SIRDS UN ASINSVADU SISTĒMA, ASINIS. Tiek uzskatīts, ka sirds simbolizē cilvēka dzīvības centru. Viņa spēju priecāties par dzīvi, dzīvot saskaņā
pašam ar sevi un ar apkārtējo pasauli. Mēs dzīvojam tik ilgi, kamēr pukst mūsu sirds. Asinis- tas ir dvēseles
materiālais simbols. Asinis- tas ir prieks un dzīvības spēki, bet asinsvadi piegādā šo prieku un spēkus katrai
mūsu miesas šūniņai.$CUT$
Sāpes sirdī, stenokardija
Sāpes sirdī rodas no nepiepildītas mīlestības: pret sevi,
tuviniekiem, apkārtējo pasauli, pret pašu dzīves procesu. Cilvēkiem ar
slimu sirdi trūkst mīlestības pret sevi un pret cilvēkiem. Mīlēt viņiem
traucē iesīkstējuši aizvainojumi un greizsirdība,
žēlums un nožēla, bailes un niknums. Viņi jūtas vientuļi vai baidās no
vientulības. Viņi nesaprot, ka paši rada sev vientulību,
norobežodamies no cilvēkiem, pamatojoties uz veciem aizvainojumiem.
Viņus nospiež sensenas emocionālas problēmas. Tās kā "smaga
nasta", kā "akmens" guļas uz sirds. Tāpēc arī trūkst mīlestības un
prieka. Jūs vienkārši nogalināt sevī šīs dievišķās jūtas.
Jūs esat tik ļoti aizņemti ar savām un citu problēmām, ka mīlestībai un
priekam neatliek ne laika, ne vietas.
"Dakter, es nevaru nepārdzīvot par saviem bērniem," man saka paciente. "Meitai vīrs ir dzērājs, dēls izšķīrās no sievas, bet
es uztraucos par mazbērniem, kā viņiem iet, kas ar viņiem notiek. Man sāp sirds par viņiem visiem."
"Es saprotu, ka jūs saviem bērniem un mazbērniem vēlat tikai labu. Bet vai tad sāpes sirdī- labākais veids, kā viņiem
palīdzēt?"
"Protams, nē," sieviete atbild. "Bet es citādi neprotu."
Sirds bieži sāp tiem cilvēkiem, kas ir pārpilni ar žēlumu un līdzcietību. Viņi tiecas cilvēkiem palīdzēt, uzņemoties viņu sāpes
un ciešanas ("sirdscilvēks", "līdzcietīgs cilvēks", "sirds asiņo", "ņemt pie sirds", "dalīties sirdssāpēs"). Viņi ļoti vēlas
palīdzēt tuviniekiem, apkārtējiem cilvēkiem. Taču viņi izmanto nebūt ne labākos veidus. Turklāt pilnīgi aizmirst par sevi,
ignorē sevi. Tādējādi sirds pamazām aizveras mīlestībai un priekam. Sirds asinsvadi sašaurinās.
Žēlums un līdzcietība- tā nav mīlestība. Esiet žēlsirdīgi, tas
ir "mīļsirdīgi", bet ne līdzcietīgi. Lai jums ir mīlīga sirds.
Palīdziet cilvēkiem ar mīlestību un prieku. Apvienojiet sevī mīlestību
pret cilvēkiem ar mīlestību pret sevi. Ir svarīgi saprast,
ka ar otru cilvēku var dalīties tikai tajā, kas ir man pašam. Ja manī ir
daudz labu un gaišu jūtu, tad es varu tajās dalīties
ar tuvāko.
Būt atvērtam pasaulei, mīlēt pasauli un cilvēkus, tajā pašā laikā atceroties un rūpējoties par sevi, par savām interesēm un
nodomiem- tā ir liela māksla. Atcerieties? "Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu!"
Kāpēc cilvēki aizmirst šā baušļa beigas?
Cilvēkam ar labiem nodomiem, kurš saprot, apzinās un pieņem savu vietu un misiju Visumā, ir vesela un spēcīga sirds.
Laba sirds mūžam nesāp,
Bet ļauna- smaga top.
