noskaņojumā." Šos vārdus viņa lēnām, mierīgi un izjusti atkārtoja trīs reizes dienā un vēl vakarā pirms aizmigšanas 15 — 20 reizes. Jau pēc nedēļas dziedātāja jutās nesatricināmi mierīga un pārliecināta. Kad viņa beidzot aizgāja uz noklausīšanos, tā tūlīt tika angažēta.
Tas, kurš šo metodi lietos savā īpašajā gadījumā, pārvarēs dažāda veida baiļu kompleksus.

Bailes no neveiksmes

Dažreiz pie manis ierodas mūsu universitātes studenti, kuri eksāmenos cieš no suģestīvās amnēzijas (baiļu nosacīta atmiņas zuduma). Un viņi (šī problēma ir zināma arī skolotājiem) allaž žēlojas: "Tiklīdz eksāmens ir aiz muguras, man nāk prātā visas atbildes, taču eksāmena laikā es neko nevaru atcerēties."
Es konstatēju, ka visiem maniem studentiem bija pārmērīgi lielas bailes nenolikt eksāmenu. Šāda pārejoša atmiņas zuduma īstais iemesls ir bailes. Reiz es pazinu kādu medicīnas studentu, kuru uzskatīja par talantīgāko visā kursā, taču viņš mutiskajos un rakstiskajos eksāmenos nespēja atbildēt pat uz visvienkāršākajiem jautājumiem. Es viņam paskaidroju, kur meklējams viņa nevarības patiesais cēlonis. Jau labu laiku pirms eksāmeniem šis students sāka raizēties, un viņa satraukuma izraisītās iedomas ikreiz pārauga ilgstošās, nepārvaramās bailēs.
Ikvienu domu, kas izraisa tik spēcīgas jūtas, zemapziņa realizē. Jaunā cilvēka zemapziņa viņa paniskās bailes no eksāmeniem iztulkoja kā norādījumu izraisīt neveiksmi — un tieši tas arī notika. Tāpēc eksāmena dienā students ikreiz atradās tādā garīgā stāvoklī, ko psihologi sauc par suģestīvo amnēziju.

Ka viņš pārvarēja bailes

Es studentam paskaidroju, ka zemapziņa ir viņa atmiņu krātuve, kur uzkrājas viss, ko viņš savu medicīnas studiju laikā ir dzirdējis un lasījis. Pēc tam es viņu pārliecināju par to, ka zemapziņa ir spējīga un gatava uz jebkuru reakciju, bet tās funkcionēšanai katrā ziņā ir nepieciešama garīga un fiziska atslābināšanās.
Pēc tam students katru vakaru un rītu sāka iztēloties, kā māte viņu apsveic, kad viņš ir guvis lieliskas sekmes. Jauneklis iedomājās, ka tur rokās viņas vēstuli. Kad viņš pilnīgi iejutās šajā laimīgajā ainā, notika vajadzīgā reakcija. Tika atmodināta zemapziņas visgudrība, apzinātā domāšana tika ievirzīta vēlamajās sliedēs, un mērķis kļuva viegli sasniedzams — students bez pūlēm nolika visus eksāmenus. Citiem vārdiem sakot, tiklīdz viņa zemapziņa bija pārņēmusi vadību, tā piespieda studentu parādīt savas patiesās spējas.

Bailes no ūdens

Daudziem cilvēkiem ir bail kāpt liftā, rāpties kalnos vai peldēt. Bieži vien cēloņi tam meklējami nepatīkamos jaunības laika piedzīvojumos. Varbūt kāds cilvēks — peldētnepratējs — ticis iemests ūdenī, vai arī apstājies lifts, ar kuru viņš braucis, un tas izraisījis bailes no slēgtām telpām.
Kad man bija apmēram desmit gadu, es iekritu dīķī. Es vēl tagad skaidri atceros savu izmisīgo ķepurošanos un to, kā nāves bailēs tvēru pēc gaisa, un kā beidzot ūdens, kas kļuva arvien melnāks, rāva mani dziļumā. Mani izglāba pašā pēdējā brīdī. Šis piedzīvojums dziļi iespiedās manā atmiņā, un vēl daudzus gadus pēc tam es izjutu nepārvaramas bailes no ūdens.
Kāds pieredzējis psihologs man ieteica: "Ejiet uz dīķi, skatieties uz ūdeni un skaļā balsī sakiet: "Es esmu stiprāks nekā tu, es varu kļūt par tavu pavēlnieku." Pēc tam iemācieties peldēt, ejiet ūdenī un uzvariet to."
Tieši tā es ari darīju. Tiklīdz biju sevī radījis jaunu garīgo nostāju, zemapziņas visvarenība reaģēja un deva man spēku, paļāvību un ticību sev, un es pārvarēju bailes. Nekad neļaujiet sevi iebaidīt — vienalga, vai tas būtu ūdens vai kāds cits apstāklis. Vienmēr atcerieties: jūs esat pavēlnieks!

Nekļūdīga metode jebkuru baiļu pārvarēšanai

šo metodi, ar kuras palīdzību var pārvarēt jebkuras bailes, esmu mācījis daudziem cilvēkiem. Tā ir kā brīnumdaris. Vienalga, vai jūs baidāties no ūdens, kalniem, slēgtām telpām, lekcijas vai intervijas — šī metode palīdz vienmēr. Pārliecinieties par to pats!
Pieņemsim, ka jums ir bail peldēt. Katru dienu trīs vai četras reizes apsēdieties krēslā, apmēram desmit minūtes pilnīgi atslābinieties un iedomājieties, ka gribat peldēt. Iztēlē jūs patiešām peldat. Šajā gadījumā runa ir par subjektīvo piedzīvojumu — ar fantāzijas palīdzību jūs iedomājaties sevi peldbaseinā vai ezerā. Jūs sajūtat ūdens dzestrumu un savu roku un kāju ritmiskās kustības. Jūs atdodaties patīkamai nodarbei, kas jums sagādā prieku. Tā nekādā ziņā nav tukša sapņošana, jo jūs taču zināt: ikviens jūsu fantāzijas piedzīvojums pāriet uz zemapziņu. Agrāk vai vēlāk jūs sajutīsiet iekšēju dziņu zemapziņai iedvesto ainu realizēt. Tas ir viens no gara pamatlikumiem.
Šo metodi varat izmantot jebkuru baiļu pārvarēšanai. Ja kādam ātri sāk reibt galva, tad viņam spilgti jāiztēlojas, ka viņš balansē uz šauras laipas vai rāpjas kalnā un priecājas par skaisto skatu, kā arī par savu lielisko fizisko formu. Jo reālākas būs iztēles ainas, jo ātrāk notiks vēlamā reakcija, kas aizdzīs visas bailes.

Viņš svētīja liftu

Es pazinu kāda liela uzņēmuma direktoru, kurš nevarēja sevi piespiest braukt ar liftu. Viņš katru rītu uz savu biroju piektajā stāvā kāpa kājām. Taču kādu dienu viņš sāka ar šīm bailēm cīnīties. Direktors vairākas reizes dienā un arī vēl pirms gulētiešanas slavināja lifta "labdarību" šādiem vārdiem: "Mūsu biroja ēkas lifts ir fantastiska lieta. Tā ideja nāk no pasaules gara. Šis lifts visiem mūsu darbiniekiem izdara brīnišķīgu pakalpojumu. Arī tas paklausa dievišķajam likumam. Es to izmantoju tāpat kā visi, un tas man sagādā prieku. Es savā dvēselē izjūtu dzīves, mīlestības un sapratnes straumi. Es redzu sevi liftā — ar muguru atspiedušos pret sienu un kopā ar vairākiem darbiniekiem. Mēs sarunājamies, un viņi man atbild laipni un priecīgi. Tas ir brīnumains pašatbrīvošanās un pašpaļāvības piedzīvojums. Es no visas sirds par to pateicos."
Lai pārvarētu savas bailes no lifta šaurības, ko sauc par klaustrofobiju, direktors šo lūgšanu skaitīja apmēram desmit dienas.
Vienpadsmitajā dienā viņš kopā ar līdzstrādniekiem iekāpa liftā un juta, ka no savām bailēm ir pilnīgi atbrīvojies.

Normālās un nenormālās bailes

Cilvēkiem ir iedzimtas tikai divu veidu bailes — bailes no krišanas un bailes no draudīgiem trokšņiem. Pašsaglabāšanās nolūkos daba mums ir devusi sava veida trauksmes sistēmu. Normālas bailes ir labas un vajadzīgas. Jūs dzirdat, ka tuvojas mašīna, un palecat sāņus, lai izglābtu dzīvību. Bailes tikt sabrauktam spontāni izraisa aizsargreakciju. Šis piemērs rāda, kā darbojas dabas dotā trauksmes sistēma.
Tomēr cilvēka dzīvi apēno dažāda veida bailes un nepamatoti uztraukumi, kas ir nepareizas audzināšanas sekas un par kuriem ir atbildīgi vecāki, radinieki, skolotāji un visi pārējie bērna psihi ietekmējošie faktori, un tas ir nožēlojams fakts.

Nenormālās bailes

Nenormālas bailes ir nekontrolētas fantāzijas sekas. Tā, piemēram, kāda dāma, kas bija uzaicināta lidojumā apkārt pasaulei, no visām avīzēm izgrieza ziņojumus par lidmašīnu katastrofām. Viņa iedomājās, ka ir jau nogāzusies, noslīkusi okeānā un sadegusi. Tās, bez šaubām, ir nenormālu baiļu radītas šausmu ainas. Ja šī dāma savai apmātībai ļautu vaļu, tad droši vien notiktu tas, no kā viņa visvairāk baidījās.
Kāds reiz ārkārtīgi veiksmīgs un pārticis Ņujorkas biznesmenis ir vēl viens šādas nenormālas baiļošanās piemērs. Kaut arī viņam visās jomās veicās, biznesmenis nodevās drūmam pesimismam un fantāzijā to tieši kultivēja, iztēlodamies vienīgi neveiksmes. Par spīti visiem brīdinājumiem viņš no šiem slimīgajiem priekšstatiem nespēja atbrīvoties un savai sievai allaž pārmeta: "Tā tas nevar turpināties", "Noteikti gaidāma krīze", "Mēs neapšaubāmi bankrotēsim" utt.
Nav nekāds brīnums, ka darījumi veicās arvien sliktāk, un beidzot piepildījās viņa vissliktākās nojautas. Biznesmenis patiešām bankrotēja. Ņemot vērā viņa objektīvo finansiālo stāvokli, tas nekad nebūtu noticis, ja vien viņš pats šo nelaimi nebūtu piesaucis, nevienu neklausīdams un neviena neaizkavēts, dzīdams sevi pesimismā. Kā sacījis Ijabs: "Tas, no kā es visvairāk baidījos, ir ar mani noticis."
Daudzi cilvēki baidās, ka ar viņu bērniem varētu notikt kaut kas briesmīgs vai arī ka viņi paši varētu ciest šausmīgā katastrofā. Izlasījuši presē par kādu epidēmiju vai retu slimību, viņi dzīvo pastāvīgās bailēs no inficēšanās vai arī iedomājas, ka ir jau saslimuši. Un jūs?

Līdzeklis pret nenormālām bailēm

Saņemiet drosmi! Tas, kurš paļaujas bailēm, visu izposta: savu dzīvi, nākotnes izredzes, savu ķermeni un garu. Kad mūs pārņem bailes, vienlaikus rodas neatliekama prasība pēc tāda piedzīvojuma vai emocionālā stāvokļa, kas būtu pretējs mūsu baiļu ainai. Nekavējoties koncentrējiet uzmanību uz šīs reakcijas izraisītajiem vēlamajiem priekšstatiem. Iedziļinieties šajās pozitīvajās iztēles ainās, jo jūs taču zināt, ka jūsu subjektīvie priekšstati, pateicoties zemapziņas bezgalīgajam spēkam, kļūs par realitāti. Šī garīgā nostāja iedvesīs jums drosmi un uzlabos garastāvokli. Tāpēc jūs dzīvosiet mierā un drošībā. Ar jums nekas nevarēs notikt.

Paskatieties bailēm acis

Kāda liela uzņēmuma ģenerāldirektors vēl tagad atceras, kā viņš, jauns firmas pārstāvis, vienmēr vairākas reizes klīdis ap kārtējā klienta māju, pirms saņēmis drosmi doties iekšā. Kādu dienu viņš gājis kopā ar realizācijas nodaļas vadītāju, un tas sacījis: "Jūs taču nebaidāties no Melnā vīra. Tāda Melnā vīra nemaz nav. Jūsu bailēm nav nekāda pamata."
Kopš tās reizes firmas pārstāvis visām bailēm skatījies tieši acīs, un, ja vien to pamatā nebija patiesas briesmas, tās izgaisa kā nebijušas.

Viņš izkļuva no džungļiem

Kāds lauku mācītājs man reiz stāstīja par saviem piedzīvojumiem Otrā pasaules kara laikā. Reiz, lecot ar izpletni no degošas lidmašīnas, viņš nokļuvis džungļos. Mācītājam bijis ļoti bail, taču viņš zinājis, ka ir divu veidu bailes — normālas un nenormālas (to būtība jau iepriekš tika izskaidrota).
Mācītājs nolēmis mierīgi pārdomāt savu stāvokli un sev sacījis: "Džon, tu nedrīksti padoties bailēm! Tavas bailes nav nekas cits kā vēlēšanās atrast izeju, glābiņu un drošību."
Pēc tam viņš, paļāvības pilns, apgalvojis: "Bezgalīgā gudrība, kas nosaka planētu ceļu, tagad izvedīs mani ārā no šiem džungļiem."
Šos teikumus viņš skaitīja skaļā balsī. "Tad manī it kā kaut kas sakustējās," mācītājs stāstīja. "Mani pārņēma paļāvība. Un es devos meklēt izeju no džungļiem. Pēc dažām dienām es, kā par brīnumu, no džungļu briesmām biju izbēdzis, un glābšanas lidmašīna nogādāja mani drošībā."
Mācītāju bija izglābusi viņa garīgā nostāja. Paļāvība un nesatricināma ticība viņā mītošās subjektīvās gudrības spēkam bija palīdzējušas izkļūt no šķietamas bezizejas situācijas.
Savu stāstījumu mācītājs pabeidza šādiem vārdiem: "Ja es būtu sācis vaimanāt par savu likteni un padevies bailēm, tad noteikti kļūtu par to upuri un droši vien nomirtu no bada un ciešanām."

Viņš pats sevi atlaida

Kāds paziņa, liela uzņēmuma pilnvarotais, man stāstīja, ka reiz viņš apmēram trīs gadus dzīvojis pastāvīgās bailēs, ka tiks atlaists. Viņš domājis vienīgi par iespējamo nelaimi. Viņa raizēm neesot bijis nekāda reāla pamata, tās bijušas viņa slimīgo iedomu izpausme. Taču pilnvarotā ārkārtīgi dzīvā fantāzija šo situāciju dramatizējusi tik ilgi, līdz viņš no bailēm zaudēt darbu kļuvis nervozs un nedrošs. Galu galā viņu patiešām palūdza atbrīvot vietu kādam citam.
Taču patiesībā pilnvarotais pats sevi atlaida. Viņa pastāvīgie negatīvie priekšstati un pašsuģestija izraisīja atbilstošu zemapziņas reakciju. Vienīgi šī iemesla dēļ viņš pēkšņi sāka kļūdīties un pieņemt nepareizus lēmumus, un beidzot kļuva savam amatam nederīgs. Ja pilnvarotais jau no paša sākuma savas domas būtu koncentrējis nevis baiļpilnajiem priekšstatiem par atlaišanu, bet gan uz pozitīvām iztēles ainām, tad viņš savu darbu nekad nebūtu zaudējis.

Tie bija pret viņu sazvērējušies

Kāda priekšlasījumu ceļojuma laikā apkārt pasaulei man bija divu stundu gara saruna ar augstu valdības ierēdni. Viņš izstaroja nesatricināmu mieru un līksmību. Ierēdnis man pastāstīja, ka uzbrukumi presē un viņa politisko pretinieku apvainojumi viņu nekad nav satraukuši. Viņš katru rītu stundas ceturksni nododoties garīgai apcerei, it īpaši priekšstatam, ka viņa sirdī slēpjas vesels okeāns klusa miera. Šīs domas viņam dodot neizsmeļamu spēku pārvarēt visas grūtības un satraukumu.
Pirms neilga laika nakts vidū viņam piezvanījis kolēģis un brīdinājis, ka pret viņu tiek rīkota sazvērestība. Ierēdnis savam kolēģim esot atbildējis: "Tagad es mierīgi likšos gulēt. Par šo lietu jūs man varēsiet pastāstīt rīt pulksten desmitos."
Ierēdnis paskaidroja savu rīcību šādi: "Es taču zinu, ka neviena negatīva doma — ja vien es neļaujos spēcīgai jūtu reakcijai un garīgi to neuztveru kā faktu — nekad nevar realizēties. Man ir noraidoša attieksme pret visu, kas kaut kādā veidā varētu man suģestēt bailes un satraukumu."
Cik nesatricināms, mierīgs, pašpaļāvīgs un miermīlīgs ir šis cilvēks! Viņam nekad neienāktu prātā uztraukties, plēst sev matus vai izmisīgi lauzīt rokas. Viņa būtības pašā centrā — klusa un dziļa kā okeāns — atrodas spēka krātuve, no kuras viņš smeļas savu nesatricināmo mieru.

Atbrīvojieties no visām bailēm

Lai jūs varētu atbrīvoties no visām bailēm, iesaku jums skaitīt šādu efektīvu lūgšanu: "Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm." (Psalmi 34., 5.) Vārds "Kungs" ir jāsaprot kā visvarenība, proti, jūsu zemapziņas bezgalīgie spēki. Iedziļinieties savas zemapziņas brīnumainajos noslēpumos, tās darbības un izpausmes veidos. Iemācieties izmantot šajā nodaļā aprakstītās metodes. Dariet to jau šodien!
Jūsu zemapziņa reaģēs un atbrīvos jūs no visām bailēm. "Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm."

Kopsavilkums
1. Dariet to, no kā jūs baidāties, un visas bailes izzudīs. Ar dziļu pārliecību sakiet: "Es šīs bailes pārvarēšu," — un jums tas izdosies.
2.   Bailes ir negatīvu domu saturs. Aizstājiet tās ar konstruktīviem priekšstatiem. Bailes ir nonāvējušas jau miljoniem cilvēku. Cerība un pašpaļāvība ir stiprāka nekā bailes. Nekas nav stiprāks par ticību Dievam un labajam.
3. Bailes ir cilvēces lielākais ienaidnieks. Tās ir neveiksmju, slimību un saspīlētu savstarpējo attiecību cēlonis. Mīlestība aizdzen visas bailes. Tā ir emocionāla saite ar dzīves lielajām vērtībām. Iemācieties mīlēt godīgumu, taisnīgumu, labvēlību, laimi, prieku un panākumus. Dzīvojiet priecīgās labā gaidās, un drīz vien jūs to iegūsiet.
4.   Dažādu baiļu radīto priekšstatu suģestīvajam spēkam stājieties pretī ar pozitīviem apgalvojumiem, piemēram: "Es esmu pilnīgi mierīgs un savaldīgs, un drošs." Ar šo metodi jūs gūsiet labus panākumus.
5. īstais iemesls atmiņas zudumam mutisko un rakstisko eksāmenu laikā ir bailes. Šo stāvokli jūs varat pārvarēt, bieži un pārliecinoši sakot: "Man ir lieliska atmiņa, tā visu svarīgo saglabā un vajadzības gadījumā vienmēr ir manā rīcībā." Iedomājieties savu draugu, kas jūs apsveic pēc teicami nolikta eksāmena. Vienmēr paturiet prātā šo vēlamo pozitīvo priekšstatu — un jūs gūsiet panākumus.
6.   Ja jūs baidāties no ūdens, tad peldieties. Iedomājieties sevi pludmalē vai peldbaseinā. Izjūtiet, kā jūs ienirstat vēsajā ūdenī un lēnām peldat. Izbaudiet savas ritmiskās kustības un spēcīgos atvēzienus. Tas, kurš pietiekami ilgu laiku būs iztēlojies šo nodarbi, drīz vien sajutīs dziņu to realizēt. Viņš bez bailēm varēs ieiet ūdenī un peldēt. Tāds ir gara likums.
7. Tam, kurš baidās no slēgtām telpām, piemēram, liftiem, ieteicams iedomāties, kā viņš iekāpj liftā, brauc ar to un novērtē šīs ierīces "labdarību" un funkcijas. Un šis cilvēks pārsteigts konstatēs, cik ātri šī metode aizdzen bailes.
8. Cilvēkam ir iedzimti tikai divi baiļu veidi — bailes no krišanas un bailes no draudīgiem trokšņiem. Visi pārējie satraukumi un baiļošanās ir nelabvēlīgas apkārtējās vides rezultāts. Atbrīvojieties no šādām bailēm!
9.    Normālas bailes ir labas un vajadzīgas. Bet nenormālas bailes slēpj sevī nopietnus draudus. Pastāvīgi nododoties ar bailēm saistītiem priekšstatiem, cilvēks galu galā kļūst par nenormālu baiļu, ātro ideju un kompleksu upuri. Dzīve pastāvīgās bailēs no šķietamām briesmām noved līdz panikai un paralizējošām šausmām.
10. Jebkuras nenormālas bailes jūs varat pārvarēt, atceroties, ka jūsu zemapziņa var vērst jums par labu visus apstākļus un izpildīt jūsu karstākās vēlēšanās. Ja jums uzmācas baiļu izraisīti priekšstati, tūlīt koncentrējiet uzmanību uz pretēju — pozitīvu iztēles ainu. Visātrāk bailes aizdzen mīlestība.
11. Tam, kurš baidās no neveiksmēm, sava domāšana jākoncentrē uz panākumiem. Ja kāds baidās no slimībām, tad viņam jādomā par lielisku veselību. Tam, kurš dzīvo bailēs no nelaimes gadījuma, jāvērš domas uz Dieva labestību un sargājošo roku. Ja kādam uzdzen šausmas nāve, tad viņam jādomā par mūžīgo dzīvošanu. Dievs ir dzīve — un jūs dzīvojat Dievā.
12.     Lielais aizvietošanas likums ir efektīvs dziedniecības līdzeklis pret jebkura veida bailēm. Jebkurām bailēm pretī stāv cerība. Ja jūs esat slims, tad ceriet izveseļoties, ja dzīvojat baiļu gūstā, tad ilgojieties pēc atbrīvošanās. Gaidiet vienmēr to labāko. Nemitīgi koncentrējieties tikai uz labo, un jūsu zemapziņa atbilstoši reaģēs. Tā nekad nepametīs jūs nelaimē.
13. Bailes galu galā ir vienīgi domu saturs. Taču domām piemīt radošs spēks. Tāpēc arī Ijabs sacīja: "Tas, no kā es visvairāk baidījos, ir ar mani noticis." Domājiet par labo, un tas notiks.
14.   Paskatieties savām bailēm acīs. Izanalizējiet tās no saprāta viedokļa. Iemācieties par savām bailēm pasmieties — tās ir vislabākās zāles.
15. Jums nekas neko nevar nodarīt — izņemot jūsu paša domas. Citu cilvēku suģestijai, konstatējumiem vai draudiem pār jums nav nekādas varas. Šāda vara mīt vienīgi jūsos — un to, kurš vērsīs savas domas uz labo, sargās Dieva roka. Ir tikai viens radošais spēks, kas attīstās harmonijā un tajā izpaužas. Konflikti un strīdi tai ir sveši, un tās vienīgais avots ir mīlestība. Tāpēc arī Dieva varenība sargā to, kas savu garu vērš uz labo.

18. nodaļa KĀ ZEMAPZIŅA NOVĒRŠ GARĪGUS TRAUCĒJUMUS

Saulite — Sun, 03 Nov 2013 16:01:07 GMT

Ikvienas problēmas atrisinājums ir meklējams pašā problēmā. Ikviens jautājums ietver sevī atbildi. Ja kāds neredz izeju no grūtas situācijas, tad vislabākais, ko viņš var darīt, ir atstāt visu zemapziņas bezgalīgās gudrības ziņā.$CUT$ Nešaubieties par to, ka tā jums var parādīt pareizo ceļu uz atrisinājumu un to arī darīs. Šāda pozitīva garīgā nostāja, proti, pārliecība, ka zemapziņas radošā gudrība spēj atrisināt jūsu problēmu, ļaus jums atrast pareizo atbildi un saprātīgi un mērķtiecīgi rīkoties.

Kā atmest vai piesavināties kādu ieradumu

Cilvēks ir "ieradumu dzīvnieks". Viens no zemapziņas galvenajiem uzdevumiem ir ierasto funkciju vadīšana. Jūs esat iemācījušies peldēt, braukt ar velosipēdu, dejot un vadīt automašīnu, un visās šajās iemaņās jūs vingrinājāties tik ilgi, līdz tās iespiedās jūsu zemapziņā. No tās pastāvīgu vingrinājumu rezultātā radušies nosacījuma refleksi veic visu pārējo. Tātad ar jēdzienu "cilvēka otrā daba" būtībā ir jāsaprot ierasta, zemapzināta noteiktu domu un darbību vadīšana. Ikviens cilvēks var brīvi izvēlēties — apgūt labus vai sliktus ieradumus. Tas, kurš ilgāku laiku it kā vingrinās negatīvu domāšanas un rīcības ieradumu apgūšanā, galu galā pakļauj sevi šo ieradumu varai. Tieši šajā varā izpaužas zemapziņas likums.

Ka viņš atmeta sliktu ieradumu

Džonsa kungs man teica: "Mani bieži pārņem nepārvarama tieksme pēc alkohola, un tad es dzeru divas nedēļas bez pārtraukuma." Atkal un atkal šis nelaimīgais "iekrita" dzeršanā. Alkoholisma pārmērības viņam jau bija kļuvušas par ieradumu. Viņš bija sācis dzert pats pēc savas ierosmes un tagad sāka saprast, ka šo ieradumu, kuru pats bija piesavinājies, pats var atkal atmest. Džonsa kungs stāstīja, ka ar gribasspēka palīdzību tieksmei pēc alkohola kādu laiku varot pretoties, taču, to ilgstoši apspiežot, stāvoklis kļūstot neizturams. Pēc atkārtotām neveiksmēm viņš beidzot esot samierinājies un dzeršanas kārei vairs nepretojoties. Taču pastāvīgā savas bezcerības un nevarības apzināšanās suģestīvi ietekmēja viņa zemapziņu un no vāja gribasspēka cilvēka pārvērta par alkoholiķi neveiksminieku.
Es viņam mācīju, kā saskaņot apziņas un zemapziņas funkcijas — tas ir priekšnoteikums, lai domas un vēlmes varētu realizēt. Ja reiz viņš bija spējīgs piesavināties ieradumu, kas iedzina nelaimē, tad var apgūt arī jaunu — tādu, kas pavērs ceļu uz atturību, brīvību un dvēseles mieru. Tā kā mana pacienta žūpības pamatā bija negatīvs ieradums, un to savukārt radījusi brīva izvēle, tad viņš šo brīvo izvēli varēja izdarīt arī par labu pozitīvam ieradumam. Tāpēc viņš sāka cīnīties pret domu, ka ir bezpalīdzīgi pakļauts savai tieksmei. Drīz vien šim cilvēkam kļuva pilnīgi skaidrs, ka ceļā uz izdziedināšanos ir tikai viens šķērslis — viņa paša negatīvais domāšanas veids, tāpēc nebija nekādas vajadzības pēc piespiedu garīgas piepūles.

Fantazijas spēks

Mans pacients sāka nodarboties ar fiziskās un garīgās atslābināšanās vingrinājumiem un novest sevi transam līdzīgā stāvoklī. Savā fantāzijā viņš iztēlojās, ka vēlamo mērķi jau ir sasniedzis, un atradināšanās līdzekļu izvēli paļāvīgi uzticēja savai zemapziņai. Viņš iztēlojās, ka stāv savas meitas priekšā un tā viņu apsveic ar atbrīvošanos no kaitīgās tieksmes: "Cik jauki, tēt, ka tu atkal esi mājās!" Mana pacienta žūpības dēļ viņa sieva un meita bija no viņa aizgājušas. Pamatojoties uz tiesas lēmumu, viņam pat bija aizliegts ģimeni apciemot, un viņa sieva vairs nevēlējās ar viņu pārmīt kaut vārdu. Šo garīgo vingrinājumu Džonsa kungs atkārtoja regulāri. Tiklīdz koncentrēšanās atslāba, viņš tūlīt atsauca atmiņā savas meitas satraukto balsi un priekā starojošo smaidu. Lēni lēnītēm, soli pa solim mans pacients virzīja savu domāšanu jaunajās sliedēs. Viņš nenogurstoši nodevās šiem vingrinājumiem, jo labi zināja, ka agrāk vai vēlāk jaunais uzvedības modelis iespiedīsies zemapziņā.
Es savam pacientam sacīju, ka viņš savu apziņu var salīdzināt ar kameru un zemapziņu ar filmu, kurā saglabājas visi fiksētie attēli. Šis salīdzinājums atstāja spēcīgu iespaidu, un viņš centās savu priekšstatu ainas iztēloties arvien biežāk un skaidrāk. Filmas tiek attīstītas tumsā — gluži tāpat arī fantāzijas ainas zemapziņas tumšajā telpā pieņem apveidu.

Koncentrēšanas nozīme

Tā kā mans pacients bija sapratis kamerai līdzīgo zemapziņas funkciju, viņam vairs nevajadzēja sevi piespiest un piepūlēties, lai panāktu iecerēto. Džonsa kungs mierīgi sakārtoja savas domas un koncentrēja uzmanību uz vēlamo ainu, līdz tā kā reāla nostājās viņa acu priekšā un viņš varēja sevi tajā identificēt. Šo "filmu" viņš noskatījās atkal un atkal, kamēr garīgi un emocionāli pilnīgi saplūda ar tajā redzamo notikumu. Tiklīdz viņš manīja tuvojamies kārdinājumu, tūlīt novērsa domas no maldīgajiem alkohola priekiem un iejutās tajā laimīgajā noskaņā, ko izraisīja domas par drīzu ģimenes atkalapvienošanos. Mans pacients nešaubīgi ticēja, ka šīs iztēles ainas realizēsies.
Un tā ari notika. Tagad viņš ir liela uzņēmuma prezidents un viens no laimīgākajiem cilvēkiem, kādus es pazīstu.

Viņš sevi uzskatīja par nelaimes putnu

Bloka kungs, kādreiz centīgs firmas pārstāvis, man stāstīja, ka agrāk esot pelnījis 20 000 dolāru gadā, bet nu jau trīs mēnešus viss esot kā "noburts". Viņam gan izdodoties izraisīt jaunu klientu interesi, taču pēdējā brīdī pirms dokumentu parakstīšanas tie allaž pēkšņi pārdomājot. Šis cilvēks sevi jau uzskatīja par neveiksminieku.
Izpētījis lietu tuvāk, es uzzināju, ka Bloka kungu apmēram pirms trim mēnešiem smagi pievīlis kāds klients, zobārsts, pēdējā brīdī atteikdamies parakstīt sagatavoto lēmumu. Kopš tā brīža mans pacients dzīvoja pastāvīgās bailēs, ka arī pārējie darījuma partneri varētu rīkoties tāpat. Viņam šķita, ka pēdējā brīdī radīsies neparedzēti šķēršļi un darījums tiks atcelts. Šie apzinātie un neapzinātie priekšstati radīja viņā galīgi pesimistisku un noraidošu attieksmi. "Tas, no kā es visvairāk baidījos," viņš sacīja, "ir noticis."
Bloka kungs atzina, ka šķietamo daudzo neveiksmju cēlonis meklējams viņa domāšanas veidā, un, lai to novērstu, regulāri nodevās šādai garīgai apcerei: "Es zinu, ka esmu vienisprātis ar savas zemapziņas bezgalīgo gudrību, kas nepazīst nedz šķēršļus, nedz grūtības. Es dzīvoju priecīgās labā gaidās. Mana zemapziņa reaģē uz manām domām. Es zinu, ka nekas nespēj pretoties tās bezgalīgajam spēkam. Bezgalīgā gudrība visu uzsākto sekmīgi novedīs līdz galam. Radošā gudrība izpaužas caur mani, veiksmīgi realizē visus manus plānus un nodomus. Manas dzīves mērķis ir kalpot cilvēkiem un it īpaši darboties savu darījumu partneru labā. Mans darbs pēc Dieva gribas vainagosies panākumiem."
Mans pacients šo lūgšanu atkārtoja katru rītu pirms došanās pie klientiem un vakarā pirms gulētiešanas. Pēc neilga laika viņš atkal sāka gūt panākumus.

Cik karsti jūs ilgojaties pēc savas vēlmes piepildījuma?

Sokratam viņa skolnieks reiz jautājis, kā var iegūt gudrību. Filozofs atbildējis: "Nāc līdzi!" Tad aizvedis jaunekli pie upes, pabāzis viņu zem ūdens un, kad skolnieks sācis izmisīgi cīnīties pēc elpas, palaidis viņu vaļā. Kad jauneklis atkal bija nācis pie sajēgas, Sokrāts viņam vaicājis: "Pēc kā tu visvairāk ilgojies, kad atradies zem ūdens?"
"Pēc gaisa," jauneklis atbildējis. Tad slavenais filozofs viņam paskaidrojis: "Kad tu pēc gudrības ilgosies tikpat stipri — tā, it kā slāptu nost, — tad tu to iegūsi."
Tas, kurš no visas sirds kaut ko vēlas, redz pareizo ceļu, kā to sasniegt, un nešaubīdamies pa to iet, savus nodomus noteikti realizēs.
Ja jūs patiesi ilgojaties pēc dvēseles miera un iekšējā līdzsvara, tad to noteikti iegūsiet. To, kurš apzinās savu garīgo un dvēselisko spēku varu, nespēs satraukt pat visnetaisnīgākais priekšnieks un visneuzticamākais draugs. Jūs taču zināt, ko gribat, un tāpēc pratīsiet aizgaiņāt naida un dusmu domas, kas piezogas kā zagļi un laupa mieru, garīgo līdzsvaru, veselību un laimi. Līdzko vērsīsiet savas domas uz savas dzīves mērķi, cilvēki, apstākļi un notikumi zaudēs savu nozīmi un vairs nespēs jūs aizskart vai satraukt. Un jūsu dzīves galvenais mērķis taču ir gūt mieru, veselību, dievišķo apskaidrību, iekšējo līdzsvaru un labklājību. Tas, kurš no šī mērķa nenovērsīsies, vienmēr baudīs bezgalīgu mieru. Jūsu domām piemīt nemateriāls un neredzams, taču varens spēks darīt labu.

Kāpēc alkohols neārstē?

Es jums pastāstīšu par kādu precētu vīrieti, kuram bija četri bērni un kurš komandējumos slepeni ņēma līdzi savu mīļāko. Viņš bija slims, nervozs, ātri uzbudināms, kašķīgs un vairs nespēja aizmigt bez miegazālēm. Ārsta izrakstītie medikamenti viņa paaugstināto asinsspiedienu nepazemināja. Dažādos orgānos parādījās sāpes un funkcionāli traucējumi, taču ārsti nevarēja tos nedz diagnosticēt, nedz izārstēt. Turklāt šis vīrietis pārmērīgi daudz dzēra.
Visu iepriekšminēto nelaimju cēlonis, protams, bija dziļa, zemapzināta vainas izjūta, ko radīja viņa ilgstošā nodevība, saduroties ar viņa zemapziņā dziļi nostiprinājušos reliģisko pārliecību. Tāpēc šis cilvēks mēģināja savu sirdsapziņu noslīcināt alkoholā. Tāpat kā smagi slimo sāpes tiek remdētas ar morfija un kodeīna palīdzību, arī viņš meklēja līdzīgu narkozi dzeršanā — un tā bija eļļas liešana ugunī.

Pagrieziens uz labo pusi

Mans pacients uzmanīgi noklausījās manu paskaidrojumu par cilvēka gara darbības veidu. Viņš saprata lietas būtību, izdarīja secinājumus un beidza savu dubulto dzīvi. Viņš zināja, ka negausīgā alkohola lietošana ir bijis vienīgi neapzināts mēģinājums aizbēgt no savām problēmām. Vispirms vajadzēja iznīdēt zemapziņā strutojošo patieso ļaunuma cēloni, un tikai tad bija iespējama izdziedināšanās.
Viņš sāka attiecīgi ietekmēt savu zemapziņu, katru dienu trīs reizes skaitīdams šādu lūgšanu: "Mans gars ir miera, līdzsvara izjūtas un nesatricināmas drošības pārņemts. Mani nebaida ne pagātne, ne tagadne, nedz ari nākotne. Manas zemapziņas bezgalīgā gudrība mani droši vada, lai kur es ietu. No šī brīža jebkurā delikātā situācijā mani vadīs paļāvība, nesatricināms miers un nelokāma uzticēšanās. No savas dzeršanas kāres es esmu pilnīgi atbrīvojies. Manī valda miers, brīvība un prieks. Es piedodu pats sev — un arī man tiks piedots. Tagad manu domāšanu nosaka pašsavaldīšanās un nelokāma paļāvība."
Šo lūgšanu mans pacients skaitīja, labi apzinādamies, ko dara un kāpēc to dara. Skaidra mērķa apzināšanās piešķīra viņam arī nepieciešamo pašpaļāvību. Viņš zināja, ka lēna, izjusta un apzināta lūgšanas skaitīšana pamazām iespiedīsies zemapziņā. Un, tā kā mans pacients šo lūgšanu skaitīja no lapiņas, tad viņš to redzēja un dzirdēja, un tā iespiedās viņa zemapziņā un izdzēsa visu negatīvo, kas agrāk tik postoši bija iedarbojies uz viņa dzīvi.
Gaisma izkliedēja tumsu. Konstruktīvā doma iznīcināja negatīvo. Viena mēneša laikā mans pacients kļuva par pilnīgi citu cilvēku.

Pašizziņas nepieciešamība

Jūs esat atkarīgs no alkohola vai narkotiskām vielām? Godīgi izpētiet sevi, paskatieties patiesībai acīs! Daudzi neizārstējas no dzeršanas mānijas vienīgi tāpēc, ka viņiem trūkst drosmes sevi izzināt.
Šāda cilvēku tieksme ir baiļu vai iekšējas nedrošības izraisīta slimība. Viņi nespēj veidot savu dzīvi un pudeli izmanto kā līdzekli, lai izvairītos no atbildības. Jebkurš alkoholiķis ir gļēvs, kaut gan bieži dzērāji tieši lielās ar savu gribasspēku. Ieraduma dzērājs saka: "Es vairs nedzeršu ne pilītes." — taču viņam pietrūkst spēka šo pareizo lēmumu realizēt. Kur lai viņš šo spēku smeļas? Viņš dzīvo savas savalgotās dvēseles cietumā, ir sava ieraduma vergs, un ieradums, kas viņu ir savažojis, pārvalda viņa skumjo dzīvi.

Kā iegūt spēku pašatbrīvošanai

Ja jūs esat alkoholiķis, tad jums ir ārkārtīgi svarīgi no šī ieraduma atbrīvoties. Spēku jums dos priekšstats par brīvību un iekšējo mieru. Šis priekšstats kļūs par tik spēcīgu domāšanas ieradumu, ka iespiedīsies jūsu zemapziņā un, pateicoties tās dinamikai, atbrīvos jūs no jebkādas tieksmes pēc alkohola. Savu garīgo funkciju jaunajā izpratnē jūs smelsieties paļāvību un spēku atsvabināties no savas kaites.

Par 51 procentu izārstēti

Ja jūs patiesi vēlaties atbrīvoties no kāda bīstama ieraduma, tad varat uzskatīt, ka jau par 51 procentu esat izārstējies. Tiklīdz vēlēšanās atmest sliktu ieradumu kļūst stiprāka par vēlmi to saglabāt, jums vairs nenāksies grūti no tā pilnīgi atbrīvoties.
Zemapziņa pastiprina ikvienas tai iedvestās domas spēku. Piepildot savu garu ar priekšstatu par brīvību (t.i., atbrīvošanos no kāda kaitīga ieraduma) un dvēseles mieru un koncentrējoties uz šo jauno mērķi, cilvēks pamazām sevī rada nodoma īstenošanai nepieciešamo priecīgo un cerību pilno noskaņu. Zemapziņa uztver jebkuru dziļi izjustu priekšstatu un to realizē.

Aizvietošanas likums

Vienmēr atcerieties: jūs neesat cietis veltīgi, jūs tiksiet izdziedināts. Tomēr būtu aplami sevi jebkādā veidā ierobežot ilgāk, nekā nepieciešams.
Dzeršanas kaite neizbēgami izraisa ilgstošu garīgu un fizisku sabrukumu. Smelieties drosmi pārliecībā, ka aiz jūsu apņemšanās uzvarēt savu nāvīgāko ienaidnieku — alkoholu — stāv zemapziņas varenais spēks. Līdzko doma, ka būs jāšķiras no "iemīļota netikuma", rada sērīgu noskaņojumu, jums tūlīt jākoncentrējas uz prieku par pašatbrīvošanos, kas jūs sagaida. Tas ir aizvietošanas likums. Fantāzija jūs aizveda līdz pudelei, tāpēc ceļā uz brīvību un dvēseles mieru uzticieties šī paša spēka vadībai. Pirmie soļi noteikti būs grūti, taču jūs sagaida brīnišķīga balva. Domājot par gaidāmajiem priekiem, jūs, gluži kā māte, kas dzemdību sāpes drīz vien jau ir aizmirsusi, pārvarēsiet šo krīzi un baudīsiet savu pūliņu augļus — jaunatklāto brīvību.

Dzeršanas kaites cēlonis

Dzeršanas — tāpat kā visu nelaimju cēlonis — meklējams negatīvā un destruktīvā domāšanā. "Jo, kā cilvēks domā, tāds viņš arī ir." Alkoholiķis cieš no dziļi iesakņojušās mazvērtības, bezcerības un bezpalīdzības jūtām, ko parasti pavada spēcīgi izteikta nepatika pret visu pasauli. Lai kā dzērājs mēģinātu attaisnot savu rīcību, faktiski to var izskaidrot vienīgi ar viņa nepareizi ievirzīto domāšanu.

Trīs maģiski soļi

Pirmais solis. Garīgi un fiziski atbrīvojieties. leslīgstiet transam līdzīgā stāvoklī, kas jums radīs iekšēja miera sajūtu, paaugstinās uztveres spējas un lieliski sagatavos otrajam solim.
Otrais solis. Izveidojiet īsu, iespaidīgu lūgšanu un skaitiet to tik ilgi, kamēr ieslīgstat miegā. Lūgšana varētu būt apmēram šāda: "Man tagad ir skaidrs prāts un dvēseles miers, un es par to pateicos." Lūgšanas efektivitāti var vēl palielināt, lūgšanu skaitot skaļā balsī. Iepriekš minēto teikumu skaitiet piecas minūtes vai vēl ilgāk, līdz iestājas atbrīvojoša emocionāla reakcija.
Trešais solis. Tieši pirms gulētiešanas sekojiet Gētes piemēram: iztēlojieties, ka pie jums ir mīļš draugs vai cits tuvs cilvēks. Acis jums ir aizvērtas, jūs esat fiziski un garīgi atslābinājies. Tagad cik iespējams reāli iztēlojieties, ka šis draugs vai radinieks smaidīdams spiež jums roku un saka: "Es tevi apsveicu!" Šajā fantāzijas ainā jūs redzat viņa smaidu, dzirdat viņa balsi un sajūtat viņa rokas pieskārienu — viss ir patiess un reāls. Laimes vēlējums "Es tevi apsveicu!" attiecas uz jūsu pilnīgo atbrīvošanos no tieksmes pēc alkohola. Skatiet šo garā radīto ainu atkal un atkal, līdz iestājas vēlamā zemapziņas reakcija.

Nekad nezaudējiet drosmi

Ja jūs pārņem bailes un šaubas, tad paļāvības pilns pievērsiet skatienu savam mērķim, laimīgas, brīvas nākotnes vīzijai. Domājiet par savā zemapziņā snaudošo milzīgo spēku, ko jūs varat atmodināt ar savām domām un priekšstatiem, — tas dos drosmi, spēku un pašpaļāvību. Nepadodieties, cīnieties tik ilgi, līdz esat sasniedzis mērķi.

Kopsavilkums

1. Jebkura problēma slēpj sevī atrisinājumu. Ikviens jautājums ietver sevī atbildi. Bezgalīgā gudrība nāk palīgā tam, kas to ticības un paļāvības pilns lūdz.
2. Viena no galvenajām jūsu zemapziņas funkcijām ir ieradumu veidošana. Zemapziņas brīnumspēka vispārliecinošākais pierādījums ir cilvēka dzīvi veidojošo ieradumu milzīgā nozīme. Cilvēks ir ieradumu vergs.
3.   Pastāvīgi atkārtojot to, ko domā vai dara, zemapziņā tiek iekalti automātiski reakcijas un izturēšanās modeļi. Tādā veidā mēs iemācāmies staigāt, peldēt, dejot, vadīt automašīnu utt.
4. Jums ir izvēles brīvība. Jūs varat apgūt sliktu vai labu ieradumu. Lūgšanu skaitīšana ir labs ieradums.
5.   Zemapziņa realizēs jebkuru iztēles ainu, ko jūs tai neatlaidīgi un nešaubīdamies iedvesīsiet.
6.   Vienīgais šķērslis ceļā uz veiksmi un panākumiem ir jūsu negatīvās domas vai priekšstati.
7. Ja samazinās jūsu koncentrēšanās spējas, tad jums ir jāsaņemas un atkal jādomā vienīgi par ilgoto mērķi. Lai šī garīgā pašdisciplīna top jums par stingru ieradumu.
8.   Jūsu apziņu var salīdzināt ar fotoaparātu un jūsu zemapziņu — ar gaismas jutīgu filmu, kurā uz ilgu laiku iespiežas attēli.
9. Neveiksminieku nav — ir vienīgi jūsu baiļu postošā izpausme. Tāpēc rīkojieties stingrā paļāvībā, ka visi jūsu darījumi vainagosies panākumiem. Iztēlē iedomājieties, ka mērķi jau esat sasniedzis, un paļāvīgi turieties pie šī priekšstata.
10. Tam, kurš grib atbrīvoties no veca ieraduma, jārīkojas stingrā pārliecībā, ka pašatbrīvošanās padarīs viņu laimīgāku un veselāku. Kad vēlēšanās atmest "iemīļoto netikumu" ir lielāka nekā vēlme to paturēt, tad cilvēks var uzskatīt, ka viņš jau ir pusceļā uz mērķi.
11. Citu cilvēku vārdi un rīcība jūs var aizskart vienīgi tad, ja jūsu domas un jūtas tam piešķir spēku. Nekad neaizmirstiet savas dzīves mērķus: mieru, harmoniju un prieku. Jūs esat savas iekšējās pasaules radītājs.
12.   Tas, kurš pārmērīgi lieto alkoholu, cenšas aizbēgt no īstenības. Dzeršanas kaites patiesais cēlonis ir negatīva un destruktīva domāšana. Izdziedināsies ikviens, kas savu domāšanu koncentrēs uz dzīvi, kur valda brīvība, skaidrs prāts un pilnība, un radīs sevī to laimes izjūtu, ko izraisīs pašatbrīvošanās.
13. Daudzi cilvēki nododas dzeršanai vienīgi tāpēc, ka viņiem trūkst drosmes atzīties savā netikumā.
14.    Tas pats zemapziņas likums, kas jūs līdz šim ir turējis verdzībā un ierobežojis rīcības brīvību, dāvās jums laimi un brīvību. Vienīgi no jums ir atkarīgs, vai jūs izmantosiet šo vareno principu.
15. Fantāzija aizveda jūs pie pudeles, tāpēc iedomājieties, ka no sava netikuma esat atbrīvojies, un fantāzijas vara jūs atbrīvos.
16.   Alkoholisma patiesais cēlonis ir negatīva un destruktīva domāšana. "Kā cilvēks savā sirdī domā, tāds viņš arī ir."
17.    Bailes un šaubas, kas nomāc jūsu dvēseli, ātri izkliedēs paļāvība uz Dievu un ticība dzīvei.

17. nodaļa KĀ AR ZEMAPZIŅAS PALĪDZĪBU VAR GŪT PANĀKUMUS

Saulite — Sun, 22 Sep 2013 10:13:01 GMT

Dzīvei nav lutekļu, dzīve ir Dievs, un šis dzīves princips mājo ikvienā cilvēkā vienmēr un visur. Cilvēks pēc Dieva gribas ir radīts dzīvei harmonijā, mierā, skaistumā, priekā un bagātībā. Tas ir tas, ko mēs saucam par Dieva gribu vai dzīves aicinājumu. $CUT$
Tas, kurš dzīves straumei aizsprosto brīvu plūdumu, izraisa zemapziņas traucējumus un pakļauj sevi nelaimei. Dievs nav šīs pasaules bēdu un jucekļu radītājs. Visās cilvēka nelaimēs ir vainojama viņa paša destruktīvā domāšana. Tāpēc būtu pilnīgi aplami slimībās vai bēdās vainot Dievu.
Un tomēr ir daudz cilvēku, kas visos cilvēku grēkos, slimībās un ciešanās, visās sāpēs, nelaimes gadījumos un likteņa triecienos, īsi sakot, visās dzīves likstās vaino Dievu kā to izraisītāju vai vismaz noveļ uz viņu visu atbildību.
Šāda negatīva Dieva būtības izpratne atriebjas kā atbilstoša negatīva zemapziņas reakcija. Cilvēki, kam ir šāda nostāja, diemžēl nezina, ka viņi soda paši sevi. Lai jūs varētu veidot veselīgu, laimīgu un radošu dzīvi, jums vispirms ir jāatzīst patiesība, jāiegūst garīgā brīvība un jāizvairās no jebkādas nosodīšanas, jebkādiem sarūgtinājumiem un jebkādām dusmām. Tiklīdz cilvēka domu un jūtu pasauli apgaro priekšstats par Dievu kā mīlestību, tiklīdz cilvēks Dievā saskata mīlošu tēvu, kas pār viņu valda un par viņu rūpējas, vada, uztur un stiprina, šī Dieva koncepcija iespiedīsies zemapziņā un kļūs par neskaitāmu svētību avotu.

Dzīve vienmēr piedod

Dzīve jums piedod, ja jūs iegriežat pirkstā. Sākas zemapziņas vadīts dziedināšanas process — rodas jaunas šūnas, un brūce sadzīst. Ja kāds ieēd bojātu ēdienu, viņa organisms tiek rosināts šo nelietojamo pārtikas produktu izvadīt ārā. Ja cilvēks apdedzina roku, bojātie audi tiek aizvietoti un uzaug jauna āda. Dzīve ir iecietīga un nav ļaunatminīga. Tā vienmēr ir gatava piedot. Dzīves svētības ir laba veselība, vitalitāte, nosvērtība un miers — pieņemot, ka cilvēks dzīvo saskaņā ar dabu.

Kā viņš atbrīvojās no vainas apziņas

Reiz es pazinu kādu kungu, kas ar nenogurstošu centību katru dienu strādāja līdz pat dziļai naktij. Savai sievai un abiem dēliem viņš nevarēja veltīt nekādu uzmanību, jo visu viņa laiku aizņēma biznesa darījumi. Kad es ar šo vīrieti iepazinos, asinsspiediens viņam bija virs 200 mm/Hg. Es sapratu, ka viņu pārņēmusi spēcīga vainas apziņa un viņš neapzināti sevi soda ar smagu darbu un pilnīgu atteikšanos no ģimenes dzīves. Normāls vīrietis nekad tā nerīkotos — viņš priekos un bēdās dalītos ar sievu un interesētos par dēliem un viņu attīstību.
Es savam pacientam izskaidroju viņa pārcilvēciskās centības iemeslu: "Jūs moka kaut kādi sirdsēsti, citādi jūs tā nerīkotos. Jūs sevi sodāt, un jums ir jāiemācās pašam sev piedot." Un izrādījās, ka viņu patiešām nomāc dziļa vainas apziņa attiecībā uz brāli. Es šim vīrietim izskaidroju, ka ne jau Dievs viņu soda, bet gan viņš pats sevi moka. Es viņam sacīju: "Jebkurš pārkāpums pret dzīves likumiem nes sev līdzi atbilstošu sodu. Tas, kurš aizskar karstu priekšmetu, apdedzinās. Dabas spēki ir absolūti neitrāli — vienīgi veids, kā cilvēks tos lieto, nosaka, vai tie izraisa labu vai ļaunu.
Uguns nav nedz laba, nedz slikta: ar to māju var gan apkurināt, gan arī nodedzināt. Vienīgais grēks ir dažu dzīves likumu nezināšana, un vienīgais sods ir automātiskā negatīvā reakcija, kas ir dzīves likumu neievērošanas nenovēršamās sekas. Tas, kurš pārkāpj ķīmijas principu, var izraisīt postošu eksploziju. Tas, kurš ietriecas klintī, sevi savaino. Šīs abas izpausmes attēlo atmaksu par likumsakarību neievērošanu."
Mani izskaidrojumi šim cilvēkam atvēra acis. Viņš atzina, ka viņa "klaušas" un ar tām saistītās ciešanas nekādā ziņā nav Dieva gribētas vai Dievam tīkamas, bet vienīgi viņa zemapziņas reakcija uz paša destruktīvo domāšanas veidu. Un kāds tam bija iemesls? Kaut arī bija pagājuši jau daudzi gadi, viņš nevarēja sev piedot, ka reiz pievīlis tagad jau mirušo brāli.
Es viņam vaicāju: "Vai jūs tagad arī savu brāli pieviltu?"
"Nē!"
"Vai jūs toreiz domājāt, ka šādai rīcībai ir nopietns iemesls?"
"Jā."
"Bet vai jūs tagad vēlreiz darītu to pašu?"
Viņš pakratīja galvu un atbildēja: "Nekādā gadījumā. Tagad es katru dienu cenšos palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar dzīves grūtībām."
"Tagad jums ir lielāka pieredze un dziļāka izpratne. Lai gūtu piedošanu, vispirms ir jāpiedod pašam sev. Piedošana vienkārši nozīmē iekļauties dievišķajā harmonijā. "Elle" — elle zemes virsū — ir sevis plosīšana. Turpretī "debesis" ir harmonija, miers, piedošana un labestība."
Šī jaunā skatījuma iespaidā vīrietim izdevās pilnībā atbrīvoties no vainas apziņas un pašpārmetumiem. Pēc kāda laika ārsta pārbaudē viņam tika konstatēts normāls asinsspiediens — dvēseles atspirgšana veicināja arī organisma atveseļošanos.

Slepkava iemācījās pats sev piedot

Pirms daudziem gadiem pie manis ieradās vīrietis, kurš bija nogalinājis savu brāli. Viņš pastāvīgi dzīvoja drausmīgās bailēs no Dieva soda. Viņš izstāstīja, ka esot pieķēris brāli ar savu sievu un aklās dusmās viņu nošāvis. Šī afekta brīdī izdarītā slepkavība esot notikusi pirms 15 gadiem Eiropā. Pa šo laiku viņš Amerikā esot apprecējies, un tagad viņam esot trīs bērni. Viņš esot pašos pamatos mainījies un savu ietekmīgo stāvokli izmantojot, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem darītu labu.
Es savam pacientam izskaidroju, ka tas cilvēks, kas nošāva brāli, nav viņam identisks ne fiziskajā, nedz psihiskajā ziņā. Zinātniski ir pierādīts, ka dažu gadu laikā katra mūsu ķermeņa šūniņa atmirst un tiek aizstāta ar jaunu. Turklāt arī garīgajā un dvēseliskajā ziņā viņš ir cits cilvēks, jo to pierāda viņa mīlestība un izpalīdzība pret citiem cilvēkiem. Tas, kurš pirms vairāk nekā 15 gadiem bija nogalinājis, garīgi un dvēseliski ir miris. Ja viņš tomēr, neņemot vērā savu pilnīgo pārvēršanos, sev pārmet seno noziegumu, tad apsūdz gluži nevainīgu cilvēku!
Šis izskaidrojums atstāja uz pacientu lielu iespaidu un noņēma viņam no dvēseles smagu slogu. Viņam atklājās Bībeles vārdu patiesā nozīme: "Tad nāciet, turēsim tiesu, saka tas Kungs. Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis, tomēr tie paliks balti kā sniegs; kaut tie arī būtu kā purpurs, tomēr tie kļūs kā vilna." (Jesajas grāmata 1., 18.)

Kritika var būt noderīga

Kāda skolotāja, kas nāca pie manis pēc padoma, pastāstīja, ka kolēģe esot kritizējusi viņas lekciju, apgalvodama: viņa runājot tik ātri, neskaidri, klusi un monotoni, ka sacīto neesot iespējams uztvert. Sarunas laikā es ievēroju, ka šie pārmetumi skolotāju ir dziļi aizskāruši un sāpinājuši. Tomēr viņa labprātīgi piekrita, ka, principā ņemot, nopēlums esot pamatots. Raugoties no šāda viedokļa, skolotāja saprata, ka viņas reakcija bijusi bērnišķīga un kolēģes kritika ir vērtīgs pamudinājums pilnveidoties. Lai uzlabotu savu runas mākslu, skolotāja nekavējoties iestājās retorikas kursos. Un kolēģei viņa uzrakstīja vēstuli, kurā pateicās par ieinteresētību un konstruktīvo kritiku, kas norādījusi ceļu uz trūkumu novēršanu.

Ka pierādīt izpratni

Pieņemsim, ka par skolotājas lekciju izteiktā kritika būtu pilnīgi nepamatota. Tad noteikti atklātos, ka kritikas iemesls ir nevis sacītā veids, bet gan saturs. Šāda tipa kritiķi parasti ir garā un dvēselē nelīdzsvaroti cilvēki, kuru garīgā aprobežotība un aizspriedumainība vedina uz neobjektīviem spriedumiem. Tātad nav nekāda pamata tādas kritikas dēļ justies aizskartam vai apvainotam.
Šādos gadījumos nepieciešama izpratne. Otrs loģisks solis — jālūdz par šī cilvēka dvēseles mieru un spēju saprasties. To, kas pats sevi atzīst par savas domu un jūtu pasaules valdnieku, neviens nevar aizvainot. Jūsu jūtas atbilst jūsu domām. Tāpēc domājot jūs spējat no sava gara aizgaiņāt visu to, kas varētu traucēt jūsu iekšējo līdzsvaru.

Pamest pie altāra

Pirms dažiem gadiem es biju uzaicināts piedalīties laulību ceremonijā, bet līgavainis uz to neieradās. Divas stundas veltīgi gaidījusi, pieviltā līgava noslaucīja asaras un man sacīja: "Es lūdzu Dievu, lai Viņš visu vada pēc savas gribas. Tā noteikti ir atbilde uz manu lūgšanu. Dievs mūs nekad nepamet."
Tātad līgavas reakcija bija padevība un paļāvība Dieva lēmumam. Jaunās sievietes vārdi liecināja par to, ka viņas sirdī vairs nav ne miņas no sarūgtinājuma: "Tā kā es lūdzu Dievu, lai Viņš norāda mums īsto ceļu, tad acīmredzot šis solis mums abiem nenestu svētību."
Jebkura cita jauna sieviete, kurai nebūtu šādas dziļas izpratnes, līdzīgā situācijā pārciestu nervu sabrukumu, lietotu nomierinošus līdzekļus vai pat meklētu ārsta palīdzību.
Ieklausieties sevī mītošās bezgalīgās gudrības balsī un uzticieties tai tāpat, kā bērns uzticas savas mātes vārdiem. Tā jūs iegūsiet iekšējo līdzsvaru, kas nodrošina garīgo un dvēselisko veselību.
"Precēties ir nepareizi. Viss, kas saistīts ar dzimumattiecībām, ir slikts, un es pati esmu samaitāta!"
Pirms kāda laika es sarunājos ar divdesmit divus gadus jaunu dāmu. Viņa dzīvoja ieaudzinātā nožēlojamā pārliecībā, ka dejas, kāršu spēle, peldēšana un saviesīga dzīve vīriešu sabiedrībā ir grēks. Šī meitene valkāja melnu kleitu un melnas zeķes. Viņa nekad nebija lietojusi ne lūpu krāsu, ne pūderi, nedz kādus citus kosmētiskos līdzekļus, jo, pēc viņas mātes domām, tie visi esot grēcīgi. No mātes viņa bija pārņēmusi arī uzskatu, ka visi vīrieši esot zemiski, ka viss, kas saistīts ar dzimumattiecībām, nākot no velna un mīlestība esot netikumīga.
Daždažādu vainas apziņu nomocītai, šai meitenei beidzot vajadzēja iemācīties sadzīvot pašai ar sevi. Maldīgos uzskatus vajadzēja aizstāt ar dzīves īstajām patiesībām un pilnīgi jaunu pašnovērtējumu. Kad meitene kaut kur aizgāja ar saviem jaunajiem kolēģiem, viņu pārņēma dziļa vainas apziņa un bailes, ka Dievs to sodīs. Vairāki jauni, krietni vīrieši viņu bildināja, taču viņa man sacīja: "Precēties nav pareizi. Viss, kas ir saistīts ar dzimumattiecībām, ir slikts, un es pati esmu samaitāta." Šie vārdi liecināja par jaunībā gūtajām mācībām un no tām izrietošajiem sirdsapziņas maldiem.
Divarpus mēnešus šī meitene reizi nedēļā ieradās pie manis, un es, balstoties uz šajā grāmatā izteiktajām atziņām, viņai izskaidroju zemapziņas būtību un darbību. Pamazām meitene aptvēra, ka neizglītotā un māņticīgā māte viņu ir briesmīgi maldinājusi. Meitene novērsās no savas ģimenes un sāka jaunu dzīvi.
Paklausot manam padomam, viņa mainīja frizūru un izvēlējās savam vecumam atbilstošu ģērbšanās stilu. Viņa iestājās deju kursos un pat ieguva autovadītājas tiesības. Turklāt viņa iemācījās peldēt, spēlēt kārtis un uzturēja draudzīgas attiecības ar sava vecuma jauniešiem. Meitene sāka mīlēt dzīvi. Būdama nešaubīgi pārliecināta, ka bezgalīgā gudrība dāvās tai piemērotu vīru, viņa lūdza par Dieva sūtītu dzīvesdraugu. Lūgšanas meitene skaitīja manā klātbūtnē. Kādu vakaru, kad viņa jau atvadījās, kabinetā ienāca mans paziņa, un es abus iepazīstināju. Tagad viņi ir ļoti laimīgs laulāts pāris.

Bez piedošanas nav iespējama izveseļošanās

Cilvēka garīgās un fiziskās veselības obligāts priekšnosacījums ir spēja piedot. Tam, kurš grib būt pilnīgi laimīgs un vesels, vispirms ir jāpiedod tam, kas viņam ir nodarījis ļaunu.
"Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, tad piedodiet, ja jums kas ir pret kādu." (Marka evaņģ. 11., 25.)
Esiet iecietīgs arī pret savām kļūdām un vājībām un saskaņojiet savu domāšanu ar dievišķo kārtību. Nav iespējams piedot pašam sev, ja pirms tam nav piedots citiem. Ja cilvēks nevēlas sev piedot, tas liecina vienīgi par viņa augstprātību vai gara tumsību.
Modernās medicīnas psihosomatikas speciālisti atkal un atkal uzsver, ka daudzas slimības — sākot no podagras līdz dažādām sirdskaitēm — izraisa sirdsapziņas pārmetumi, vainas apziņa un naidīgums. Šī jaunā virziena pārstāvji uzskata, ka daudzi pacienti sirgst tieši ar šādu kaiti — viņi ar sarūgtinājumu un naidu domā par tiem, kas viņus ir aizvainojuši, piekrāpuši vai kā citādi slikti izturējušies. Pret to ir tikai viens līdzeklis — patiesi piedodot, viss naids un sarūgtinājums ir jāiznīdē pašos pamatos.

Piedošana ir aktīva mīlestība

Lai spētu piedot, ir nepieciešama laba griba. Tas, kurš patiesi vēlas kādam piedot, jau ir pusceļā uz mērķi. Droši vien man nav īpaši jāuzsver, ka piedošanai obligāti nav nepieciešamas simpātijas vai draudzīga līdzjūtība. Nevienu nevar piespiest atvērt savu sirdi citam cilvēkam — tāpat kā neviena valdība nevarētu ar likuma spēku ieviest mīlestību, saskaņu vai toleranci. Taču mēs mīļuprāt varam piedot arī tiem cilvēkiem, kas mums nav simpātiski.
Bībelē ir sacīts: "Mīliet viens otru." To spēj tas, kuram ir patiesa vēlēšanās. Mīlēt taču nozīmē vēlēt citam cilvēkam veselību, laimi, mieru, prieku un visas dzīves svētības. Tomēr vēl viena lieta noteikti ir nepieciešama — atklātība. Tas, kurš citiem piedod, patiesībā nevis apliecina augstprātību, bet gan rīkojas savās interesēs. Jo to, ko novēl citiem, īstenībā novēl pats sev. Tas taču esat jūs pats, kas domā un jūt. Un, kā jūs domājat un jūtat, tas arī esat. Lūk, cik vienkārši tas ir!

Piedošanas metode

Tas, kurš izmantos šo vienkāršo metodi, drīz vien savā dzīvē piedzīvos brīnumus. Ļaujiet sev nomierināties un atslābiniet ķermeni un garu. Domājiet par Dievu un Viņa mīlestību pret visiem cilvēkiem. Un tad no visas sirds sakiet: "Es — nosauciet attiecīgā cilvēka vārdu — pilnīgi piedodu. Manā garā un dvēselē vairs nav nekāda sarūgtinājuma. Es piedodu pilnīgi visu, kas ar mani šajā sakarībā ir noticis. Es esmu atbrīvojies, un viņš (viņa) ir atbrīvojies (atbrīvojusies). Tā ir brīnišķīga sajūta! Šodien ir "lielās amnestijas" diena. Es viņam (viņai) un visiem citiem cilvēkiem vēlu labu veselību, laimi, mieru un visas dzīves svētības. To es daru labprātīgi, prieka un mīlestības pilns, un tagad, kad vien man prātā tā cilvēka vārds, kas man bija nodarījis pāri, es teikšu: "Tu esi brīvs no visiem nodarījumiem, un visas dzīves svētības ir domātas tev! Es esmu brīvs, un tu esi brīvs. Dzīvosim visi laimē un priekā!"
Patiesas piedošanas lielais noslēpums ir šāds: pilnīgi pietiek ar to, ka piedod vienu reizi. Tiklīdz atmiņā ataust pāridarītājs vai nodarītā pārestība, ir tikai jāpasaka: "Miers ar tevi!" Tā dariet ikreiz, kad jums uzmācas atmiņas. Pēc dažām dienām jūs pārliecināsieties, ka jūsu domas attiecīgajai personai vai tās pāridarījumam pievēršas arvien retāk, — un drīz vien tas viss būs pilnīgi aizmirsies.

Patiesas piedošanas kritērijs

Pārbaudīt var ne tikai zelta īstumu — arī piedošanas patiesumam ir nekļūdīgs kritērijs. Pieņemsim, ka es jums pastāstītu par lielo laimi, ko piedzīvojis kāds, kas jums nodarījis sāpes vai kā citādi kaitējis. Ja šī vēsts jūsos izraisītu dusmas un nepatiku, tad tas būtu neapstrīdams pierādījums, ka jūsu zemapziņā, tāpat kā agrāk, kvēlo naids, kas nodara jums postu. Taču, ja pirms gada jums būtu bijis sāpīgs augonis un es tagad gluži nevilšus pajautātu, vai jums vēl sāp, jūs nedomādami atbildētu: "Protams, ne. Es gan atceros, ka man bija augonis, bet tas jau sen ir izārstēts un vairs nesāp."
Lūk, šī jautājuma būtība: varbūt jūs atceraties jums nodarītās pārestības, bet tās jums vairs nesagādā ciešanas. Tas ir jūsu kritērijs, un to jūs varat izmantot, nebaidoties, ka varētu nonākt pašapmāna varā. Jūsu garam un dvēselei ir jāreaģē tieši tā, kā iepriekš aprakstīts, citādi jūs patiesībā nemaz neesat piedevuši.

Visu saprast nozīme visu piedot

Ja cilvēks ir izpratis sava gara dinamiski radošo likumu, viņš vairs nepakļaujas citu cilvēku vai ārējo apstākļu pozitīvajai vai negatīvajai ietekmei. Šāds cilvēks zina, ka vienīgi viņa paša domas un jūtas nosaka viņa likteni. Turklāt viņš saprot, ka ārišķības viņa dzīvē vai liktenī nekad nevar būt patiesais cēlonis vai dzinējspēks. Pārliecība, ka citi var negatīvi ietekmēt jūsu laimi, ka, lai sevi apliecinātu, jums pret citiem cilvēkiem ir jācīnās, — šādi un citi līdzīgi uzskati izrādās nepamatoti, tiklīdz domas tiek uztvertas kā objektīvs fakts. Bībelē ir teikts tieši tas pats: "Jo, ko cilvēks domā savā sirdī, tāds viņš ir."

Kopsavilkums

1.    Dievs — jeb dzīve — neņem vērā personību. Dzīvei nav lutekļu. Dzīve — jeb Dievs — sekmē jūsu plānu vai nodomu piepildīšanos vienīgi tad, ja dzīvojat saskaņā ar harmonijas, saskaņas, veselības un prieka principu.
2.    Dievs — jeb dzīve — nekad mums neuzsūta slimību vai ciešanas. Pie visām mūsu nelaimēm esam vainīgi mēs paši, proti, mūsu negatīvā un destruktīvā domāšana saskaņā ar šādu likumu: "Kas vēju sēj, tas vētru pļaus."
3. Jūsu uzskats par Dievu ir jūsu dzīves galvenais pamats. Ja ticat mīlestības Dievam, tad jūsu zemapziņa atbilstoši reaģēs un aplaimos jūs ar tūkstoš svētībām. Ticiet mīlestības Dievam!
4.   Dzīve — jeb Dievs — uz jums nedusmojas. Dzīve nevienu netiesā. Dzīve prot piedot. Ja jūs apdedzināt roku — tā rada jaunas šūnas un jaunus audus. Dzīve dziedē visu.
5.   Vainas apziņas kompleksu pamatā ir maldīgs uzskats par Dievu un dzīvi. Dievs — jeb dzīve — nevienu cilvēku nenolād un arī nesoda. Vainas apziņa ir vienīgi nepareizu uzskatu, tas ir, negatīvas domāšanas, sekas, kas noved pie sevis mocīšanas.
6.   Dievs — jeb dzīve — nevienu cilvēku nenolād un nesoda. Dabas spēki ir absolūti neitrāli. To darbība — labvēlīga vai postoša — ir atkarīga vienīgi no tā, kā tos izmantojat. Ar uguni māju var apkurināt un var arī nodedzināt. Ar ūdeni var padzirdīt izslāpušu bērnu un var arī viņu noslīcināt. Labais un jaunais ir cilvēku domāšanas un centienu tiešas sekas.
7.   Dievs — jeb dzīve — nepazīst atriebību. Cilvēks soda pats sevi ar saviem maldīgajiem uzskatiem par Dievu, dzīvi un universu. Domāšanas procesā cilvēks ar savā garā iemītošā radošā spēka palīdzību rada pats savu laimi vai nelaimi.
8. Ja kāds jūs pamatoti kritizē, tad pasakiet paldies par svētīgajiem norādījumiem, kas atvieglos jūsu pilnveidošanos.
9.   To, kas zina, ka viņš ir savas domu un jūtu pasaules valdnieks, nepamatota kritika nespēj aizvainot. Vispareizākā rīcība — novēliet kritizētājam visu to labāko. Tas jums nesīs svētību.
10.   Ja jūs sevi un savu dzīvi esat nodevuši Dieva rokās, tad pieņemiet visu, kas notiek. Esiet pārliecināts, ka tas galu galā nāks jums par labu. Šāda nostāja ļaus izvairīties no neobjektīvas kritikas, pašžēlošanas un sarūgtinājuma.
11. Pats par sevi nekas nav labs vai slikts — par tādu to padara vienīgi domāšana. Dzimumattiecības pašas par sevi nav sliktas — tāpat kā tāda nav tieksme pēc barības, bagātības vai patiesas pašīstenošanās. Viss allaž ir atkarīgs no tā, kāda ir katra cilvēka attieksme pret saviem instinktiem, tieksmēm vai centieniem.
12.   Ļoti daudzas slimības izraisa skaudība, naids, atriebības kāre un antipātijas. Esiet iecietīgs: piedodiet pats sev un visiem tiem, kas jums nodarījuši pāri. Domājiet par viņiem ar mīlestību un prieku. Tiklīdz jums atmiņā ataust nodarītā pārestība, novēliet tam cilvēkam mieru, un drīz vien sāpīgās atmiņas izbālēs.
13. Piedot nozīmē novēlēt citiem mīlestību, mieru, prieku, gudrību un visas dzīves svētības, līdz atmiņas vairs nav sāpīgas. Tas ir patiesas piedošanas kritērijs.
14.   Pieņemsim, ka pirms gada jums uz zoda bija sāpīgs augonis. Vai jums tas vēl sāp? Nē. Tādā veidā pārbaudiet pats sevi, vai jums vēl arvien ir negatīvas jūtas pret to cilvēku, kas jums reiz nodarījis pāri. Vai jūs vēl joprojām uz viņu dusmojaties? Ja tā ir, tad jūsu naids zemapziņā vēl nav izsāpējis un nodara lielu postu. Pret to ir tikai viens līdzeklis — vēliet šim cilvēkam visu to labāko tik ilgi, līdz šie vēlējumi kļūst pilnīgi patiesi. Tā arī ir lūgšanas "Piedodiet 70 reiz 7 reizes" patiesā nozīme.

16. nodaļa ZEMAPZIŅA UN HARMONISKAS ATTIECĪBAS AR APKĀRTĒJO PASAULI

Saulite — Mon, 16 Sep 2013 18:59:13 GMT

Lasot šo grāmatu, jūs esat sapratuši, ka zemapziņa ir līdzīga aparātam, kas precīzi reģistrē visus iespaidus. Tas arī ir viens no vissvarīgākajiem iemesliem, kāpēc mums attiecībās ar citiem cilvēkiem ir jāievēro "zelta likums". $CUT$
Mateja evaņģēlijā (7., 12.) mēs lasām: "Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem." Šis teikums nav vienīgi praktisks uzvedības noteikums — tam ir daudz dziļāka nozīme. Attiecībā uz zemapziņu to var izskaidrot šādi: jums par cilvēkiem ir jādomā tieši tā, kā jūs gribat, lai viņi domā par jums. Jums pret cilvēkiem ir jājūt tas, ko jūs gribat, lai viņi jūt pret jums. Jums pret cilvēkiem ir jāizturas tā, kā jūs gribat, lai viņi izturas pret jums.
Varbūt jūs pret savu darba kolēģi izturaties laipni un pieklājīgi, un viņš jums šķiet diezgan simpātisks, bet, tiklīdz viņš ir pagriezis muguru, jūsu noraidošā attieksme gūst virsroku. Par katru cenu izvairieties no tādas attieksmes! Šādas negatīvas domas visvairāk kaitē jums pašam un izraisa pašsaindēšanos. Tādējādi jūs laupāt sev dzīvesprieku, aizrautību, spēku, iekšējo līdzsvaru un spēju saprasties. Šādas postošas domas un izjūtas iespiežas zemapziņā un izraisa visas iespējamās grūtības un ciešanas.

Zelta atslēga uz cilvēku sirdi

"Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots." (Mateja evaņģ. 7., 1.—2.)
Tas, kurš izpratis šo Bībeles vārdu dziļo patiesību un to savā dzīvē ievēro, ir atradis zelta atslēgu uz cilvēku sirdi. Spriešana taču ir domāšanas process, kura rezultātā rodas noteikts secinājums par kādu cilvēku vai apstākli. Taču jūsu spriedums par apkārtējo pasauli ir jūsu domāšanas rezultāts, jo spriedumu veidojat jūs pats. Tagad jūsu domām piemīt dinamiski radošs spēks, kas jūsos realizē visu to, ko domājat par pārējiem un ko pret viņiem jūtat. Tā kā jūsu gars ir radošs medijs, tad gluži tāpat viss, ko suģestējat kādam citam, ietekmē jūs pašu.
Tāpēc jau arī Bībelē ir teikts: "Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti." Tas, kurš ir izpratis šo zemapziņas likumu un tā darbības veidu, vienmēr centīsies, lai viņa domas, jūtas un rīcība pret citiem cilvēkiem būtu tikai laba. Turklāt šie Bībeles vārdi atklāj noslēpumu, kādā veidā daudzas cilvēciskās problēmas var labvēlīgi atrisināt.

"Un ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots"

Viss labais, ko jūs darāt citiem cilvēkiem, tādā pašā mērā jums tiks atlīdzināts, un saskaņā ar garīgo likumu visas ļaunprātības to vaininiekiem atriebsies. Tas, kurš kādu cilvēku ļaunprātīgi pieviļ un krāpj, šo pievilšanu un krāpšanu galu galā piedzīvos pats uz savas ādas, jo attiecīgā cilvēka vainas apziņa ievirzīs paša domāšanu negatīvās sliedēs un agrāk vai vēlāk izraisīs dažādas nepatīkamas sekas — zemapziņa taču reģistrē katru garīgu norisi un atbilstoši reaģē.
Jūsu zemapziņa ir pārpersoniska un nemainīga. Tā darbojas, neņemot vērā ne personu, ne reliģisko piederību, nedz sabiedrisko stāvokli. Tā nepazīst ne līdzjūtību, ne atriebību. Tas, ko jūs domājat, jūtat vai darāt citiem līdzcilvēkiem, galu galā nosaka jūsu dzīvi.

Dienas avīžu virsraksti viņu padarīja slimu

Sāciet pats sevi novērot un pārbaudīt savu reakciju pret cilvēkiem, apstākļiem un faktiem. Kādu iespaidu uz jums atstāj dienas notikumi un aktualitātes? Šajā sakarībā ir pilnīgi vienalga, vai jūsu uzskati ir pamatoti, vienīgie pareizie vai arī ne. Ja kāda ziņa spēj jūs satraukt, tad tāpēc vien tā ir jānoraida, jo jebkādas negatīvas izjūtas izjauc garīgo līdzsvaru, kas balstās uz iekšējo mieru.
Kāda dāma man reiz rakstīja, ka viņas vīrs ikreiz sadusmojoties, kad lasot kāda žurnālista rakstus. Viņa vēl piebilda, ka šīs ilgstošās dusmas un tikai ar pūlēm apspiestais niknums viņas vīram esot izraisījis kuņģa čūlu, tāpēc ģimenes ārsts esot ieteicis nekavējoties uzsākt atbilstošu garīgu terapiju.
Es lūdzu šīs dāmas vīru ierasties pie manis, izskaidroju viņam cilvēka gara darbības principu un to, cik muļķīgi ir tā uztraukties par avīžrakstiem, kas pauž nepieņemamu viedokli.
Drīz vien šis vīrietis atzina, ka jebkuram žurnālistam ir tiesības paust savu viedokli — arī tad, ja tas ir pretrunā ar viņa uzskatiem. Savukārt šis avīžnieks atstāj viņam tiesības slejā "Lasītāju vēstules" izteikt savas — šajā gadījumā pretējās — domas. Manam pacientam nācās saprast, ka cilvēkiem var būt visdažādākie uzskati un ka tas nav nekas neparasts vai dīvains. Galu galā viņš aptvēra tikpat svarīgo, cik vienkāršo patiesību, ka nav svarīgi, ko saka vai dara kāds cits, ka galvenais ir tikai un vienīgi viņa paša reakcija.
Kad mans pacients nonāca pie šīm atziņām, viņš sāka atveseļoties un drīz vien niknuma lēkmes pārgāja. Vēlāk viņa sieva man atrakstīja, ka tagad vīrs minētos rakstus uztverot ar humoru un pats smejoties par saviem bezjēdzīgajiem niknuma uzplūdiem. Agrāk tik ļoti nicinātais žurnālists viņu vairs nespējot nokaitināt. Un drīz pēc tam, kad mans pacients pēc šīs garīgās pārkārtošanās bija atguvis garīgo līdzsvaru, pazuda arī viņa kuņģa čūla.

"Man sievietes nepatīk, simpātiski šķiet vienīgi vīrieši"

Kāda sekretāre pastāvīgi bija naidā ar savām darba kolēģēm, jo tās allaž viņu aprunāja un apmeloja. Viņa man atklāti atzinās, ka sievietes nevarot ciest. Viņa sacīja, lūk, ko: "Sievietes man nepatīk, simpātiski šķiet vienīgi vīrieši." Es ievēroju ari to, ka pret sev padotajām kolēģēm viņa izturas augstprātīgi, valdonīgi un īgni. Šī sieviete savu izturēšanās veidu attaisnoja ar to, ka kolēģes vislielāko prieku rodot, sagādājot viņai problēmas. Taču arī viņa pati bija tāda tipa cilvēks, kas apkārtējo pasauli noskaņo pret sevi. Ja ari darba kolēģi un kolēģes birojā viņai krīt uz nerviem, vai visus saspīlējumus un ķildas nevarēja izskaidrot galvenokārt ar šīs sievietes pašas iekšējo starojumu, proti, ar zemapziņā loloto noraidošo attieksmi? Dažiem dzīvniekiem, it sevišķi suņiem, piemīt smalka oža attiecībā uz tādiem cilvēkiem, kuri pret dzīvniekiem izturas naidīgi, un šo dzīvnieku reakcija ir atbilstoši agresīva. Šāds sestais prāts, kas spēj uztvert dvēseliskas vibrācijas, piemīt ne tikai dzīvniekiem, bet arī daudziem cilvēkiem.
Es šai sekretārei, kurai pret sava dzimuma pārstāvēm bija tik noraidoša attieksme, ieteicu izmēģināt zinātniskās lūgšanas metodi. Turklāt es viņai izskaidroju, ka dzīves pamatpatiesību atzīšana un izmantošana ļoti drīz varētu izmainīt viņas raksturu un izturēšanās veidu, un līdz ar to izzustu nepatika pret sievietēm.
Sekretāre bija ļoti pārsteigta, uzzinot, ka cilvēka naids sevi nodod vārdos, rīcībā, rokrakstā un citās dzīves izpausmēs. Tad viņa uzrakstīja lūgšanu, ko sistemātiski un apzinīgi atkārtoja.
Sievietes lūgšana skanēja šādi: "Es domāju, runāju un rīkojos mīlestības un miera pilna. No šī brīža es pret visām kolēģēm, kas mani kritizē un aprunā, allaž izturēšos ar simpātijām un labestību. Mana domāšana ir vērsta vienīgi uz iekšējo un ārējo līdzsvaru, gatavību saprasties un saticību. Tiklīdz es jutīšu kārdinājumu reaģēt negatīvi, tūlīt sev atgādināšu pamatprincipu: "Es vienmēr un visur domāšu, runāšu un rīkošos saskaņā ar sevī mītošo harmonijas, veselības un miera principu." Radošā gudrība vada mani vienmēr un visur."
Kad sekretāre šo lūgšanas metodi kādu laiku bija izmantojusi, viņas dzīve pilnīgi pārvērtās un visi konflikti un ķildas izbeidzās. Bijušās "padotās" kļuva par patiesām kolēģēm un draudzenēm. Un tas viss notika, pateicoties grandiozajam atklājumam, ka vajag mainīt nevis citus, bet gan pašam sevi.

Iekšējais monologs aizkavē paaugstināšanu darbā

Reiz pie manis ieradās kādas firmas pārstāvis un pastāstīja par saviem sarežģījumiem ar realizācijas nodaļas vadītāju. Lai arī uzņēmumā nostrādājis jau desmit gadu, viņš nekad nav ticis paaugstināts amatā, nedz arī saņēmis par savu darbu kaut visniecīgāko atzinību. Firmas pārstāvis ar skaitļu palīdzību pierādīja, ka viņš salīdzinājumā ar kolēģiem ir noslēdzis vairāk līgumu. Viņš bija pārliecināts, ka nodaļas vadītājs ir noskaņots pret viņu, ka pret viņu izturas netaisni, priekšnieks pat principā noraida viņa priekšlikumus un sanāksmē par viņu vēl uzjautrinās.
Es šim cilvēkam paskaidroju, ka pie visa vainīgs galvenokārt ir viņš pats un ka nodaļas vadītāja izturēšanās nav nekas cits kā neapzināta reakcija uz sava līdzstrādnieka negatīvo nostāju. "Un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots." Pēc mana apmeklētāja vērtējuma (vai pēc "mēra") nodaļas vadītājs bija aprobežots un kašķīgs cilvēks, un tas viņā izraisīja nepatiku un naidīgumu. Jau ceļā uz darbu firmas pārstāvis mēdza iekšējā monologā izlādēties, vērsdams pret nodaļas vadītāju savus argumentus, pārmetumus un apsūdzības.
Un drīz vien izpaudās šīs negatīvās attieksmes postošā pretdarbība. Firmas pārstāvis neapzinājās, ka viņa iekšējais monologs un spēcīgās naida jūtas iespiežas viņa zemapziņā un izraisa ne tikai priekšnieka negatīvo attieksmi, bet arī daudzus fiziskus un emocionālus traucējumus pašam.
Un viņš sāka katru dienu skaitīt šādu lūgšanu: "Es pats esmu savas pasaules noteicējs. Vienīgi es izlemju un esmu atbildīgs par to, ko domāju par savu priekšnieku. Es nodaļas vadītājam nevaru pārmest pats savu domāšanas veidu. Līdz ar to es noliedzu jebkura cilvēka, jebkuras vietas, jebkuras lietas vai jebkuru apstākļu tiesības un spējas mani iekšēji kaut kā aizskart. Es novēlu savam priekšniekam veselību, panākumus, iekšēju mieru un laimi un zinu, ka katru viņa soli vada Dievs."
Es šim pacientam ieteicu savu garu iztēloties kā dārzu, kurā katra iesētā sēkla dod atbilstošu ražu, un pirms aizmigšanas it kā filmā noskatīties, kā realizācijas nodaļas priekšnieks viņam sirsnīgi pateicas par lieliskajiem sasniegumiem un nerimtīgo darba degsmi un apsveic par veiksmīgu sadarbību ar klientiem. Firmas pārstāvis šo ainu iztēlojās tik spilgti, ka šķita jūtam sava "ienaidnieka" rokasspiedienu, dzirdam viņa balsi un redzam tā sejā smaidu. Katru nakti viņš gara acīm skatīja šo "filmu", jo zināja, ka viss notiekošais viņa zemapziņā iespiedīsies kā fotoplatē.
Zemapziņā notiekošais process, kuru var apzīmēt kā dvēseliski garīgu osmozi, izraisīja vēlamos rezultātus, un fantāzija kļuva par īstenību. Kādu dienu realizācijas nodaļas vadītājs izsauca manu pacientu pie sevis uz Sanfrancisko, izteica viņam atzinību par darbu, ievērojami paaugstināja algu un iecēla par kādas nodaļas vadītāju, kura pakļautībā bija 100 līdzstrādnieku. Pacienta jaunā attieksme pret šefu attiecīgi mainīja arī tā nostāju pret savu padoto.

Ceļš uz emocionālo briedumu

Otra cilvēka vārdi vai darbi nekādā ziņā nevar jūs aizskart vai saniknot, ja vien jūs paši tiem šādu spēju nepiešķirat. Par jebkuru negatīvu reakciju ir atbildīgs vienīgi jūsu domāšanas veids. Tam, kurš dusmojas, ir jāiziet šāda domāšanas procesa stadijas: domāt par dzirdēto, saskatīt dusmu cēloni un pašam sadusmoties. Niknums rosina rīkoties, un tiek pieņemts lēmums pretiniekam atriebties. Taču visas šīs norises — sākotnējā doma, satrauktās jūtas, tad reakcija un apņemšanās atmaksāt — rodas vienīgi jūsu garā.
Tāpēc emocionāli nobriedis cilvēks uz kritiku vai uzbrukumu nekad nereaģēs negatīvi. Tas, kurš pakļaujas tieksmei atriebties, automātiski noslīd uz tās pašas dvēseles un gara pakāpes, uz kuras atrodas viņa garīgi mazattīstītais pretinieks. Nekad neizlaidiet no acīm savu dzīves mērķi un neļaujiet nedz cilvēkiem, nedz apstākļiem laupīt sev iekšējo mieru, līdzsvaru un veselību.