Ļaunums ne vienu vien sirdi postā dzinis.
Ar labu sirdi dzīvot,
Labu ar labu atmaksāt.
Esmu atklājis, ka cilvēki ar slimu sirdi tic sasprindzinājuma un stresa nepieciešamībai. Viņi pārsvarā negatīvi vērtē apkārtējo
pasauli un tās notikumus un parādības. Praktiski ikvienu situāciju viņi uztver kā stresa situāciju! Tāpēc ka viņi nav
iemācījušies uzņemties atbildību par savu dzīvi. Personiski es visas savas dzīves situācijas dalu divās kategorijās: patīkamās
un derīgās. Patīkamās situācijas ir tās, kas man dāvā patīkamus pārdzīvojumus. Derīgās ir tās, no kurām var mācīties kaut ko
svarīgu un pozitīvu.
Es pazīstu kādu pirtnieku. Viņam jau 70 gadu. Zelta kāzas nosvinēja. Nesen viņš man pastāstīja par sevi.
"Pirms 15 gadiem nokļuvu slimnīcā, bija aizdomas par sirds infarktu. Toreiz man klājās pavisam plāni. Domāju, ka gals jau klāt.
Bet nekas, ārsti atbalstīja, apārstēja. Bet kad es izrakstījos, man viens gudrs ārsts sacīja: "Ja gribi, lai Tev būtu vesela
sirds, atceries: nekad nevienu nelamā un ne ar vienu neķildojies. Un pat ja kāds tuvumā lamājas vai ķildojas, skrien no
turienes prom. Izvēlies sev labus cilvēkus un esi labs arī pats."
Es viņa vārdus uz visu mūžu iegaumēju. Ja trolejbusā kāds lamājas, es izkāpju un braucu ar maršruta taksometru. Kaimiņienes
pensionāres joko: "Semjoničs bagāts kļuvis, ar taksi braukā." Bet es uzskatu, ka taupīt uz veselības rēķina nav vērts.
Toties tagad es varu pirtī ar pirts slotu uzreiz 3 cilvēkus izpērt. Un jūtos lieliski."
Kāda mana paciente, kurai bija sirds mazspēja, bieži lietoja tāds frāzes: "Dakter, es vienmēr žēloju cilvēkus."
"Ar sirdi es to nosodu."
"Ņemu pie sirds."
"Pasaule ir tik netaisna."
"Ņemt pie sirds", "sirds sāp par viņu", "sirdscilvēks", "akmens uz sirds", "sirds asiņo", "salta sirds", "cietsirdīgs"- ja jūs
lietojat līdzīgas frāzes, tad jums ir uzņēmība pret sirds slimībām vai arī sirds jau ir slima. Pietiek nēsāt savā sirdī
nepatīkamo. Atbrīvojieties, pasmaidiet, iztaisnojieties, jūtieties viegli un brīvi.
Aritmija
Atceros fizioloģijas nodarbības medicīnas universitātē. Mēs
veicām eksperimentus ar vardēm. Vardei tika izņemta sirds un ievietota
fizioloģiskajā šķīdumā. Ja tiek uzturēti noteikti apstākļi, tad sirds,
atrauta no organisma, var pukstēt, cik ilgi vajadzīgs.
Tas izskaidrojams ar to, ka sirdī ir savs ritma ūadītājs (sinusa
mezgls).
Bet, atrazdamās organismā, sirds vēl reaģē arī uz noteiktiem hormoniem, nervu impulsiem, kas nāk no centrālās un veģetatīvās
nervu sistēmas. Un kad mūsu dzīvē viss ir kārtībā, tad mēs par sirdi nedomājam.
Sirdsdarbības pārsitieni- tas ir tiešs norādījums uz to, ka esat izsists no sava personiskā dzīves ritma. Ieklausieties savā
sirdī. Sirds noteikti pateiks jums, ka jūs uzspiežat sev svešu ritmu. Kaut kur steidzaties, skrienat, rosāties. Nemiers un
bailes sāk pārvaldīt jūs, jūsu jūtas.
Kādam no maniem pacientiem radās sirds blokāde. Ja ir šī slimība, ne katrs impulss no sinusa mezgla nonāk līdz sirds muskulim.