Mīlestības nozīme harmoniskās cilvēku attiecībās

Zigmunds Freids, slavenais austriešu psihoanalīzes radītājs, ir sacījis, ka personība bez mīlestības nīkuļo un iznīkst. Pie mīlestības pieder izpratne par visu dievišķo, kas mājo katrā cilvēkā, un spēja to pieņemt un cienīt. Jo vairāk cilvēks izstaro mīlestību un labo gribu, jo vairāk viņš to no visām pusēm saņem atpakaļ.
Tas, kurš aizskar kāda cilvēka pašapziņu un pašcieņu, nekad neiegūs viņu par savu draugu. Nekad neaizmirstiet, ka ikviens cilvēks vēlas būt mīlēts, cienīts un godāts. Allaž atcerieties, ka arī citi apzinās savu patieso vērtību un, tāpat kā jūs, godu būt par individuālu iemiesojumu tam lielajam dzīves principam, kas apgaro visus cilvēkus. Tas, kurš uz savu tuvāko skatās un pret to izturas no šāda viedokļa, stiprinās viņa pašapziņu un tiks atalgots ar mīlestību un labo gribu.

Viņš ienīda publiku

Reiz kāds aktieris man stāstīja, ka pirmajā uzstāšanās reizē publika viņu esot izsvilpusi. Viņš gan piebilda, ka tā esot bijusi slikta luga un arī viņš pats savu lomu nospēlējis ne visai spīdoši. Aktieris atklāti atzinās, ka pēc tam vēl mēnešiem ilgi esot publiku no sirds ienīdis — šo muļķu, nejēgu un visziņu baru. Riebuma pārņemts, viņš atstājis skatuvi un gadu strādājis aptiekā par pārdevēju.
Kādu dienu draugs viņu Ņujorkā uzaicinājis uz lekciju "Kā sadzīvot pašam ar sevi". Tajā dzirdētais aktiera dzīvi pavērsis jaunā virzienā. Viņš atkal pievērsies skatuvei un sācis no visas sirds lūgt par sevi un saviem skatītājiem. Katru vakaru pirms uzstāšanās aktieris ar mīlestību domājis par publiku un pēc tam uz skatuves ar savu starojumu savaldzinājis skatītājus. Tagad viņš ir izcils aktieris, mīl un ciena cilvēkus. Viņa pozitīvā nostāja ietekmēja visus, ar kuriem viņš saskārās, un tie viņam atbildēja ar to pašu.

Kā izturēties pret smaga rakstura cilvēkiem

Diemžēl pasaulē ir daudz smaga rakstura cilvēku, kuru garīgais redzesleņķis ir izkropļots. Vienaldzība, nelaipnība, ķildīgums vai rūgtums pret dzīvi un cilvēkiem — tās visas ir slimas dvēseles pazīmes. Šādu psihisku kaišu cēloņi daudzos gadījumos meklējami bērnības pārdzīvojumos, bet dažas no tām var būt arī iedzimtas. Neviens saprātīgs cilvēks taču otram nepārmetīs to, ka viņš slimo ar tuberkulozi! Tikpat nepiedienīgi ir nolādēt garā vai dvēselē slimu cilvēku. Neviens taču neienīst vai nenicina, piemēram, kropli — bet ir daudz tādu cilvēku, kuri ir garīgi sakropļoti. Visu saprast nozīmē visu piedot.

Nelaimei netīk vientulība

Naida, skaudības vai citu negatīvu jūtu pārņemtam cilvēkam ir slims gars un dvēsele, un viņš dzīvo pretrunā ar universa harmoniju. Nepatiku viņā izraisa tieši mierīgie, laimīgie un priecīgie cilvēki, un parasti viņš kritizē un nomelno tieši tos, kuriem ir pateicību parādā. Vaina meklējama pamatnostājā. Kāpēc — tā domā šāds nelaimīgais — citiem ir jābūt laimīgiem, ja man pašam klājas slikti? Vislabprātāk viņš visus padarītu līdzīgus sev. Nelaimei netīk vientulība.
Ja šo apstākli ņemsiet vērā, jums būs viegli izvairīties no šādas nostājas un jūs šāda veida uzbrukumiem varēsiet stāties pretī ar savu nesatricināmo mieru.

Iejūtības nozīme savstarpējas attiecībās

Nesen pie manis ieradās kāda jauna sieviete un atzinās, ka reiz esot ienīduši savu kolēģi tāpēc, ka tā esot bijusi ne vien skaistāka, laimīgāka un bagātāka par viņu, bet arī vēl šefa sieva. Taču kādu dienu birojā ieradusies ienīstās sāncenses meitiņa. Šis pirmajā laulībā dzimušais bērns bijis kropls. Meitenīte apķērusies mātei ap kaklu un sacījusi: "Ak, māmiņ, es mīlu savu jauno tēti! Paskaties, ko viņš man iedeva!" Un mazā, laimē starodama, rādīja mātei jaunu, burvīgu rotaļlietu.
Mana apmeklētāja turpināja: "Pēkšņi man iesila sirds pret šo mazo meitenīti ar mirdzošajām acīm! Es iedomājos sevi tās otras sievietes vietā un sapratu, cik viņa ir laimīga. Tad mani pārņēma aizkustinājums, es piegāju pie kolēģes un sirsnīgi novēlēju viņai visu to labāko."
To, ko šī jaunā dāma izstāstīja, psihologi sauc par empātiju vai spēju būt iejūtīgam — tā gluži vienkārši ir spēja iedomāties sevi otra cilvēka vietā. Jaunā sieviete mēģināja paskatīties uz radušos situāciju kā tās tieša līdzdalībniece. Tādējādi viņai patiešām izdevās iejusties ne tikai otras sievietes, bet arī viņas bērna domu un jūtu pasaulē. Viņa bija uzklausījusi mīlestības balsi un nonākusi pie apskaidrības.
Tiklīdz jūs jūtat vēlēšanos par otru cilvēku domāt kaut ko sliktu vai aizvainot viņu ar vārdiem vai darbiem, tūlīt pat pārbaudiet sevi no desmit baušļu viedokļa — un jūsu sirdi pārņems vārdu "mīliet viens otru" dziļā patiesība.

Piekāpība neatmaksājas

Tomēr jūs arī nedrīkstat nevienam ļaut sevi kaut kādā veidā izmantot un mēģināt panākt savu gribu ar dusmu uzplūdu, histēriskas raudāšanas vai šķietamu sirdslēkmju palīdzību. Šāda tipa cilvēki ir tirāni, kas cenšas jūs padarīt par sava garastāvokļa vergiem. Laipni, taču nelokāmi izvairieties pakļauties. Padevība neatmaksājas. Atsakieties atbalstīt šādu cilvēku egoismu, uzkundzēšanās tieksmi un nesavaldību. Vienmēr rīkojieties pareizi. Jūs esat nākuši šajā pasaulē, lai realizētu savas labākās dotības un paliktu uzticīgi dzīves mūžīgajām patiesībām un garīgajām vērtībām. Nedodiet nevienam cilvēkam tiesības novirzīt sevi no jūsu dzīves mērķa, kura būtība ir jūsu apslēpto talantu attīstīšana, kalpošana cilvēcei, diendienā visiem apliecinot Dieva gudrību, patiesību un skaistumu. Palieciet uzticīgi savam ideālam. Ne mirkli nešaubīdamies, allaž atcerieties patiesību, ka viss, kas kalpo jūsu mieram, laimei un vēlmei pašrealizēties, neizbēgami būs svētīgs visiem, kas dzīvo šajā pasaulē. Daļa harmonijas ir veselā harmonija, jo veselais eksistē kā daļa un daļa kā veselais. "Viss, ko mēs saviem līdzcilvēkiem esam parādā, ir mīlestība," saka Svētais Pāvils, un mīlestība ir veselības, laimes un iekšējā miera likuma piepildījums.

Kopsavilkums
1. Zemapziņa ir līdzīga ierīcei, kas jūsu ierastās domas precīzi reģistrē un saglabā savā atmiņā. Domājiet par savu tuvāko tikai labo — un līdz ar to jūs arī pats par sevi domāsiet labi.
2.   Ikviena naida vai skaudības pilna doma ir inde garam un dvēselei. Nedomājiet par savu tuvāko neko sliktu, jo tad jūs domāsiet sliktu pats par sevi. Jūs pats esat savas pasaules domātājs, un jūsu domas dinamiski attīsta jūsu radošo spēku.
3.   Jūsu gars ir radošs medijs, tāpēc viss, ko domājat un jūtat attiecībā uz citiem, notiks arī jūsu dzīvē. Tāda ir Zelta likuma psiholoģiskā nozīme. Jums par citiem cilvēkiem ir jādomā tā, kā jūs gribētu, lai viņi domā par jums.
4.    Cita cilvēka pievilšana, apkrāpšana vai apzagšana vainīgajam atnes vienīgi nelaimi un zaudējumus, jo zemapziņa taču precīzi reģistrē visas domas, jūtas un rīcības motīvus. Ja motīvi ir negatīvi, tie izraisa attiecīgas negatīvas sekas. Allaž atcerieties: to, ko nodarāt savam tuvākajam, jūs nodarāt pats sev.
5. Jebkura laipnība, jebkurš pakalpojums, jebkurš labas gribas apliecinājums jums simtkārt atmaksāsies.
6. Jūs esat pats savas pasaules radītājs. Vienīgi jūs izlemjat un atbildat par to, ko domājat par citiem cilvēkiem. Vienmēr atcerieties: atbildību par savu domāšanas veidu nevar novelt uz kādu citu. Jūsu domas un jūtas izpaudīsies jūsu dzīvē. Tātad — ko jūs domājat par savu tuvāko?
7. Izturieties pret savu jūtu dzīvi kā nobriedis cilvēks. Atzīstiet citu cilvēku tiesības uz citādu viedokli. To pašu varat pieprasīt attiecībā uz sevi. Savu viedokli taču iespējams aizstāvēt, arī nekļūstot rupjam un nepieklājīgam.
8.   Dzīvnieki instinktīvi jūt pat visniecīgāko pret viņiem vērsto nepatiku un uz to reaģē vai nu spītīgi, vai agresīvi. Tam, kurš pret dzīvniekiem izturas ar mīlestību, tie nekad neuzbruks. Tāds pats sestais prāts piemīt arī daudziem cilvēkiem.
9.   Jūsu priekšstati par kādu cilvēku un sarunāšanās ar viņu iztēlē izraisa atbilstošu reakciju no šī cilvēka puses.
10.   Novēliet citiem cilvēkiem to, ko vēlaties pats. Tā ir harmonisku savstarpējo attiecību atslēga.
11. Mainiet savu nostāju pret šefu. Domājiet un izjūtiet to, ka viņš dzīvo pēc Zelta likuma un izpilda mīlestības likumu. Un drīz vien jūs baudīsiet vēlamos rezultātus.
12. Citu cilvēku vārdi un darbi var skart jūs vienīgi tad, ja pats tiem piešķirat spēku. Jūsu domāšanai piemīt radošs spēks — tad nu svētījiet savu tuvāko. Tam, kurš jūs nozākā, vienmēr varat atbildēt: "Lai miers ar tevi!"
13.   Mīlas gars atrisina visas savstarpējo attiecību problēmas. Mīlestība taču ir vēlme saprasties, labā griba un mūsu tuvākajā mītošā Dieva cienīšana.
14. Kuprainis vai kroplis jūsos nekad neizraisītu naidu, vienīgi līdzjūtību. Izrādiet tādu pašu līdzjūtību arī tiem cilvēkiem, kuru gars ir sakropļots un dvēsele panīkusi. Visu saprast nozīmē visu piedot.
15.   Priecājieties par citu cilvēku panākumiem, veiksmi un paaugstinājumu darbā. Šāda nostāja jums pašam pavērs ceļu uz laimi.
16. Nekad nevienam neļaujiet ietekmēt jūsu lēmumus ar scēnu vai "krokodilasaru" palīdzību. Piekāpība neatmaksājas. Neļaujiet citiem sevi izmantot par kājslauķi un novirzīt no pareizā ceļa. Stingri turieties pie saviem ideāliem, jo vienīgi pozitīvs pasaules skatījums garantē mieru, laimi un prieku. Tas, kas jums pašiem nes laimi, darīs laimīgu ari jebkuru citu cilvēku.
17. Viss, ko jūs savam tuvākajam esat parādā, ir mīlestība. Un mīlestība nozīmē novēlēt ikvienam to, pēc kā pats ilgojaties, — veselību, laimi un visas dzīves svētības.

15. nodaļa ZEMAPZIŅA UN JŪSU LAIME

Saulite — Mon, 16 Sep 2013 08:56:16 GMT

Viljams Džeimss, amerikāņu psiholoģijas pamatlicējs, reiz ir sacījis, ka 19. gadsimta vislielākie atklājumi nebūt nav izdarīti dabaszinātņu jomā. Vislielākais apvērsums esot atziņā, ka, nesatricināmas ticības vadīta, zemapziņa var attīstīt milzīgu spēku. $CUT$
Tajā dienā, kad jūs nešaubīdamies atzīsiet, ka ar zemapziņas palīdzību varat uzveikt ikvienu savu vājību un atrisināt visas problēmas un ka tā dziedina jūsu ķermeni un spēj jums sniegt daudz vairāk nekā jūsu vispārdrošāko cerību piepildījumu, jūsu dzīvē ienāks patiesa un stabila laime.
Varbūt tad, kad nolikāt skolas eksāmenus, ieguvāt 1. vietu kādās sacensībās, apprecējāties vai kad piedzima jūsu pirmais bērns, jūs domājāt, ka esat piedzīvojuši vislielākās laimes brīžus. Kāds cits par savas dzīves virsotni varbūt uzskata saderināšanās dienu — varētu minēt daudz dažādu lietu, kas cilvēku dara laimīgu. Taču, lai cik neaizmirstami būtu šādi notikumi, tie nesniedz patiesu, ilgstošu laimi, jo ir pārejoši.
Vienīgā patiesā atbilde ir šāda: "Laimīgs ir tas, kurš paļaujas uz To Kungu."
Tātad, līdzko jūs visās lietās neierobežoti uzticēsieties Dieva vadībai, kas pastāvīgi izpaužas caur jūsu zemapziņu, jūs visas savas dzīves problēmas uztversiet līdzsvarotā mierā un priecīgā noskaņojumā. Mīlestības, miera un labas gribas pārņemti, jūs radīsiet stabilu pamatu laimei, kas jūs pavadīs katru dienu.

Laime ir jaizvēlas

Laime ir garīgās nostājas jautājums. Kā sacīts Bībelē: "Izvēlieties šodien to, kam gribat kalpot," — savu laimi jūs varat brīvi izvēlēties. Tas izklausās pārsteidzoši vienkārši — un tā arī ir. Varbūt daudzi cilvēki laimes meklējumos cieš neveiksmi tieši tāpēc, ka nespēj noticēt, ka durvis uz laimi var atvērt tik vienkārši. Taču visas dzīvē patiešām svarīgās lietas ir vienkāršas, dinamiskas un radošas, un tās visas rada labsajūtu un laimi.
Svētais Pāvils to, kā var iedziļināties dinamiska spēka un svētlaimes pārpilnā dzīvē, izskaidro šādiem vārdiem: "Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet!" (Pāvila vēstule filipiešiem 4., 8.)

Ka izvēlēties laimi

Mācieties jau šodien pat izšķirties par labu laimei. Metode ir diezgan vienkārša. No rīta pēc pamošanās sakiet sev: "Dievišķā griba vadīs manu dzīvi šodien un vienmēr. Šodien viss vērsīsies man par labu. Ir sākusies jauna un brīnumskaista diena, laimīgāka nekā jebkad agrāk. Dievišķā gudrība virzīs mani pa pareizo ceļu, un dievišķā svētība apņems visu, ko es šodien uzsākšu. Mani aptvers un sargās dievišķā mīlestība, un mana dzīve ies augšup. Tiklīdz manas domas novirzīsies no labā un konstruktīvā, es tūlīt saukšu sevi pie kārtības un atkal koncentrēšos vienīgi uz skaisto un labo. Es esmu garīgs un dvēselisks magnēts, kas pievelk laimi un svētību. Viss, ko šodien sākšu, vainagosies neparastiem panākumiem. Es visu dienu būšu bezgala laimīgs."
Šādi sāciet katru dienu, un jūs pavadīs laime un priecīgs prāts.

Viņš padarīja laimi par savu ieradumu

Pirms dažiem gadiem es apmēram divas nedēļas pavadīju lauku mājās Kenmērā, Īrijas rietumu piekrastē. Šo māju saimnieks katru Dieva doto dienu pie sevis dziedāja un svilpoja, un bija brīnišķīgā garastāvoklī. Kad es jautāju, kāpēc viņam ir tik priecīgs prāts, viņš atbildēja: "Esmu pieradis būt laimīgs. Katru rītu pēc pamošanās un katru vakaru pirms aizmigšanas es svētīju savu ģimeni, laukus, tīrumus un lopus un pateicos Dievam par bagāto ražu."
Četrpadsmit gadu laikā tas viņam bija kļuvis par ikdienas ieradumu. Tātad šis vienkāršais īru zemnieks bija atklājis zemapziņas darbības noslēpumu, ka laime nav nekas cits kā ieradums un pozitīvas domāšanas rezultāts.

Jums ir patiesi jāvēlas kļūt laimīgam

Tam, kurš meklē laimi, ir jāizpilda šāds svarīgs priekšnoteikums — viņam ir jāilgojas pēc tās no visas sirds. Daži cilvēki ir tik ilgi paļāvušies depresijai un skumjām un tās pat "kultivējuši", ka, pēkšņi saņemot labu un priecīgu vēsti, ir nevis laimīgi, bet gan reaģē līdzīgi tai sievietei, kas man reiz sacīja: "Justies tik laimīgai ir grēcīgi!" Tāda nelaimīga tipa cilvēki ir tik ļoti pieraduši pie sava negatīvā domāšanas veida, ka vairs nezina, ko ar laimi iesākt. Lai cik neticami tas izklausās, viņi tieši ilgojas pēc savas par mīļu ieradumu kļuvušās depresijas.
Anglijā es reiz pazinu sievieti, kas jau daudzus gadus slimoja ar reimatismu. Viņai bija ieradums glaudīt savus ceļgalus un sacīt: "Šodien mani atkal moka reimatisms! Es nevaru ne soli paspert ārpus mājas. Ak vai, kas gan man šī reimatisma dēļ nav jāizcieš!"
Vecās dāmas nemitīgās žēlabas izraisīja viņas dēla, meitas un kaimiņu līdzjūtību, un visi par viņu rūpējās. Tāpēc šai dāmai reimatisms patiesībā bija ārkārtīgi vēlams. Viņa savas tā sauktās "ciešanas" acīm redzami izbaudīja. Patiesībā šī sieviete nemaz negribēja būt laimīga.
Es viņai ieteicu efektīvu ārstniecības metodi. Uzrakstīju dažus Bībeles pantus un sacīju, ka, koncentrējoties uz šim patiesībām, noteikti mainītos viņas garīgā nostāja, pamostos ticība dzīvei un viņa izveseļotos. Taču vecā dāma par to neizrādīja nekādu interesi. Daudziem cilvēkiem piemīt šāda dīvaina un slimīga tieksme uz sevis mocīšanu un žēlošanu. Ciešanas un skumjas ir viņu mīļākie pavadoņi.

Kāpēc izvēlēties nelaimi?

Daudzi cilvēki paši stāv ceļā savai laimei, jo nododas šādām domām: "Šodien man ir melnā diena, viss ies greizi!" — "Šodien man atkal nekas neizdodas!" — "Visi ir pret mani!" — "Biznesā atkal vieni vienīgi zaudējumi!" — "Es vienmēr visu nokavēju!" — "Esmu neveiksminieks!" — "Viņš var panākt visu, bet es neko!" Tas, kurš iesāk dienu ar šādām domām, nevar būt laimīgs. Marks Aurēlijs, lielais romiešu filozofs un gudrais, ir sacījis: "Tieši domas ir tās, kas cilvēka dzīvi veido laimīgu vai nelaimīgu." Izcilais amerikāņu filozofs Emersons izteicies šādi: "Cilvēks ir tas, par ko viņš visas dienas garumā domā." Tātad, kā mēs no iepriekš sacītā jau zinām, domāšanas ieradumi tūlīt pat nobriedina atbilstošus rezultātus un tādējādi ietekmē notikumus.
Tāpēc par katru cenu izvairieties no negatīvām noskaņām. Vienmēr atcerieties, ka ar jums nevar notikt nekas tāds, kas iepriekš jau nav sācies jūsu paša garā.

Ja man piederētu miljons, es justos laimīgs

Ārstniecības iestādēs esmu sastapis daudzus cilvēkus, kuri, kaut ari būdami miljonāri, apgalvoja, ka esot galīgi izputināti. Tur viņi ievietoti psihisku, paranoisku un maniakāli depresīvu slimību dēļ. Bagātība vien cilvēku nedara laimīgu. Taču tas nekādā ziņā nav jāsaprot tā, ka bagātība nav savienojama ar laimi. Mūsdienās daudzi cer atrast laimi, nopērkot mūzikas instrumentus, televizoru, māju, lauku īpašumu, jahtu vai peldbaseinu. Taču laimi nopirkt nevar.
Laime var rasties vienīgi no pareizas gara nostājas. Ļoti daudzi cilvēki laimi iedomājas kā kaut ko ārišķīgu: "Ja es kļūtu par pilsētas mēru, tad nu gan būtu laimīgs!"
Bet vai, vēlāk patiešām kļuvuši par pilsētas mēru, veikala vadītāju, ģenerāldirektoru, viņi jūtas laimīgāki? Laime ir garīgs un dvēselisks stāvoklis. Cilvēka spēks, prieks un laime slēpjas spējā atklāt zemapziņā mītošo dievišķās kārtības un pareizas rīcības dinamisko likumu un to realizēt visās dzīves jomās.

Laime — iekšēja miera rezultāts

Kad es pirms vairākiem gadiem Sanfrancisko lasīju lekcijas, mani uzmeklēja kāds vīrietis, kam ārkārtīgi neveicās biznesā. Viņš bija kādas firmas pilnvarotais un iekšēji, rūgtuma pilns, dumpojās pret ģenerāldirektoru un tā vietnieku. Vīrietis apgalvoja, ka abi liekot viņam ceļā visus iespējamos šķēršļus. Šīs iekšējās antipātijas ietekmēja pilnvarotā darba spējas un biznesa darījumus, un viņš nesaņēma nedz prēmijas, nedz peļņas procentus.
Šo savu darba problēmu pilnvarotais atrisināja ar mums pazīstamo metodi. Katru rītu tūlīt pēc pamošanās viņš ar nesatricināmu pārliecību deklarēja: "Visi mani līdzstrādnieki un priekšnieki cits pret citu ir patiesi, izpalīdzīgi un lojāli. Viņi ir svarīgākie garīgie un dvēseliskie ķēdes locekļi, kas sekmē uzņēmuma attīstību, labklājību un panākumus. Visās savās domās, vārdos un darbos es saviem priekšniekiem un līdzstrādniekiem apliecinu mīlestību, gatavību saprasties un labo gribu. Ģenerāldirektoru un viņa vietnieku visos darījumos vada dievišķā gudrība. Manas zemapziņas visaptverošā sapratne iedvesmo visus manus lēmumus. Mūsu biznesa darījumiem un savstarpējām attiecībām ir raksturīga cenšanās rīkoties taisnīgi un pareizi. Ieejot savā birojā, es sev pa priekšu sūtu domas par mieru, mīlestību un labo gribu. Visi birojā strādājošie — tāpat kā es — ir nosvērti un gatavi saprasties. Paļāvīgi un nešaubīgi ticēdams labajam, es tagad sāku šo jauno dienu."
Firmas pilnvarotais šo labi pārdomāto meditāciju dziļi izjusti katru rītu atkārtoja trīs reizes. Līdzko viņam dienas laikā uzmācās baiļpilnas un īgnas domas, viņš sev sacīja: "Visu dienu manā sirdī un garā valda miers un harmonija."
Kad pilnvarotais kādu laiku bija lietojis šo metodi, agrākās negatīvās domas pārstāja viņu mocīt un sekas vairs nespēja kaitīgi ietekmēt viņa dvēseles mieru. Jaunapgūtajai nostājai bija labi panākumi.
Šis vīrietis man atrakstīja, ka pēc kāda laika abi firmas direktori ataicinājuši viņu pie sevis un izteikuši atzinību par viņa darbu un jaunajiem konstruktīvajiem priekšlikumiem. Tie esot atzinuši viņu par spējīgu darbinieku, bet viņš pats atklājis, ka laimi cilvēks var atrast vienīgi sevī.

Patiesībā nav nekādu šķēršļu

Pirms dažiem gadiem es avīzē lasīju rakstu par kādu zirgu, kas, ieraudzījis koka celmu, pēkšņi satrūcies un rāvies uz ceļa malu. Tas atkārtojies katru reizi, kad zirgam vajadzējis iet tam garām. Tad zemnieks celmu izracis, sadedzinājis un zemi nolīdzinājis. Taču arī vēl pēc divdesmit pieciem gadiem zirgs, iedams garām šai vietai, katru reizi satrūcies. Tātad šo reakciju izraisīja vienīgi dzīvnieka atmiņas.
Arī jūsu ceļā uz laimi nav nekādu citu šķēršļu kā vienīgi tie, ko jūs pats radāt savā domu un iztēles pasaulē. Vai jūs nomoka bailes vai raizes? Bailes ir tikai doma. Šajā pašā brīdī jūs varat iznīdēt visus šķēršļus ar visām saknēm, ja vien to vietā liksiet ticību saviem panākumiem, spējām un uzvarai pār visām problēmām.
Reiz es pazinu kādu gudru uzņēmēju. Viņš man sacīja: "Esmu izdarījis kļūdas, no kurām esmu daudz mācījies. Tagad es dibinu jaunu firmu, kas gūs lielus panākumus." Šim uzņēmējam bija drosme saskatīt šķērsli pašam savā garā. Neizšķiezdams laiku veltīgām žēlabām, viņš "izraka celmu" — nešaubīgi ticēdams saviem iekšējiem spēkiem, šis cilvēks savu par kaitīgu atzīto depresiju "sadedzināja". Iegūstiet pašpaļāvību — un jūs gaida laime un panākumi.

Vislaimīgākie cilvēki

Vislaimīgākais ir tas, kurš vienmēr un visur dara, ko vien spēj. Laime un tikums ir nesaraujami saistīti. Vislabākie cilvēki ir vislaimīgākie, turklāt vislaimīgākie bieži vien arī vislabāk pārzina panākumiem bagātas dzīves mākslu. Vislabākais un visaugstākais jūsos ir Dievs. Tāpēc vairāk paudiet Dieva mīlestību, gaismu, patiesību un skaistumu, un jūs kļūsiet par vienu no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē.
Epiktets, grieķu filozofs, stoiķis, ir sacījis: "Uz laimi un iekšējo mieru ved tikai viens ceļš. Tas ir šāds: nekad — ne agri no rīta, kad pamosties, ne dienas laikā, nedz arī vēlu vakarā, kad miegs slēdz tavus plakstus, — nedomā par īpašumu un visām pārējām dzīves ārišķībām, toties to visu un arī visu savu dzīvi uztici Dievam."

Kopsavilkums
1.   Viljams Džeimss teicis, ka 19. gadsimta lielākais atklājums esot ticības iedvesmotas zemapziņas varenā spēka atzīšana.
2. Jūsos mājo neizmērojams spēks. Līdzko būsiet iemācījušies tam uzticēties, jūsu dzīvē ienāks laime un drīz vien piepildīsies visu jūsu sapņi.
3.    Ar savas zemapziņas brīnumdarītājspēku palīdzību jūs varat atrisināt ikvienu problēmu, pārvarēt jebkuru vājību un piepildīt visas savas sirds vēlmes. Tieši tāda nozīme ir šiem Bībeles vārdiem: "Tas, kurš paļaujas uz To Kungu, ir laimīgs." Tie pierāda zemapziņas garīgos likumus.
4.   Jums ir jāizšķiras par laimi. Laime ir ieradums. Ieteicams atkal un atkal atcerēties šādus vārdus: "Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājietV (Pāvila vēstule filipiešiem 4., 8.)
5.   Pamostoties sakiet: "Šodien es izšķiros par laimi! Šodien es izšķiros par panākumiem! Šodien es izšķiros par pareizu rīcību! šodien es izšķiros par mīlestību un labu gribu pret visiem cilvēkiem! Šodien es izšķiros par mieru!" Izpildiet šos lēmumus ar mīlestību un interesi — un jūs būsiet izvēlējušies laimi!
6.   Vairākas reizes dienā pateicieties par jums dotajām dzīves svētībām. It īpaši lūdziet par savu ģimenes locekļu, darbabiedru un visas cilvēces mieru, laimi un labklājību.
7.   Pēc laimes jums ir patiesi jāilgojas. Ja pēc tās kvēli neilgosieties, tad nekas nenotiks. Ilgas ir fantāzijas un ticības spārnota vēlēšanās. Iztēlojieties savas vēlmes realizēšanos, ticiet tās piepildījumam, un tā kļūs par patiesību. Laime, kas jūsos rodas, ir uzklausīta lūgšana.
8. Tas, kurš ilgstoši nododas domām par bailēm un dusmām, naidu un neveiksmi, katrā ziņā jutīsies dziļi nomākts un nelaimīgs. Vienmēr atcerieties: jūsu dzīvi veido jūsu domas.
9.    Laimi nevar nopirkt pat par visas pasaules naudu. Vieni miljonāri ir ļoti laimīgi, citi — dziļi nelaimīgi. Daudzi cilvēki, kuriem ir niecīgs kapitāls, ir ļoti laimīgi, bet citi — ļoti nelaimīgi. Daži precētie ir laimīgi, citi — ļoti nelaimīgi. Daži neprecējušies ir laimīgi, bet citi savukārt ļoti nelaimīgi. Laime ir jūsu domu un jūtu vadošais "režīms".
10. Laime ir iekšējā miera rezultāts. Koncentrējiet savas domas uz mieru, harmoniju, drošību un dievišķo vadību, un jūsu gars kļūs par jūsu laimes avotu.
11. Ceļā uz laimi šķēršļu nav. Ārējiem apstākļiem nav nekādas nozīmes, un tie nekad nav cēlonis. Ļaujieties sevī mītošā radošā principa vadībai. Jebkura doma ir cēlonis, un ikviens jauns cēlonis izraisa sekas. Izvēlieties laimi!
12. Vislaimīgākais cilvēks ir tas, kurš dara un dod, ko vien spēj. Cilvēkā visaugstākais un vislabākais ir Dievs, un Dieva valstība ir ikvienā no mums.

Kopsavilkums

Saulite — Mon, 18 Mar 2013 17:59:23 GMT

Apvienoju visus likumus, ceru kad jums noderēs - īsi un kodolīgi $CUT$

1. Likums - Visu iespēju likuma īstenošana

Es īstenošu visu iespēju likumu, apņemoties, ka:
1) Es mēģināšu piekļūt visu iespēju valstībai, katru dienu atvēlot brīdi klusumam, brīdi, lai vienkārši būtu. Katru rītu un vakaru aptuveni pusstundu es vienatnē nodošos klusai meditācijai.
2) Katru dienu es atvēlēšu laiku brīdim dabā, lai klusi vērotu gudrību, kas ir katrā dzīvā būtnē. Es sēdēšu un klusumā vērošu saulrietu vai klausīšos okeāna dziesmā vai strauta čalās, vai vienkārši ieelpošu zieda smaržu. Slīgstot sava klusuma ekstāzē un sazinoties ar dabu, es baudīšu dzīves mūžīgo pulsu, visu iespēju valstību un neierobežotās radošās iespējas.
3) Es neko un nevienu netiesāšu. Es sākšu savu dienu ar apņemšanos, ka, lai kas arī šodien negadītos, es netiesāšu un nevērtēšu, un visas dienas garumā es atgādināšu sev šo apņemšanos.

2. Likums - Došanas likuma īstenošana

Es īstenošu došanas likumu, apņemoties, ka:
1) Lai es ietu kur iedams, lai satiktu ko satikdams, man vienmēr līdzi būs kāda dāvana. Dāvana var būt gan labs vārds, gan zieds, gan mana lūgšana. Šodien es katram, ko satikšu, kaut ko uzdāvināšu, un tā darot, es ļaušu savā un citu dzīvēs riņķot priekam, bagātībai un turībai.
2) Šodien es ar pateicību pieņemšu visas veltes, ko dzīve man var sniegt. Es ar pateicību pieņemšu dabas dāvātās veltes- saules gaismu, putnu dziesmas, pirmo pavasara lietu vai pirmo sniegu. Es būšu gatavs pieņemt arī citu dāvanas, vienalga vai tā būtu kāda materiāla vērtība, nauda, labs vārds vai lūgšana.
3) Es apņemšos ļaut bagātībai riņķot manā dzīvē, dodot un saņemot visvērtīgākās no dzīves dāvanām- rūpes, pieķeršanos, apbrīnu un mīlestību. Ikreiz, kad kādu satikšu, es klusi pie sevis vēlēšu šim cilvēkam laimi, prieku un smieklus.

3. Likums - Karmas jeb cēloņsakarību likuma īstenošana

Es īstenošu karmas likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es pievērsīšu uzmanību visām izvēlēm, ko ik brīdi izdaru. Es ne tikai pievērsīšu tām uzmanību, es tās apzināšos. Es paturēšu prātā, ka labākais veids, kā sagatavoties tam, ko var atnest nākotne, ir pilnībā apzināties pašlaik notiekošo.
2) Izdarot kādu izvēli, es uzdošu sev divus jautājumus: "Kādas būs manas izvēles sekas? Un vai šī izvēle piepildīs un darīs laimīgu mani pašu un tos, kurus tā var skart?"
3) Es prasīšu padomu savai sirdij un pievērsīšu uzmanību savām sajūtām. Ja izvēle man sagādās patīkamas sajūtas, es ļaušos to ietekmei. Ja izvēle, turpretī, man sagādās nepatīkamas izjūtas, es apstāšos un ar gara acīm paskatīšos uz iespējamām savas rīcības sekām. Sirdsbalss un sajūtas ļaus man spontāni izdarīt izvēli, kas būs laba gan man, gan tiem cilvēkiem, kas ir ap mani.

4. Likums - Minimālas piepūles likuma īstenošana

Es īstenošu minimālas piepūles likumu, apņemoties, ka:
1) Es iemācīšos pieņemt. Šodien es pieņemšu cilvēkus, situācijas, apstākļus un notikumus tādus, kādi tie ir. Es apzināšos, ka šis brīdis ir tieši tāds, kādam tam jābūt, jo viss Visums ir tāds, kādam tam jābūt. Es nepretošos Visumam, pretojoties šim brīdim. Es pilnībā pieņemšu itin visu. Es pieņemšu lietas tādas, kādas tās konkrētajā brīdī ir, nevis tādas, kādas es tās gribētu.
2) Pieņēmis brīdi tādu, kāds tas ir, es uzņemšos atbildību par situāciju, kurā esmu nokļuvis, un par visām lietām, kuras es uztveru kā problēmas. Es apzināšos, ka uzņemties atbildību nozīmē nevainot neko un nevienu, tai skaitā sevi pašu, par situāciju, kurā esmu. Tāpat es arī apzināšos, ka aiz katras problēmas slēpjas iespēja, un, ja es spēšu to saskatīt, tad es varēšu izmantot šo situāciju, lai gūtu no tās kādu labumu.
3) Šodien es apzināti nekam nepretošos. Es atturēšos no sava viedokļa aizstāvēšanas. Es nejutīšu vajadzību pārliecināt un pierunāt citus pieņemt manus uzskatus. Es būšu atvērts visiem viedokļiem un stūrgalvīgi neturēšos pie viena noteikta uzskata.

5. Likums - Nodoma un vēlmes likuma īstenošana

Es īstenošu nodoma un vēlmes likumu, apņemoties, ka:
1) Es izveidošu savu vēlmju sarakstu. Es vienmēr ņemšu šo sarakstu sev līdzi. Pirms nodoties klusumam un meditācijai, es ieskatīšos savu vēlmju sarakstā. Es ieskatīšos tajā katru vakaru pirms gulētiešanas. No rīta pamodies, es pārlasīšu šo sarakstu.
2) Es ļaušu vaļu šajā sarakstā iekļautajām vēlmēm un uzticēšu tās radīšanas klēpim, paļaujoties uz to, ka pat tad, kad man it kā neveicas, viss notiek tā, kā tam jānotiek, un ka Visuma plānā man paredzētas shēmas, kas ir daudz labākas par tām, kuras pats sev esmu izplānojis.
3) Es atgādināšu sev, ka man jārīkojas, domājot par šo brīdi. Es neļaušu šķēršļiem patērēt un izšķīdināt savu tagadnei pievērsto uzmanību. Es pieņemšu tagadni tādu, kāda tā ir, bet nākotnei veltīšu savus labākos nodomus un dziļākās vēlmes.

6.Likums - Nepieķeršanās likuma īstenošana

Es īstenošu nepieķeršanās likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es nekam nepieķeršos. Ļaušu sev un citiem būt tādiem, kādi viņi ir. Es neuztiepšu savu viedokli par to, kā vajadzētu būt. Es necentīšos par katru cenu rast problēmu risinājumus, tādā veidā tikai radot jaunas problēmas. Es piedalīšos notiekošajā, atsakoties no pieķeršanās.
2) Šodien es ļaušos neziņai un apzināšos, ka tā ir svarīga manas pieredzes daļa. Mana vēlme pieņemt neziņu ļaus problēmu risinājumiem pašiem iznirt no jucekļa, nekārtības un haosa. Jo neskaidrāks man kaut kas šķitīs, jo drošāk es jutīšos, jo neziņa ir ceļš uz brīvību. Es atradīšu drošību viedajā neziņā.
3) Es došos iekšā visu iespēju valstībā un priecāšos par iespējamajiem piedzīvojumiem, kas var notikt, ja būšu atvērts bezgalīgi daudzajām iespējām. Visu iespēju valstībā mani gaida prieks, piedzīvojumi, brīnumi un dzīves mistērija.

7. Likums - Dharmas jeb dzīves uzdevuma likuma īstenošana

Es īstenošu dharmas jeb dzīves uzdevuma likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es lološu dievu vai dievieti, kuras iedīgļi slēpjas dziļi manā dvēselē. Es pievērsīšu uzmanību šim garam manī, kas dod dzīvību gan manam prātam, gan ķermenim. Es modināšu sevi dziļajam mieram, kas ir manā sirdī. Laika ierobežotajā pieredzē mani pavadīs mūžīgās esības apziņa.
2) Es izveidošu savu unikālo talantu sarakstu. Un otru sarakstu ar to, ko man patīk darīt, izmantojot savu talantu. Liekot lietā talantu un kalpojot cilvēcei, es zaudēju laika izjūtu un kā manā, tā manu līdzcilvēku dzīvē ienāk pārticība.
3) Katru dienu es sev uzdošu jautājumus "Kā es varu palīdzēt?" un "Kā es varu kalpot?" Atbildes palīdzēs man ar mīlestību kalpot saviem līdzcilvēkiem.

Es gribu zināt Dieva domas... viss pārējais ir sīkumi.
/Alberts Einšteins/

ES VĒLU JUMS VISIEM LAIMI, VESELĪBU, GUDRĪBU, MĪLESTĪBU!!!

Nobeigums

Saulite — Sat, 16 Mar 2013 23:38:26 GMT

Nobeigums $CUT$

Es gribu zināt Dieva domas... viss pārējais ir sīkumi.

(Alberts Einšteins)

Visuma prāts ar milzīgu precizitāti un nelokāmu gudrību vada visu, kas notiek uz miljardiem galaktiku. Tā ir augstākā un absolūtā gudrība, un tā ir ikvienā dzīvības pavedienā: no vismazākā līdz vislielākajam, no atoma līdz kosmosam. Viss, kas pastāv, ir šīs gudrības izpausme. Šī gudrība darbojas, balstoties uz septiņiem garīgajiem veiksmes likumiem.
Katra cilvēka šūna darbojas saskaņā ar šiem likumiem. Katra šūna neatkarīgi no tā, kurā ķermeņa daļā tā atrodas, ir dzimusi visu iespēju valstībā. DNS ir ļoti labs visu iespēju piemērs: tā ir visu iespēju materiālā izpausme. Katrā šūnā DNS darbojas savādāk, lai izpildītu konkrētās šūnas īpašās vajadzības.

Katra šūna pilda arī došanas likumu. Šūna var dzīvot un būt vesela tikai tad, ja tā ir līdzsvarā. Līdzsvars izpaužas kā piepildījums un harmonija, un to var panākt ar nemitīgu došanu un ņemšanu. Katra šūna dodot atbalsta citu šūnu un kaut ko saņem no tās pretī. Šī plūsma starp šūnām nekad neapstājas. Bez šīs riņķošanas šūnas nevarētu pastāvēt.
Katra šūna darbojas arī saskaņā ar karmas likumu, jo tā ir spējīga pareizi reaģēt uz jebkuru situāciju.
Šūnas īsteno arī minimālas piepūles likumu. Tās klusi un produktīvi dara savu darāmo, pašas būdamas mierīgas un tomēr gatavas uz visu.
Runājot par nodoma un vēlmes likumu, katras šūnas nodoms paļaujas uz neierobežoto organizējošo dabas gudrības spēku. Pat visvienkāršākais nodoms, piemēram, cukura molekulas metabolizācija, aizsāk veselu virkni organisma darbību- pareizajā brīdī jāsaražo noteikts skaits hormonu, lai cukura molekulu pārvērstu par enerģiju.
Un katra šūna darbojas arī saskaņā ar nepieķeršanās likumu. Tās nekad nav pieķērušās savu darbību rezultātam. Tās neminstinās un nekavējas, jo katra darbība balstīta uz dzīves un tagadnes apziņu.
Katra šūna īsteno arī dharmas likumu. Katrai jāapzinās sava būtība, sava izcelsme, tai jākalpo citām šūnām un jāīsteno tikai viņām vien dotie talanti. Visas šūnas ir dzimušas visu iespēju valstībā. Un, tā kā tās ir saslēgtas ar šo kosmisko datoru, tām ir iespējams izmantot savu talantu bez pūlēm un aizmirstot par laiku. Tikai izmantojot savus talantus, tās var saglabāt pašas savu un visa organisma līdzsvaru. Ikviena ķermeņa šūna uzdod jautājumu "kā es varu palīdzēt?" Sirds šūnas vēlas palīdzēt imūnsistēmas šūnām, kuras savukārt grib palīdzēt kuņģa un plaušu šūnām, bet smadzeņu šūnas palīdz un ieklausās pilnīgi visās šūnās.
Mūsu organisma šūnu piemērs ļauj mums saskatīt visneparastāko un reizē visiedarbīgāko septiņu garīgo veiksmes likumu izpausmi. Tā ir dabas gudrības izpausme. Tās jau arī ir Dieva domas, un viss pārējais ir sīkumi.
Septiņi garīgie veiksmes likumi ļaus tev iepazīt pašam sevi. Ja tu rīkosies saskaņā ar grāmatā sniegtajiem ieteikumiem, tu sapratīsi, ka vari gūt visu, ko vēlies- bagātību, naudu un veiksmi, visu, ko vēlies. Tavā dzīvē vairosies prieks un labklājība, jo šie likumi ir arī garīgie dzīves likumi, kas dzīvošanu padara tā vērtu.
Likumus vēlams piemērot šādā secībā, kas ļaus jums tos arī labāk atcerēties: visu iespēju likumu var izprast ar klusuma, meditācijas, nevērtēšanas, saskarsmes ar dabu palīdzību, taču to īsteno ar došanas likumu. Tev jāiemācās dot to, ko tu pats meklē. Ja tu tiecies pēc bagātības, sniedz to citiem, ja pēc naudas- dod naudu, ja meklē mīlestību, atzinību un sirsnību- dod arī tu pats mīlestību.
Pildot došanas likumu, tu sāc pildīt arī karmas likumu. Tu radi labu karmu, un laba karma dzīvi padara vieglāku. Tu pamanīsi, ka vēlmu piepildīšana vairs neprasīs no tevis tik daudz pūļu, un tu automātiski izpratīsi minimālas piepūles likumu. Kad viss notiek viegli un neprasa piepūli, tu sāc izprast arī nodoma un vēlmes likumu. Minimāla piepūle vēlmju īstenošanā atvieglo nepieķeršanās likuma īstenošanu.
Visbeidzot, kad esi sācis izprast visus šos likumus, tu vari sākt domāt par savas dzīves uzdevumu, kas ved tevi arī pie dharmas likuma. Ar šī likuma palīdzību, izmantojot savus unikālos talantus un palīdzot piepildīt līdzcilvēku vajadzības, tu pats sāc radīt visu, ko vēlies. Tu kļūsti bezrūpīgs, priecīgs, un tava dzīve kļūst par patiesas mīlestības izpausmi.

Mēs esam ceļotāji, kas devušies kosmiskā ceļojumā- zvaigžņu putekļi, kas griežas un dejo bezgalības virpuļos un mutuļos. Dzīvība ir mūžīga, bet tās izpausmes- nīcīgas, īslaicīgas un pārejošas. Budisma pamatlicējs Gautama Buda reiz teicis:

"Mūsu esība ir tikpat īsa cik rudenīgie mākoņi.
Es raugos, kā dzimst un mirst būtnes, un man liekas, ka es skatos deju.
Dzīve ir kā zibens atspulgs debesīs, tā aizplūst kā straume no stāva kalna."

Uz brīdi mēs esam apstājušies, lai satiktu cits citu, lai iepazītos, lai mīlētu, lai dalītos cits ar citu. Šis mirklis ir dārgs, bet tas nav bezgalīgs. Tas ir mirklis mūžībā. Rūpējoties cits par citu, daloties sirdsmierā un mīlestībā, mēs cits citam dāvāsim prieku un nodrošināsim pārticību. Un tad mēs varēsim teikt, ka ir bijis vērts piedzīvot šo mirkli.

Dharmas jeb uzdevuma mērka likums

Saulite — Sat, 16 Mar 2013 17:58:08 GMT

Katram ir kāds dzīves uzdevums... kāda vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem. $CUT$
Ja mēs izmantojam savu talantu, lai kalpotu citiem, mēs iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir visu mērķu mērķis.

Kad tu strādā, tu esi stabule, caur kuras sirdi plūstot stundu čuksti pārvēršas par mūziku.
...Ko nozīmē strādāt ar mīlestību? Tas nozīmē aust audumu no savas sirds pavedieniem, it kā tavu mīļoto nāktos tērpt šai audumā.

(Halīls Džibrāns, "Pravietis")

Septītais garīgais likums ir dharmas likums. Vārds "dharma" tulkojumā no sanskrita nozīmē "dzīves mērķis". Dharmas likumā teikts, ka mums dota mūsu fiziskā izpausme, lai mēs varētu izpildīt savu uzdevumu. Visu iespēju valstība pēc savas būtības ir dievišķa. Dievišķais ieguvis cilvēka veidolu, lai veiktu kādu uzdevumu.

Saskaņā ar šo likumu tev arī piemīt unikāls talants, kas jāizmanto unikālā veidā. Noteikti ir kaut kas, ko tu vari izdarīt labāk nekā jebkurš cits pasaulē. Katram unikālajam talantam un tā izmantošanai ir arī īpašas vajadzības. Ja tās atbilst tava talanta radošajai izpausmei, rodas dzirkstele, no kuras var rasties turība un pārticība. Izmantojiet savu talantu, lai piepildītu savas vajadzības, tu radi turību un vairo pārticību.

Ja bērniem jau mazotnē iemācītu šādu uztveri, mēs redzētu, kādu iespaidu tā atstāj uz viņu dzīvi. Saviem bērniem es to iemācīju. Es nepārtraukti atkārtoju, ka viņu esībai ir kāds iemesls, kas viņiem pašiem jānoskaidro. Viņi to dzirdēja no četru gadu vecuma. Šajā pašā laikā es viņiem mācīju arī meditēt un teicu: "Es negribu, lai jūs jebkad uztrauktos par iztikas pelnīšanu. Ja pieauguši jūs nespēsiet paši nopelnīt sev iztiku, es jūs uzturēšu, tāpēc neraizējieties par to. Es negribu, lai skolā jūs par katru cenu censtos būt labākie. Es negribu, lai jūs par katru cenu censtos nopelnīt tikai labas atzīmes un iestāties labākajās universitātēs. Bet es gribu, lai jūs reizēm sev pajautātu: "Kā es varu kalpot cilvēcei, izmantojot savu talantu?" Jo jums noteikti ir kāds talants, kura nav nevienam citam, un tikai jūs spējat likt to lietā." Un gala rezultātā viņi mācījās labākajās skolās, pelnīja tikai labas atzīmes un kā studenti jau spēja sevi pilnībā materiāli nodrošināt, jo viņi centās izzināt, ko viņi var dot. Un tā jau arī ir dharmas likuma būtība.

Dharmas likumam ir trīs daļas.

Pirmā paredz to, ka ikviens no mums dzīvo šajā pasaulē, lai izprastu savu patieso būtību, lai pats nonāktu pie secinājuma, ka mūsu patiesā būtība ir garīga, ka mēs patiesībā esam garīgas būtnes un ka mūsu fiziskais ķermenis ir tikai izpausmes veids. Mēs neesam cilvēki, kas laiku pa laikam gūst garīgu pieredzi. Gluži pretēji- mēs esam garīgas būtnes, kas laiku pa laikam gūst cilvēcisku pieredzi.
Mums katram dots uzdevums atrast un izprast savu garīgo būtību. Tas ir pirmais solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu. Katram pašam no mums jāapzinās, ka mūsos ir dieva vai dievietes embrijs, kas grib piedzimt, lai mēs varētu paust savu dievišķumu.

Otrais solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu ir mūsu unikālo talantu izmantošana. Dharmas likumā teikts, ka ikvienam cilvēkam piemīt kāds unikāls talants. Tev ir talants, kuram ir tik unikāla izpausme, ka uz šīs planētas nav neviena, kuram būtu šis talants un kurš prastu to likt lietā. Tas nozīmē, ka ir kaut kas, ko tu vari darīt labāk nekā jebkurš cits uz šīs planētas. Un to darot, tu aizmirsti par laiku. Sava unikālā talanta vai, kā tas ir vairumā gadījumu, talantu īstenošanas procesa laikā tavu apziņu neierobežo laiks.

Trešais solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu ir kalpošana cilvēcei. Tas nozīmē kalpot saviem līdzcilvēkiem un uzdot sev jautājumu: "Kā es varu palīdzēt? Kā es varu palīdzēt visiem tiem cilvēkiem, kurus pazīstu?" Apvienojot spēju īstenot savu unikālo talantu ar kalpošanu cilvēcei, tu dzīvo pilnīgā saskaņā ar dharmas likumu. Ja tam visam pievienojas sava garīguma, visu iespēju valstības izpratne, tad nav iespējams negūt neierobežotu pārticību, jo tas ir vienīgais veids, kā pie tās tikt.

Šī pārticība nav īslaicīga un pārejoša. Pateicoties tavam unikālajam talantam, veidam, kādā tu to izmanto, kalpošanai un palīdzībai tuviem līdzcilvēkiem, ko tu veicini, uzdodot jautājumu: "Kā es varu palīdzēt?" un nevis "Kāds man no tā labums?", tā ir ilgstoša un noturīga.

Jautājums "kāds man no tā labums?" ir raksturīgs ego iekšējam dialogam, jautājums "Kā varu palīdzēt?"- gara iekšējam dialogam. Gars ir tā apziņas daļa, kura cilvēkam liek apzināties savu saistību ar Visumu. Pārstājot uzdot jautājumu "kāds man no tā labums?" un tā vietā jautājot "kā es varu palīdzēt?", tu no ego līmeņa automātiski nokļūsti gara līmenī. Vislabāk garīgo līmeni var sasniegt meditējot, taču arī ar jautājuma "kā es varu palīdzēt?" palīdzību tu vari piekļūt garam- tai tavas apziņas daļai, kas ļauj tev just saikni ar Visumu.
Ja tu vēlies gūt maksimālu labumu no dharmas likuma, tev jāapņemas, sakot:
piekopjot garīgumu, es meklēšu savu augstāko būtību, kas stāv pāri ego;
es atklāšu savus unikālos talantus, un to darīšu ar baudu, jo baudu man sagādās apziņas neierobežotība laikā, kas man ļaus sasniegt svētlaimi;
Es uzdošu sev jautājumu, kā es vislabāk varu kalpot cilvēcei. Es atbildēšu uz šo jautājumu un tad sākšu rīkoties. Es izmantošu savu talantu, lai kalpotu saviem līdzcilvēkiem. Savas vēlmes es apvienošu ar palīdzību un kalpošanu citiem.

Apsēdies un pieraksti atbildes uz diviem jautājumiem:

Ja tev būtu pietiekami daudz naudas, ja tev būtu visa pasaules nauda un pietiekami daudz laika, ko tu darītu?
Ja tu izvēlētos darīt to, ko pašlaik dari, tad tu esi atradis savu dharmu, jo tu savu darbu veic ar mīlestību un tu izmanto tikai tev vienam dotos talantus.

Un tad uzdod sev otru jautājumu:

Kā es vislabāk varu kalpot cilvēcei?

Atbildi uz šo jautājumu un sāc rīkoties.
Atklāj savu dievišķumu, atklāj savu unikālo, tikai tev doto talantu, izmanto to, lai kalpotu cilvēcei, un tev būs viss, ko vien vēlies. Kad tavas radošās izpausmes saskan ar cilvēces vajadzībām, tad labklājība pati atradīs savu izpausmi un iegūs savu materiālo formu. Tu sāksi just, ka tava dzīve ir brīnumaina dievišķā izpausme, un ne jau tikai reizēm, bet visu laiku. Tu zināsi, kas ir patiess prieks, un kas- patiesa veiksme, jo kā viens, tā otrs ir tava gara triumfs.

Dharmas jeb dzīves uzdevuma likuma īstenošana

Es īstenošu dharmas jeb dzīves uzdevuma likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es lološu dievu vai dievieti, kuras iedīgļi slēpjas dziļi manā dvēselē. Es pievērsīšu uzmanību šim garam manī, kas dod dzīvību gan manam prātam, gan ķermenim. Es modināšu sevi dziļajam mieram, kas ir manā sirdī. Laika ierobežotajā pieredzē mani pavadīs mūžīgās esības apziņa.
2) Es izveidošu savu unikālo talantu sarakstu. Un otru sarakstu ar to, ko man patīk darīt, izmantojot savu talantu. Liekot lietā talantu un kalpojot cilvēcei, es zaudēju laika izjūtu un kā manā, tā manu līdzcilvēku dzīvē ienāk pārticība.
3) Katru dienu es sev uzdošu jautājumus "Kā es varu palīdzēt?" un "Kā es varu kalpot?" Atbildes palīdzēs man ar mīlestību kalpot saviem līdzcilvēkiem.

Nepieķeršanās likums

Saulite — Sat, 16 Mar 2013 17:53:49 GMT

Nepieķeršanās slēpj sevi neziņas viedumu... neziņas viedumā apslēpta neatkarība no pagātnes, no zināmā, iespēja izkļūt no pagātnes apstākļu cietuma.$CUT$

Ar vēlmi iekļūt nezināmajā un visu iespēju valstībā mēs paļaujamies uz radošo prātu, kas vada Visuma deju.

Kā divi zelta putni, kas sēž viena koka zaros, vispatiesākie draugi cilvēka ego un būtība mājo vienā ķermenī. Pirmais bauda kā rūgtos, tā saldos augļus, bet otrs vēro bez mazākās pieķeršanās.

(Mundaka upanišada)

Sestais garīgais veiksmes likums ir nepieķeršanās likums. Šis likums paredz, ka, lai materiālajā Visumā kaut ko iegūtu, tev jāatturas no pieķeršanās šai lietai vai parādībai. Tas nenozīmē, ka tev jāatsakās no nodoma īstenot savu vēlmi. Tev nav jāatsakās nedz no nodoma, nedz no vēlmes. Tu tikai nedrīksti pieķerties rezultātam.

Šādai attieksmei ir ļoti liels spēks. Jau tajā pašā brīdī, kad tu beidzot būsi atbrīvojies no pieķeršanās rezultātam un ja tavs nodoms būs mērķtiecīgs, tava vēlme piepildīsies. Ja tu neesi pieķēries rezultātam, tu vari iegūt visu, ko vien vēlies, jo nepieķeršanās nav nekas cits, kā nesatricināma ticība savai patiesajai būtībai.

Pieķeršanās, savukārt, ir balstīta uz bailēm un nedrošības sajūtu, bet vajadzības pēc drošības- uz savas patiesās būtības nepazīšanu. Turības, pārticības un citu materiālo vērtību avots ir būtība- apziņa, kas zina, kā piepildīt ikvienu vēlmi. Viss pārējais- automašīnas, mājas, nauda, drēbes, lidmašīnas- ir tikai atribūti. Šie atribūti ir nepastāvīgi, tie nāk un iet. Tveršanās pie šiem atribūtiem ir kā apmešanās uz kartes, nevis konkrētā vietā. Tie rada nemieru un beigu beigās cilvēks jūtas sekls un iztukšots, jo tu esi pārdevis savu būtību, pretī saņemot būtības atribūtus.

Pieķeršanās saknes ir meklējamas apziņas nabadzībā, jo cilvēks parasti pieķeras atribūtiem un simboliem. Nepieķeršanās ir tas pats, kas apziņas bagātība, jo nepieķeršanās dāvā radošu brīvību. Prieks un smiekli apciemo tikai to, kas rīkojas bez pieķeršanās rezultātam. Un tad arī turības atribūti rodas paši no sevis, neprasot no tevis vismazāko piepūli. Tie, kuri nespēj atsacīties no pieķeršanās, ir bezpalīdzības, bezcerības, pasaulīgu vajadzību, sīkumainu bažu, klusa izmisuma un nopietnības gūstekņi. Visas šīs parādības ir mūsu viduvējās ikdienišķības un trūcīgās apziņas pazīmes.

Patiesi bagāta apziņa nozīmē spēju iegūt visu, ko vēlies un kad vien vēlies, pieliekot minimālas pūles. Lai tu varētu balstīties uz šo pieredzi, tev jābalstās uz viedo neziņu. Un šajā neziņā tev pavērsies iespēja radīt visu, ko vēlies.
Cilvēki nespēj vien beigt meklēt drošību, bet ar laiku tu sapratīsi, ka drošības meklējumiem ir ļoti gaistoši panākumi. Pieķeršanās naudai ir nedrošības pazīme. Tu vari teikt: "Kad man būs X dolāru, varēšu justies droši. Tad vecumdienās es būšu materiāli neatkarīgs un varēšu darīt to, ko vēlos." Bet tā nekad nenotiek. Nekad.
Tie, kas meklē drošību, dara to visu mūžu un tā arī neatrod. Tā ir izvairīga un īslaicīga, jo nauda vien nespēj sniegt drošības sajūtu. Neatkarīgi no tā, cik daudz naudas ir tavā bankas kontā, pieķeršanās naudai vienmēr ir saistīta ar nedrošības sajūtu. Patiesībā visbagātākie pasaules cilvēki izjūt visspēcīgāko nedrošības sajūtu.
Drošības meklējumi ir iluzori. Saskaņā ar senajām garīgajām tradīcijām risinājums ir viedajā nedrošībā jeb viedajā neziņā. Drošības un skaidrības meklējumi nav nekas cits kā pieķeršanās zināmajam un pazīstamajam. Ko mēs pazīstam un zinām? Mēs pazīstam savu pagātni. Pazīstamais un ierastais ir cietums ar pagātnes apstākļu restēm. Tajā nav iespējama izaugsme. Un kur nav izaugsmes, tur ir stagnācija, entropija, nekārtība un pagrimums.
Savukārt, neziņa ir laba augsne radošajam potenciālam un brīvībai. Nezināšana nozīmē katru mirkli sastapt ko jaunu, nezināmu. Nezināmais ir vienmēr svaigā, vienmēr jaunā un vienmēr jaunām izpausmē atvērtā visu iespēju valstība. Ja nebūtu neziņas un nezināmā, dzīve būtu garlaicīgs novecojušu atmiņu atkārtojums. Pagātnes upuru galvenais mocītājs ir tā viņu personības daļa, kas palikusi pāri no vakardienas.
Atsakies no pieķeršanās zināmajam un pazīstamajam, dodies pretī nezināmajam un tu nokļūsi visu iespēju valstībā. Daļa no vēlmes un gatavības saskarties ar nezināmo ir viedā neziņa. Tas nozīmē, ka ikviens tavas dzīves mirklis būs satraucošs un noslēpumains piedzīvojums. Tu iepazīsi dzīves prieku un sava gara brīvību, līksmību, mundrumu un gaviles.

Katra diena visu iespēju valstībā tev var nest satraucošus piedzīvojumus. Ja jūti sevī neziņu, zini, ka tu esi uz pareizā ceļa un nepadodies. Tev nebūt nevajag skaidri zināt, ko tu darīsi nākamajā nedēļā vai gadā, jo, ja tu nekļūdīgi zināsi, kam jānotiek un pieķersies gaidāmajam, tu vari palaist garām ļoti daudz iespēju.
Viena no visu iespēju valstības iezīmēm ir bezgalīgs un neierobežots samērs. Šajā valstībā var rasties bezgalīgi daudz telpisku un laicīgu notikumu, pateicoties kuriem, iespējams sasniegt plānoto rezultātu. Bet, ja tu esi kaut kam pieķēries, tavi nodomi neizbēgami sāk riņķot pa apli nemainīgā prātā un tu zaudē elastību, kreativitāti un spontānumu, kas raksturīgi visu iespēju valstībai. Ja tu esi kaut kam pieķēries, tava vēlme zaudē elastību un mainīgumu, iesalst nekustīgā masā un traucē radošajam procesam.
Kas attiecas uz mērķu noteikšanu, nepieķeršanās likums nav pretrunā nodoma un vēlmes likumam. Tev vēl aizvien padomā ir virzīties noteiktā virzienā, tev vēl aizvien ir noteikts mērķis. Taču ceļā no punkta A līdz punktam B ir bezgalīgi daudz iespēju. Ja tu ļaujies neziņai, tu vari mainīt virzienu, ja pēkšņi tev radies augstāks ideāls vai kaut kas šķiet aizraujošāks un interesantāks. Ļaujoties neziņai, tu vairs necentīsies par katru cenu īstenot savu problēmas atrisināšanas modeli un nepalaidīsi garām iespējas.

Nepieķeršanās likums veicina izaugsmes procesu. Ja tu esi izpratis šo likumu, tu vairs nejūti vajadzību par katru cenu atrisināt problēmu, jo tā tu vari radīt tikai jaunas problēmas. Pievērs uzmanību neziņas stāvoklim. Gaidot, kamēr problēmas atrisinājums atnāks pie tevis no haosa un jucekļa, tu esi pakļauts neziņai, taču risinājums, kas iznirst no haosa, ir pasakains un burvīgs.
Neziņas laukā gatavība notiekošajam satiekas ar tavu mērķi un nodomu un ļauj tev izmantot iespēju. Kas ir iespēja? Katrā problēmā, ar ko tu savā dzīvē saskaries, slepjas iespēja. Katra problēma ir iespēja kaut ko iegūt. Ja tu dzīvo ar šādu uztveri, tu esi atvērts neskaitāmām iespējām un ar tevi var notikt noslēpumainais, brīnumainais, aizraujošais un neparastais.
Uz visām problēmām, kas atgadās tavā dzīvē, tu vari skatīties kā uz iespējām, no kurām tu vari kaut ko gūt. Viedas neziņas stāvoklis ļauj tev nepalaist šīs iespējas garām. Risinājums pats atnāks pie tevis, ja vien tu būsi gatavs izmantot iespēju
Cilvēki bieži piemin "veiksmi". Veiksme ir iespējas sastapšanās ar to izmantot gatavu cilvēku. Ja tam vēl pievienojas modrība pret to, kas notiek haosā, pats no sevis parādās kā tev, tā citiem cilvēkiem labvēlīgs un attīstību veicinošs risinājums. Un šī veiksmes recepte ir balstīta uz nepieķeršanās likumu.

Nepieķeršanās likuma īstenošana

Es īstenošu nepieķeršanās likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es nekam nepieķeršos. Ļaušu sev un citiem būt tādiem, kādi viņi ir. Es neuztiepšu savu viedokli par to, kā vajadzētu būt. Es necentīšos par katru cenu rast problēmu risinājumus, tādā veidā tikai radot jaunas problēmas. Es piedalīšos notiekošajā, atsakoties no pieķeršanās.
2) Šodien es ļaušos neziņai un apzināšos, ka tā ir svarīga manas pieredzes daļa. Mana vēlme pieņemt neziņu ļaus problēmu risinājumiem pašiem iznirt no jucekļa, nekārtības un haosa. Jo neskaidrāks man kaut kas šķitīs, jo drošāk es jutīšos, jo neziņa ir ceļš uz brīvību. Es atradīšu drošību viedajā neziņā.
3) Es došos iekšā visu iespēju valstībā un priecāšos par iespējamajiem piedzīvojumiem, kas var notikt, ja būšu atvērts bezgalīgi daudzajām iespējām. Visu iespēju valstībā mani gaida prieks, piedzīvojumi, brīnumi un dzīves mistērija.

Nodoma un vēlmes likums

Saulite — Wed, 13 Mar 2013 00:13:10 GMT

Katrā nodomā un vēlmē iebūvēts mehānisms, ar kura palīdzību to īstenot... visu iespēju valstībā gan nodomam, gan vēlmei ir savs bezgalīgais, organizējošais spēks. $CUT$

Iesējot nodoma sēkliņu auglīgā augsnē, mēs paļaujamies uz to, ka šis organizējošais spēks darbosies mūsu labā.

Iesākumā bija vēlme- prātā izaudzēta sēkla. Gudrie, no sirds meditējot, atklāja, ka pastāv saikne starp esošo un neesošo.

(Radīšanas dziesma no Rigvēdas)

Piektais garīgais veiksmes likums ir nodoma un veiksmes likums. Šis likums balstās uz to, ka it visā, kas vien dabā pastāv, ir enerģija un informācija. Patiesībā daļiņu laukā nav nekā cita kā vien enerģija un informācija. Daļiņu lauks pats nav nekas cits kā vēl viens tīrās apziņas lauka un visu iespēju valstības nosaukums, un to ietekmē nodomi un vēlmes. Iedziļināsimies šī procesa detaļās.
Ja mēs paskatīsimies no kā sastāv zieds, varavīksne, zāles stiebrs vai cilvēka ķermenis, mēs atklāsim, ka tie ir veidoti no enerģijas un informācijas. Visums pēc savas būtības ir enerģijas un informācijas kustība. Vienīgais, ar ko tu atšķiries no koka, ir enerģijas un informācijas daudzums tavā ķermenī un kokā.
Raugoties no materiālā viedokļa, jūs abi sastāvat no vienām un tām pašām sastāvdaļām- lielākoties oglekļa, ūdeņraža, skābekļa, slāpekļa un citiem elementiem nelielās daļās. Visus šos elementus jūs varat nopirkt veikalā par pāris dolāriem. Tādēļ tava atšķirība no koka nav meklējama ogleklī, ūdeņradī vai skābeklī. Patiesībā jūs ar koku nemitīgi apmaināties ar oglekli un skābekli. Jūs viens no otra atšķiraties ar savu enerģiju un informāciju.

Dabas sistēmā mēs ar tevi esam privileģētā suga. Mums ir nervu sistēma, ar kuras palīdzību mēs spējam apzināties enerģijas un informācijas līmeni laukā, no kura radies mūsu fiziskais ķermenis. Šo lauku mēs uztveram subjektīvi- domu, jūtu, emociju, vēlmju, atmiņu, instinktu, dziņu un uzskatu veidā. Šo pašu lauku var uztvert arī objektīvi- kā savu fizisko ķermeni, un ar sava fiziskā ķermeņa palīdzību mēs šo lauku uztveram kā pasauli ap mums. Patiesībā tas ir viens un tas pats. Tādēļ gaišreģi, kas dzīvoja pirms mums, teica: "Es tas esmu, tu tas esi, viss ir tas, un nekā cita nav."
Tavs ķermenis nav atrauts no Visuma ķermeņa, jo mehāniskajam daļiņu līmenim nav raksturīgas izteiktas robežšķirtnes. Tu šajā daļiņu laukā esi kā viegls mājiens, vilnis, svārstība, pagrieziens, virpulis, vietējā mēroga nemiers. Lielais daļiņu lauks jeb Visums ir tava ķermeņa turpinājums.

Tā kā cilvēka nervu sistēma ļauj apzināties sava daļiņu lauka enerģiju un informāciju un tā kā cilvēka apziņas elastībai šīs apbrīnas vērtās nervu sistēmas dēļ nav robežu, tev dota iespēja apzināti mainīt informāciju, no kuras radies tavs fiziskais ķermenis. Tu pats vari apzināti mainīt savu ķermeņa informāciju un enerģiju un tādējādi ietekmēt sava ķermeņa turpinājuma- vides un visas pasaules- informāciju un enerģiju, un likt šīm izmaiņām rast savu izpausmi.
Apzināti kaut ko mainīt ir iespējams, pateicoties divām iedzimtām apziņas īpašībām- pateicoties uzmanībai un nodomiem. Uzmanība dod enerģiju, nodoms- maina. Viss, kam tu pievērsīsi uzmanību, tavā dzīvē ieņems aizvien lielāku vietu. Viss, kam tu vairs nepievērsīsi uzmanību, sāks balot un irt, līdz izzudīs pavisam. Savukārt nodoms izraisa enerģijas un informācijas izmaiņas. Nodoms pats rūpējas par to, lai kļūtu par realitāti.
Nodoma kvalitāte un uzmanības objekts uzskaņo bezgalīgi daudz notikumu vietā un laikā, kuru rezultātā rodas vēlamais rezultāts, bet ar nosacījumu, ka tiek ievēroti arī pārējie garīgie veiksmes likumi. Un tas var notikt tikai tāpēc, ka auglīgajā uzmanības augsnē iesētajai nodoma sēkliņai ir neierobežotas organizatoriskās spējas. Neierobežotas organizatoriskās spējas ir spēja vienlaicīgi organizēt bezgalīgi daudz notikumu šajā konkrētajā vietā un laikā. Katrā zāles stiebrā, katrā ābeles ziedā, katrā sava ķermeņa šūnā, visā, kas ir dzīvs, mēs varam saskatīt šī neierobežotā organizējošā spēka izpausmi.
Dabas izveidotajā sistēmā viss savā starpā ir saistīts. Murkšķis izlien no savas alas, un tev ir skaidrs, ka sācies pavasaris. Putni sāk lidot noteiktā virzienā, un tu zini, kāds gadalaiks ir iestājies. Daba ir simfonija. Un šīs simfonijas nemanāmais diriģents ir meklējams radīšanas augstākajā līmenī.

Cilvēka ķermenis ir tikai viens no šīs simfonijas piemēriem. Katra ķermeņa šūna ik sekundi veic aptuveni sešus triljonus darbību, un tajā pašā laikā tai jāzina, ko dara visas pārējās šūnas. Cilvēka ķermenis spēj vienlaicīgi muzicēt, apkarot mikrobus, radīt pēcnācējus, skaitīt dzeju un raudzīties zvaigznēs, jo lauks, kurā viss ir neierobežoti saistīts, ir daļa no cilvēka paša lauka.
Visapbrīnojamākā cilvēka nervu sistēmas īpašība ir tās spēja ar apzināta nodoma palīdzību vadīt šo neierobežoto organizējošo spēku. Cilvēka nodoms nav uz mūžiem iepīts nemainīgā enerģijas un informācijas tīklā. Tā elastība nezina robežu. Citiem vārdiem sakot, ja vien jūs nepārkāpjat kādu no dabas likumiem, nodomi ļauj jums pakļaut dabas likumus, lai jūs piepildītu savus sapņus un vēlmes.
Tu vari likt Visuma datoram ar tā neierobežoto organizējošo spēku darboties savā labā. Tu vari savu nodomu iefiltrēt augstākajā radīšanas līmenī, tādējādi aktivizējot lauku, kurā viss ir neierobežoti saistīts.
Nodoms bruģē ceļu, pa kuru bez piepūles, pretrunām un spontāni savu izpausmju meklējumos plūst neierobežoto iespēju. Tev tikai jāraugās, lai tavs nodoms nestu labumu cilvēcei. Ja tu dzīvo saskaņā ar septiņiem garīgajiem veiksmes likumiem, tas notiek pats no sevis.

Vēlmes patiesais spēks slēpjas nodomā. Nodoms pats par sevi ir ļoti spēcīgs un ietekmīgs, jo nodoms ir vēlme, kurai nav raksturīga orientācija uz rezultātu. Vēlme viena pati ir vāja un nespēcīga, jo vairumam cilvēku tā ir kaut kam pieķērusies. Nodoms ir visiem garīgajiem likumiem, bet jo īpaši septītajam garīgajam veiksmes likumam- nepieķeršanās likumam pakļāvusies vēlme.

Ja nodomu pavada nepieķeršanās, apziņa ir koncentrēta uz dzīvi šeit un tagad. Darbība, kas veikta ar tagadnes apziņu, ir ļoti iedarbīga. Tavs nodoms ir vērsts uz nākotni, bet uzmanība pievērsta tagadnei. Ja vien tava uzmanība ir pievērsta tagadnei, tavs nodoms atradīs izpausmi nākotnē, jo nākotne dzimst tagadnē.

Tev neatliek nekas cits kā pieņemt tagadni tādu, kāda tā ir. Pieņemt tagadni un domā par nākotni. Ar nodomu palīdzību, bet nepieķeroties rezultātam, tu vari veidot nākotni, bet tev nekādā gadījumā nevajadzētu pretoties tagadnei.

Pagātne, tagadne un nākotne ir apziņas īpašības. Pagātne ir atmiņas, nākotne- cerības, bet tagadne- apziņa. Tāpēc laiks nav nekas cits kā domas. Kā pagātne, tā nākotne dzimst iztēlē. Reāla un nemirstīga ir tikai apziņā sakņotā tagadne. Tā ir. Tā pastāv, un tajā slēpjas telpas, laika, gadījuma un enerģijas potenciāls. Tagadne ir mūžīgs iespēju lauks, kas izpaužas kā abstrakts spēks gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma vai gravitātes veidā. Šo spēku nav nedz pagātnē, nedz nākotnē. Tie pastāv tikai tagadnē.

Šo spēku interpretācija ļauj mums izprast konkrētas parādības un formas. Atmiņas par abstraktā spēka interpretāciju rada pagātnes pieredzi, cerības, ko liekam uz šī spēka interpretāciju, veido nākotni. Un tās visas ir uzmanības un apziņas īpašības. Ja tās atbrīvo no pagātnes nastas, tagadnē notiekošā darbība kļūst par auglīgu augsni nākotnei.
Uz objektīvo tagadnes brīvību balstītais nodoms kalpo par katalizatoru, ar kura palīdzību var noteikt, vai notikumu, enerģijas, telpas un laika sajaukums ir proporcionāls un piemērots tam, lai radītu to, ko tu vēlies.
Ja tava apziņa ir koncentrēta uz dzīvi un šo brīdi, tad sairst un pazūd visi iedomātie šķēršļi, un vairāk nekā 90% no visiem šķēršļiem ir iedomāti. Atlikušos 5-10% šķēršļu ar mērķtiecīga nodoma palīdzību var pārvērst par iespējām.

Mērķtiecīgs nodoms ir nelokāmi uz mērķi centrēta uzmanība. Nodoms ir mērķtiecīgs tikai tad, ja tu tik mērķtiecīgi nenovērs savu uzmanību no iecerētā rezultāta, ka strikti atsakies ļaut jebkādiem šķēršļiem iztērēt vai izšķīdināt savu uzmanību. Tava apziņa ir pilnīgi izslēgusi jebkādus šķēršļus, un, kaut arī tu esi kaislīgi nodevies savam mērķim, tavs miers nav satricināms. Bet to var panākt tikai ar apziņas, kas nekam nav pieķērusies, un mērķtiecīga, koncentrēta nodoma apvienojumu.

Iemācies izmantot nodoma spēku, un tu varēsi radīt visu, ko vien vēlies. Protams, tu vari panākt vēlamo rezultātu arī pūloties un cenšoties, bet par to tev jāmaksā ar stresu, infarktiem un kompromisiem, kam pakļauta tavas imūnsistēmas darbība. Daudz vieglāk ir izpildīt piecus nodoma un vēlmes likuma nosacījumus. Pildot šos nosacījumus vēlmju piepildīšanai, nodoms gūst spēku.

Tātad:
1) Ieslīgsti tukšumā. Tas nozīmē, ka tev starp domām jāatrod klusums- tas tavas esības līmenis, kas ir tava patiesā būtība, un jāiekļūst tajā.
2) Kad esi atradis šo esības stāvokli, ļauj vaļu saviem nodomiem un vēlmēm. Šajā tukšumā nav domu, nav nodomu, bet, iznācis no tā un stāvot tukšumā un domu krustcelēs, radi nodomu. Ja tev ir vairāki mērķi, pieraksti tos, un paturi tos prātā, ieslīgstot tukšumā. Piemēram, ja tu vēlies, lai tev būtu veiksmīga karjera, ieslīgsti tukšumā ar nodomu veidot veiksmīgu karjeru, un šis nodoms tevi tur gaidīs īsa apziņas uzplaiksnījuma veidā. Ļauj šajā laukā vaļu savām vēlmēm un nodomiem un tu būsi tos iedēstījis auglīgajā visu iespēju augsnē un varēsi gaidīt, kad, pienākot īstajam brīdim, tie sazels un izplauks. Tev nevajag izkašņāt šīs sēkliņas no augsnes, lai pārliecinātos, vai tās tiešām aug, vai arī priekšlaicīgi pieķerties to augļiem. Viss, kas tev jādara, ir jāiesēj tās.
3) Meklē atskaites punktus sevī. Tas nozīmē savas patiesās esības apzināšanos. Tas nozīmē sava gara un saiknes ar visu iespēju valstību apzināšanos. Tas nozīmē arī neskatīties uz sevi ar pasaules acīm, neļaut citu viedokļiem un kritikai sevi ietekmēt. Labs veids, kā pastāvīgi meklēt atskaites punktus tikai un vienīgi sevī, ir turēt savas vēlmes pie sevis. Nestāsti par tām cilvēkiem, kuriem nav tādu pašu vēlmju kā tev un kuri nav ar tevi cieši saistīti.
4) Nepieķeries rezultātam. Tas nozīmē atsacīšanos no stūrgalvīgas pieķeršanās kādam noteiktam rezultātam un vadīt dienas viedā neziņā. Tas nozīmē baudīt katru savas dzīves ceļojuma brīdi arī tad, ja rezultāts nav zināms.
5) Ļauj, lai Visums tiek galā ar niansēm. Tiklīdz tavi nodomi un vēlmes ir iesēti minētajā tukšuma telpā, tām piemīt bezgalīgais organizējošais spēks. Ļauj, lai šis spēks tiek galā ar niansēm tavā vietā.

Neaizmirsti, ka tava patiesā būtība sastāv no tīra gara. Lai ietu kur iedams, ņem līdzi apziņu, ka tava būtība sastāv no gara, ļauj vaļu savām vēlmēm, un neaizmirsti, ka par sīkumiem parūpēsies Visums.

Nodoma un vēlmes likuma īstenošana

Minimālās piepūles likums

Saulite — Thu, 07 Mar 2013 23:43:02 GMT

Dabas gudrība izpaužas viegli un bez piepūles... tā ir bezrūpīga, harmoniska un mīlestības piepildīta. $CUT$
Ļaujoties harmonijai, priekam un mīlestībai, mēs bez jebkādas piepūles varam gūt panākumus un veiksmi.

Piepildīts cilvēks zina nemeklējot, redz neskatoties un paveic nedarot.

(Laodzi)

Ceturtais garīgās veiksmes likums ir minimālas piepūles likums. Šis likums balstās uz to, ka dabas gudrība izpaužas viegli, bez piepūles un raizēm. Šo principu var saukt par minimālas piepūles vai nepretošanās principu. Līdz ar to tas ir arī harmonijas un mīlestības princips. Ja mēs iemācāmies šo dabas gudrību, vēlmju piepildīšana nesagādā mums nekādas grūtības.
Pavērojot dabu tās izpausmēs, jūs pamanīsiet, ka tās piepūle ir minimāla. Zāle nepūlas augt, tā vienkārši aug. Zivis nepūlas peldēt, tās vienkārši peld. Puķes nepūlas uzziedēt, tās vienkārši uzzied. Putni necenšas lidot, tie vienkārši lido. Jo tāda ir viņu patiesā būtība. Zeme nepūlas griezties ap savu asi. Tās būtība ir galvu reibinošā ātrumā griezties ap savu asi un brāzties cauri Visumam. Bērnu būtība ir dzīvot svētlaimē. Saules būtība ir spīdēt. Zvaigžņu būtība ir zaigot un mirdzēt. Un cilvēku būtība ir viegli un bez piepūles piepildīt savus sapņus.
Senajā Indijas filozofijā vēdismā šo principu pazīst kā enerģijas ekonomijas principu jeb "dari mazāk un paveic vairāk". Tu vari sasniegt līmeni, kad, lai kaut ko paveiktu, tev nekas nav jādara. Pietiek ar neskaidru domu, kura atrod savu izpausmi, neprasot no tevis ne mazāko piepūli. Tas, ko mēs parasti saucam par brīnumu, patiesībā nav nekas cits kā minimālas piepūles likuma izpausme.
Dabas gudrība izpaužas bez piepūles, bez pretrunām un spontāni. Tā nav lineāra, tā ir intuitīva, holistiska un svētīga. Un ja tu dzīvo saskaņā ar dabu, ja tu esi izpratis savu patieso būtību, tu vari īstenot minimālas piepūles likumu.
Ja tavas rīcības pamatā ir mīlestība, tā no tevis prasa ļoti maz piepūles, jo mīlestība ir dabas satvars. Ja tu tiecies pēc varas un kontroles pār citiem, tu izšķied ļoti daudz savas enerģijas. Ja tu egoisma vadīts tiecies pēc naudas vai varas, tā vietā, lai baudītu laimi šeit un tagad, tu izšķied enerģiju, mēģinot satvert laimes ilūziju. Ja tu dzenies pēc naudas tikai un vienīgi sevis paša dēļ, tu aizsprosto pie tevis plūstošās enerģijas straumi un iejaucies dabas gudrības izpausmēs. Savukārt, ja tavas rīcības pamatā ir mīlestība, tava enerģija vairojas un krājas un uzkrātos enerģijas pārpalikumus tu vari izmantot, lai sasniegtu visu, ko vien vēlies, tostarp turību un bagātību, kas nezina robežu.
Iedomājies, ka tavs ķermenis ir ierīce, ar kuru kontrolē enerģiju. Iedomājies, ka šī ierīce spēj gan radīt, gan uzglabāt, gan patērēt enerģiju, tad tev piemīt arī spēja iegūt jebkāda apmēra turību. Visvairāk enerģijas tu patērē, izdabājot savam ego. Ja tu meklē atskaites punktus savā ego, ja tu tiecies pēc varas un kontroles pār citiem cilvēkiem vai arī ja tev vajadzīga citu cilvēku atzinība, tu savu enerģiju izšķiet nelietderīgi.
Atbrīvo enerģiju un tu varēsi to izmantot lai radītu visu, ko vien vēlies. Tikai tad, ja tu meklē atskaites punktus savā garā, ja tu esi imūns pret kritiku un nebaidies no izaicinājumiem, tavā rīcībā ir mīlestības spēks un tu spēj radoši izmantot savu enerģiju, lai baudītu pārpilnību un evolūciju.
Grāmatā "Sapņošanas māksla" Dons Huans saka Karlosam Kastaņedam: "...mēs izšķiežam lielāko daļu savas enerģijas, lai nosargātu savu svarīgumu... Ja vien mēs spētu zaudēt daļiņu šī svarīguma, mēs piedzīvotu divas neparastas lietas. Pirmkārt, mēs vairs nešķiestu enerģiju, lai uzturētu iluzoro mītu par savu lieliskumu. Un, otrkārt, mēs nodrošinātu sev pietiekami daudz enerģijas, lai... notvertu Visuma lieliskuma mirklīgo skaistumu."

Minimālas piepūles likums sastāv no trim pantiem- trim lietām, ko tu vari darīt, lai īstenotu "dari mazāk un paveic vairāk" principu. Pirmais pants saucas pieņemšana. Pieņemšana nozīmē, ka tu apņemies: "Šodien es pieņemšu cilvēkus, situācijas, apstākļus un notikumus tādus, kādi tie ir." Tas nozīmē apzināties, ka šis mirklis ir tāds, kādam tam jābūt, jo viss Visums ir tāds, kādam tam jābūt. Mirklis, kuru tu pašreiz izdzīvo, ir visu pagātnē pieredzēto mirkļu kulminācija. Šis mirklis ir tāds, kāds tas ir, jo viss Visums ir tāds, kāds tas ir.

Ja tu cīnies ar pašreizējo mirkli, tu cīnies ar Visumu. Tāpēc tu vari pieņemt lēmumu, ka šodien tu necīnīsies ar Visumu tā izpausmē- šajā mirklī. Tas nozīmē, ka tu pilnībā pieņemsi šo mirkli. Tu pieņemsi lietas tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādas tu šajā mirklī tās gribētu. Šī apziņa ir ļoti svarīga. Tu vari vēlēties, lai nākotnē viss būtu savādāk, bet šis brīdis tev jāpieņem tāds, kāds tas ir.

Ja tevi samulsināja vai sarūgtināja kāds cilvēks vai kāda situācija, atceries, ka tu reaģē nevis uz cilvēkiem vai situācijām, bet gan uz to, ko jūti pret konkrēto cilvēku vai situāciju. Tās ir tavas jūtas, un citi pie tām nav vainīgi. Kad tu to esi sapratis un apzinājies, tu spēj uzņemties atbildību par savām jūtām un izjūtām un mainīt tās. Un ja tu spēj lietas pieņemt tādas, kādas tās ir, tu spēj uzņemties atbildību par situāciju, kurā esi nokļuvis, un visiem notikumiem, kurus tu uztver kā problēmas.

Tādējādi esam nonākuši pie minimālas piepūles likuma otrā panta- atbildības. Ko tad īsti nozīmē vārds atbildība? Atbildība neuzskatīt, ka tu pats vai kāds cits, vainojams pie tā, ka, ka izveidojusies noteikta situācija. Ja tu esi pieņēmis konkrētos apstākļus, notikumu un problēmu, tad atbildība nozīmē spēju radoši reaģēt uz situāciju tādu, kāda tā izveidojusies. Katrā problēmā slēpjas iespēja. Ja tu to apzinies, tu vari izmantot situāciju, lai vērstu to par labu vai gūtu no tās kādu labumu.

Ja tu to spēsi, katra it kā nelabvēlīga situācija kļūs par iespēju radīt kaut ko jaunu un skaistu un katrs spīdzinātājs vai tirāns kļūs par tavu skolotāju. Realitāte nav nekas cits kā interpretācija. Un ja tu izdari izvēli interpretēt realitāti šādā veidā, tev būs daudz skolotāju un daudz iespēju.
Satiekoties ar tirānu, mocītāju, skolotāju, draugu vai ienaidnieku (kas patiesībā ir viens un tas pats), atcerieties, ka šis brīdis ir tāds, kādam tam jābūt. Lai kādas arī šobrīd nebūtu tavas attiecības, tās ir tieši tādas, kādas tev šobrīd vajadzīgas. Aiz visiem notikumiem slēpjas kāda vēsts, kas kalpo tavai izaugsmei.

Trešais minimālas piepūles likuma pants ir neaizsargātība, kas nozīmē, ka tavā apziņā nav vēlmes aizstāvēties un tu neizjūti vajadzību pierunāt un pārliecināt citus par sava viedokļa pareizību. Pavēro cilvēkus sev apkārt, un tu ieraudzīsi, ka 99% sava laika viņi patērē pierādot, ka viņiem ir taisnība. Ja tu izskaudīsi sevī vajadzību aizstāvēt savu viedokli, tev būs milzīga enerģijas rezerve, kuru tu līdz šim izniekoji.

Aizstāvoties, vainojot citus un atsakoties pieņemt šo mirkli un ļauties tam, tu pakļauj savu dzīvi pretestībai. Saskaroties ar pretestību, atceries, ka, gadījumā, ja tu pretosies un cīnīsies, pretestība kļūs tikai izteiktāka. Tu taču negribi būt kā liels ozols, kas vētrā sašķeļas un sabrūk. Tu drīzāk gribi būt elastīgs kā niedre, kas liecas un pārcieš vētru.
Atturies no sava viedokļa aizstāvēšanas. Ja tev nekas nav jāaizstāv, neļauj izcelties strīdam. Ja tu nekad necīnīsies un nepretosies, tu spēsi pilnībā izbaudīt tagadni, kas tev dāvāta. Reiz kāds man teica: "Pagātne ir vēsture, nākotne- mistērija, bet tagadne- dāvana."
Ja tu spēj pieņemt tagadni un saplūst ar to, tu sapratīsi, ka ikvienā dzīvā būtnē trīsuļo estāzes uguntiņa, liesmiņa, dzirkstelīte. Saskatījis šo gara triumfu ikvienā dzīvā būtnē un satuvinājies ar to, tu kļūsi līksms un nometīsi smagās aizstāvības, aizvainojuma un sarūgtinājuma bruņas. Tikai tā tu vari gūt sirdsmieru, kļūt bezrūpīgs, priecīgs un brīvs.
Šī līksmā un vienkāršā brīvība ļaus tev saprast, ka visu, ko vien tu vēlies, tu vari gūt, kad vien pats to vēlies, jo tu to gribēsi aiz laimes, nevis aiz bailēm vai rūpēm. Tev nav jātaisnojas. Dari savu nodomu zināmu sev pašam, un ikviens dzīves brīdis nesīs tev piepildījumu, baudu, prieku un brīvību.
Apņemies nostāties uz nepretošanās takas. Ejot pa šo ceļu, spontāni, bez piepūles un bez pretrunām atklājas dabas gudrība. Kad būsi panācis smalko pieņemšanas, atbildības un nepretošanās kombināciju, tu jutīsi, cik viegls ir dzīves plūdums.
Ja tu būsi atvērts visiem viedokļiem un stūrgalvīgi neturēsies pie viena noteikta uzskata, tavi sapņi un vēlmes saplūdīs ar dabas vēlmēm. Un tad tu varēsi ļaut vaļu saviem nekam nepiesaistītajiem nodomiem, un tev tikai vajadzēs pagaidīt, līdz pienāks īstais brīdis, kad tavām vēlmēm pāraugt īstenībā. Esi mierīgs. Kad pienāks īstais laiks, tavas vēlmes pašas atradīs izpausmi, jo to paredz minimālas piepūles likums.

Minimālas piepūles likuma īstenošana

Es īstenošu minimālas piepūles likumu, apņemoties, ka:
1) Es iemācīšos pieņemt. Šodien es pieņemšu cilvēkus, situācijas, apstākļus un notikumus tādus, kādi tie ir. Es apzināšos, ka šis brīdis ir tieši tāds, kādam tam jābūt, jo viss Visums ir tāds, kādam tam jābūt. Es nepretošos Visumam, pretojoties šim brīdim. Es pilnībā pieņemšu itin visu. Es pieņemšu lietas tādas, kādas tās konkrētajā brīdī ir, nevis tādas, kādas es tās gribētu.
2) Pieņēmis brīdi tādu, kāds tas ir, es uzņemšos atbildību par situāciju, kurā esmu nokļuvis, un par visām lietām, kuras es uztveru kā problēmas. Es apzināšos, ka uzņemties atbildību nozīmē nevainot neko un nevienu, tai skaitā sevi pašu, par situāciju, kurā esmu. Tāpat es arī apzināšos, ka aiz katras problēmas slēpjas iespēja, un, ja es spēšu to saskatīt, tad es varēšu izmantot šo situāciju, lai gūtu no tās kādu labumu.
3) Šodien es apzināti nekam nepretošos. Es atturēšos no sava viedokļa aizstāvēšanas. Es nejutīšu vajadzību pārliecināt un pierunāt citus pieņemt manus uzskatus. Es būšu atvērts visiem viedokļiem un stūrgalvīgi neturēšos pie viena noteikta uzskata.

Karmas jeb cēloņsakarības likums

Saulite — Tue, 05 Mar 2013 23:07:26 GMT

Katra rīcība rada spēcīgu enerģiju, kas atgriežas pie mums tāda, kādu esam to radījuši...$CUT$

Ko sējam, to arī pļausim.
Ja mēs izvēlamies rīkoties tā, lai vairotu prieku un veiksmi citiem, mūsu karmas augļi būs laime un veiksme.

Karma ir mūžīgais cilvēka brīvības apliecinājums. Mūsu domas, vārdi un darbi ir pavedieni tīklā, ko mēs aužam ap sevi.

(Svami Vivekananda)

Trešais garīgais veiksmes likums ir karmas likums. Karma ir gan pati rīcība, gan tās sekas. Tā reizē ir cēlonis un sekas, jo ikviena rīcība rada spēcīgu enerģiju, kas atgriežas pie mums tāda, kādu paši to esam radījuši. Karmas likumā nav nekā jauna. Ikviens reiz būs dzirdējis parunu "ko sēsi, to pļausi". Ja mēs gribam būt laimīgi, mums jāiemācās sēt laimes sēklas. Karma nozīmē apzinātu izvēli.

Tu, tāpat kā es, nemitīgi izdari izvēli. Katru savas esības brīdi mēs pavadām visu iespēju valstībā, kurā mums paveras bezgalīgi daudz iespēju. Daļa mūsu izvēļu ir izdarītas apzināti, citas- neapzināti, bet karmas likumu vislabāk var izprast un tā īstenošanu padarīt efektīvāku, sākot apzināties izvēles, kuras ik brīdi izdarām.

Patīk tas mums vai ne, bet viss šajā brīdī notiekošais ir pagātnē izdarītu izvēļu sekas. Diemžēl vairums cilvēku savas izvēles izdara neapzināti un neuztver tās kā kaut ko tādu, ko paši ir izvēlējušies, tomēr tās ir un paliek mūsu izdarītās izvēles.
Ja es tevi apvainotu, tu, visticamāk, izdarītu izvēli justies aizvainots. Ja es izteiktu tev komplimentu, tu, visticamāk, izdarītu izvēli justies iepriecināts. Bet padomā par to- tā ir tava izvēle.

Es varu tevi apvainot un aizvainot, bet tu vari izdarīt izvēli neapvainoties. Es varu izteikt tev komplimentu, un tu vari izvēlēties nenoticēt glaimiem.

Citiem vārdiem sakot, vairums no mums, kaut arī mēs nemitīgi izdarām izvēles, ir uzkrājuši noteiktus refleksus, kas nepārtrauktas cilvēku un apstākļu ietekmes rezultātā pārvēršas par paredzamu rīcību. Šie nosacītie refleksi ir līdzīgi Pavlova likumiem. Pavlovs kļuva slavens, pierādot, ka gadījumā, ja sunim dod kaut ko ēdamu, ikreiz pirms tam pašķindinot zvaniņu, pavisam drīz suns sāk siekaloties, izdzirdējis zvaniņa šķindoņu, jo viens stimuls viņam izraisa asociācijas ar otru.
Nosacījumu rezultātā lielākā daļa cilvēku uz vides stimuliem reaģē vienādi un paredzami. Šķiet, ka cilvēki un apstākļi izraisa automātisku reakciju, un mēs aizmirstam, ka ikvienā savas esības brīdī mēs esam pakļauti izvēlei. Mēs vienkārši izdarām izvēles, to neapzinoties.
Ja tu kādu brīdi ar vēsu prātu noraugies uz izvēlēm, ko izdari, tad šī vērošanas procesa laikā tu šo rīcību no neapzinātas darbības pārvērt apzinātā darbībā. Vērošanas un apzinātas izvēles izdarīšanas process dod tev ļoti daudz iespēju.
Izdarot jebkuru izvēli, tu vari uzdot sev divus vienkāršus jautājumus: pirmkārt, kādas būs manas izvēles sekas? Un jau tajā pašā mirklī tava sirds tev pateiks priekšā pareizo atbildi. Un, otrkārt, vai mana izvēle darīs laimīgu mani pašu un man tuvos cilvēkus? Ja atbilde ir "jā", droši dodies uz priekšu. Ja atbilde ir "nē", ja tava izvēle var sagādāt ciešanas tev pašam vai kādam citam cilvēkam, apstājies un atsakies no šīs izvēles. Tas ir pavisam vienkārši.
Starp bezgalīgi daudzajām izvēlēm, ar ko tu saskaries ik sekundi, tikai viena dāvās laimi tev un citiem. Un izdarot šo vienu izvēli, tu spontāni būsi rīkojies labi un pareizi. Šāda rīcība nozīmē pareizi reaģēt uz jebkuru situāciju, kas var atgadīties. Ja tu rīkojies spontāni un pareizi, šāda rīcība dod spēku tev un arī pārējiem, ko tā ietekmē.
Visumam ir kāds ļoti interesants mehānisms, ar kuru tas palīdz spontāni izdarīt pareizo izvēli. Un šis mehānisms ir saistīts ar tavām fiziskajām sajūtām. Sajūtas var iedalīt divās kategorijās: patīkamās un nepatīkamās. Izdarot kādu izvēli, ieklausies savā ķermenī un pajautā tam: "Kas notiks, ja es to izvēlēšos?" Ja tavs ķermenis reaģē ar patīkamām sajūtām, izvēle ir pareiza. Ja sajūta ir nepatīkama, tā nav pati labākā izvēle.’
Daži cilvēki šīs patīkamās vai nepatīkamās sajūtas izjūt saules pinuma apvidū, bet vairums- sirds apvidū. Ieklausies savā sirdī un lūdz tai padomu. Un gaidi atbildi. Tā nāks kā fiziska sajūta. Šī sajūta var būt tikko manāma, bet tavs ķermenis nekad nepaliek atbildi parādā.
Pareizo atbildi zina tikai sirds. Vairums cilvēku domā, ka sirdij ir nosliece uz salkanumu un sentimentu, taču tā nav taisnība. Sirdij piemīt intuīcija, sirds ir holistiska, kontekstuāla un racionāla. Tā ir saistīta ar Visuma datoru- visu iespēju valstību, zināšanām un bezgalīgo organizējošo spēku. Sirds pamana visu. Dažkārt tas var šķist nereāli, bet sirds ir nekļūdīgāka un precīzāka nekā jebkuri citi racionālās domāšanas aspekti.
Ar karmas likuma palīdzību tu jebkurā laikā vari vairot naudu un labklājību un likt labajam plūst pie tevis. Bet, lai tas varētu notikt, tev jāsāk apzināties, ka tava nākotne ir atkarīga no izvēlēm, kuras izdari katru savas dzīves brīdi. Tikai paturot prātā šo likumsakarību, tu vari pilnībā īstenot karmas likumu. Jo vairāk izvēļu tu apzinies, jo vairāk tavu izvēļu būs spontānas un darīs labu kā tev, tā cilvēkiem, kas ir ap tevi.

Vai tava pagātnes karma ietekmē tavu pašreizējo dzīvi? Pastāv trīs veidi, kā vērst par labu pagātnes karmu. Pirmkārt, tu vari atlīdzināt savus karmiskos parādus. Vairums cilvēku izvēlas tieši šo iespēju. Tiesa, neapzināti. Taču arī tā ir izvēle. Dažkārt šo parādu atlīdzināšana ir saistīta ar diezgan lielām ciešanām, bet karmas likums paredz, ka par visu šajā pasaulē reiz jāmaksā. Visumam ir nevainojama lietvedība, un notiek nemitīga enerģijas apmaiņa.
Otrkārt, tu vari savu karmu padarīt par sev vēlamāku pieredzi. Šis process ir ļoti interesants. Atlīdzinot savus karmiskos parādus, tu ikreiz uzdod sev jautājumu: "Ko es varu mācīties no šīs pieredzes? Kādēļ tā notika, ko Visums ar to grib likt man saprast? Kā šī pieredze var palīdzēt maniem līdzcilvēkiem?"
Šādi rīkojoties, tu mēģini apzināt savas iespējas, izprast savu dharmu un savas dzīves mērķi, par ko runāsim nodaļā par septīto garīgo veiksmes likumu. Šis process palīdz tev pārveidot savu karmu un atrast citu tās izpausmi.
Ja tu, piemēram, esi lauzis kāju kādā sporta nodarbībā, tu vari uzdot sev jautājumu: "Ko es varu mācīties no šīs pieredzes? Ko Visums ar to grib man teikt?" Varbūt Visums grib, lai tu saprastu, ka tev mazliet jāpiebremzē un turpmāk sevi vairāk jāsaudzē. Un ja tava dharma ir dalīties ar citiem savā pieredzē, tad jautājums "Kā mana pieredze var palīdzēt maniem līdzcilvēkiem?" var pamudināt dalīties ar citiem šajā pieredzē, uzrakstot grāmatu par to, kā ievērot piesardzību sporta nodarbību laikā. Varbūt tu vari izgudrot īpašus apavus vai kāju aizsargus, kas citus pasargātu no līdzīgiem negadījumiem.
Atlīdzinot karmiskos parādus šādā veidā, tu būsi ļaunumu vērsis par labu, un tas pat var padarīt tevi turīgu vai sniegt piepildījumu. Lūk, ko nozīmē karmas pārveidošana par pozitīvu pieredzi. Tu neesi atbrīvojies no savas karmas, bet tu esi izmantojis kādu tās daļu, lai no tās izveidotu jaunu, pozitīvu karmu.
Treškārt, tu vari pārveidot savu karmu, lai vairs nebūtu no tās atkarīgs. To var panākt, apzinoties tukšumu, Sevi un Garu. Tas atgādina veļas mazgāšanu strautā. Traipi pazūd ar katru kustību. Tu mazgā un mazgā, un drānas kļūst aizvien tīrākas un tīrākas. Savas karmas sēklas tu nomazgā jeb pārveido, ienirstot tukšumā un atkal no tā atgriežoties. To var panākt tikai meditējot.
Viss, ko tu dari, kļūst par daļiņu no tavas karmas. Tu izdzer tasi kafijas, un šis mirklis ir kļuvis par daļiņu no tavas karmas, jo tas ir palicis tavā atmiņā, un atmiņām piemīt spēja radīt vēlmes. Vēlmes, savukārt, pamudina uz jaunām darbībām. Karma, atmiņas un vēlmes kopā veido tavas dvēseles programmatūru. Tava dvēsele ir apziņas krātuve, kurā glabājas karmas, atmiņu un vēlmju sēklas. Iemācoties pazīt šīs izpausmju sēklas, tu kļūsti par apzinīgu realitātes radītāju. Ja tu esi sācis savas izvēles izdarīt apzināti, tu sāc rīkoties sev un apkārtējiem evolucionārā veidā. Un tas jau arī ir tas, kas tev jādara.
Kamēr vien karma būs evolucionāra gan tev pašam, gan taviem līdzcilvēkiem, tā nesīs laimi un veiksmi.

Karmas jeb cēloņsakarību likuma īstenošana

Es īstenošu karmas likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es pievērsīšu uzmanību visām izvēlēm, ko ik brīdi izdaru. Es ne tikai pievērsīšu tām uzmanību, es tās apzināšos. Es paturēšu prātā, ka labākais veids, kā sagatavoties tam, ko var atnest nākotne, ir pilnībā apzināties pašlaik notiekošo.
2) Izdarot kādu izvēli, es uzdošu sev divus jautājumus: "Kādas būs manas izvēles sekas? Un vai šī izvēle piepildīs un darīs laimīgu mani pašu un tos, kurus tā var skart?"
3) Es prasīšu padomu savai sirdij un pievērsīšu uzmanību savām sajūtām. Ja izvēle man sagādās patīkamas sajūtas, es ļaušos to ietekmei. Ja izvēle, turpretī, man sagādās nepatīkamas izjūtas, es apstāšos un ar gara acīm paskatīšos uz iespējamām savas rīcības sekām. Sirdsbalss un sajūtas ļaus man spontāni izdarīt izvēli, kas būs laba gan man, gan tiem cilvēkiem, kas ir ap mani.

2. likums Došanas likums

Saulite — Sun, 03 Mar 2013 17:40:57 GMT

Visums darbojas, pateicoties dinamikai apmaiņai... došana un gūšana ir divi dažādi Visuma enerģijas plūduma aspekti.$CUT$

Ja mūsos ir vēlme dot to, ko paši meklējam, caur mums nebeidz plūst Visuma dāsnums.

Šo vāro trauku tukšo tu arvien nemitīgi piepildi ar jaunu dzīvību. Šo mazo niedres stabuli tu nesi kalniem, lejām pāri un mūžam jaunas melodijas skandināji... Tavas bezgaldaudzās dāvanas nokļūst šais manās mazajās rokās. Paiet mūži, bet tu vēl arvien dod, un vēl arvien tām rodas vieta.

(Robindranats Tagore)

Otrais veiksmes likums ir došanas likums. Šo likumu var saukt arī par došanas un gūšanas likumu, jo Visums darbojas, pateicoties dinamiskai apmaiņai. Nekas nestāv uz vietas. Tavs ķermenis ir nemitīgā kustībā, un tas nemitīgi mainās ar Visuma ķermeni, tavs prāts ir nemitīgā mijiedarbībā ar kosmosa prātu, tava enerģija ir kosmiskās enerģijas izpausme.
Dzīves plūdums nav nekas cits kā harmoniska visu esības valstības elementu un spēku mijiedarbība. Šī harmoniskā tavas dzīves elementu un spēku mijiedarbība izpaužas kā došanas likums. Tavs ķermenis, tavs prāts nepārtraukti un dinamiski apmainās ar Visumu, tāpēc šīs enerģijas plūsmas nosprostošana līdzinās asinsrites nosprostošanai. Ja asinsrite ir nosprostota, asinis sāk recēt un veidojas trombi. Lai tavā dzīvē nebeigtu riņķot bagātība un turība vai jebkas cits, ko tu vēlies, tev ir gan jādod, gan jāgūst.
Turība nozīmē bagātības plūsmu. Nauda simbolizē dzīves enerģiju, ar ko mēs apmaināmies un ko saņemam par kalpošanu Visumam. Naudu mēdz saukt arī par valūtu. Vārds "valūta" ir cēlies no itāļu vārda valuta, kas nozīmē "vērtība".
Ja mēs neļaujam vērtībām vai naudai riņķot, ja mēs turamies pie naudas un krājam to zeķē, būdama dzīves enerģija, tā vairs nenāks pie mums. Lai šī enerģija turpinātu plūst pie mums, mums jāļauj tai riņķot. Naudai, tāpat kā upei, ir jāļauj plūst, citādi tā sastāvas, sasmok un nosmacē pati savu dzīvības spēku. Tikai plūstot tā spēj būt dzīva un vesela.
Katrās attiecībās ir jādod un katrām attiecībām ir jāgūst. Došana ir nesaraujami saistīta ar saņemšanu, un saņemšana- ar došanu. Tam, kas augstu kāpis, reiz jānolaižas, tam, kas izgājis, reiz jānāk atpakaļ. Došana ir tas pats, kas saņemšana, jo kā viens, tā otrs ir tikai dažādas Visuma enerģijas plūduma izpausmes. Un apturot vienu no plūsmām, tu izjauc lietu dabisko kārtību.
Katra sēkliņa slēpj sevī iespēju, ka no tās reiz var izaugt tūkstošiem mežu. Bet šai sēkliņai jāļauj uzdīgt, tai jāievieto savu informāciju auglīgā augsnē. Dodot tās neredzamā enerģija plūst, līdz atrod materiālu izpausmi.
Jo vairāk tu dod, jo vairāk tu saņemsi, jo dodot tu ļausi savā dzīvē cirkulēt Visuma dāsnumam. Patiesībā, viss, kam šajā dzīvē ir kāda vērtība, dodot tikai vairojas. To, kas dodot nevairojas, nav vērts nedz dot, nedz saņemt. Ja dodot tev liekas, ka tu kaut ko zaudē, tad šī velte nav dota no sirds un nevairos turību. Ja tu dod negribīgi, doto velti nepavada enerģija.
Būtisks ir nodoms, ar kuru kaut kas tiek dots vai saņemts. Velti vienmēr vajadzētu pavadīt vēlmei darīt laimīgu devēju un saņēmēju, jo laime ir dzīvību atbalstošs un dzīvību uzturošs spēks, tādēļ tā spēj vairot un palielināt. Ja tu dod no sirds un bez aprēķina, tas, ko tu saņemsi pretī, būs tieši proporcionāls dotajam. Tādēļ ir jādod ar prieku, tavam prātam jābūt noskaņotam tā, lai pats došanas process tev sagādātu prieku. Tikai tādā gadījumā enerģija, kas pavada velti, vairojas neskaitāmas reizes.

Došanas likumu īstenot nepavisam nav grūti- ja tu gribi saņemt prieku, dāvā to citiem, ja gribi būt mīlēts, iemācies mīlēt citus, ja tu vēlies, lai tevi ievērotu un novērtētu, iemācies pamanīt un novērtēt citus, ja tu gribi, lai tu dzīvotu pārticībā, palīdzi citiem tikt pie pārticības. Visvieglākais veids, kā tikt pie tā, ko tu gribi, ir palīdzēt citiem sasniegt to, ko viņi vēlas sasniegt. Šis princips attiecas kā uz atsevišķiem cilvēkiem, tā uzņēmumiem, sabiedrībām un tautām. Ja tu vēlies būt svētīts ar visu labo, ko dzīve var piedāvāt, iemācies klusām apveltīt citus ar šīm veltēm.

Cilvēkus var labvēlīgi ietekmēt pat tikai doma par došanu, doma par apveltīšanu vai pavisam vienkārša lūgsna. Un tas ir tikai tāpēc, ka mūsu ķermenis savā ierobežotajā izpausmē ir informācijas un enerģijas krātuvīte lielajā enerģijas un informācijas Visumā. Mēs esam apziņas krātuvītes lielajā Visuma apziņā. Vārds "apziņa" ietver ne tikai enerģiju un informāciju vien- tas apzīmē enerģiju un informāciju, kas dzīvo kā doma. Tāpēc mēs esam arī mazas domu krātuves lielajā, domājošajā Visumā. Un domu varā ir pārveidot visu.
Dzīve ir mūžīga apziņas deja, kas izpaužas kā dinamiska gudrības impulsu apmaiņa starp mikrokosmu un makrokosmu, starp cilvēka ķermeni un Visuma ķermeni, starp cilvēka prātu un Visuma prātu.
Iemācies dot to, pēc kā tu pats tiecies, un tu spēsi ar izsmalcinātas, enerģiskas un vitālas kustības palīdzību atdzīvināt šīs dejas horeogrāfiju jeb mūžīgo dzīvības pulsu.

Labākais veids, kā iedzīvināt došanas likumu ir uzsākt cirkulācijas procesu. Apņemies vienmēr, satiekot kādu cilvēku, dāvāt viņam kaut ko. Šai veltei nebūt nav jābūt materiālai vērtībai- tā var būt zieds, kompliments vai lūgšana. Patiesībā vislabākās dāvanas ir tieši nemateriālas veltes. Uzmanība, rūpes, pieķeršanās, apbrīna un mīlestība ir viena no labākajām dāvanām, ko tu kādam vari pasniegt, un tās nemaksā pilnīgi neko. Satiekot kādu, tu vari klusi pie sevis svētīt viņu, vēlot laimi, prieku un smieklus. Šī klusā dāvana ir ļoti spēcīga.
Kad es vēl biju bērns, man mācīja, ka nekad nedrīkst ieiet svešā mājā bez dāvanas, un tagad es mācu arī saviem bērniem, ka nekad nedrīkst iet ciemos ar tukšām rokām. Tu vari jautāt: "Kā gan lai dodu citiem, ja šobrīd man pašam nav tik daudz, cik vajadzētu?" Bet tu vari uzdāvināt ziedu. Tikai vienu vienīgu ziedu. Tu vari uzdāvināt kartīti, kurā izsaki savas jūtas pret cilvēku, kuram to raksti. Tu vari uzdāvināt komplimentu. Tu vari uzdāvināt savu lūgšanu.
Pieņem lēmumu- lai ietu kur iedams, lai satiktu ko satikdams, tu vienmēr kaut ko uzdāvināsi. Un kamēr vien tu dosi, tu arī saņemsi. Jo vairāk tu dosi, jo stiprāk ticēsi šī likuma brīnumainajam rezultātam. Un jo vairāk tu saņemsi, jo vairāk tu spēsi dot.
Mūsu patiesākā būtība ir dāsna un devīga, mēs esam turīgi, jo daba piepilda visas mūsu vajadzības un vēlmes. Mums nekā netrūkst, jo mūsu iespējas ir neierobežotas un bezgalīgas. Tev jāsaprot, ka turība tev ir iedzimta. Nav svarīgi, cik daudz vai maz naudas tev ir, jo visas bagātības avots slēpjas visu iespēju valstībā- apziņā, kas zina, kā piepildīt katru vajadzību, kā dāvāt prieku, mīlestību, smieklus, mieru, harmoniju un gudrību. Ja tu pirmām kārtām tiecies pēc šīm lietām, vēloties tās nevis sev, bet citiem, viss pārējais pats pie tevis atnāks.

Došanas likuma īstenošana

Es īstenošu došanas likumu, apņemoties, ka:
1) Lai es ietu kur iedams, lai satiktu ko satikdams, man vienmēr līdzi būs kāda dāvana. Dāvana var būt gan labs vārds, gan zieds, gan mana lūgšana. Šodien es katram, ko satikšu, kaut ko uzdāvināšu, un tā darot, es ļaušu savā un citu dzīvēs riņķot priekam, bagātībai un turībai.
2) Šodien es ar pateicību pieņemšu visas veltes, ko dzīve man var sniegt. Es ar pateicību pieņemšu dabas dāvātās veltes- saules gaismu, putnu dziesmas, pirmo pavasara lietu vai pirmo sniegu. Es būšu gatavs pieņemt arī citu dāvanas, vienalga vai tā būtu kāda materiāla vērtība, nauda, labs vārds vai lūgšana.
3) Es apņemšos ļaut bagātībai riņķot manā dzīvē, dodot un saņemot visvērtīgākās no dzīves dāvanām- rūpes, pieķeršanos, apbrīnu un mīlestību. Ikreiz, kad kādu satikšu, es klusi pie sevis vēlēšu šim cilvēkam laimi, prieku un smieklus.

1. Likums Visu iespēju Likums

Saulite — Sat, 02 Mar 2013 08:17:13 GMT

Visas radības avots ir tīrā apziņa... iespējas, kas rodas, meklējot veidu kā izpaust neizpausto.$CUT$

Un, kad mēs saprotam, ka mūsu patiesā būtība ir viena no iespējām, mēs nostājamies blakus spēkam, kurā savu izpausmi atradis viss Visumā esošais.

Iesākumā
Nebija ne tā, kas pastāv, ne tā, kas nepastāv,
Visa pasaule bija izpausmi neatradusi enerģija...

Tikai Viens elpoja bez elpas, no Savas varas,
Nebija nekā...

(Radīšanas dziesma no Rigvēdas)

Pirmais garīgais veiksmes likums ir visu iespēju likums. Tas sakņojas mūsu esībā, mūsu būtībā, tīrajā apziņā. Tīrā apziņa ir visu iespēju un bezgalīgā radošā potenciāla lauks. Tīrā apziņa ir mūsu garīgā būtība. Bezgalīgums un brīvība sniedz patiesu prieku.
Apziņai piemīt arī tādas iezīmes kā tīra gudrība, bezgalīgs klusums, nevainojams līdzsvars, neuzvaramība, vienkāršība un svētlaimīgums. Lūk, kāda ir mūsu patiesā būtība.
Kad tu esi izpratis savu būtību un zini, kas tu patiesībā esi, tev ir visas iespējas piepildīt jebkuru sapni, jo tu esi kļuvis par mūžīgo un neizmērojamo visa bijušā, esošā un vēl gaidāmā iespēju. Visu iespēju likumu var saukt arī par vienotības likumu, jo neizmērojamās dzīves daudzveidības pamatā ir viena visu ietveroša gara vienotība. Tu esi nesaraujami saistīts ar šo enerģijas lauku. Visu iespēju valstība ir tavs Es. Un jo vairāk tu iepazīsti sevi, jo tuvāk tu esi visu iespēju valstībai.
Sevis iepazīšana jeb sevis meklējumi nozīmē atskaites punktu meklēšanu savā garā, nevis pieredzē uzkrātajos tēlos. Atskaites punktu meklēšanai pieredzētajā, kad mūs ietekmē ārēji faktori- situācijas, apstākļi, cilvēki, lietas. Meklējot atskaites punktus pieredzē, mēs nemitīgi lūkojamies pēc citu cilvēku atzinības. Mēs domājam un rīkojamies, mēģinot uzminēt, kāda būs atbildes reakcija. Un mūs vada bailes.
Meklējot atskaites punktus pieredzē, mums ir arī nepārvarama vēlme ietekmēt un kontrolēt. Mums ir nepārvarama vēlme pēc ārējas varas. Vajadzība pēc atzinības, vēlme kontrolēt un ietekmēt un vēlme gūt varu rodas no bailēm. Un šī vara nav visu iespēju vara, mūsu būtības spēks jeb patiesais spēks. Kad mēs esam apzinājušies savas būtības spēku, mūsos nav baiļu, nav nepārvaramās vēlmes kontrolēt, mums nav jācīnās, lai gūtu atzinību, un mums nepiemīt kāre pēc ārējās varas.
Meklējot atskaites punktus pieredzē, mēs balstāmies uz savu ego, kas nebūt nav mūsu patiesā būtība. Ego ir mūsu paštēls, sociālā maska, loma, kuru mēs katrs spēlējam. Mūsu sociālā maska pārtiek no atzinības. Tā rada vēlmi kontrolēt, un to uztur varaskāre, jo tā pārtiek no bailēm.
Tava patiesā būtība- tavs gars un dvēsele- ir brīvi no šīm parādībām. Tā ir imūna pret kritiku, tai nav bail pieņemt izaicinājumu, un tā nekam nav pakļauta. Un tajā pašā laikā tā ir arī pazemīga, nejūtas pārāka par citiem, jo tā liek tev saprast, ka ikvienam ir tāda pati būtība, tas pats gars, tikai citā veidolā.
Lūk, kāda ir galvenā atšķirība starp atskaites punktu meklēšanu sevī un pieredzē. Ja tu meklē atskaites punktus sevī, tu iepazīsti savu patieso būtību, un atklāj, ka tev nav bail ne no viena izaicinājuma, ka tu cieni ikvienu cilvēku un neesi nekam pakļauts. Tādēļ tavas būtības spēks ir tavs patiesais spēks.
Spēks, kas gūts, meklējot atsakaites punktus pieredzē uzkrātajā, nav patiess. Tas balstās uz ego un ilgst tikai tik ilgi, cik ilgi pastāv konkrētais atskaites punkts. Ja tu ieņem kādu amatu- ja tu esi, piemēram, valsts prezidents vai kādas apakšvienības priekšsēdis-, vai ja tev ir daudz naudas, spēks un vara, kas tev šajā brīdī pieder, zudīs, ja tu zaudēsi savu darbu, titulu vai naudu. Uz ego balstītais spēks ilgst tieši tik ilgi, cik ilgi pastāv tā avoti. Pazūdot amatam, darbam vai naudai, pazūd arī spēks.
Tavas būtības spēks ir nezūdošs, jo tam pamatā ir savas būtības pazīšana. Šim spēkam piemīt arī savas īpašības. Tas pievelk cilvēkus un atved pie tevis to, ko tu vēlies. Gluži kā magnēts šis spēks pievelk cilvēkus, situācijas un apstākļus, lai tavas vēlmes varētu rast piepildījumu. To var saukt arī par dabas likumu atbalstu. Tas ir dievības atbalsts, tas ir atbalsts, ko sniedz labvēlība. Tavs spēks ļauj tev būt saistītam ar citiem cilvēkiem, un cilvēkiem- būt saistītiem ar tevi. Tavs spēks rodas no šiem mīlestības vērptajiem pavedieniem.

Kā īstenot visu iespēju likumu, kā atrast visu iespēju valstību? Ja tu gribi palūgt augļus, ko tev piedāvā visu iespēju valstība, ja tu gribi pilnībā izmantot savas radošās spējas, kas sakņojas tīrajā apziņā, tev jāatrod veids, kā iekļūt šajā valstībā. Viens no veidiem, kā to panākt, ir katru dienu izbaudīt klusumu, meditēt un atturēties no vērtēšanas un tiesāšanas. Arī uzturēšanās dabā ļaus tev pietuvoties šīs valstības dārgumiem- bezgalīgai kreativitātei, brīvībai un svētlaimei.
Izbaudīt klusumu nozīmē atrast laiku, lai vienkārši būtu. Tas nozīmē laiku pa laikam atturēties no runāšanas. Tas nozīmē laiku pa laikam atrauties no tādām nodarbēm kā televīzijas pārraižu skatīšanās, radio klausīšanās un grāmatu lasīšana. Ja tu nekad nedod sev iespēju izbaudīt klusumu, tavs iekšējais dialogs kļūst brāzmains.
Laiku pa laikam atrodi brīdi klusumam. Vai apņemies katru dienu zināmu laiku pavadīt klusumā. Tās var būt divas stundas vai, ja tas šķiet par ilgu, kaut vai tikai pusstunda. Un laiku pa laikam atļaujies pabūt klusumā ilgāku laika sprīdi, piemēram, dienu vai divas vai pat veselu nedēļu.
Kas notiek, kad tu ļaujies klusumam? Sākumā tavs iekšējais dialogs kļūst vēl brāzmaināks. Tev ir izteikta vēlēšanās runāt. Es pazīstu cilvēkus, kas pirmajās ilgāka klusuma perioda dienās ir vai jukuši prātā. Viņus pārņēmusi trauksmes un baiļu sajūta. Bet turpinot dzīvot klusumā, iekšējais dialogs pamazām pierimst. Un klusums drīz kļūst dziļš, jo pēc kāda laika prāts padodas. Tas saprot, ka nav jēgas kulties un mutuļot ap tevi. Būtība, gars, noteicējs nerunā un viss, punkts. Pieklustot iekšējam dialogam, tevi sāk pārņemt visu iespēju valstības miers.
Tātad viens no veidiem, kā īstenot visu iespēju likumu, ir laiku pa laikam iespēju robežās ļauties klusumam. Otrs veids ir regulāri, katru dienu meditēt. Būtu labi, ja tu varētu meditēt pa pusstundai no rīta un vakarā. Meditējot tu iemācīsies iepazīt tīrā klusuma un tīrās saprašanas valstību. Tīrā klusuma valstībā ir neierobežotās savstarpējās saistības lauks un bezgalīgā organizējošā spēka lauks, tajā visas lietas un parādības ir nesaraujami saistītas cita ar citu.
Nodaļā par piekto garīgo likumu- nodomu un vēlmju likumu- tu uzzināsi, kā šajā laukā iedēstīt vāru nodoma sēkliņu, lai pēc tam spontāni sazeltu tavas vēlmes. Bet vispirms tev jāiepazīst miers. Lai tavas vēlmes varētu izpausties, vispirms vajadzīgs miers, kurā slēpjas tava saistība ar visu iespēju valstību, kas var likt ieskanēties neskaitāmām detaļām.
Atceries, kas notiek, kad tu iemet nelielu akmentiņu stāvošā ūdenī un skaties, kā saceļas mazi vilnīši. Pēc brīža, kad ūdens atkal ir norimis, tu, iespējams, iemet tajā vēl vienu akmentiņu. Tas pats notiek arī tad, kad tu ieej tīrā klusuma valstībā un iesēj tur savu nodomu sēkliņu. Šajā klusumā pat vissīkākais nodoms liks vilnīšiem skaloties ap universālās apziņas krastu, kas visas lietas un parādības savieno citu ar citu. Bet ja tu nekad neesi iepazinis apziņas klusumu, ja tavs prāts ir kā bangains okeāns, tu tajā vari mest pat visaugstāko pasaules debesskrāpi, un nekas nenotiks. Bībelē teikts: "Rimstieties un atzīstiet, ka es esmu Dievs." To var panākt tikai meditējot.
Vēl viens veids, kā nokļūt visu iespēju valstībā, ir pārtraukt vērtēšanu un tiesāšanu. Tiesāšana ir nemitīga visa vērtēšana un pasludināšana par pareizu vai nepareizu, labu vai sliktu. Ja tu nebeidz vērtēt, marķēt, klasificēt un analizēt, tu sabango savu iekšējo dialogu. Šīs brāzmas neļauj enerģijai brīvi plūst starp tevi un visu iespēju valstību. Tu burtiski "aizbāz" kanālu, kas ir starp tavām domām.
Šis kanāls tevi savieno ar visu iespēju valstību. Tīrās apziņas stāvokli, klusā telpa starp tavām domām un iekšējais miers savieno tevi ar patieso spēku. Un kad tu aizsprosto šo ceļu, tu nosprosto savu saikni ar visu iespēju un nebeidzamo radošo spēju valstību.
Brīnumu kursos cilvēki skaita lūgšanu, kurā ir vārdi: "Lai kas arī šodien neatgadītos, es neko nevērtēšu." Nevērtēšana un netiesāšana rada klusumu tavā prātā. Būtu labi, ja tu sāktu savu dienu ar šo apņemšanos. Un ikreiz, kad tu pieķer sevi vērtējam vai tiesājam, atgādini sev šo apņemšanos. Ja tu nespēj to ievērot visas dienas garumā, tu vari sev teikt: "Nākamo divu stundu laikā es neko un nevienu nevērtēšu" vai "nākamās stundas laikā es neko un nevienu nevērtēšu". Pamazām tu vari šo termiņu pagarināt.

Pirmo likumu- visu iespēju likumu- tu vari īstenot izbaudot klusumu, meditējot un atturoties no vērtēšanas un tiesāšanas. Tiklīdz esi sācis to darīt, tu vari pievienot vēl arī ceturto paņēmienu- regulāru laika pavadīšanu dabā. Uzturēšanās dabā ļauj tev sajust visu dzīves sastāvdaļu un spēku harmonisku mijiedarbību un justies vienotam ar visu dzīvo. Vienalga vai tā ir upe vai mežs, kalns, ezers vai jūras krasts, saikne ar dabas gudrību palīdzēs tev nokļūt visu iespēju valstībā.
Tev jāiemācās sazināties ar visdziļāko un slēptāko savas būtības daļu. Tā stāv pāri tavam ego. Tā ne no kā nebaidās, tā ir brīva, to nespēj skart kritika un tai nav bail pieņemt izaicinājumu. Tā nekam nav pakļauta, tā ne par ko nav pārāka, tā ir brīnumaina, noslēpumaina un apburoša.
Savas dziļākās būtības atklāšana ļaus tev ieskatīties savu attiecību spogulī, jo visas attiecības ir tiešs tavu attiecību pašam ar sevi atspulgs. Ja tu jūties par kaut ko vainīgs, ja tev ir no kaut kā bail, ja tevi nomāc bažas par naudu, veiksmi vai ko citu, vainas, baiļu un nedrošības atspulgs veido būtisku tavas personības daļu.

Šīs eksistenciālās pamatproblēmas nespēs atrisināt nekāda naudas summa vai veiksmes pārpilnība. Dziedināt spēj tikai tuvība ar savu būtību. Ja tu balsties uz savas būtības pazīšanu, ja tu patiešām sevi pazīsti, tu nekad nejutīsies vainīgs, tev nekad nebūs bail, tevi nekad nemāks bažas par naudu, turību vai savu vēlmju piepildīšanu, jo tu būsi sapratis, ka materiālās turības pamatā ir dzīves enerģija un iespējas. Un šīs iespējas tev ir iedzimtas.
Jo tuvāk tu esi savai patiesajai būtībai, jo biežāk tev prātā ienāk radošas domas, jo visu iespēju valstībā mājo arī nebeidzamais radošais potenciāls un gudrība. Austriešu filozofs un dzejnieks Francs Kafka reiz teicis: "Tev nav jāatstāj sava istaba. Paliec pie sava galda un ieklausies. Tev pat nav jāieklausās, vienkārši gaidi. Tev pat nav jāgaida, tev tikai jāiemācās būt klusam, mierīgam un vienam. Pasaule pati parādīs tev sevi bez maskas. Tai nav citas izvēles, tā ekstāzē saritināsies pie tavām kājām."
Visuma bagātība, tā izšķērdīgais skaistums un dāsnā pārpilnība ir radošā dabas prāta izpausme. Jo dziļāka ir tava saskaņa ar dabas prātu, jo tuvāk nebeidzamajam, neierobežotajam radošajam potenciālam tu esi. Bet, lai piekļūtu šim dāsnajam, bagātīgajam, bezgalīgajam un radošajam prātam, tev vispirms jāuzveic sava iekšējā dialoga bangas. Tikai tad tev pavērsies dinamiskas darbības iespējas, tajā pašā laikā nesot sevī mūžīgā, neierobežotā un radošā prāta mieru. Klusā, neierobežotā un bezgalīgā prāta izsmalcinātā kombinācija ar dinamisko un ierobežoto cilvēka prātu ir visharmoniskākais miera un kustības apvienojums, no kura var rasties viss, ko vien tu vēlies. Šo pretpolu- miera un dinamikas- līdzāspastāvēšana ļauj tev būt neatkarīgam no situācijām, apstākļiem, cilvēkiem un lietām.
Kad tu spēj mierīgi pieņemt šo smalko pretpolu līdzāspastāvēšanu, tu esi piekļuvis enerģijas pasaulei- neskaitāmo daļiņu daudzumam, nemateriālajam nekam, no kā radusies visa materiālā pasaule. Šī enerģijas pasaule ir plūstoša, dinamiska, elastīga, mūžam mainīga un mūžam kustībā esoša. Un tajā pašā laikā tā ir arī nemainīga, mierīga, rāma, klusa un mūžīga.
Miers viens pats ir radošais potenciāls; kustība viena pati ir radošais potenciāls ar ierobežotām izpausmes iespējām. Miera un kustības apvienojums dod tev iespēju ļaut savām radošajām spējām doties visos virzienos- kur vien tavas uzmanības spēks tās nes. Ikreiz metoties kustībā un darbībā, vienmēr ņem līdzi savu mieru. Tad kustīgais haoss tev apkārt nekad neaizšķērsos tavu ceļu pie radošā potenciāla akas- ceļu uz visu iespēju valstību.

Visu iespēju likuma īstenošana

Es īstenošu visu iespēju likumu, apņemoties, ka:
1) Es mēģināšu piekļūt visu iespēju valstībai, katru dienu atvēlot brīdi klusumam, brīdi, lai vienkārši būtu. Katru rītu un vakaru aptuveni pusstundu es vienatnē nodošos klusai meditācijai.
2) Katru dienu es atvēlēšu laiku brīdim dabā, lai klusi vērotu gudrību, kas ir katrā dzīvā būtnē. Es sēdēšu un klusumā vērošu saulrietu vai klausīšos okeāna dziesmā vai strauta čalās, vai vienkārši ieelpošu zieda smaržu. Slīgstot sava klusuma ekstāzē un sazinoties ar dabu, es baudīšu dzīves mūžīgo pulsu, visu iespēju valstību un neierobežotās radošās iespējas.
3) Es neko un nevienu netiesāšu. Es sākšu savu dienu ar apņemšanos, ka, lai kas arī šodien negadītos, es netiesāšu un nevērtēšu, un visas dienas garumā es atgādināšu sev šo apņemšanos.

14. nodaļa ZEMAPZIŅA UN LAULĪBAS PROBLĒMAS

Saulite — Fri, 11 Jan 2013 00:44:55 GMT

Visu laulības dzīves sarežģījumu pamatā ir nepietiekamas zināšanas par gara patiesajām funkcijām un spēkiem. Pareizi izmantojot garīgo principu, var novērst visas laulāto domstarpības. Tie, kuri kopīgi skaita lūgšanas, arī paliek kopā. $CUT$ Iedziļināšanās dievišķajos ideālos, dzīves likumu izpēte, kopīgu plānu un mērķu realizēšana, kā arī atbildības izjūtas noteiktas brīvības baudīšana ir būtisks priekšnoteikums ideālai laulībai, kurā divi cilvēki vienojušies laimē un saderībā.

Vislabāk būtu šķiršanos novērst savlaicīgi, proti, jau pirms laulības noslēgšanas! Nevienam nevar pārmest to, ka viņš atbrīvojas no neizturamas situācijas. Bet kāpēc vispār tik tālu jānonāk? Vai nebūtu labāk jau no paša sākuma pievērst uzmanību laulības problēmu īstajiem cēloņiem — tātad ķerties ļaunumam pie pašām saknēm?

Tāpat kā citu problēmu, arī šķiršanās, laulības pasludināšanas par spēkā neesošu un ar to saistīto bezgalīgo tiesas procesu pamatā ir nepietiekamas zināšanas par apziņas un zemapziņas savstarpējām sakarībām.

Ikvienas laulības pamats

Īstas un ilgstošas laulības pamats ir garīgums. Tai ir jābūt sirdslietai, un sirds ir mīlas kauss. Godīgums, atklātība, labsirdība un personiskā integritāte vienlaicīgi ir gan mīlestības priekšnosacījums, gan ari izpausme. Ja, piemēram, sieviete apprecas vienīgi naudas, sabiedriskā stāvokļa vai pašapliecināšanās dēļ, tad noslēgtā laulība nav īsta. Šāda nepatiesa un negodīga rīcība liecina par jebkādas īstas mīlestības trūkumu. Šāda laulība paliek tāda pati, kāda bija noslēgšanas brīdī, — krāpšana, farss, tukša maskarāde.

Bet, ja sieviete saka: "Man ir apnicis strādāt, un es labprāt apprecētos, lai varētu baudīt nodrošinātu dzīvi," — tas liecina, ka viņas nostāja balstās uz pilnīgi aplamiem pamatiem. Viņa nepareizi izmanto gara likumus un diezin vai kļūs laimīga. Nevienam cilvēkam, kas pratīs pareizi izmantot šajā grāmatā aprakstītās metodes, nekad nebūs jāsūdzas par nabadzību vai sliktu veselības stāvokli. Sieviete savā tieksmē pēc labas veselības, miera, prieka, apskaidrības, drošības sajūtas, bagātības, mīlestības un laimes nekādā ziņā nav atkarīga no sava laulātā drauga (vai arī tēva, brāļa u.c.) panākumiem. Arī viņai ir jāapzinās sevī snaudošie spēki un jāzina sava gara likumi — tas ir vienīgais drošas un apmierinošas eksistences pamats.

Kā pievilkt sev ideālo laulāto draugu

Jūs vairs neesat sieviete, kurai nav ne jausmas par savas zemapziņas darbības veidu. Jūs zināt, ka viss, ko jūs savā zemapziņā iekaļat, jūsu dzīvē pieņem reālu apveidu. Tāpēc iedvesiet tai visas īpašības un rakstura īpatnības, kuras vēlētos redzēt savā vīrā.

Jūs jūtaties vīlusies? Tam nav nekāda pamata. Ir jāsāk rīkoties — un šodien pat! Vakarā apsēdieties ērtā krēslā, aizveriet acis, aizmirstiet par dienas nogurumu un rūpēm, atbrīvojieties un ļaujieties laiskam noskaņojumam. Kad esat pilnīgi pasīva un uztvert spējīga, vērsieties pie savas zemapziņas ar apmēram šādiem vārdiem: "Es jūtu, ka man uzmanību pievērš godīgs, atklāts, lojāls, uzticīgs, miermīlīgs, laimīgs un turīgs vīrietis. Visas šīs vēlamās īpašības dziļi iespiežas manā zemapziņā. Kamēr es tās skatu savā iztēlē, tās kļūst par mana "Es" daļu un zemapziņā pieņem savu apveidu. Es zinu, ka eksistē pievilkšanās nepārvaramais princips, un, uzticēdamās tam, tagad aicinu vīrieti, kurš atbilst manai zemapzinātajai pārliecībai. Esmu pilnīgi pārliecināta, ka viss, kam tic mana zemapziņa, piepildīsies. Es zinu, ka šī vīrieša dzīvi varu padarīt mierīgāku un laimīgāku. Mums ir kopīgi ideāli. Vēlos sevi tādu, kāda esmu, un arī viņu negribu mainīt. Mūs saistīs mīlestības, brīvības un savstarpējas cieņas jūtas."

Atkārtojiet šos teikumus tik ilgi, līdz tie jums kļūst par stingru pārliecību.

Un jūs pārņems liels prieks, kad jūsu dzīvē ienāks vīrietis, kuram būs visas tās īpašības, ko vēlējāties redzēt savā vīrā. Zemapziņas gudrība jūs abus savedīs kopā. Atmodiniet sevī vislabākās jūtas, ko spējat dot otram cilvēkam, — mīlestību un pašaizliedzību. Un mīlestība, ko dāvājat, jums tūkstoškārt tiks atlīdzināta.

Kā pievilkt sev ideālo sievu

Tāpat jārīkojas arī vīrietim un jāskaita šāda lūgšana: "Es jūtu, ka man pievēršas sieviete, kura skaistā un ideālā harmonijā mani papildina. Mūs abus saista garīga saite, un mūsu savstarpējās simpātijas kļūst par dievišķās mīlestības kausu. Es zinu, ka varu šai sievietei dāvāt sirds siltumu, mieru, laimi un prieku. Es zinu, ka spēju šīs sievietes dzīvē ienest daudz skaista. Es redzu to savu acu priekšā. Viņai piemīt šādas labas īpašības: jūtīgums, labsirdība, uzticība, godīgums un sirsnība. Viņa ir harmoniska, mierīga un laimīga. Mēs jūtam nepārvaramu savstarpēju tieksmi. Mēs dzīvosim mīlestībā, atklātībā un skaistumā. Man būs ideāls dzīvesdraugs."

Kamēr jūs koncentrējaties un mierīgi domājat par savu izredzēto dzīvesdraugu, tieši šīs īpašības kļūst par jūsu garīgās personības daļu. Zemapziņas vienojošais spēks pēc dievišķās gribas jūs un jūsu sapņu sievieti savedīs kopā.

Kāpēc jāizdara trešā kļūda?

Nesen kāda skolotāja man sacīja: "Esmu bijusi precējusies jau trīs reizes, un visi mani vīri bija visnotaļ pasīvi, pakļāvīgi un bez jebkādas iniciatīvas. Kāpēc es vienmēr iekritu tieši šā sievišķīgā vīriešu tipa rokās?"

Es skolotājai vaicāju, vai viņa savu otro vīru jau no paša sākuma ir pazinusi kā diezgan necilu personību, un viņa atbildēja: "Protams, nē, citādi es ar viņu nemūžam neprecētos." Acīmredzot šī sieviete no savas pirmās kļūdas neko nebija mācījusies. Nelaimes cēlonis bija meklējams viņas personības būtībā. Skolotājas raksturā bija izteikti vīrišķīgas īpašības — viņa bija enerģiska un varaskāra. Viņa neapzināti ilgojās pēc cilvēka, kas būtu tik pasīvs un piekāpīgs, ka viņa varētu uzņemties vadošo lomu. Tāda ir šīs rīcības neapzinātā motivācija, un notika tas, kam vajadzēja notikt, — viņas slepenās iztēles ainas realizējās. Šai sievietei nācās apgūt metodi, kā ar pareizu lūgšanu var pārraut cēloņu un seku ķēdi.

Kā viņa atbrīvojās no savas negatīvās nostājas

Vispirms šī vairs ne gluži jaunā sieviete iemācījās vienkāršu patiesību: tas, kurš tic, ka spēj pievilkt sev ideālo partneri, drīz vien to arī sastaps. Lai atbrīvotos no negatīvo priekšstatu pasaules un atrastu patiešām ideālu dzīvesdraugu, viņa skaitīja šādu lūgšanu: "Es iekaļu savā zemapziņā tā vīrieša rakstura īpašības, pēc kura es ļoti ilgojos. Mans ideālais dzīvesdraugs ir spēcīga un oriģināla personība. Viņš ir vīrišķīgi mīļš, enerģisks, godīgs, lojāls un uzticīgs. Pie manis viņš atrod mīlestību un laimi. Es ar prieku sekoju viņam visur, kur vien viņš vēlas. Esmu godīga, atklāta, mīļa un labsirdīga. Es viņam dāvāju daudz skaista: savu labo gribu, priecīgu sirdi un veselu ķermeni. Un viņš man dāvā to pašu. Es dodu un saņemu. Dievišķā gudrība šo vīrieti pazīst un zina, kur viņš atrodas. Tā saved mūs kopā, un mēs tūlīt viens otru pazīstam. Es uzticos savai zemapziņai un zinu, ka mana vēlme drīz piepildīsies. Jau tagad no visas sirds pateicos par ideālo risinājumu!"

Sieviete šo lūgšanu atkārtoja katru rītu un vakaru, ticēdama sacītajam un labi zinādama, ka šī ilgstošā garīgā nodarbe ar vēlamo iztēles ainu gluži kā spoguļattēlā pārmaina viņas būtību.

Lūgšanas uzklausīšana

Pagāja vairāki mēneši. Kaut arī šai sievietei bija plašs paziņu loks un viņa bieži uzturējās sabiedrībā, tomēr viņa neiepazinās ne ar vienu vīrieti, kas atbilstu tās prasībām. Taču, tiklīdz sieviete sāka šaubīties par zemapziņas spēku spēju laimīgi saprecināt, viņa atcerējās, ka tieši zemapziņai ir pašai sava, pilnīgi droša metode, ar kuru tā atrisina ikvienu problēmu. Neilgi pēc oficiālās laulības šķiršanas viņa sāka strādāt par ārsta asistenti. Vēlāk šī sieviete man stāstīja, ka jau pirmajā brīdī zinājusi, ka jaunais darbadevējs ir viņas sapņu vīrietis. Acīmredzot viņam klājās gluži tāpat, jo jau pēc vienas kopīgā darbā pavadītas nedēļas viņš to bildināja, un kopš tā laika abi dzīvo laimīgā laulībā. Šis ārsts bija nevis pasīvā vai sievišķīgā tipa pārstāvis, bet gan enerģisks vīrietis, izcils sportists, turklāt ļoti inteliģents un, kaut arī liberāli domājošs, tomēr reliģiozi noskaņots cilvēks.

Sievietes sapnis kļuva par īstenību. Viņa vēlamo iztēles ainu savai zemapziņai bija iedvesusi tik ilgi, līdz garīgi un emocionāli saplūda vienā veselumā ar savu priekšstatu — tāpat kā barība, ko mēs apēdam, kļūst par mūsu organisma daļu.

Vai man jāšķiras?

Jautājums par šķiršanos vienmēr ir individuāla problēma, kuru nav iespējams vispārināt. Dažos gadījumos apprecēšanās jau no paša sākuma ir bijusi nopietna kļūda, citos šķiršanās, tāpat kā laulības noslēgšana ar mērķi izbēgt no vientulības, it neko neatrisina. Dažreiz tā šķiet vienīgā izeja, citreiz stāvokli vēl vairāk pasliktina. Šķīrusies sieviete var būt daudz patiesāka, krietnāka un cēlsirdīgāka nekā tāda viņas dzimuma pārstāve, kuras laulības dzīve ir vieni vienīgi meli.

Piemēram, reiz es runāju ar kādu sievieti, kuras vīrs bija ne tikai krimināli sodīts narkomāns, bet arī nedeva iztikai ne centa, turklāt ļoti nežēlīgi izturējās pret savu laulāto draudzeni. Viņa nekādi nevarēja tikt vaļā no uzskata, ka šķiršanās ir grēks. Es viņai izskaidroju, ka precēšanās ir sirds vēlme. Ideāla laulība var izdoties vienīgi tad, ja divas sirdis savienojas patiesā harmonijā un mīlestībā un ikviena rīcība ir mīlestības rosināta.

Kad sieviete to bija sapratusi, viņa pieņēma lēmumu. Sirds dziļumos viņa taču vienmēr bija zinājusi, ka nekāds dievišķais likums nespiež viņu paciest vīra slikto izturēšanos pret sevi gan garīgajā, gan fiziskajā ziņā tikai tāpēc, ka viņš tai ir likumīgi pielaulāts.

Ja jūs nezināt, ko darīt, tad skaitiet lūgšanu, lai pār jums nāk apskaidrība, un tā katrā ziņā notiks. Sekojiet savas zemapziņas norādījumam — tā jums parādīs ceļu uz mieru.

Ka var nonākt līdz šķiršanas slieksnim

Nesen kāds pirms pāris mēnešiem apprecējies jauns pāris nolēma iesniegt laulības šķiršanu. Izrādījās, ka jaunais vīrietis ilgstoši ir dzīvojis bailēs, ka sieva viņu varētu atstāt. Jau no paša sākuma viņš jutās vientuļš un bija pārliecināts par sievas neuzticību. Šīs domas viņu nomocīja dienu un nakti, līdz kļuva par uzmācīgu ideju. Savā neuzticībā viņš garīgi jau pilnīgi bija noskaņojies uz domu par šķiršanos. Viņa sievai turklāt arvien retāk izdevās izturēties pret vīru mīļi, jo viņa instinktīvi juta, ka tiek atraidīta. Šo negatīvo domu un iztēles ainu ietekmē viņu savstarpējās attiecības manāmi pasliktinājās, šis ir vēl viens piemērs mums jau labi pazīstamajam likumam par cēloni un sekām, darbību un pretdarbību. Doma ir cēlonis, un zemapziņas reakcija — sekas.

Kādu dienu jaunā sieviete aizgāja no kopīgā dzīvokļa un iesniedza laulības šķiršanas pieteikumu — viņas laulātā drauga drūmās priekšnojautas bija piepildījušās.

Šķiršanās sākas garā

Jebkura šķiršanās sākas konkrētā cilvēka garā — šķiršanās procesa juridiskā formalitāte ir tikai vēlākās, redzamās sekas. Šo abu jauno cilvēku sirdis pildīja savstarpēja neuzticēšanās, bailes, greizsirdība un dusmas. Šāda nostāja vājina un izsmeļ gara un ķermeņa spēkus. Šie jaunie cilvēki paši pārliecinājās, ka naids šķir, bet mīlestība vieno. Viņi sāka saprast, kādas kļūdas ir izdarījuši. Neviens no viņiem agrāk neko nebija dzirdējis par cēloņu un seku universālo likumu, tāpēc neaptvēra, ka ļaunprātīgi izmanto savus garīgos spēkus un no tā izrietošās postošās sekas. Pēc mana ierosinājuma jaunais pāris nolēma pēdējo reizi mēģināt glābt savu laulību. Es viņiem ieteicu lietot lūgšanas terapiju.

Jaunie cilvēki sāka viens otram visdažādākajos veidos pierādīt mīlestību, labu gribu un gatavību saprasties. Vakaros viņi viens otram lasīja priekšā Psalmus. Savu galīgo mērķi viņi vēl nav sasnieguši, taču jau tagad viņu laulības dzīve ar katru dienu kļūst arvien skaistāka un laimīgāka.

Kašķīgā sieva

Bieži vien sieva kļūst kašķīga vienīgi tāpēc, ka jūtas neievērota un ilgojas pēc lielākas mīlestības un uzmanības. Izrādiet lielāku interesi par savu sievu un novērtējiet viņas labās īpašības tā, kā viņa to ir pelnījusi. Attiecībā uz cita tipa sievietēm to, ka tās kļūst neciešamas, var izskaidrot ar viņu vēlmi pārveidot vīru pēc savas gribas. Tā droši vien ir vislabākā un efektīvākā metode, kā tikt vaļā no vīra.

Laulātie nedrīkst pastāvīgi uzglūnēt viens otram, lai tikai nepalaistu garām kādu partnera kļūdu. Katram laulātajam ir jābūt pateicīgam par visu labo, ko viņš atrod savā partnerī un iegūst caur viņu.

Dusmīgais vīrs

Tiklīdz vīrs sāk uz sievu dusmoties un sīki analizēt visu, ko tā ar vārdiem vai darbiem viņam it kā ir nodarījusi, viņš savā ziņā jau pārkāpj laulību, jo — tāpat kā mīlestībā neuzticīgs vīrs — uzņemas negatīvas, postošas saistības. Tas, kurš sirdī sievu noraida un ir naidīgi noskaņots, ir viņai neuzticīgs, jo lauž laulības solījumu, ar kuru ir solījies visu savu mūžu sievu mīlēt, sargāt un cienīt. Ja kādam ir nosliece ar rūgtumu prātuļot par patiesu vai iedomātu pārestību, tad ieteicams nodoties pašapcerei un, cik vien iespējams, censties izturēties pret sievu saudzīgi, laipni un pieklājīgi. Tad nebūs grūti izvairīties no domstarpībām. Laulātās draudzenes pozitīvo īpašību ievērošana un novērtēšana atradina vīru no kaitīgā ieraduma perināt sevī dusmas. Kad viņš būs noskaņojis sevi uz pozitīvu domāšanu, uzlabosies attiecības ne tikai ar sievu, bet arī ar pārējiem cilvēkiem. Rūpējieties par harmoniju sevī, un jūs noteikti dzīvosiet mierā ar sevi un apkārtējo pasauli.

Vislielākā kļūda

Vislielāko kļūdu izdara tas, kurš savas laulības problēmas pārrunā ar kaimiņiem un radiniekiem. "Fricis nekad man nedod pietiekami daudz naudas. Viņš riebīgi izturas pret manu māti, mūžīgi piedzeras un arī pret mani izturas aizvien rupjāk un aizvainojošāk." Kurš gan nepazīst tādu sievu, kas šādi vai līdzīgi noniecina savu vīru visu kaimiņu un radinieku acīs.

Apspriediet laulības problēmas vienīgi ar laulību konsultantiem un lietpratīgiem speciālistiem. Kāpēc gan jūs gribat, lai neaptverams skaits cilvēku ir sliktās domās par jūsu laulību? Nemaz nerunājot par to, ka laulātā drauga trūkumu un vājību pārspriešana arī jūsu raksturā var attīstīt tādas pašas negatīvas īpašības. Jo kurš gan šīs negatīvās domas izsaka, kurš par tām domā un tās izjūt? Tā esat jūs! Un, ko cilvēks domā un jūt, tāds viņš arī ir.

Radinieki parasti ir slikti padomdevēji, jo laulības krīze skar arī viņus, tāpēc viņiem jau no paša sākuma ir aizspriedumi pret vienu vai otru pusi. Līdzko padoms pārkāpj "zelta likumu", tas ir jānoraida. Vēlams atcerēties, ka arī vislabākajās laulībās gadās saspīlējumi, domstarpības un zināmas atsvešinātības periodi. Šādas ķildas un strīdus paturiet pie sevis un nekad neļaujiet draugiem un paziņām ieskatīties savas laulības dzīves ēnas pusēs. Par katru cenu izvairieties savu laulāto draugu kritizēt un nopelt.

Necentieties savu sievu pārveidot

Laulātais draugs, kurš vēlas sievu padarīt par savu kopiju, rīkojas ļoti nesaprātīgi un riskē ar savu laulību, jo sieva mēģinājumu viņu dažādos aspektos principiāli pārveidot uztvers kā vardarbību. Vīra rīcība sagraus viņas lepnumu un pašcieņu un atmodinās protesta garu. Tādējādi laulībai tiks uzlikts smags pārbaudījums.

Protams, partneriem ir savstarpēji jāpielāgojas. Bet tas, kurš reiz godīgi ieskatīsies savā iekšējā pasaulē un novērtēs savu paša raksturu un izturēšanos, atradīs tik daudz kļūdu un vājību, ka viņam visu mūžu pietiks darāmā, lai sevi pilnveidotu.

Ja kāds saka: "Es vēlos savu partneri pārveidot atbilstoši savam priekšstatam," — tad viņš pats sev rada grūtības un ari apdraud savu laulības dzīvi. Turklāt viņš noteikti apgūs skarbo mācību, ka viens no katra cilvēka galvenajiem uzdevumiem ir pilnveidot pašam sevi.

Trīs soļi ceļā uz laimi

Pirmais solis. Pēc iespējas ātrāk — katrā ziņā šajā pašā dienā — izbeidziet sīkas ķildas un nesaskaņas. Nekad neaizmirstiet pirms gulētiešanas savam laulātajam draugam no sirds piedot. No rīta pēc pamošanās lūdziet, lai visgudrība visu dienu jūs vada visās lietās. Miera, harmonijas un mīlestības pilni domājiet par savu laulāto draugu, visiem ģimenes locekļiem un visu cilvēci.

Otrais solis. Pie brokastgalda kopīgi noskaitiet lūgšanu. Pateicieties gan par gardo un bagātīgo maltīti, gan arī par daudzām citām dzīves svētībām. Pie galda izvairieties runāt par kaut kādām problēmām, raizēm vai strīdīgiem jautājumiem — tas, protams, attiecas uz visām kopīgi ieturētām maltītēm. Savai sievai vai vīram sakiet: "Es pienācīgi novērtēju visu, ko tu manā labā dari, un visu dienu ar mīlestību domāšu par tevi."

Trešais solis. Katru vakaru vīram un sievai pārmaiņus skaļā balsī jāskaita lūgšana. Sava laulātā drauga klātbūtni neuztveriet kā pašu par sevi saprotamu. Izrādiet viņam mīlestību un cieņu. Neesiet sīkumains, nepazemojiet un nekritizējiet savu partneri — labāk padomājiet par to, kā viņu ar vārdiem un darbiem varat iepriecināt.

Laimīgas ģimenes un laulības dzīves visdrošākais pamats ir mīlestība, harmonija, savstarpēja uzmanība un ticība Dievam un visam labajam, kas mīt cilvēkā. Pirms gulētiešanas izlasiet 23., 27. un 91. Psalmu, Vēstules ebrejiem 11. nodaļu, Pāvila 1. vēstules korintiešiem 13. nodaļu un citas Bībeles vietas, kas sirdi un prātu piepilda ar bagātību. Tas, kurš izpildīs šos ieteikumus, pārliecināsies, ka viņa laulība ar katru gadu kļūst laimīgāka.

Kopsavilkums

1. Visu neizdevušos laulību cēlonis ir garīgo un dvēseles likumu nezināšana. Tie, kas kopīgi skaita lūgšanu, arī paliek kopā.

2. No šķiršanās vislabāk izvairīties jau pirms laulību noslēgšanas. Tas, kurš iemācīsies pareizi skaitīt lūgšanu, atradīs arī piemērotu partneri.

3. Laulība vīrieti un sievieti vieno mīlestībā. Vienprātība un kopības izjūta ir tās priekšnoteikums un laime.

4. Laulība pati par sevi nav laimes avots. Vienīgi zinot mūžīgās patiesības un garīgās vērtības, vīrietis un sieviete var sniegt viens otram laimi un prieku.

5. Piemērotu dzīvesdraugu var atrast, meditējot par vēlamajām fiziskajām un garīgajām īpašībām. Zemapziņa abus partnerus savedīs kopā.

6. Jūsu zemapziņai iedvestais ideālā dzīvesdrauga attēls pārveido arī jūsu paša raksturu. Tam, kurš grib atrast godīgu, patiesu un mīļu dzīvesbiedru, arī pašam ir jābūt godīgam, patiesam un mīļam.

7. No savām kļūdām vajadzētu mācīties, nevis tās atkārtot. Tam, kurš ir cieši pārliecināts, ka atradīs savu ideālo partneri, viņa vēlme piepildās. Ticēt nozīmē kaut ko pieņemt kā patiesu.

8. Nelauziet galvu par to, kā, kad vai kur jūs sastapsiet savu izredzēto dzīvesdraugu. Uzticieties savas zemapziņas gudrībai. Tā zina visus līdzekļus un ceļus, un jūsu palīdzība tai nav vajadzīga.

9. Tas, kurš pret savu laulāto draugu izturas sīkumaini un nievīgi, ļaunprātīgi un noraidoši, garīgajā ziņā jau ir no viņa šķīries. Ievērojiet to, ko savā laulību solījumā esat apsolījuši, — mīliet, cieniet un godājiet savu laulāto draugu visu mūžu.

10. Nekad nedomājiet par savu partneri neko sliktu. Izstarojiet mīlestību, mieru, harmoniju un labo gribu, un jūsu laulība ar katru gadu kļūs arvien skaistāka un laimīgāka.

11. Domājiet viens par otru ar mīlestību un labestību. Jūsu domu starojums uz zemapziņu radīs uzticību, simpātijas un cieņu.

12. Ja sievai ir tieksme kritizēt, centieties veltīt viņai vairāk uzmanības un atzinības. Bieži vien viņa ilgojas vienīgi pēc lielākas mīlestības un siltuma. Tāpēc slavējiet visas viņas labās īpašības un parādiet, ka to mīlat un cienāt.

13. Tas, kurš mīl savu sievu, nedarīs tai pāri nedz ar darbiem, nedz vārdiem.

14. Savas laulības dzīves problēmas pārrunājiet vienīgi ar lietpratīgiem speciālistiem. Lai izrautu zobu, jūs taču neiesiet pie galdnieka! Tikpat nepiemērota ir laulības problēmu apspriešana ar radiniekiem un draugiem.

15. Nekad necentieties savu sievu vai vīru pārveidot. Tādi mēģinājumi vienmēr ir neveiksmīgi un apdraud laulību. Tie vienīgi sagrauj partnera lepnumu un pašcieņu un atmodina pretestības garu.

16. Skaitiet kopā lūgšanu — un jūs paliksiet kopā. Zinātniskā lūgšana atrisina visas problēmas. Iztēlojieties savu sievu tik priecīgu, laimīgu, veselu un skaistu, kādu jūs to vēlaties. Iedomājieties savu vīru atbilstoši savam ideālam: spēcīgu, uzticamu, mīļu, nosvērtu un laipnu. Šādām domām un iztēles ainām nododieties pastāvīgi, un jūs pārliecināsieties, ka laulības tiek slēgtas ne tikai debesīs un debesis var būt arī uz zemes.

13. nodaļa ZEMAPZIŅA UN MIEGA BRĪNUMI

Saulite — Thu, 10 Jan 2013 00:21:07 GMT

Cilvēks pavada miegā apmēram astoņas stundas diennakti, tātad vienu trešdaļu mūža. Šis dabas likums attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet ari uz dzīvnieku un augu valsti. Tāda ir dievišķā kārtība. $CUT$

Bieži sastopams uzskats, ka miegs vajadzīgs tāpēc, lai atjaunotu dienas laikā izsmeltās spēka rezerves. Šāds apgalvojums ir tikai daļēji pareizs. Arī miegā taču visi vitāli svarīgie orgāni, piemēram, sirds un plaušas, turpina darboties. Pirms gulētiešanas baudītie ēdieni tiek sagremoti un izmantoti. Āda joprojām izdala mitrumu, un mati aug, tāpat arī roku un kāju nagi. Zemapziņa nekad neatpūšas. Tā pastāvīgi darbojas un vada visas vitāli svarīgās funkcijas. Turklāt miega laikā izdziedināšanās procesi notiek pat ātrāk nekā nomodā, jo tos netraucē apzinātā domāšana. Un cik gan daudz atbilžu cilvēks ir saņēmis tieši sapnī!

Kāpēc mēs guļam

Dr. Džons Baigelovs, liels speciālists miega zinātniskās pētniecības jomā, Ņujorkā un Londonā Harper Brothers apgādā iznākušās grāmatas "Miega noslēpums" ("The Mystery of Sleep") autors, ir pierādījis, ka ari miega stāvoklī ir iespējama jutekliskā uztvere, jo gan acu, ausu un garšas nervi, gan arī smadzeņu šūnas turpina neierobežoti darboties. Pēc viņa domām, cilvēks guļ tāpēc, "ka viņa dvēseles cēlākā daļa abstrahējoties savienojas ar viņa augstāko dabu un tādējādi iesaistās dievišķajā gudrībā un pravietiskajās spējās".

Tālāk Dr. Baigelovs konstatē: "Manu pētījumu rezultāti ne tikai nostiprināja manu pārliecību, ka ne jau tā sauktā atbrīvošanās no dienas piepūles ir miega patiesais galīgais mērķis, bet arī nešaubīgi pierādīja, ka neviens cits cilvēka dzīves aspekts nav tik neaizstājams dvēseles spēku harmoniskā attīstībā kā tieši miegs, kas cilvēku atbrīvo no visiem jutekliskās pasaules iespaidiem."

Miegs — dialogs ar dievišķajām varām

Cilvēka zemapziņa ir ārkārtīgi nodarbināta, lai atrisinātu ikdienas problēmas, konfliktus un prasības. Tāpēc ir pilnīgi nepieciešams regulāri atslēgties no dažādu iespaidu spēcīgās straumes un klusu parunāties ar zemapziņas visgudrību. Tas, kurš šajā dialogā lūgs drošu vadību, spēku un labāku izpratni par visām dzīves norisēm, atradīs izeju no visām grūtībām un lietpratīgi atrisinās ikdienas problēmas.

Un otrādi — lūgšanu varētu definēt arī kā miega veidu, jo arī šeit ir runa par regulāru iedziļināšanos sevī, kas viņpus jutekliskās pasaules un ikdienas jucekļa atklāj zemapziņas spēku un gudrību.

Cilvēkam ir jāguļ daudz

Miega trūkums izraisa uzbudināmību, untumainību un depresiju. Dr. Džordžs Stīvensons no Garīgās veselības veicināšanas apvienības (National Association for Mental Health) saka: "Ir pierādīts, ka cilvēkam, lai viņa veselība būtu laba, ir jāguļ vismaz 6 stundas. Lielākajai daļai cilvēku ir nepieciešams pat ilgāks miegs. Tas, kurš domā, ka var gulēt mazāk, apmāna vienīgi pats sevi."

Slaveni mediķi, kas pētījuši miegu un tā trūkuma sekas, ir atklājuši, ka smagi miega traucējumi bieži vien izraisa nervu sabrukumu. Tieši miegs atjauno dvēseles spēku rezerves un ir vitalitātes un dzīvesprieka avots.

Miega trūkuma postošās sekas

Roberts O'Braiens kādā Reader's Digest publicētajā rakstā "Varbūt mums ir vairāk jāguļ?" stāsta par šādu eksperimentu: "Pēdējo trīs gadu laikā armijas hospitālī un pētniecības centrā Vašingtonā tika izdarīti miega eksperimenti ar vairāk nekā 100 brīvprātīgajiem karavīriem un civilistiem. Eksperimentā iesaistītajām personām četras diennaktis nebija ļauts aizmigt. Tūkstošiem testu fiksēja viņu uzvedību un personības pārmaiņas, un zinātne ieguva pārsteidzošus miega noslēpumu izskaidrojumus.

Tagad mēs zinām, ka pārgurušajām smadzenēm acīmredzot ir tik nepārvarama nepieciešamība pēc miega, ka tā dēļ tās upurē visu pārējo. Izjūtot miega trūkumu, cilvēkiem jau pēc dažām stundām 3 — 4 reizes stundā parādījās apziņas traucējumi, ko sauc arī par "mikromiegu". Tāpat kā īstā miega laikā, sirdsdarbība palēninājās un acis aizvērās. Šis "mikromiegs" katru reizi ilga tikai sekundes daļu, un tajā vai nu parādījās sapņu ainas, vai arī tas neatstāja nekādas atmiņas. Jo ilgāk eksperimenta dalībniekam miegs tika liegts, jo biežāk radās apziņas traucējumi un tie bija ilgstošāki, beidzot tie ilga jau 2—3 sekundes. Pat ja eksperimenta dalībniekam būtu jāvada lidmašīna lielā negaisā, viņš nespētu pretoties organisma prasībai pēc miega. Tādus vājuma mirkļus piedzīvo visi cilvēki. Varbūt arī jūs, sēžot pie stūres, reiz ir uzveicis miegs?

Miega trūkums postoši iedarbojas arī uz saprātu un uztveres spējām. Daudzi eksperimenta dalībnieki pat nespēja izpildīt kādas noteiktas darbības laikā dotos norādījumus. Šajās situācijās, kad tiem, ņemot vērā dažādus faktorus, vajadzēja izdarīt pareizos secinājumus un atbilstoši rīkoties, viņi izrādījās pilnīgi bezpalīdzīgi. Tātad, piemēram, kā kravas mašīnas vadītāji viņi, ņemot vērā savas un pretimbraucošās mašīnas ātrumu un ceļa apstākļus, nebūtu spējīgi izvairīties no sadursmes."

Miegā var rast padomu

Kāda Losandželosā strādājoša jauna dāma man reiz stāstīja, ka viņai esot piedāvāts darbs Ņujorkā ar divreiz lielāku atalgojumu. Nezinādama, vai šo piedāvājumu pieņemt, viņa pirms aizmigšanas skaitījusi šādu lūgšanu: "Mana zemapziņa zina, kas man būtu vislabāk piemērots. Tā veicinās notikumu labvēlīgu norisi un iedvesīs man pareizo lēmumu, kas nāks par svētību man un visiem ar to saistītajiem cilvēkiem. Esmu pateicības pilna, jo zinu, ka pār mani noteikti nāks īstā apskaidrība."

Šo vienkāršo lūgšanu sieviete atkārtoja tik ilgi, līdz aizmiga. Nākamajā rītā iekšējā balss uzstājīgi brīdināja uz Ņujorku nebraukt. Sieviete piedāvājumu noraidīja, un drīz vien izrādījās, ka viņa rīkojusies pareizi, jo pēc dažiem mēnešiem firma, kas viņu aicināja darbā, izsludināja bankrotu.

Apzinātais saprāts spēj uz zināmu faktu pamata pieņemt pareizo lēmumu; taču zemapziņai ir pavērtas daudz dziļākas un plašākas likumsakarības, tāpēc arī tās padomus un brīdinājumus — kā, piemēram, šajā gadījumā — vajadzētu uztvert ļoti nopietni.

Izglābšanas no neizbēgamas katastrofas

Arī es savā dzīvē varu atrast piemēru tam, kā zemapziņa mums šaubu brīžos palīdz pieņemt pareizo lēmumu.

Pirms daudziem gadiem, vēl pirms Otrā pasaules kara, man piedāvāja ļoti ienesīgu vietu Tālajos Austrumos, un es ar šādiem vārdiem lūdzu savai zemapziņai padomu un palīdzību: "Manī mītošajai visgudrībai nekas nepaliek apslēpts, un tā saskaņā ar dievišķo kārtību norādīs man pareizo ceļu. Man doto atbildi es sapratīšu."

Šo vienkāršo lūgšanu es atkārtoju tik ilgi, līdz aizmigu. Sapnī man ārkārtīgi spilgtā vīzijā parādījās notikumi, kam vajadzēja risināties tikai pēc trim gadiem. Man parādījās draugs un sacīja: "Izlasi tikai šo virsrakstu — nebrauc turp!" Es iemetu skatu avīzē un ieraudzīju virsrakstu lieliem burtiem: "Japānas uzbrukums Pirlharborai! Karš ir pieteikts!"

Patiesie sapņi — un tādus dažreiz redzu arī es — ir vēl viena subjektīvā gara iespēja ar mums sazināties. Iepriekš minētajā vīzijā runa, bez šaubām, ir par zemapziņas dramatizētu stāvokli, kas savu brīdinājumu iemiesoja uzticama un ļoti cienīta drauga personā. Citiem cilvēkiem brīdinājums parādās kā mātes tēls, kas, minot cēloņus, atrunā no kāda noteikta lēmuma pieņemšanas. Bieži vien zemapziņa saviem paziņojumiem izvēlas tāda cilvēka balsi, kuram nomoda stāvoklī pilnīgi uzticamies. Ir zināmi gadījumi, kad gājējiem uz ielas ir šķitis, ka viņi dzird mīļotā cilvēka brīdinājuma saucienu — un tie apstājas kā sastinguši, tādējādi izvairīdamies no drošas nāves, ko izraisītu krītošs priekšmets.

Dr. Rīns, Djūka universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, ir savācis ārkārtīgi plašu pierādījumu materiālu par to, ka daudzi cilvēki visā pasaulē nākamo notikumu paredz, respektīvi, viņi ļoti spilgtos sapņos tiek brīdināti par draudošo nelaimi un tātad var no tās izvairīties.

Mans iepriekš minētais sapnis man ārkārtīgi skaidri parādīja Nav York Times virsraksta vīziju, kas ziņoja par Japānas uzbrukumu Pirlharborai, kas notika pēc trim gadiem. Ņemot vērā šo brīdinājumu, es no darba piedāvājuma atteicos. Otrā pasaules kara sākšanās pierādīja manas iekšējās balss uzticamību.

Jūsu nākotne meklējama zemapziņā

Vienmēr atcerieties, ka nākotne — tātad jūsu domāšanas ieradumu izpausme — jūsu garā pašlaik jau eksistē, ja vien jūs ar veiksmīgu lūgšanu neizmaināt lietu norisi. Atbilstoši tam jebkuras valsts nākotne jau atrodas kolektīvajā zemapziņā. Tāpēc sapņu vīzija, kas man Ņujorkas avīzes virsraksta formā jau trīs gadus iepriekš paziņoja par kara sākumu, nemaz nav tik neparasta, kā pirmajā brīdī šķiet. Gatavošanās šim karam jau bija sākusies, un tas precīzijas instruments, ko mēs saucam par "kolektīvo zemapziņu", visus uzbrukuma plānus jau bija sastādījis. Tieši tāpat rītdienas notikumi jau šodien ir jūsu zemapziņā, un cilvēki ar augsti attīstītām nojaušanas spējām var paredzēt arī notikumus tālākā nākotnē.

Nav nekādas negrozāmas iepriekš nolemtības. Jūsu likteni nosaka jūsu pašu garīgā nostāja. Ar zinātniskas lūgšanas palīdzību, kas ir izklāstīta iepriekšējās nodaļās, jūs savu turpmāko dzīvi varat ievirzīt vēlamajā virzienā. "Ko cilvēks ir iesējis, to arī pļauj."

Miegā nopelnītie 15 000 dolāru

Pirms trim vai četriem gadiem kāds mans students atsūtīja avīzes ziņojumu par kādu vīru, vārdā Rojs Hammerstroms, kurš strādāja kādā no Jones & Laughlin Stahl AG velmēšanas fabrikām Pitsburgā. Ar sapņa palīdzību viņš bija nopelnījis 15 000 dolāru.

Kā vēstīja šis raksts, uzņēmuma inženieru pūliņi salabot slikti darbojošos pārmiju, ar kuras palīdzību kvēlojošie dzelzs bluķi tika novadīti uz astoņiem sliežu ceļiem, bijuši neveiksmīgi. Desmitiem reižu viss iespējamais jau bija izmēģināts, taču bez panākumiem. Hammerstroms neatlaidīgi domāja par to, kā uzlabot šīs ierīces funkcionēšanu, bet arī viņš sākumā atdūrās pret nepārvaramām grūtībām. Kādu dienu Hammarstroms prātojot pēkšņi aizmiga un sapnī redzēja ideālu, līdz pēdējam sīkumam pārdomātu pārmiju konstrukciju, kuru viņš tūlīt pēc pamošanās uzrasēja.

Šī vīzija Hammerstromam nopelnīja čeku par 15 000 dolāru — tā bija vislielākā summa, ko uzņēmums jebkad ir samaksājis savam līdzstrādniekam par racionalizācijas priekšlikumu.

Kā slavens profesors miegā atrisināja savu problēmu

Dr. H. V. Helprehts, Pensilvānijas universitātes asirioloģijas štata profesors, pastāstīja, lūk, ko: "Kādu sestdienas vakaru es atkal noguris atmetu ar roku veltīgajām pūlēm noteikt divu mazu ahāta gabaliņu izcelsmi, kas, iespējams, bijuši Babilonijas gredzena sastāvdaļas.

Ap pusnakti aizgājis gulēt, es redzēju zīmīgu sapni. Stalta auguma Nipuras priesteris, pēc izskata apmēram četrdesmit gadu vecs, ieveda mani tempļa dārgumu krātuvē, mazā, zemā telpā bez logiem, kur uz grīdas bija ahāta un lazurīta lauskas. Šeit viņš pagriezās pret mani un sacīja: "Tie divi rotas fragmenti, ko jūs esat publicējis savas grāmatas 22. un 26. lapaspusē, nekad nav bijuši gredzena daļas — tie bija dievu statujas auskaru fragmenti. Manis teikto jūs varat pārbaudīt, šīs daļiņas saliekot kopā." Es pamodos, tūlīt izpētīju akmeņu lauskas un sev par lielu pārsteigumu secināju, ka sapnī redzētais ir apstiprinājies. Mana problēma bija atrisināta."

Tātad šis ir vēl viens skaidrs pierādījums zemapziņas radošajam spēkam un tam, ka zemapziņai ir atbilde uz visiem jautājumiem.

Kā zemapziņa miegā strādāja izcila rakstnieka labā

Roberts Lūiss Stīvensons kādā savā grāmatā veselu nodaļu velta sapņu piedzīvojumiem. Viņa vīzijām bija raksturīgs ārkārtīgs dzīvīgums, un rakstniekam bija stingrs ieradums katru vakaru pirms aizmigšanas dot savai zemapziņai precīzus norādījumus. Visbiežāk rakstnieks deva tai uzdevumu miegā meklēt vielu jauniem romāniem. Kad Stīvensonam steidzīgi vajadzēja papildināt bankas kontu, viņš mēdza savai zemapziņai dot apmēram šādu pavēli: "Pagādā man interesantu romānu, ko labi pirks un kas man ienesīs daudz naudas!" Un zemapziņa nekad neatstāja viņu likteņa varā.

Stīvensons savā grāmatā stāstīja: "Šie mazie "rūķīši" (tātad viņa zemapziņas radošais spēks) vajadzīgo stāstu man iedveš pa daļām, un mani, tā šķietamo autoru, līdz pēdējam brīdim atstāj neziņā." Un viņš vēl piebilst: "Tā darba daļa, ko es paveicu pa dienu (tātad nomodā un ar apzinātā saprāta palīdzību), nekādā ziņā nav uzskatāma vienīgi par manu veikumu, jo daudz kas liecina par to, ka šeit "rūķīši" ir pielikuši savu roku."

Aizmiedziet pilnīgā mierā — un atmostieties priecīgi

Tas, kurš mokās ar bezmiegu, veiksmīgi var izmantot tālāk doto lūgšanu, kas mierīgi un izjusti jāatkārto pirms gulētiešanas: "Manu kāju pirksti ir atslābināti, ikri ir atslābināti, vēdera muskuļi ir atslābināti, mana sirds un plaušas ir atslābinātas, smadzenes ir atslābinātas, acis ir atslābinātas, mana seja ir atslābināta, viss mans ķermenis un mans gars ir atslābināti. Labprāt un ar prieku es visiem visu piedodu un katram cilvēkam no visas sirds novēlu harmoniju, veselību, mieru un visas dzīves svētības. Es esmu mierā ar sevi un pasauli, jūtos skaidra un priecīga miera pilns, drošībā un mierā. Mani pārņem liels klusums, un manu dvēseli piepilda dziļš miers, jo es jūtu Dieva tuvumu. Manas domas ir mīlestības pilnas un dāvā man izdziedināšanos. Es ietinos mīlestības plīvurā un aizmiegu labas gribas pilns pret visiem cilvēkiem. Manu mieru nakts laikā nekas neiztraucē, un no rītiem es pamostos dzīvespriecīgs un mīlestības pilns. Milestība ap mani ir uzcēlusi aizsargājošu valni. "Mani nebaida nekāds posts, jo Tu esi pie manis." Es guļu mierā, es pamostos priecīgs, un "Viņā un no Viņa es esmu un dzīvoju"."

Kopsavilkums

1. Ja jūs baidāties aizgulēties, tad norādiet savai zemapziņai vēlamo laiku — un tā jūs pati pamodinās. Tai pulkstenis nav vajadzīgs. Tādā pašā veidā rīkojieties ar visām savām problēmām, jo zemapziņa var tikt galā ar visām grūtībām.

2. Jūsu zemapziņa nekad neguļ. Tā vienmēr darbojas jūsu labā. Tā vada visas dzīves funkcijas. Pirms aizmigšanas izlīgstiet pats ar sevi un citiem cilvēkiem, un viss būs labi.

3. Miegā jums tiks dots padoms, iespējams — sapņa vīzijas veidā. Turklāt guļot dziedinošo spēku plūsma tiek vismazāk traucēta, tāpēc no rīta jūs pamodīsieties atspirdzis un atjaunināts.

4. Ja jūs vēl arī miegā nomoka dienas problēmas un negatīvās izjūtas, tad atbrīvojiet savu garu un pievērsiet domas zemapziņas gudrībai un sapratnei — tā allaž ir gatava reaģēt uz jūsu saucienu pēc palīdzības. Tā jums dos mieru, spēku un paļāvību.

5. Miegam ir izšķiroša nozīme attiecībā uz dvēseles mieru un ķermeņa veselību. Miega trūkums izraisa uzbudināmību, nomāktību un garīgā līdzsvara traucējumus. Jums ir jāguļ 8 stundas diennaktī.

6. Jaunākie medicīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka bezmiegs var izraisīt nervu sabrukumu. Miegs ir dzīvesprieka un enerģijas avots.

7. Pārpūlētas smadzenes izjūt tik nepārvaramu prasību pēc miega, ka tam tiek upurēts viss pārējais. Tie, kas ir aizmiguši pie mašīnas stūres, var to apstiprināt — ja vien ir palikuši dzīvi.

8. Miega trūkums bieži vien izraisa atmiņas un organisma fiziskā stāvokļa pasliktināšanos. Tas, kurš ir pārguris, vairs nespēj skaidri domāt.

9. Miegs sniedz atbildi. Pirms aizmigšanas iedvesiet sev, ka zemapziņas visgudrība vadīs jūs visās lietās. Un tad vērīgi raugieties, vai jums netiek dots kāds mājiens — varbūt jau atmošanās brīdī.

10. Pilnībā uzticieties savai zemapziņai. Vienmēr atcerieties, ka tā allaž kalpo dzīves labajiem spēkiem. Zemapziņa var uzrunāt jūs patiesā sapnī vai vīzijā. Bieži vien tā šādā veidā cilvēku brīdina, kā to ir piedzīvojis arī šīs grāmatas autors.

11. Jūsu ierastajā domu un jūtu pasaulē jau ir ietverta jūsu nākotne. Nešaubīgi ticiet un paļāvīgi iedvesiet sev, ka visgudrība jūs vada visās lietās, ka jūs pārpārēm baudīsiet visus dzīves labumus un jūsu dzīvi apmirdzēs laime. Nešaubīgi ticiet tam un pieņemiet to kā pierādītu faktu. Vienmēr gaidiet tikai visu labāko, un to jūs arī pieredzēsiet.

12. Ja jūs strādājat radošajā sfērā, tad pirms aizmigšanas vērsieties pie savas zemapziņas, paļāvīgi apgalvodami, ka tās gudrība, sapratne un radošais spēks piedāvās jums ideālus risinājumus. Tas, kurš ticēdams paļāvīgi skaitīs lūgšanas, piedzīvos brīnumus.

12. nodaļa IEVĒROJAMI ZINĀTNIEKI IZMANTO SAVU ZEMAPZIŅU

Saulite — Tue, 08 Jan 2013 22:58:19 GMT

Daudziem ievērojamiem zinātniekiem ir bijusi un ir zināma zemapziņas svarīgā nozīme. Edisons, Markoni, Keterings, Puankarē, Einšteins un daudzi citi paļāvās uz savu zemapziņu un to apzināti izmantoja. $CUT$ Tieši viņu zemapziņai mēs varam pateikties par atzinumiem un metodēm, kas ir modernās zinātnes un rūpniecības progresa pamatā. Rūpīgi pētījumi ir pierādījuši, ka visu izcilo zinātnieku un pētnieku panākumi ir bijuši cieši saistīti ar spēju atraisīt zemapziņas spēkus.

Mazzināms fakts, piemēram, ir tas, ka slavenais ķīmiķis Fridrihs fon Stradonics sarežģītu dabaszinātnisku problēmu atrisināja ar zemapziņas palīdzību. Viņš jau ilgi bija nopūlējies salikt pareizajā kārtībā sešus oglekļa un ūdeņraža atomus benzola formulā. Taču atkal un atkal radās nepārvaramas grūtības, un loģisks risinājums nedevās rokā, tāpēc ķīmiķis beidzot šo problēmu uzticēja savai zemapziņai. Drīz pēc tam, kāpjot Londonas autobusā, pār viņu nāca pēkšņa apskaidrība. Ķīmiķis garā redzēja čūsku, kas koda savā astē un griezās ap sevi kā ritenis. Zinātnieka zemapziņa bija atradusi risinājumu un simboliski parādījusi atomu apļveida sakārtojumu, kas šodien ir pazīstams kā "benzola gredzens".

Ka izcils zinātnieks veica savus atklājumus

Nikola Tesla, kuram esam parādā pateicību par daudziem grandioziem atklājumiem, bija izcils elektronikas pētnieks. Tiklīdz zinātniekam radās jauna ideja, viņš to fantāzijā attīstīja tālāk, jo labi zināja, ka zemapziņa viņam iedvesīs visas idejas praktiskai īstenošanai nepieciešamās detaļas. Kad atklājums šādā veidā viņa garā bija pilnīgi nobriedis, pētnieks šo konstrukciju, kas bija izstrādāta līdz pēdējam sīkumam un kurai nebija vajadzīgi nekādi uzlabojumi, uzticēja saviem līdzstrādniekiem.

Nikola Tesla savus atklājumus raksturoja šādi: "Visi mani atklājumi, ko esmu izdarījis 20 gadu laikā, pilnībā ir attaisnojuši manas un citu ar tiem saistītās cerības."

Kā slavens dabas pētnieks risināja savas problēmas

Profesors Agasī, izcils amerikāņu dabas pētnieks, savas zemapziņas nenogurdināmo darbību atklāja guļot. Biogrāfijā, ko izdeva slavenā zinātnieka sieva, šis atgadījums tiek attēlots šādi: "Viņš jau divas nedēļas pūlējās papildināt kādas nezināmas aizvēsturiskas zivs sadrupušo fosiliju. Noguris un cerības zaudējis, viņš to beidzot nolika nost un piespieda sevi par to vairs nedomāt. Drīz pēc tam viņš kādu nakti pamodās priecīgi satraukts: viņš esot sapnī redzējis zivi visā pilnībā. Bet, kad centies šo ainu paturēt atmiņā, tā atkal izgaisusi. Tomēr viņš jau no agra rīta devās uz Jordin des Plantes (Zooloģiskā dārza un Zooloģijas institūta komplekss) cerībā tur ieraudzīt kaut ko tādu, kas atsauktu atmiņā sapnī redzēto ainu. Taču veltīgi — atmiņa viņu pievīla. Nākamajā naktī zivs vēlreiz parādījās sapnī, taču viņam atkal neizdevās pēc tam atcerēties tās detaļas. Cerēdams, ka sapnis varētu atkārtoties trešo reizi, viņš tajā vakarā pirms gulētiešanas nolika pa rokai zīmuli un papīru.

Un patiešām — agrā rīta stundā zivs attēls parādījās atkal. No sākuma vēl diezgan izplūdis, bet pēc tam tik skaidrs, ka zoologa ievingrinātā acs varēja saskatīt visniecīgāko detaļu. Būdams vēl sapņa varā, viņš pilnīgā tumsā uzzīmēja zivs fosiliju uz papīra. No rīta zoologs, dziļi pārsteigts, savā aizvēsturiskās zivs skicē atklāja tādas bioloģiskas pazīmes, par kurām pats nekad nebūtu iedomājies. Viņš aizsteidzās uz Jardin des Plantes, un tur viņam ar rasējumu palīdzību izdevās no fosilijas dažādām vietām ar kaltu noņemt virsējo kārtu, tā ka varēja redzēt visas detaļas. No nogulām atbrīvotā zivs precīzi atbilda zoologa sapņa tēlam un pēc tā uzzīmētajai skicei, tāpēc viņam bija viegli šo aizvēsturisko radību klasificēt."

Kā talantīgs ārsts atrada zāles pret cukurslimību

Pirms dažiem gadiem man atsūtīja avīzes izgriezumu, kurā bija aprakstīta insulīna atklāšana. Tālāk dots īss to faktu apraksts, kas man palikuši atmiņā.

Pirms apmēram četrdesmit vai vairāk gadiem Dr. Frederiks Bantings, izcils kanādiešu ķirurgs un ārsts, sāka pētīt cukurslimības postošās sekas. Toreiz medicīnai vēl nebija līdzekļu tās apturēšanai. Dr. Bantings katru brīvu brīdi veltīja eksperimentiem un speciālās literatūras studēšanai. Kādu nakti ārstam no noguruma atkal acis krita ciet, un viņš aizgāja gulēt. Miegā Dr. Bantingam radās ideja pagatavot ekstraktu no suņu rudimentārajiem aizkuņģa dziedzeriem. No šīs substances tika radīts insulīns, kas kopš tā laika ir palīdzējis miljoniem cilvēku.

Jāpiebilst, ka Dr. Bantings ilgu laiku pūlējās atrast risinājumu šai problēmai, līdz viņa zemapziņa norādīja pareizo ceļu.

Tātad apskaidrība nekādā ziņā nenāk jau pirmajā naktī. Līdz atbildes saņemšanai var paiet ilgs laiks. Taču tāpēc nezaudējiet drosmi, bet allaž pirms gulētiešanas uzdodiet savai zemapziņai attiecīgo jautājumu tā, it kā darītu to pirmo reizi.

Viens no atbildes aizkavēšanās iemesliem varētu būt tas, ka jūs — pamatoti vai nepamatoti — šo jautājumu uzskatāt par īpaši sarežģītu. Un tas savukārt rada apzinātu ticību, ka atrisinājumu nav iespējams atrast īsā laikā. Jūsu zemapziņa nav pakļauta nedz laika, nedz telpas ierobežojumiem. Tāpēc liecieties gulēt ar ciešu pārliecību, ka atrisinājums jau ir atrasts. Neizraisiet paši nevajadzīgu kavēšanos, iedomādamies, ka atrisinājums ir gaidāms tikai pēc kāda ilgāka laika. Paļaujieties uz savu zemapziņu un, ņemot vērā daudzos šajā grāmatā aprakstītos piemērus, nostipriniet sevī pārliecību, ka jebkuram jūsu jautājumam un problēmai ir pareiza atbilde un ideāls risinājums.

Kā slavens fiziķis izbēga no krievu koncentrācijas nometnes

Šeit dots Dr. Lotāra Blenka-Šmida, Rocket Society (Vadošo raķešu speciālistu apvienība) biedra un izcila pētnieka elektronikas jomā, stāstījums par to, kā viņam izdevās izbēgt no drošas nāves krievu ogļraktuvēs.

"Kā karagūsteknis es nokļuvu krievu nometnē, kur man vajadzēja strādāt ogļraktuvēs. Visapkārt mira mani biedri. Mūs uzraudzīja nežēlīgi sargi, augstprātīgi oficieri un vienīgi par plāna izpildi domājošie komisāri. Pēc paviršas medicīniskās apskates tika noteikts, cik daudz ogļu katram gūsteknim jāizrok. Mana norma bija 300 mārciņu. Ja kāds ieslodzītais savu normu neizpildīja, viņa jau tā nožēlojamā pārtikas deva tika samazināta, un drīz vien nelaimīgais jau gulēja zem zemes.

Es visu laiku domāju tikai par vienu — kā varētu laikus izbēgt? Es zināju, ka mana zemapziņa atradīs kaut kādu ceļu. Manas mājas un visa ģimene bija gājuši bojā karā. Visi mani draugi un bijušie kolēģi bija vai nu krituši, vai internēti.

Būdams visdziļākajā postā, es sev iedvesu šādu domu: "Es gribu doties uz Losandželosu, un mana zemapziņa mani turp aizvedīs." Es biju redzējis šīs pilsētas attēlus un ļoti skaidri atcerējos atsevišķas ielas un celtnes.

Dienu un nakti es tad iztēlojos, ka rokrokā ar amerikāņu meiteni, ar kuru pirms kara iepazinos Berlīnē, eju pa Vilšīra bulvāri. Es iepirkos veikalos, braucu ar autobusu un ēdu pirmšķirīgos restorānos. Katru nakti es īpaši spilgti iztēlojos to, ka sēžu pie luksusa mašīnas stūres un braucu šurp turp pa Losandželosas platajām, greznajām ielām. To es iztēlojos visos sīkumos un tik reāli, cik vien bija iespējams. Beidzot šī iedomātā pasaule man šķita tikpat reāla kā dzeloņstieples, kas ieskāva gūstekņu nometni.

Katru rītu vecākais uzraugs ieslodzītos nostādīja rindā un saskaitīja. To viņš mēdza darīt skaļi: "Viens, divi, trīs utt." — un katram pārbaudītajam vajadzēja nostāties jau saskaitīto grupā. Kādu dienu rīta pārbaudes laikā vecākais uzraugs pēc tam, kad jau bija nosaucis mani ar 17. numuru, tika uz brīdi aizsaukts prom. Atgriezies viņš turpināja skaitīšanu no nākamā vīra pēc manis — vēlreiz ar 17. numuru. Tas bija signāls bēgšanai. Es zināju, ka vakarā, atgriežoties nometnē, nevienam neradīsies šaubas par manas darba grupas skaitlisko sastāvu, un tāpēc mana prombūtne ilgu laiku paliks nepamanīta.

Man izdevās "nozust". Es gāju bez apstājas 24 stundas un atpūtos tikai nākamajā dienā kādā pamestā, nopostītā pilsētā. Turpmāk es pārtiku no zivīm un savvaļas dzīvniekiem un naktīs kā bezbiļetnieks braucu ogļu vagonos, kas devās uz Poliju. Tādā veidā es patiešām nokļuvu Polijā, un tur draugi man palīdzēja tikt līdz Šveicei.

Kādu vakaru es Lucernas "Pils" viesnīcā tērzēju ar kādu amerikāņu laulāto pāri, un viņi mani ielūdza uz Santamoniku Kalifornijā. Kad es ierados Losandželosā, mani sagaidīja draugu šoferis un veda mani pa Vilšīra bulvāri un citām greznajām ielām, kuras es mēnešiem ilgās gūstniecības laikā krievu raktuvēs tik spilgti biju iztēlojies. Es atpazinu tās ēkas, ko gara acīm simtiem reižu biju skatījis, un jutos tā, it kā patiešām Losandželosā jau kādreiz būtu bijis. Savu mērķi es biju sasniedzis."

Savu vēstījumu Dr. Blenks-Šmids beidz ar apgalvojumu, ka viņš "nemūžam nebeigšot brīnīties par zemapziņas brīnumaino spēku, līdzekļiem un iespējām, kas mums nav nedz zināmas, nedz saprotamas".

Kā arheologi un paleontologi rekonstruē senlaikus

Šo zinātņu pārstāvji it īpaši ir atkarīgi no fakta, ka viņu atmiņā uzkrājas visi piedzīvotie notikumi. Kaut arī arheologu un paleontologu rīcībā bieži vien ir tikai trūcīgi norādījumi, ko sniedz senu apdzīvoto vietu drupas un aizvēsturiski atradumi, viņiem ar fantāzijas un zemapziņas spēku palīdzību izdodas rekonstruēt pagātni un pat aizvēsturiskos laikus. Tas, kas bijis miris, atkal atdzīvojas un runā ar mums. Senu tempļu un mākslas priekšmetu, senu darbarīku un mājsaimniecības piederumu pētīšanai un zinātnieku iedvesmai ir bijusi liela nozīme senlaiku cilvēka attīstības pakāpju izgaismošanā, jo mūsu tālie senči sazinājās vienīgi ar neartikulētu skaņu un žestu palīdzību. Zinātnieka saspringtā koncentrēšanās un mērķtiecīgā fantāzija atmodina viņa zemapziņas snaudošos spēkus, un tie paver viņa skatienam antīkos tempļus, ko ieskauj parki, strūklakas un dīķi. Savukārt paleontologs aizvēsturisku zvēru fosilijās tik ilgi iztēlojas redzam muskuļus, cīpslas un gaļu, līdz viņa acu priekšā nostājas to reālais attēls. Tā no pagātnes rodas dzīvā tagadne, un mēs redzam, ka cilvēka gars spēj uzveikt telpu un laiku. Tiklīdz būsiet iemācījušies tāpat valdīt pār savu fantāziju un to vadīt, jūs nekas netraucēs kā līdzvērtīgam nostāties blakus visu laiku gudrākajiem un apgaismotākajiem dižgariem.

Ka ļauties zemapziņas vadībai

Ja jums ir jāpieņem tā sauktais "svarīgais lēmums", tad vispirms sāciet ar apzināto un destruktīvo domāšanu. Lai domāšanas process būtu auglīgs, jums ir jāatbrīvojas no visām bailēm un šaubām.

Izmantojot tālāk doto vienkāršo metodi, jūsu zemapziņas padoms un palīdzība visos jautājumos ir nodrošināta.

Jums ir jāpanāk pilnīgs garīga un fiziska miera stāvoklis.

Pavēliet savam ķermenim atbrīvoties, un tas jums paklausīs. Cilvēka organismam nav nedz pašam savas gribas, nedz arī apzinātas nostājas. To varētu salīdzināt ar skaņuplati, kas ieraksta jūsu uzskatus, domas un iespaidus.

Koncentrējiet uzmanību uz savu problēmu un centieties to apzināti atrisināt. Izjūtiet to laimi, kas jūs pārņemtu, ja jūs atrastu pareizo risinājumu. Kādu brīdi baudiet šīs brīnišķīgās izjūtas un tad šajā noskaņā aizmiedziet. Ja, no rīta pamostoties, jums nekāds risinājums prātā neienāk, tad nodarbojieties ar kaut ko citu. Ļoti iespējams, ka atrisinājums negaidot parādīsies pēkšņas apskaidrības veidā.

Tam, kurš grib ļauties zemapziņas vadībai, ieteicams arī šajā gadījumā izvēlēties vienkāršāko ceļu. Lai ilustrētu teikto, es pastāstīšu vienu savu piedzīvojumu: kādu dienu es konstatēju, ka pazudis dārgs gredzens, turklāt tam bija neatlīdzināma vērtība, jo šī rotaslieta bija mantota. Es pārmeklēju visus kaktus, taču veltīgi. Vakarā pirms aizmigšanas es vērsos pie savas zemapziņas gluži kā pie īsta sarunu partnera: "Tev nekas nepaliek apslēpts, un tāpēc tu zini ari to, kur atrodas mans gredzens. Tad nu parādi man to vietu."

Nākamajā rītā man likās, it kā mani pamodinātu kāda balss: "Pajautā Robertam!"

Šis padoms man šķita ļoti dīvains, jo Roberts bija deviņus gadus vecs zēns. Tomēr es paklausīju savai iekšējai balsij.

Kad es Robertu izjautāju, viņš man atbildēja: "Gredzens? Ak jā, to es rotaļājoties atradu. Tas ir uz mana galda. Es domāju, ka tam nav nekādas vērtības, tāpēc nevienam par savu atradumu nestāstīju."

Ja zemapziņai uzticas, tad tā savā īpatnējā veidā vienmēr sniedz atbildi.

Viņa zemapziņa atklāja tēva testamenta atrašanās vietu

Kādam manam klausītājam atgadījās šāds piedzīvojums: viņa tēvs bija nomiris, šķietami neatstādams testamentu. Taču jaunā vīrieša māsa pavēstīja, ka tēvs viņai esot stāstījis par uzrakstīto testamentu, kurā visi esot pēc viņa ieskatiem pieminēti. Diemžēl visi mēģinājumi dokumentu atrast bija neveiksmīgi.

Tad jaunais vīrietis pirms aizmigšanas vērsās pie savas zemapziņas ar šādu aicinājumu: "Kopš šī brīža es šo problēmu uzticu savai zemapziņai. Tai testamenta atrašanās vieta ir zināma, un tā man to atklās." Pēc tam viņš savu vēlmi izteica īsā pavēles formā: "Atbildi!" — un atkārtoja šo vārdu, kamēr aizmiga.

Nākamajā rītā jaunais vīrietis, iekšēja spēka dzīts, aizgāja uz kādu Losandželosas banku un tur — tēva īrētajā seifā — atrada testamentu.

Ja cilvēks pirms aizmigšanas domas pievērš kādam noteiktam priekšmetam, tad tiek pamodināti viņa snaudošie dvēseles spēki. Vienalga, vai jūs gribat pārdot māju, iegūt noteiktas akcijas, šķirties no sava līdzdalībnieka, pārcelties uz pilsētu, pārtraukt darba līgumu vai noslēgt jaunu, vislabāk ir rīkoties šādi: pilnīgi mierīgi apsēdieties savā birojā pie rakstāmgalda vai mājās atzveltnes krēslā. Atsauciet atmiņā universālo cēloņa un seku likumu. Jūsu doma ir cēlonis, sekas ir jūsu zemapziņas reakcija, un tā pēc savas dabas ir radīta kā reakcijas instruments. Atbilstoši likumam par darbību un reakciju seko labais vai sliktais, atalgojums vai sods. Tāpēc jebkura apzināta, saprātīga cenšanās atrast pareizo risinājumu gluži automātiski izraisa neapzinātu reakciju, ko uztver kā atbildi vai apskaidrību.

Tātad, lai ļautos zemapziņas vadībai, pietiek ar to, ka mierīgi pārdomā pareizo risinājumu, jo tas "uzrunā" jūsos mītošo bezgalīgo gudrību tik ilgi, līdz jūs saņemsiet pareizo atbildi. Un, tā kā jūsu zemapziņa darbojas jūsu labā, tad jūs varat pieņemt vienīgi vislabākos lēmumus un spert vispareizākos soļus. Jūs taču rīkojaties viszinošās un visvarenās zemapziņas iekšējā spiediena ietekmē un tātad neizbēgami pareizi. Jēdzienu "spiediens" es lietoju apzināti, jo zemapziņas likums izpaužas kā neatvairāms spiediens uz visu labo.

Iekšējās apskaidrības noslēpums

Iekšējās apskaidrības un drošas vadības noslēpums ir šāds — pareizā atbilde jāmeklē tik ilgi, līdz tā pēkšņi tiek iedvesta. Zemapziņas reakcija — ceļu norādoša un mērķtiecīga — var izpausties intuīcijas, iekšējas atziņas vai spēcīgas tieksmes veidā. Un, ja reiz ir izdevies iedarbināt subjektīvā gara "motoru", tad tas attīstīs pats savu ātrumu un visu veiksmīgi nokārtos. Tas, kurš ļausies sava subjektīvā gara vadībai, nekad necietīs neveiksmi un nespers nepareizu soli. Tas baudīs laimi, panākumus un mieru.

Kopsavilkums

1. Vienmēr atcerieties, ka visi zinātnes panākumi un apbrīnas vērtie sasniegumi ir gūti ar zemapziņas palīdzību.

2. Kad jūs apzināti cenšaties atrast kādas sarežģītas problēmas atrisinājumu, zemapziņa savāc visu nepieciešamo informāciju un pārstrādā to pareizā atbildē, ko jūs pēc tam apzināties kā intuīciju un apskaidrību.

3. Tam, kurš atrodas sarežģītā situācijā, vispirms saprātīgi jāmēģina rast izeja. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, lasiet speciālo literatūru vai konsultējieties ar speciālistiem. Ja tomēr neatrodat risinājumu, tad pirms aizmigšanas uzdodiet šo jautājumu savai zemapziņai, un tā nešaubīgi atradīs izeju.

4. Ne vienmēr problēma var tikt atrisināta vienas nakts laikā, tāpēc nepaguruši vērsieties pie savas zemapziņas ar savu lūgumu, jo agrāk vai vēlāk pār jums nāks apskaidrība.

5. Tas, kuram atrisinājuma meklēšana jau no paša sākuma šķiet sarežģīts vai ilgstošs process, tādējādi tikai novilcina zemapziņas atbildi. Subjektīvajam garam problēmu nav, un tas zina atbildi uz visiem jautājumiem.

6. Jums jābūt cieši pārliecinātam, ka zemapziņa meklēto atbildi jau sagatavojusi. Iejūtieties tajā atbrīvotajā un laimīgajā noskaņā, kāda jūs pārņemtu problēmas atrisināšanas brīdī. Zemapziņa uz šīm izjūtām reaģēs.

7. Zemapziņas brīnumainais spēks realizēs jebkuru priekšstatu, ko jūs tai pārliecinoši un neatlaidīgi iedvesīsiet. Droši paļaujieties uz to, un notiks brīnumi.

8. Zemapziņa ir arī jūsu atmiņu krātuve. Tajā droši glabājas visi jūsu piedzīvojumi kopš agrīnas bērnības.

9. Zinātnieki, kas pēta seno kultūru atstātās liecības, ar savas zemapziņas palīdzību atdzīvina pagātni.

10. Pirms gulētiešanas uzdodiet savai zemapziņai attiecīgās problēmas atrisināšanu. Uzticieties tās bezgalīgajai varai, un jūs saņemsiet atbildi. Zemapziņa ir visgudra un visvarena, jūs tikai nedrīkstat apšaubīt tās spēkus.

11. Jūsu domas nosaka jūsu zemapziņas reakciju. Gudrām domām sekos arī gudri lēmumi un rīcība.

12. Zemapziņa jūs uzrunā sajūtu, intuīcijas un iedvesmas valodā. Zemapziņa ir jūsu iekšējais kompass — ļaujieties tā vadībai!

11. nodaļa ZEMAPZIŅAS SNIEGTAJAI PALĪDZĪBAI IR PANĀKUMI

Saulite — Wed, 10 Oct 2012 21:24:58 GMT

Gūt panākumus nozīmē vadīt panākumiem bagātu dzīvi. Cilvēka eksistences līmenī ilgs saulaina miera, neaptumšota prieka un bezrūpīgas laimes posms ir jāuzskata par panākumu.$CUT$ Bezgalīga šī stāvokļa slavināšana ir ļauta mirušajiem tajā mūžīgajā dzīvē, par kuru runāja Jēzus. Patiesai bagātībai un mierīgai, piepildītai, harmoniskai, drošai un laimīgai dzīvei ir garīgs pirmsākums. Šīs vērtības rodas cilvēka "Es" dziļumos. Garīgas pieejas rezultātā šie debešķīgie esības stāvokļi kļūst par mūsu zemapziņas noteiktu sastāvdaļu. Bagātības glabājas tur, "kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog". (Mateja evaņģ. 6., 20.)

Trīs soļi ceļa uz panākumiem

Ir trīs soļi, kas nekļūdīgi ved uz panākumiem.

Pirmais solis — jātiek skaidrībā par to, kāds uzdevums jūs visvairāk saista un vilina; tas tad arī ar prieku jāuzņemas un jāveic. Vienīgi tas, kurš savu darbu mīl, tajā var gūt panākumus. Ja kāds, piemēram, vēlas kļūt par ārstu, viņš nedrīkst uzskatīt, ka, nolikdams nepieciešamos eksāmenus, visu jau ir paveicis, — viņam pastāvīgi jāpilnveidojas, jāapmeklē profesionāli saieti un nenogurstoši jāpēta cilvēka organisms un tā funkcijas. Labs ārsts regulāri apmeklē dažādas slimnīcas un lasa speciālo literatūru, lai iepazītos ar jaunākajiem sasniegumiem savā jomā. Citiem vārdiem sakot, viņš vienmēr orientējas zinātniskās pētniecības jautājumos un ir profesionāli sagatavots cilvēku ciešanu atvieglošanai. Labam ārstam pacientu intereses allaž ir pirmajā vietā.

Kāds varbūt iebildīs: "Tas viss ir skaisti un jauki, diemžēl es nevaru spert pirmo soli uz panākumiem, jo man nav ne mazākās nojausmas, kādā jomā man ir dotības un par ko es gribētu kļūt." Tiem lasītājiem, kuriem ir tādas problēmas, ieteicams apmēram šādiem vārdiem izlūgties dievišķo vadību un apskaidrību: "Manas zemapziņas visgudrība parādīs manu īsto vietu dzīvē." Šī lūgšana mierīgi, paļāvīgi un izjusti ir jāatkārto atkal un atkal. Pēc kāda laika neatlaidība un nešaubīgā paļāvība tiks atalgota ar iedvesmu vai tieksmi, kas parādīs noteiktu virzienu. Tādā veidā izlūgtā atbilde dāvās jums svētlaimīgo pilnīgas skaidrības un iekšējas pārliecības izjūtu.

Otrais solis ceļā uz panākumiem ir specializēšanās kādā noteiktā nozarē un cenšanās tajā būt lietpratīgākam nekā visi pārējie. Ja, piemēram, jauns cilvēks jūt aicinājumu kļūt par ķīmiķi, tad viņam vajadzētu izvēlēties kādu no šīs zinātnes daudzajām nozarēm un veltīt visu savu laiku un uzmanību tieši tai. Viņam dedzīgi jāķeras pie sava uzdevuma un jācenšas izpētīt izvēlētā nozare līdz pašiem pamatiem, lai kļūtu par labāku speciālistu nekā pārējie. Taču šim jaunajam cilvēkam ir jājūt ne tikai kvēla interese par savu uzdevumu, bet arī godīga vēlēšanās kalpot cilvēcei.

"Tas, kurš starp jums ir lielākais, lai kļūst par jūsu kalpu." Cik gan milzīga atšķirība ir starp šo un tāda cilvēka nostāju, kas grib nodoties vienīgi maizes pelnīšanai un ar to arī "iztikt". Patiesi panākumi nekādā ziņā nenozīmē šādu "iztikšanu". Cilvēka darbības pamatā ir jābūt cildeniem un nesavtīgiem motīviem. Viņam ir jākalpo savam tuvākajam nevis tikai tāpēc, lai nopelnītu naudu, bet arī lai cildeni rīkotos.

Taču trešais solis ir vissvarīgākais. Jums ir jābūt pilnīgi skaidrai izpratnei par to, ka izvēlētajā darbības jomā vēlaties sasniegt kaut ko vairāk nekā tikai arvien lielākus panākumus. Jūs nekādā ziņā nedrīkstat ļauties vienīgi savām egoistiskajām tieksmēm — jūsu ceļa rādītājai zvaigznei ir jābūt vēlmei kalpot cilvēcei. Jūsu domām, jūtām un centieniem ir jāveido it kā noslēgts aplis. Kad jūs raidāt lūgšanu visgudrībai, lai tā parāda jūsu īsto aicinājumu, tad tās pamatā ir jābūt vēlmei kļūt noderīgam pasaulei un citiem cilvēkiem. Šī svētīgā nostāja jums tūkstoškārt atmaksāsies. Bet, ja kāds tiecas vienīgi pēc sava personīgā labuma, tad šis pilnības aplis nav noslēgts un ātri var rasties "īssavienojums", kas egoista dzīvē izraisīs slimību vai nelaimi.

Panākumu patiesā mēraukla

Varbūt kāds no jums iebildīs: "Bet Millera kungs ar savām afērām ir nopelnījis milzu kapitālu." Tiešām, arī krāpnieki kādu laiku šķietami var gūt lielus panākumus, taču no tā nekas labs nevar iznākt. Apzogot kādu citu, mēs aplaupām paši sevi, jo šādas rīcības sekas ir iekšēja nedrošība un neapmierinātība, un šīs negatīvās izjūtas savukārt postoši ietekmē mūsu veselību, ģimenes dzīvi un darījumu attiecības. Visas mūsu domas un izjūtas taču realizējas un pieņem redzamu apveidu. Mēs radām to, kam ticam. Turklāt, pat ja kāds cilvēks ar blēdīšanos ir kļuvis turīgs, par panākumiem nav ne runas. Tas, kurš nedzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu, savus šķietamos panākumus baudīt nespēj. Kāds gan ir labums no pasakainās bagātības, ja cilvēks naktīs nevar gulēt, ir slims vai mokās sirdsapziņas pārmetumos?

Londonā es iepazinos ar kādu vīrieti, kurš man izklāstīja savu dzīvesstāstu. Viņš bijis profesionāls kabatzaglis un sakrājis lielu kapitālu. Francijā viņam bijis lauku īpašums, un arī Anglijā viņš dzīvojis ar plašu vērienu. Taču šis zaglis man atzinās, ka viņu pastāvīgi vajājušas bailes, ka jebkuru brīdi viņu varētu apcietināt Skotlendjarda ierēdnis. Kabatzagli mocījušas daudzas kaites, ko, bez šaubām, var izskaidrot ar ilgstošo baiļu stāvokli un slikto sirdsapziņu. Šis vīrs pilnībā apzinājies savas rīcības nelikumību, un tieši vainas apziņa pievilka ciešanas un nelaimi. Kādu dienu viņš brīvprātīgi ieradies policijā, visā atzinies, bez kurnēšanas saņēmis cietumsodu un atmaksājis visus nodarītos zaudējumus. Pēc atbrīvošanas šis vīrs meklējis padomu un palīdzību pie psihiatra un mācītāja. Šo cilvēku ietekmē pilnīgi pārvērties, viņš apguvis profesiju un kļuvis par godīgu, lojālu pilsoni. Bijušais kabatzaglis bija izvēlējies sev tīkamu nodarbošanos un jutās pilnīgi laimīgs.

Veiksmīgs cilvēks savu darbu mīl un rod tajā pašizpausmi. Panākumi nenozīmē vienīgi vēlmi iegūt bagātību. Par veiksmīgu cilvēku var saukt tikai to, kurš dziļi izprot dvēseles un gara dzīvi. Daudzu ievērojamu savas nozares speciālistu panākumu pamatā ir pareiza zemapziņas spēku izmantošana.

Pirms dažiem gadiem avīzē parādījās raksts par kādu naftas magnātu. Intervētais pauda nešaubīgu pārliecību, ka viņa panākumu pamatā ir spēja ieplānoto projektu iztēloties kā jau reālu faktu. Viņš aizvērtām acīm iedomājoties, ka sēž naftas impērijas virsotnē, dzird garām aizdunam preču vilcienus un spalgi svilpjam lokomotīves un redz dūmu grīstes, kas stiepjas tām nopakaļ. Tiklīdz viņš tādā veidā esot skatījis savas vēlmes piepildījumu, līdz tās patiesās īstenošanas brīdim palicis tikai viens solis. Tātad, ja jums noteiktu mērķi izdodas pilnīgi skaidri iztēloties, zemapziņa jums neizprotamā veidā radīs visus nepieciešamos priekšnoteikumus.

Analizējot minētos trīs soļus ceļā uz panākumiem, jūs nekad nedrīkstat atstāt bez ievērības savas zemapziņas radošo spēku, kas ir visu tieksmju pamatā, jo tas dod nepieciešamo enerģiju jebkura plāna veiksmīgai izpildei. Jūsu domāšana ir radošs spēks. Tiklīdz jūsu domas un jūtas saplūst vienā veselumā, rodas subjektīvā ticība, "… un lai jums notiek pēc jūsu ticības". (Mateja evaņģ. 9., 29.)

Izpratne par bezgalīgo spēku, kas mīt jūsu iekšējā pasaulē un var izpildīt visas jūsu vēlmes, dod jums rāmu paļāvību. Vienalga, kādā jomā jūs darbojaties, jums nekavējoties jāiepazīstas ar savas zemapziņas likumiem. Kad būsiet iemācījušies lietot dvēseles spēkus, realizēt savu īsto "es" un savas spējas izmantot sava tuvākā labā, tad arī būsiet uz pareizā ceļa, kas ved uz patiesiem panākumiem. Ja rīkosieties pēc Dieva gribas, tad Dieva roka jūs vadīs un sargās — un kas vai kurš gan jums tad vēl varētu stāties ceļā? Nekāda šīs pasaules vara nevar noliegt tā cilvēka panākumus, kuru ir pārņēmusi šī dziļā izpratne.

Kā viņš īstenoja savu sapni

Kāds aktieris reiz man stāstīja, ka jau zēna gados, dzīvodams tēva lauku sētā, viņš esot sapņojis kļūt par filmu zvaigzni, kaut gan zinājis, ka, lai sasniegtu šo mērķi, ar viņa skolas zināšanām vien ir par maz. Nekad — ne pļaujot sienu, ne slaucot govis — viņu neesot atstājusi šī doma. Aktieris stāstīja: "Es allaž redzēju savu vārdu — lieliem burtiem rakstītu un spilgti apgaismotu — virs kinoteātra ieejas. Es par to sapņoju gadiem ilgi, līdz beidzot aizbēgu no mājām. Filmu studijā es darīju vissīkākos darbiņus, kādus vien man piedāvāja. Es ilgi strādāju par statistu, līdz kādu dienu patiešām redzēju savu vārdu mirdzam spilgtā gaismā, tieši tā, kā, mazs zēns būdams, biju iztēlojies." Savu stāstījumu aktieris pabeidza ar šādiem vārdiem: "Es pats pieredzēju to, ka mērķtiecīga ilgošanās un sapņošana vainagojas panākumiem."

Viņa sapņu aptieka kļuva par īstenību

Pirms trīsdesmit gadiem es pazinu kādu jaunu aptiekāru, kurš pelnīja 30 dolāru nedēļā un vēl niecīgu komisijas naudu. "Pēc divdesmit pieciem gadiem," viņš man sacīja, "es saņemšu pensiju un došos atpūtā."

Es jaunajam cilvēkam atbildēju: "Kāpēc jūs nevarētu atvērt pats savu aptieku? Jūs taču šeit neesat piesiets! Uzstādiet sev augstākus mērķus! Padomājiet par savu bērnu nākotni! Varbūt jūsu dēls gribēs studēt medicīnu vai meitai būs talants un viņa varēs kļūt par slavenu pianisti?"

Aptiekārs atbildēja, ka viņam neesot naudas. Tomēr šie apsvērumi pavēra viņam skatu uz pilnīgi jaunām iespējām un viņu dziļi ietekmēja.

Es aptiekāram izskaidroju viņa zemapziņas vareno spēku būtību un darbību. Tad sekoja nākamais solis — šo spēku atmodināšana. Aptiekārs sāka iztēloties, ka viņš stāv pats savā tirgotavā, iekārto to, apkalpo klientus, raksta pasūtījumus, uzrauga savus darbiniekus un redz savu bankas kontu palielināmies fantastiskā ātrumā. Viņš pilnībā iejutās savā lomā kā labs aktieris.

Dari tā, it kā tā būtu īstenība, un tā kļūs par īstenību

Saskaņā ar šo principu jaunais aptiekārs pilnīgi nodevās iztēles ainām, kurās pats darbojās kā tirgotavas īpašnieks.

Turpmāk šī aptiekāra dzīve veidojās ļoti interesanti. No sava maz atalgotā darba viņš tika atlaists un atrada darbu lielā, visā valstī pazīstamā aptiekas preču uzņēmumā, kur viņam uzticēja filiāles vadību un beidzot kāda tirdzniecības rajona pārvaldi. Četros gados viņš sakrāja pietiekami daudz naudas, lai varētu atvērt pats savu tirgotavu. Viņš to nosauca par "Sapņu aptieku".

Zemapziņas speķa izmantošana darījumu pasaulē

Pirms dažiem gadiem es grupai biznesmeņu lasīju lekciju par fantāzijas un zemapziņas spēku. Es pieminēju to, ka arī Gēte grūtos dzīves brīžos meklēja patvērumu iztēles pasaulē. Kā zināms, dzejnieks stundām ilgi tērzējis ar personām, kas eksistēja vienīgi viņa fantāzijā. Gētem bija paradums ārkārtīgi spilgti iztēloties kāda tuva un uzticama drauga izskatu, žestus un balsi, un šis draugs sniedza viņam vēlamās atbildes un parādīja labāko problēmas risinājumu.

Manu toreizējo klausītāju vidū bija arī kāds jauns biržas mākleris. Viņš nolēma izmēģināt Gētes metodi. Mākleris iztēlojās sarunas ar pazīstamu baņķieri miljonāru, kurš viņam ieteica, kā realizēt perspektīvus kapitālieguldījumus un citas biznesa iespējas. Šādas šķietamas sarunas mākleris turpināja tik ilgi, līdz priekšstats un īstenība saplūda vienā veselumā.

Sešpadsmit gadu vecs zēns neveiksmes pārvērš panākumos

Kāds vidusskolēns man reiz žēlojās: "Es saņemu vienīgi sliktas atzīmes. Nezinu, kas ar mani notiek." Pēc neilga laika es atklāju viņa nelaimes cēloni. Šī zēna attieksme pret daudziem skolotājiem un klasesbiedriem labākajā gadījumā bija vienaldzīga, bet pārsvarā skaudīga un naidīga. Es viņam to aizrādīju.

Sekodams manam padomam, viņš vairākas reizes dienā — it īpaši vakarā pirms aizmigšanas un no rīta pēc pamošanās — ar dziļu pārliecību atkārtoja: "Es zinu, ka mana zemapziņa ir ari manu atmiņu dārgumu krātuve. Tā uzglabā visu, ko es lasu mācību grāmatās vai dzirdu no skolotājiem. Man ir lieliska atmiņa, un manas zemapziņas bezgalīgā gudrība jebkurā brīdī sniedz atbildes uz visiem jautājumiem, uz kuriem man mutvārdu un rakstveida eksāmenos ir jāatbild. Pret visiem saviem skolotājiem un klases biedriem es jūtu simpātijas, un viņi man atbild ar to pašu. Es no visas sirds vēlu viņiem panākumus un veiksmi!"

Drīz vien šis zēns tika vaļā no savām problēmām un visus eksāmenus nolika teicami.

Kā veiksmīgi pirkt un pārdot

Tam, kurš grib kaut ko pirkt vai pārdot, ir jāatceras, ka apziņa darbojas kā starteris un zemapziņa kā motors. Lai iedarbinātu motoru, vispirms ir jāiedarbina starteris. Apziņu var salīdzināt arī ar elektrisko slēdzi, kas vada zemapziņas strāvu.

Lai zemapziņai varētu pārraidīt skaidru vēlēšanos, noteiktu domu vai iztēles ainu, ir iekšēji un ārēji jāatslābinās un jāizvairās no jebkādas apzinātas piepūles. Atrodoties atslābinātā stāvoklī, nav jābaidās, ka iecerētā ideāla iztēlošanās varētu tikt traucēta. Turklāt jāizvairās no jebkādas piepūles, jo jūs taču zināt: vieglākais ceļš vienmēr ir arī vislabākais. Vienīgi tā ir iespējams iecerēto ideālu iztēloties kā jau realizējušos.

Ja jūs, piemēram, gribat pirkt māju, tad atslābinieties un sev sakiet: "Manai zemapziņai piemīt daudz bezgalīgu, varenu spēku, un viens no tiem ir visgudrība. Tagad tā man atklās, kur atrodas tā ideālā māja, kas atbilst maniem priekšstatiem, prasībām un ienākumiem. Es tagad uzticu savai zemapziņai atrast šo objektu un zinu, ka tā sāks rīkoties. Es izsaku šo lūgumu pilnīgā paļāvībā, ka tas tiks izpildīts, kā zemnieks apsēj lauku, zinādams, ka viņa sēkla dos ražu."

Tas, ka jūsu lūgšana ir uzklausīta, var izpausties dažādi — jūs varat avīzē izlasīt sludinājumu, saņemt draudzīgu norādījumu vai pat atrast meklēto māju. Tātad jūsu vēlēšanās var piepildīties dažādā veidā. Taču vissvarīgākais ir nesatricināmā paļāvība, ka jūsu problēma katrā ziņā atrisināsies, ja vien uzticēsieties savai zemapziņai.

Bet varbūt jūs gribat māju pārdot, nevis pirkt? Dažiem nekustamā īpašuma aģentiem, pie kuriem konsultējos personīgu iemeslu dēļ, es pastāstīju, kā reiz atradu pircēju savai mājai Orlando avēnijā Losandželosā. Kopš tā laika mana metode tiek bieži un it veiksmīgi lietota, jo nodrošina neparasti ātrus panākumus. Dārzā pie savas mājas es izliku izkārtni ar uzrakstu: "Šo māju pārdod pats īpašnieks." Vakarā tieši pirms aizmigšanas es sev jautāju: "Pieņemsim, ka atradīsi pircēju, — ko tu darīsi?"

Un pats sev atbildēju: "Es izkārtni noņemšu un aizsviedīšu prom." Tad es iztēlojos, kā satveru kārti ar plakātu, izrauju to no zemes, pārlieku pār plecu un, sacīdams: "Tu man vairs neesi vajadzīga," — iesviežu atkritumu tvertnē. Un es sajutu dziļu apmierinājumu. Jau nākamajā dienā kāds interesents man iemaksāja 1000 dolāru un sacīja: "Noņemiet taču to izkārtni, es nekavējoties sadabūšu atlikušo summu!"

Es tūlīt ar savu plakātu izrīkojos tieši tā, kā jau biju iztēlojies, — tātad ārējā darbība atbilda iekšēji realizētajam priekšstatam. Tas nav it nekas jauns. Kā iekšā, tā ārā — tas nozīmē, ka jūsu zemapziņā iespiedusies aina izpaužas arī ārējos dzīves apstākļos. Ārējais atspoguļo iekšējo. Iekšēji jau notikušai darbībai seko ārējā darbība.

Šeit jāizklāsta vēl kāda pārbaudīta metode, kuru lieto, pārdodot mājas, zemes gabalus un citus nekustamos īpašumus. Apdomīgi, mierīgi un izjusti formulējiet šādu apgalvojumu: "Visgudrība atvedīs pie manis pircēju, kas vēlēsies nopirkt šo māju un būs tajā laimīgs. Manas zemapziņas nemaldīgā, radošā gudrība atsūtīs viņu pie manis. Vienalga, cik māju šis pircējs apskatīs, mana būs vienīgā, ko viņš patiešām vēlēsies nopirkt, jo šo lēmumu viņam iedvesīs zemapziņa. Es nešaubīgi zinu: tas būs īstais pircējs, īstais laiks un pareizā cena. Viss šajā darījumā būs pareizi. Dievišķā kārtība mani un šo cilvēku savedīs kopā. Es zinu, ka tā notiks."

Vienmēr atcerieties, ka tas, ko jūs meklējat, savukārt tiecas pie jums un ka visam, ko jūs vēlaties pārdot, allaž ir ari kāds, kas to grib nopirkt. Pareizi izmantojot zemapziņu, jūs pirkšanas un pārdošanas laikā atbrīvosiet savu garu no visiem uztraukumiem un pārmērīgām bailēm no konkurentiem.

Kā viņa ieguva to, ko vēlējās

Kādai dāmai, kas apmeklēja manus kursus, vajadzēja trīsreiz pārsēsties, braucot ar autobusu, un katru dienu ceļā patērēt pusotru stundu, lai nokļūtu līdz institūtam. Reiz es viņai pastāstīju, kā jauns vīrietis, kuram darba dēļ bija nepieciešama mašīna, pie tās arī tika, un šī sieviete rīkojās tāpat kā viņš.

Izlasiet fragmentu no vēstules, kurā šī sieviete man stāstīja par saviem panākumiem un kuru es ar viņas atļauju šeit publicēju:

"Mīļais Dr. Mērfij!

Es gribu Jums pastāstīt, kā tiku pie kadiljaka — man tas bija nepieciešams, lai varētu regulāri apmeklēt Jūsu lekcijas. Es iztēlojos, ka esmu atradusi mašīnu pārdevēju un viņš aicina mani doties izmēģinājuma braucienā. Pēc kāda laika es pati apsēžos pie stūres un braucu pa cilvēku un mašīnu pilnām ielām. Es atkal un atkal to visu iztēlojos līdz pēdējam sīkumam un dzīvoju pārliecībā, ka kadiljaks pieder man.

Pēdējā nedēļā es uz Jūsu lekcijām braucu pati ar savu kadiljaku. Mans nesen Ingevudā mirušais tēvocis man kā vienīgajai mantiniecei atstāja arī savu kadiljaku."

Metode, ko veiksmīgi izmanto darījumu cilvēki

Ir daudz izcilu darījumu cilvēku, kuri, iztēlojoties reālus panākumus ar visām to būtiskajām sastāvdaļām, abstrakto jēdzienu "panākumi" pie sevis atkārto tik ilgi, līdz ir ieguvuši pilnīgu pārliecību, ka ir veiksmīgi cilvēki. Kāpēc arī jūs, ticības un paļāvības pilni, nevarētu vārdu "panākumi" atkārtot atkal un atkal? Šīs domas ietekmē jūsu zemapziņa jums nekļūdīgi norādīs ceļu uz panākumiem.

Ikviens cilvēks jūt nepieciešamību realizēt savus uzskatus, vēlmes un pārliecību. Ko jūs saprotat ar jēdzienu "panākumi"? Pie tiem, bez šaubām, pieder laimīga ģimenes dzīve un labas attiecības ar apkārtējo pasauli, turklāt jūs noteikti gribat arī izcelties profesionālajā jomā. Jūs sapņojat par skaistu māju un nepieciešamo naudu, kas ļautu baudīt visas dzīves ērtības. Beidzot — jūs ilgojaties pēc laimīgas dzīves ticībā un veiksmīgas savas zemapziņas spēku izmantošanas.

Jums jāatrisina ne tikai darījumu, bet arī personiskās dzīves problēmas. Tātad jums jākļūst par veiksmīgu cilvēku jebkurā jomā! Iedomājieties, ka jau darbojaties savā iemīļotajā jomā un jums ir viss, pēc kā ilgojaties. Ar fantāzijas palīdzību pārceliet sevi laimē un labklājībā dzīvojoša cilvēka stāvoklī. Šo iztēles procesu atkārtojiet tik bieži, līdz tas kļūst par jūsu ieradumu. Katru vakaru ejiet gulēt ar dziļu pārliecību, ka laimes un panākumu jums būs pārpārēm, — un pēc neilga laika šis priekšstats būs iespiedies jūsu zemapziņā.

Kopsavilkums

1. Gūt panākumus nozīmē vadīt veiksmīgu dzīvi. Ja jūs dzīvojat mierā pats ar sevi un apkārtējo pasauli, ja jums ir pārpārēm laimes un priecīgs prāts un jūs strādājat savā iemīļotajā jomā, tad esat veiksmīgs cilvēks.

2. Atklājiet savu iekšējo aicinājumu un sekojiet tam! Ja nezināt, kādā jomā jums varētu pavērties ideālas iespējas attīstīt un realizēt savas dotības un talantus, tad lūdziet, lai pār jums nāk apskaidrība, un jums tiks dots mājiens.

3. Izvēlieties kādu noteiktu nozari un centieties tajā kļūt par vislabāko speciālistu.

4. Panākumiem bagāts cilvēks nav egoists. Viņš turpina kalpot cilvēcei.

5. Bez iekšējā miera patiesi panākumi nav iespējami!

6. Panākumiem bagātam cilvēkam piemīt spēcīgi izteikta psiholoģiskā un emocionālā iejūtība.

7. Tiklīdz jūs būsiet skaidri iztēlojies savu mērķi, jūsu zemapziņas brīnumdarītājspēks radīs nepieciešamos priekšnoteikumus tā realizēšanai.

8. Saplūstot priekšstatu un jūtu pasaulei, rodas subjektīvā ticība — "un lai jums notiek pēc jūsu ticības".

9. Mērķtiecīgi un neatlaidīgi virzītas iztēles spēks atmodina zemapziņas brīnumainos spēkus.

10. Tam, kurš sapņo par panākumiem profesionālajā jomā, vajadzētu iztēloties, kā viņa darba devējs, priekšnieks vai dzīves biedrs viņu apsveic, turklāt jums tas jāiedomājas pēc iespējas reālāk: skaidri jādzird apsveicēja balss, jāredz viņa žesti un jārada sevī šīs ainas realitātes izjūta. Nenogurstoši atkārtojiet šīs iztēles ainas, un jūsu lūgšana tiks uzklausīta.

11. Jūsu zemapziņa ir arī jūsu atmiņu krātuve. Tam, kurš grib pilnveidot savu atmiņu, ir jānonāk pie šādas pārliecības: "Manas zemapziņas bezgalīgā gudrība jebkurā brīdī un vietā atklās visu, kas man ir jāzina."

12. Ja gribat pārdot māju vai kādu citu īpašumu, tad mierīgi un izjusti atkārtojiet: "Bezgalīgā gudrība atvedīs pie manas mājas (vai kā cita) pircēju interesentu, kas pēc tās ilgojas un tajā jutīsies laimīgs." Turieties pie šīs pārliecības, un jūs atradīsiet ideālu darījuma partneri.

13. Priekšstats par panākumiem ietver sevī visas tā būtiskās sastāvdaļas. Paļāvīgi un pārliecinoši atkārtojiet vārdu "panākumi", un jūsu iekšējā balss norādīs jums pareizo ceļu uz mērķi.

10. nodaļa JŪSU TIESĪBAS UZ BAGĀTĪBU

Saulite — Tue, 09 Oct 2012 17:19:36 GMT

Jums ir tiesības uz bagātību. Jūs esat dzimis, lai vadītu bezrūpīgu, laimīgu dzīvi labklājībā un pārpilnībā. Tāpēc jums vajadzīgs arī pietiekami daudz naudas.$CUT$

Jūs esat nācis šajā pasaulē, lai fiziski, garīgi un dvēseliski attīstītos, un jums ir neapstrīdamas tiesības uz visu, kas jums palīdz piepildīt savas dzīves jēgu. Jums vajadzētu radīt ap sevi skaistumu un greznību.

Kāpēc jūs gribat apmierināties tikai ar visnepieciešamāko, ja varat smelt no savas zemapziņas neizmērojamajām bagātībām? Šajā nodaļā jūs iemācīsieties, kā naudu var padarīt par savu draugu un pastāvīgu pavadoni. Vēlēšanās būt bagātam nav nekas cits kā ilgas pēc piepildītākas, laimīgākas un skaistākas dzīves. Šajā gadījumā runa ir par kosmisku instinktu, tāpēc jūsu vēlme ir ne tikai laba, bet pat ļoti laba.

Nauda ir simbols

Nauda ir simbolisks maiņas līdzeklis. Ja tā ir, tad nav jācieš nedz nabadzība, nedz trūkums, bet var baudīt skaistumu, greznību, pārpilnību un izsmalcinātu dzīvesveidu. Nauda ir ne vairāk un ne mazāk kā jebkuras valsts saimnieciskās veselības simbols. Kamēr vien asinis organismā brīvi riņķo, cilvēks ir fiziski vesels.

Kamēr vien atsevišķa cilvēka dzīvē nauda brīvi cirkulē, šis cilvēks saimnieciskajā ziņā ir vesels. Tiklīdz cilvēki aiz bailēm naudu sāk krāt zeķē, saimniecībā sākas grūti laiki.

Mainoties gadsimtiem, uzplaukstot un norietot dažādām kultūrām, ir bijuši dažādi maiņas līdzekļi, piemēram, sāls, stikla pērles vai citi sīki, vērtīgi priekšmeti. Senajos laikos cilvēka bagātību mērīja pēc aitu vai liellopu ganāmpulka lieluma. Šodien mēs lietojam naudu un citus vērtspapīrus, jo ir daudz praktiskāk vest līdzi monētas un naudaszīmes nekā aitas un vēršus.

Vieglākais un īsākais ceļš uz bagātību

Ceļš uz laimi un panākumiem jebkurā jomā — dvēseliskā, garīgā vai materiālā — ir atvērts tam, kurš ir iepazinies ar zemapziņas brīnumainajiem spēkiem. Garīgo likumu zinātājs nešaubīgi tic un ir absolūti pārliecināts, ka viņš nekad necietīs trūkumu, jo viņu neietekmēs ne saimnieciskā konjunktūra, ne biržu kursi, nedz arī visādas krīzes, piemēram, streiki vai kari. Viņš zina, ka, tiklīdz savai zemapziņai būs iedvesis priekšstatu par labklājību, tā viņu — lai kur viņš arī atrastos — pārpārēm apgādās ar visu nepieciešamo. Viņam taču ir nesatricināma pārliecība, ka nauda viņa dzīvē visu laiku brīvi cirkulēs un viņam tās allaž būs vairāk nekā nepieciešams. Pat ja valsts kase rīt paziņotu par bankrotu un viss šī cilvēka pašreizējais īpašums zaudētu vērtību (kā tas ar vācu valūtu jau divreiz ir noticis), viņš tomēr drīz atkal kļūtu bagāts neatkarīgi no tā, kāda būtu jaunā ekonomiskā sistēma vai jaunā valūta.

Kapec jums nav vairak naudas

Droši vien, lasot šo nodaļu, jūs nodomājāt: "Man pienāktos lielāka alga, nekā es pašlaik saņemu." Pēc manām domām, lielākajai daļai cilvēku viņu veikums netiek pienācīgi novērtēts un atalgots. Daudzos gadījumos naudas trūkumu, starp citu, var izskaidrot arī ar to, ka cilvēki naudu slepeni vai atklāti nolād; viņi to dēvē par "netīru" vai saka: "Naudaskāre ir visa ļaunuma sakne." Vēl viens iemesls, kāpēc jūs negūstat finansiālus panākumus, ir tas, ka kaut kur jūsu garā spokojas māņticība, ka nabadzība ir tikumiska un godājama. Šādas zemapzinātas nostājas cēloņi galvenokārt ir jaunībā gūtās pamācības un bieži vien arī dažu Bībeles vietu nepareizs skaidrojums.

Nauda un harmoniska dzīve

Reiz kāds cilvēks man sacīja: "Esmu bankrotējis. Es ienīstu naudu. Tā ir visa ļaunuma sakne." Kaut ko tādu var pateikt vienīgi neirotisks nejēga. Tikpat kroplīga un vienpusīga, protams, ir to cilvēku nostāja, kuri ir pieķērušies vienīgi naudai. Cilvēkam savas spējas ir jāizlieto gudri. Daži alkst pēc varas, citi — pēc naudas. Ja visas jūsu domas un tieksmes ir vērstas uz naudu un jūs mēdzat teikt: "Vienīgais, ko es vēlos, ir nauda; es visu ziedošu vienam mērķim — sakrāt pēc iespējas vairāk naudas, viss pārējais man ir vienaldzīgs," — tad jūs, bez šaubām, pie naudas un mantas arī tiksiet. Taču, šādi rīkojoties, jūs neesat ņēmuši vērā to, ka cilvēkam sava dzīve jāveido harmoniska un jāapmierina vēlme arī pēc dvēseles miera, mīlestības, prieka un pilnīgas veselības.

Tas, kurš par savas dzīves vienīgo saturu ir izvēlējies naudu, ir pieņēmis nepareizu lēmumu, un drīz vien viņš pārliecināsies, ka cilvēkam bez naudas ir nepieciešamas vēl daudzas citas lietas: apslēptu talantu atklāšana un attīstīšana, centieni pareizi aizpildīt savu vietu dzīvē, ilgas pēc skaistuma un prieka un vēlme sekmēt citu cilvēku labklājību un panākumus. Bet tas, kurš pārzina zemapziņas likumus un prot tos pareizi izmantot, ne tikai iegūs miljonus (ja vien viņš pēc tiem tieksies), bet arī baudīs iekšēju un ārēju harmoniju, lielisku veselību un pilnīgu pašrealizēšanos.

Nabadzība ir garīga slimība

Nabadzība nekādā ziņā nav nekas tikumisks vai godājams — runa ir par vienu no daudzajām garīgajām slimībām. Ja jūs fiziski justos slikti, tad to izskaidrotu ar sava organisma saslimšanu. Jūs darītu visu, lai pēc iespējas ātrāk šādu stāvokli novērstu. Bet arī ilgstošs naudas trūkums ir norāde, ka kaut kas jūsu dzīvē netiek darīts pareizi.

Katrā cilvēkā mītošais dzīves princips tiecas pēc attīstības, piepildījuma un pārpilnības. Jūs šajā pasaulē neesat nākuši tāpēc, lai mitinātos nožēlojamā būdā, tērptos skrandās un ciestu badu. Dzīves likums prasa, lai jūs būtu laimīgs, pārticis un panākumiem bagāts.

Kāpēc nekad nedrīkst par naudu izteikties nievājoši

Atbrīvojiet savu domāšanu no visiem plaši izplatītajiem dīvainajiem un māņticīgajiem uzskatiem par naudu! Nekad neuzskatiet naudu par sliktu vai netīru lietu — tā jūs to tikai tīšām no sevis aizbaidīsiet.

Vienmēr atcerieties: zemapziņa "nelaiž sev klāt" neko no tā, ko jūs pārliecinoši noraidāt. Un kā gan tā varētu pievilkt to, ko jūs pats atraidāt?

Ka izveidot pareizu nostāju pret naudu

Savā rīcībā esošos naudas līdzekļus jūs varat daudzkārt pavairot ar šādas vienkāršas metodes palīdzību. Vairākas reizes dienā atkārtojiet: "Es no visas sirds vēlos naudu, man tā patīk, es to izlietošu gudri, pārdomāti un labiem mērķiem. Es to labprāt izdošu ar abām rokām, un tā — brīnumainā kārtā pavairota — atgriezīsies pie manis. Nauda ir ne tikai kaut kas labs, bet pat ļoti labs. Nauda pārpārēm no visām pusēm plūst pie manis. Ar tās palīdzību es paveikšu daudz laba un derīga, un tāpēc esmu pateicīgs par savu materiālo un garīgo bagātību."

Nauda no zinātniskā viedokļa

Pieņemsim, ka jūs nejauši esat atklājis zelta, sudraba, vara, svina vai dzelzs atradni. Vai jūs šos metālus uzskatītu par kaut ko sliktu? Visa ļaunuma avots un sakne ir vienīgi cilvēku apmātība, nezināšana, nepareiza attieksme pret dzīvi un zemapziņas spēku ļaunprātīga vai aplama izmantošana. Jebkurš metāls — vai tas būtu urāns, svins vai vēl kāds cits — varētu mums kalpot kā maiņas līdzeklis. Taču mēs lietojam papīra naudaszīmes, varu, niķeli un sudrabu — vienīgi tādas vielas, kas patiešām nevar nodarīt neko ļaunu. Šodien fiziķi un ķīmiķi zina, ka vienīgā atšķirība starp metāliem ir to elektronu skaits un paātrinājums, kas riņķo ap elementa kopīgo centru. Mūsdienās jebkuru metālu var pārvērst par kādu citu, ar speciālas ierīces palīdzību apšaudot to ar atomiem. Noteiktos apstākļos zelts tādējādi pārvēršas par dzīvsudrabu. Nemaz nevajadzētu paiet ilgam laikam, un mūsu jaunie zinātnieki laboratorijās radīs sintētisko zeltu, sudrabu un citus metālus. Šobrīd šāda tehnoloģija šķiet pārāk dārga, bet neiespējami tas nav. Visu šeit minēto iemeslu dēļ inteliģentam cilvēkam šajā elektronu, protonu, neitronu un izotopu sakopojumā nevajadzētu saskatīt neko ļaunu — vai nu tas būtu metāls, papīrs, monētas vai papīra naudaszīmes.

Ka iegūt sev nepieciešamo naudu

Pirms daudziem gadiem es Austrālijā iepazinos ar kādu jaunekli, kurš vēlējās kļūt par ķirurgu, taču viņam nebija naudas. Es viņam izskaidroju, ka jebkurā zemē iesētai sēklai piemīt spēja iegūt visu, kas nepieciešams tās attīstībai. Šo procesu viņam vajadzētu ņemt par paraugu un attiecīgo ideju nostiprināt savā zemapziņā. Lai nopelnītu dienišķo iztiku, šis izcili talantīgais jauneklis uzkopa ārstu pieņemamās telpas, tīrīja logus un veica visdažādākos gadījuma darbus. Viņš man stāstīja, ka katru nakti pirms aizmigšanas pilnīgi skaidri iztēlojoties dokumentu par uzņemšanu ārstu kārtā, kurā lieliem, labi salasāmiem burtiem ir rakstīts viņa vārds. Strādājot gadījuma darbus, jaunietis šādus dokumentus bieži bija redzējis, tāpēc viņam nenācās grūti attiecīgo iztēles ainu iekalt zemapziņā. Apmēram četrus mēnešus viņš katru nakti iztēlojās savas vēlmes piepildījumu, un tad sāka parādīties rezultāti. Jaunekļa turpmākais dzīvesstāsts ir ļoti pamācošs. Viņš iepatikās kādam ārstam, un tas viņam iemācīja sterilizēt instrumentus, izdarīt injekcijas, sniegt pirmo palīdzību un sniedza citas ārstam nepieciešamās zināšanas. Beidzot šis ārsts pieņēma jaunekli darbā par medicīniski tehnisko asistentu un vēlāk finansēja viņa studijas medicīnā. Tagad šis jauneklis ir slavens ārsts un strādā Monreālā.

Pareizi vēršoties pie savas zemapziņas, viņš izmantoja senseno pievilkšanas spēka likumu, kas skan šādi: "Tam, kuram ir skaidrs mērķis, ir tikai jāizvēlas līdzekļi tā sasniegšanai." Šajā gadījumā mērķis bija pašam sava ārsta prakse. Jauneklim izdevās patiesi iztēloties sevi kā ārstu — redzēt un izjust. Viņš dzīvoja ar šo ideju un piepildīja to ar mīlestību pret ārsta profesiju, un tad tā ar fantāzijas palīdzību dziļi viņa zemapziņā kļuva par nelokāmu pārliecību. Tā likumsakarīgi tika radīti priekšnoteikumi viņa sapņa piepildījumam.

Kāpēc daži cilvēki nekad nesaņem algas paaugstinājumu

Ja jūs strādājat lielā uzņēmumā un slepenībā ar rūgtumu domājat, ka jums maksā pārāk maz un jūs patiesībā esat pelnījis lielāku atzinību un atalgojumu, tad iekšēji no sava darba devēja jau esat atteicies. Tā rīkodamies, jūs izraisāt likumsakarīgu procesu, un kādu dienu šefs jums pateiks: "Diemžēl mums no jūsu turpmākajiem pakalpojumiem ir jāatsakās." Principā jūs pats jau iepriekš bijāt pārtraucis savas darba līguma attiecības. Jūsu priekšnieks bija tikai darbarīks jūsu negatīvās nostājas realizēšanā. Tāda ir darbības un pretdarbības likuma būtība. Pirmo ierosmi radīja jūsu domas, un viss pārējais bija vienīgi zemapziņas reakcijas rezultāts.

Šķēršļi un lamatas ceļa uz bagātību

Arī jūs noteikti esat dzirdējuši šādus izteikumus: "Savu naudu viņš nav nopelnījis godīgā ceļā." — "Tas ir blēdis." — "To es pazinu jau tad, kad viņš vēl bija plikadīda." — "Ar tādiem paņēmieniem gūt panākumus nav nekāda māksla."

Ja paskatās tuvāk, kas ir šo spriedumu autors, tad gandrīz vienmēr izrādās, ka šis cilvēks cieš no naudas trūkuma vai arī slimo ar kādu fizisku vai garīgu kaiti. Varbūt viņa studiju biedri ātrāk kāpa pa karjeras kāpnēm un izraisīja viņā rūgtu skaudību. Taču šī cilvēka neveiksmju īstais cēlonis ir viņa nenovīdība, jo negatīvā attieksme pret agrākajiem draugiem un to labklājību padara viņa paša kāroto bagātību neiespējamu. Precīzāk izsakoties, šis cilvēks lūdz par divu pretēju vēlmju piepildīšanos. Viņš saka: "Bagātība un labklājība no visām pusēm plūst pie manis," — bet nākamajā brīdī pavēsta: "Es šim cilvēkam viņa bagātību nenovēlu." Lai priecāšanās par citu cilvēku laimi un panākumiem jums kļūst par pastāvīgu ieradumu!

Sargajiet savu īpašumu

Ja jūs meklējat padomu finansiālos jautājumos vai raizējaties savu akciju kursa vai vērtspapīru dēļ, tad mierīgi un paļāvīgi sakiet sev: "Visgudrība sargā manus finansiālos darījumus un palīdz man pieņemt pareizo lēmumu, tāpēc visi mani darījumi nesīs peļņu." Šo teikumu atkārtojiet pēc iespējas biežāk — un jūs pārliecināsieties, ka izvēle naudas ieguldījuma jautājumos ir bijusi lietpratīga un jūs esat izvairījies no zaudējumiem.

Visam ir sava cena

Lielajos veikalos strādā privātdetektīvi, kas ķer zagļus. Katru dienu viņi noķer daudz garnadžu, kuri šādā veidā mēģina kaut ko iegūt par velti. Visu šo cilvēku domāšanu nosaka bailes no trūkuma un nepieciešamības sevi ierobežot. Taču viņi apzog ne tikai pārējos, bet arī sevi — laupa sev dvēseles mieru, harmoniju, ticību, godīgumu, nevainojamību un citu cilvēku uzticību. Turklāt viņi cieš dažādus zaudējumus, proti, zaudē pašcieņu, sabiedrisko stāvokli un iekšējo mieru. Šiem ļaudīm trūkst stingras ticības, ka viņi allaž būs pārpārēm apgādāti ar visu nepieciešamo, un izpratnes par sava gara darbību. Ja vien viņi atraisītu savas zemapziņas spēku un ar pārliecību apgalvotu, ka tā viņiem parādīs ceļu uz patiesu pašīstenošanos, tad atrastu arī darbu un pastāvīgus ienākumus. Pārveidojuši savu dzīvi, viņi ar savu godīgumu, nevainojamību un izturību drīz vien kļūtu par paraugu paši sev un citiem cilvēkiem.

Jūsu neizsmeļamais naudas avots

Pareiza zemapziņas varas un domu, un iztēles ainu radošo spēku izpratne ir ātrākais un drošākais veids, kā darīt galu iekšējam un ārējam trūkumam un allaž dzīvot labklājībā. Tāpēc pieņemiet bagātību, ko jums dāvā jūsu zemapziņa. Pareiza attieksme pret labklājību un droša pārliecība, ka tā drīz realizēsies, izraisa procesu, kas pakļaujas pats savai matemātikai un mehānikai. Tiklīdz jums izdosies radīt sevī turīga cilvēka dzīves izjūtu, jūs iegūsiet visu, kas tam ir nepieciešams.

Tālāk doto secinājumu atkārtojiet katru dienu un ierakstiet zelta burtiem savā sirdī: "Es jūtos vienots ar savas zemapziņas neizmērojamo bagātību. Man ir tiesības būt pārtikušam, laimīgam un veiksmīgam. Nauda no neizsmeļamiem avotiem pārpārēm plūst pie manis. Ik mirkli es apzinos savu patieso vērtību. Visu, ko varu un kas man pieder, es labprāt piedāvāju citiem cilvēkiem un materiālajā ziņā esmu bagātīgi svētīts. Dzīve ir brīnišķīga!"

Kopsavilkums

1. Nekautrējieties apgalvot, ka jums ir tiesības uz bagātību, un jūsu zemapziņa šo prasību izpildīs.

2. Jūs negribat samierināties tikai ar nepieciešamāko. Jūs vēlaties, lai jūsu rīcībā būtu tādas summas, kas ļautu nekavējoties izpildīt jebkuru vēlēšanos. Iepazīstieties ar sava gara neizsmeļamo bagātību!

3. Tur, kur nauda brīvi pieplūst un atplūst, valda ekonomiska veselība. Uztveriet naudu kā bēgumam un paisumam līdzīgu parādību: bēgums pastāvīgi nomaina paisumu. Ja ir bēgums, tad pilnīgi droši gaidāms paisums.

4. Izpratuši zemapziņas likumus, jūs allaž varēsiet iegūt bagātību, vienalga, kādā veidā tā jūsu dzīvē izpaustos.

5. Iemesls tam, kāpēc daudzi cilvēki finansiāli tik tikko savelk galus kopā un viņiem nekad nav pietiekami daudz naudas, ir tas, ka viņi naudu nolād. Bet to, ko nolād, no sevis atbaida.

6. Nepadariet naudu par savu elku! Tā ir tikai simbols. Allaž atcerieties: patiesā bagātība mīt jūsu garā. Jūs esat dzimis, lai vadītu harmonisku dzīvi, — un pie tās piederas arī nauda, kas jums ļaus izpildīt visas savas vēlmes.

7. Nedomājiet vienmēr tikai un vienīgi par naudu. Izvirziet prasības arī attiecībā uz veselību, laimi, mieru, patiesu pašīstenošanos un mīlestību un izturieties labvēlīgi pret visiem cilvēkiem. Jūsu zemapziņa to visu jums atmaksās ar procentiem un procentu procentiem.

8. Nabadzība nav nedz godājama, nedz tikumiska. Gluži pretēji — tā ir garīgas slimības izpausme, no kuras jums tūlīt pat jāizdziedinās.

9. Jūs neesat nācis pasaulē tāpēc, lai dzīvotu būdā, tērptos skrandās un ciestu badu. Jūs esat radīts, lai vadītu pilnvērtīgu dzīvi.

10. Nekad nesakiet: "Netīrā nauda!" — vai: "Es ienīstu naudu!" Ko nicina, to arī pazaudē. Pats par sevi nekas nav nedz labs, nedz slikts, vienīgi mūsu domas piešķir katrai lietai attiecīgu vērtējumu.

11. Bieži atkārtojiet šādus vārdus: "Es no visas sirds vēlos naudu. Es to izlietošu lietpratīgi savā un citu cilvēku labā. Es to izdošu ar prieku un devīgu roku, un tā atgriezīsies pie manis tūkstoškārt pavairota."

12. Nauda nav sliktāka par varu, svinu, cinku vai dzelzi, kas atrodami zemē. Vienīgais ļaunuma cēlonis ir nezināšana un garīgo spēku ļaunprātīga izmantošana.

13. Apzināts un spilgts priekšstats par vēlamo rezultātu izraisa jūsu zemapziņas mērķtiecīgu reakciju.

14. Visam ir sava cena. Necentieties kaut ko iegūt par velti! Ja jūs saviem mērķiem, ideāliem un darbībai veltīsiet pienācīgu uzmanību, tad zemapziņa virzīs savus spēkus šajā virzienā. Tam, kurš meklē bagātību, sava zemapziņa ir jāpiepilda ar spilgtiem priekšstatiem par dzīvi labklājībā un pārpilnībā.

9. nodaļa ZEMAPZIŅA — ATSLĒGA UZ BAGĀTĪBU

Saulite — Tue, 09 Oct 2012 16:22:31 GMT

Ja jums ir finansiālas grūtības vai jūs nezināt, kur ņemt naudu, lai piepildītu kādu noteiktu vēlēšanos, tas liecina par to, ka jūs neesat varējuši pārliecināt savu zemapziņu, ka vienmēr dzīvosiet bagātībā un pārpilnībā. $CUT$ Arī jūs noteikti pazīstat gan vīriešus, gan sievietes, kas strādā tikai dažas stundas nedēļā un tomēr nopelna milzīgas summas. Turklāt šie cilvēki it nemaz nenopūlas. Neticiet, ka vienīgi ar sūru darbu var tikt pie naudas un īpašuma. Tieši otrādi — visvieglākais risinājums ir vislabākais. Dariet to, pēc kā tiecas jūsu sirds, un dariet to ar patiku!

Es Losandželosā pazīstu kādu vadošu darbinieku, kura gada alga ir apmēram 150 000 marku. Pagājušajā gadā viņš devās deviņus mēnešus ilgā ceļojumā un apmeklēja pasaules skaistākās vietas. Viņš man stāstīja, ka esot pārliecinājis savu zemapziņu, ka viņa darbs ir tā vērts. Šis cilvēks uzskatīja, ka daudzi viņa kolēģi, kuri pelnot mēnesī tikai 800 marku, šajā jomā esot labāki speciālisti, taču viņiem pilnīgi trūkstot godkāres un radošu ideju un viņi absolūti neinteresējoties par savas zemapziņas brīnumainajiem spēkiem.

Bagātība ir gara jautājums

Bagātība ir cilvēka izlolota, neapzināta pārliecība. Protams, jūs nekļūsiet par miljonāru, pie sevis skaitīdams: "Es esmu miljonārs, es esmu miljonārs!" Šo mērķi jūs sasniegsiet tikai tad, ja radīsiet pareizo garīgo noskaņu — ja domas par bagātību un pārpilnību ieņems pastāvīgu vietu jūsu domāšanā un jūtu pasaulē.

Jūsu neredzamie ienākumu avoti

Daudzu cilvēku kļūda ir tā, ka viņiem nav neredzamu ienākumu avotu. Viņi ir pilnīgi bezpalīdzīgi jebkuru biznesa neveiksmju, biržas kursa krišanās un kapitāla zaudējumu priekšā. Taču tāda ir vienīgi to cilvēku reakcija, kuriem nav zināms ceļš uz zemapziņas neizsmeļamajiem bagātību krājumiem.

Tas, kurš baidās no nabadzības vai uzskata sevi par nabagu, tāds arī kļūs. Bet tas, kura domas ir vērstas uz bagātību, drīz vien dzīvos pārpilnībā. Nekur nav rakstīts, ka cilvēkam jādzīvo nabadzībā un postā. Arī jūs varat kļūt bagāts un dzīvot pārpilnībā, jo jūsu vārdiem piemīt spēks attīrīt jūsu garu no aplamiem priekšstatiem un aizstāt tos ar pareizām domām.

Ideāla metode bagātības iegūšanai

Varbūt, lasot šos vārdus, jūs teiksiet: "Es arī vēlos bagātību un panākumus!" Tad jums tikai jārīkojas šādi — trīs četras reizes dienā apmēram piecas minūtes pie sevis jāatkārto: "Bagātība — panākumi." Šiem vārdiem piemīt milzīga vara, jo tajos ir iemiesots zemapziņas neizmērojamais spēks. Konstruējiet savu domāšanu uz šo jūsu iekšējā pasaulē mītošo spēku, un tūlīt jūsu dzīvē realizēsies vēlamie nosacījumi un apstākļi. Nesakiet: "Es esmu bagāts!" Tikai vērsiet savas domas uz sava gara radošajiem spēkiem. Ja jūs sakāt vienīgi vārdu "bagātība", tad nevar arī rasties nekāds konflikts starp saprātu un zemapziņu. Turklāt, jo ilgāk jūsu domas kavēsies pie priekšstatiem par labklājību un pārpilnību, jo sajūta, ka esat bagāts, kļūs arvien spēcīgāka un ilgstošāka.

Vienmēr atcerieties: tas, kurš jūtas bagāts, kļūs bagāts. Jūsu zemapziņu var salīdzināt ar banku — visu vēlmju finansētāju. Tas, ko jūs iemaksājat tās kontā domu un vēlmju veidā — vai nu tās saistītas ar bagātību vai ar nabadzību —, dos jums procentus un procentu procentus gan attiecībā uz labo, gan uz slikto. Tāpēc izvēlieties labklājību un pārpilnību!

Kāpēc noteiktais apgalvojums "es esmu bagāts" nelīdzēja

Pēdējo trīsdesmit piecu gadu laikā esmu runājis ar daudziem cilvēkiem un visbiežāk esmu dzirdējis šādas žēlabas: "Nedēļām un mēnešiem ilgi es sev teicu: "Es dzīvoju pārticībā, es esmu bagāts," — bet nekas nenotika." Drīz vien atklāju, ka šie cilvēki, izrunājot vārdus "es dzīvoju pārticībā, es esmu bagāts", juta, ka patiesībā tikai melo paši sev.

Kāds vīrietis man stāstīja: "Es līdz apnikumam atkārtoju, ka esmu bagāts un pārticis. Pa to laiku mans stāvoklis pasliktinājās vēl vairāk. Es taču zināju, ka mans apgalvojums gluži vienkārši neatbilst faktiem."

Tieši šī iemesla dēļ zemapziņa viņa vārdu saturu noraidīja, un reāli izpaudās pretstats tam, ko viņš "uz ārpusi" apgalvoja.

Šādi secinājumi var realizēties tikai tad, ja tie pauž skaidru domu un neizraisa iekšēju konfliktu. Minētā vīrieša dzīves apstākļi pasliktinājās vienīgi tāpēc, ka viņš, runādams par bagātību, visu laiku patiesībā domāja par nabadzību. Zemapziņā taču iespiežas patiesās domas un īstās izjūtas, nevis tukši vārdi un bez jebkādas ticības izteikti secinājumi, un zemapziņa vadās vienīgi pēc dominējošās idejas.

Kā izvairīties no iekšēja konflikta

Šī metode ir ideāla galvenokārt tiem, kuri viegli nonāk konfliktā paši ar sevi. Īpaši pirms gulētiešanas ir jāatkārto šāds apgalvojums: "Man visu laiku visās jomās veicas." šāds secinājums neradīs nekādu konfliktu, jo nav pretrunā ar jūsu neapzināto pārliecību, ka esat mazturīgs.

Kādam biznesmenim, kura ienākumi aizvien samazinājās un kurš atradās draudīgā finansiālā stāvoklī, es ieteicu mierīgi sēdēt birojā un ik pa laikam atkārtot šādu secinājumu: "Mani darījumi ar katru dienu veicas arvien labāk un labāk." Šādā veidā viņš, neradot konfliktu, sev nodrošināja apziņas un zemapziņas atbalstu, un drīz vien tika sasniegts vēlamais rezultāts.

Neparakstiet čekus

Kad jūs, piemēram, sakāt: "Ar to nemūžam nepietiks!" — "Šobrīd man ir finansiālas grūtības!" — "Hipotēka ir pārāk liela, es zaudēšu māju!" — jūs parakstāt čeku. Arī tad, kad nododaties baiļpilnām domām, jūs parakstāt čeku par neiedomājami lielām summām un izsaucat nelaimi. Proti, zemapziņa jūsu baiļošanos un negatīvos secinājumus uztver nepareizi — kā pavēli, tāpēc cenšas radīt "vēlamos" šķēršļus, kavēkļus, ierobežojumus un zaudējumus.

Jusu zemapziņa maksā ar procentiem un procentu procentiem

Tas, kurš jūtas bagāts, kļūs vēl bagātāks. Tam, kurš jūtas nabags, tiks atņemts arī tas mazumiņš, kas viņam pieder. Jūsu zemapziņa palielina un pavairo visu to, ko jūs tai uzticat. Tāpēc katru rītu pamostoties domājiet par progresu, panākumiem, bagātību un mieru. Spilgti iztēlojieties attiecīgās ainas un ļaujiet vaļu fantāzijai. Šīs konstruktīvās domas iesakņosies jūsu zemapziņā un radīs bagātību un pārpilnību.

Kāpēc nekas nenotika

Es dzirdu jūs sakām: "Ak vai, es to visu darīju, bet nekas nenotika!" Jūsu neveiksmi acīmredzot var izskaidrot ar to, ka jūs jau pēc desmit minūtēm atkal nododaties savām negatīvajām domām, tādējādi iznīcinot iepriekšējā pozitīvā apgalvojuma iedarbību. Kurš gan, iesējis zemē sēklu, tūdaļ to atkal izrušina ārā? Tai jāļauj iesakņoties un augt!

Ja, piemēram, jūs gribētu sacīt: "Naudu nākamajam maksājumam es nemūžam nedabūšu," — tad apstājieties, vēlākais, pie vārda "maksājums" un koncentrējieties uz pozitīvu apgalvojumu, piemēram: "Man visu laiku visās jomās veiksies."

Bagātības patiesais avots

Jūsu zemapziņai nekad netrūkst ideju. Tā ir neizsmeļams ideju krājums, kas to vien gaida, lai varētu iekļūt jūsu apziņā un sniegt jums daždažādus materiālos labumus. Šajā garīgajā norisē nekad nav pārtraukuma, vienalga, vai akciju kursi krīt vai kāpj, vai arī dolārs vai vācu marka zaudē pirktspēju. Galu galā jūsu labklājība nekad nav atkarīga no akcijām, ķīlu zīmēm vai banku kontiem, jo tie patiesībā, lai arī derīgi un nepieciešami, ir tikai simboli.

Arī jūs jebkurā savas dzīves brīdī, pateicoties zemapziņā iedvestajai pārliecībai, ka gūsiet labklājību, varat tādā vai citādā veidā baudīt bagātību.

Kāpēc daudzi cilvēki nevar iztikt ar savu naudu

Bieži nākas dzirdēt cilvēku žēlabas par to, ka vienkārši nepietiek naudas, lai izpildītu visas vēlmes un pienākumus. Bet vai jūs kādreiz esat padomājuši, kas tie galvenokārt ir par cilvēkiem? Vai tie allaž nav tādi cilvēki, kuri guvuši panākumus un taisījuši karjeru? Šie neapmierinātie parasti mēdz izteikties apmēram šādi: "Tas jau ir īsts blēdis un krāpnieks." — "Viņš iegūst naudu negodīgā ceļā." — "Tas iet pāri līķiem." Šādi nicinoši spriedumi samērā reti ir patiesa sašutuma izpausme, taču gandrīz vienmēr liecina par skaudību un alkatību. Visātrākā un drošākā metode, kā novērst no sevis jebkādu labklājību, ir pelt un nomelnot tos, kuri ir bagātāki.

Bieži sastopamās lamatas ceļā uz bagātību

Daudzu cilvēku dzīvē nabadzības un trūkuma cēlonis — kā jau dažs labs noteikti ir rūgti pārliecinājies — bieži vien ir skaudība. Varbūt ari jūs jūtat skaudību, kad jūsu konkurents savā bankas kontā ieskaita summu, kas daudzkārt pārsniedz jūsu iespējas? Šāds jūtu uzplūdums jums jāpārvar, sakot sev: "Tas taču ir brīnišķīgi! Es no visas sirds priecājos par šī vīra panākumiem. Lai viņa labklājība pieaug ar katru dienu!"

Skaudīgām domām ir postošas sekas, jo jūs pats sev nodarāt pāri un ar savu negatīvo nostāju bagātību nevis pievelkat, bet gan atvairāt. Tiklīdz, jūs jūtat, ka kāda cilvēka panākumus vai labklājību sākat nelabvēlīgiem vārdiem kritizēt, tūlīt vērsiet savas domas citā virzienā — godīgi un no visas sirds novēliet tam cilvēkam visu labāko. Tādējādi tiks anulēta jūsu domu negatīvā iedarbība un jums pašam — pēc zemapziņas likuma dāvāta tā bagātība, kas jums pienākas.

Mēs novēršam garīgu šķērsli ceļā uz bagātību

Ja jūs ar rūgtumu domājat, ka kāds no jums pazīstamajiem cilvēkiem ir kļuvis bagāts tikai ar meliem un viltu, tad mierīgu sirdi atstājiet šo cilvēku viņa liktenim. Ja jūsu viedoklis tiešām izrādīsies pareizs, tad šis cilvēks ļaunprātīgi izmanto gara universālo likumu, un tas viņam noteikti atriebsies. Iepriekš minēto iemeslu dēļ jums katrā ziņā piesardzīgi jāizvairās no jebkādas kritikas. Vienmēr atcerieties: vienīgi jūsu gars var radīt šķēršļus ceļā uz bagātību, un tos jūs varat novērst, ja spēsiet izveidot pozitīvu nostāju pret visiem cilvēkiem.

Kā miegā var kļūt bagāts

Kad esat apgūlušies, mēģiniet iemigt, visu laiku mierīgi un izjusti atkārtojot vārdu "bagātība". Aizmiedziet ar šo vārdu uz lūpām — un jūs būsiet pārsteigti par rezultātu, jo drīz vien no visām pusēm vajadzētu plūst labklājībai.

Kopsavilkums

1. Pieņemiet lēmumu ar savas zemapziņas nekļūdīgo palīdzību kļūt bagāti.

2. Sūri grūti, sviedriem vaigā strādāt, lai sasniegtu bagātību, ir droša metode, kā pāragri aiziet viņsaulē. Šādā veidā izšķiest savus spēkus ir pilnīgi nevajadzīgi.

3. Bagātība ir vienīgi zemapziņas pārliecības sekas. Dodiet noteiktu vietu savā domāšanā un jūtu pasaulē priekšstatam par to, ka esat pārticis.

4. Lielākās cilvēku daļas kļūda ir tā, ka viņiem nav neredzamu ienākumu avotu.

5. Pirms aizmigšanas apmēram piecas minūtes pavisam mierīgi un izjusti atkārtojiet vārdu "bagātība", un jūsu zemapziņa šo priekšstatu nekavējoties realizēs.

6. Tas, kurš jūtas bagāts, kļūs bagāts. Vienmēr atcerieties šo faktu!

7. Apziņai un zemapziņai jābūt vienisprātis. Jūsu zemapziņa pieņem tikai to, ko jūs patiešām uzskatāt par patiesu. Tā allaž vadās pēc dominējošās domas, un tāpēc jums sava domāšana jāvirza nevis uz nabadzību, bet gan uz bagātību.

8. Iespējamo iekšējo konfliktu starp apziņu un zemapziņu attiecībā uz to, vai apgalvojums par bagātību ir patiess, jūs visveiksmīgāk varat likvidēt ar apgalvojumu: "Man visu laiku visās jomās veiksies!"

9. Kāpiniet savus panākumus, ik pa laikam atkārtojot: "Mani ienākumi ar katru dienu palielinās. Es gūstu arvien lielākus panākumus. Mana bagātība nepārtraukti pieaug."

10. Atradinieties no paraduma parakstīt čekus. "Man nekad nepietiek naudas." — "To es nevaru atļauties." Šādi negatīvi secinājumi pasliktina gan jūsu pašreizējo stāvokli, gan arī nākotnes izredzes.

11. Uzticiet savai zemapziņai priekšstatu par to, ka esat pārticis un gūstat panākumus, un šis garīgais "kapitālieguldījums" nesīs procentus un procentu procentus.

12. Konsekventi turieties pie tā, ko esat apgalvojis. Ja nākamajā brīdī apšaubīsiet sava apgalvojuma pareizību vai apgalvosiet kaut ko pretēju, jūsu domu pozitīvā iedarbība atkal tiks anulēta.

13. Labklājības patiesais avots ir jūsu domu un priekšstatu pasaule. Jūsu idejas var būt miljonu vērtas. Zemapziņa jūs uzticīgi apgādās ar vajadzīgajām idejām.

14. Skaudība un alkatība ir lamatas ceļā uz bagātību. No visas sirds priecājieties par citu cilvēku laimi un panākumiem!

15. Vienīgi jūsu gars var novērst šķēršļus, kas stāv ceļā uz bagātību. Nekavējoties novērsiet šos traucēkļus — radiet pozitīvu attieksmi pret cilvēkiem, kas ir ap jums.