Un sirds saraušanās biežums ir 30-55 sitienu minūtē (normālais ritms ir 60-80 sitieni). Un var draudēt sirds apstāšanās.
Medicīna šādos gadījumos piedāvā veikt operāciju un ievietot mākslīgo ritma vadītāju.
"Saprotiet, dakter," pacients man saka, "neesmu vairs jauns, bet man aug mazs dēliņš. Man jāpagūst viņu izskolot, nodrošināt
viņam pienācīgu dzīvi. Tādēļ es aizgāju no sava iemīļotā darba un pievērsos biznesam. Un es nevaru izturēt šo trako ritmu,
konkurenci. Bez tam vēl pastāvīgās nodokļu inspekcijas pārbaudes. Un katram kaut kas jādod. Esmu noguris no tā visa."
"Pareizi," es saku, "biznesā ir pavisam cits ritms. Un jūsu sirds jums saka, ka jāapstājas, jāpārtrauc uztraukties un jāsāk
dzīvē nodarboties ar to, kas jūs interesē, kas rada prieku un morālu gandarījumu. Tas, ar ko jūs nodarbojaties patlaban, jums
neder."
"Bet ar pārbūves sākumu daudzi cilvēki mainīja profesiju."
"Protams," es piekrītu. "Dažiem darbošanās biznesā palīdzēja atklāt sevī jaunus talantus, bet daudzi vienkārši metās pakaļ
lielajai naudai, aizmirsdami par savu misiju, nododami paši sevi un savu sirdi."
"Bet man taču jānodrošina ģimene," viņš nepiekrīt. "Iepriekšējā darbā es saņēmu nožēlojamus grašus."
"Tādā gadījumā," es saku, "jums ir izvēle: vai nu jūs dzīvojat pēc jums uzspiesta, mākslīga ritma, vai maināt darbu un dzīvojat
savā dabīgajā ritmā saskaņā ar sevi un apkārtējo pasauli. Turklāt," es piebildu, "mīļotais darbs, ja to pareizi nostāda, var
nest ne tikai morālu, bet arī materiālu gandarījumu."
Ateroskleroze
Holesterīna līmeņa paaugstināšanās asinīs- ir to kanālu piesārņošana, pa kuriem jūsos iekļūst prieks. Un šīs slimības rašanās
galvenais cēlonis nebūt nav trekna barība. Jo ir pierādīts, ka tad, ja holesterīns nepienāk no ārpuses, sāk izstrādāties savs
iekšējais (endogēnais) holesterīns. Cēlonis nav pārtikā, kā daudzi domā, bet prieka trūkumā. Iemācieties priecāties- un jūsu
asinsvadi attīrīsies! Vielmaiņa ir atkarīga no mūsu emocionālā noskaņojuma.
Pretestība un sasprindzinājums dzīvē ietekmē asinsvadus un tāpat noved pie aterosklerozes. Esmu atklājis, ka cilvēki ar
asinsvadu sklerozi ir ļoti ietiepīgi. Viņi stūrgalvīgi nevēlas saskatīt dzīvē labo, nemitīgi cenšas pārliecināt, ka šī pasaule
ir slikta, ka dzīve ir smaga un neizturama.
Ir vēl kāds ļoti svarīgs moments saistībā ar šīs slimības rašanos. Cilvēki, kuriem ir skleroze, un tie ir cilvēki gados, sūdzas
par vāju atmiņu. Tas ir, viņu slimība palīdz viņiem aizmirst. Aizmirst agrākās nepatikšanas.
Asinsrites traucējumi
Ja ir asinsrites traucējumi, tad jums ir traucēta spēja sajust un izpaust emocijas pozitīvi. Jūs esat ieciklējušies uz dzīves
negatīvo pusi. Jūs visā tiecaties saskatīt vairāk slikto nekā labo.
Hipertonija
Asinsspiediens atspoguļo cilvēka aktivitātes pakāpi un raksturu, viņa attieksmi pret dažādiem notikumiem, pret šķēršļiem dzīves
ceļā.
Es uzskatu, ka hipertonija- tā nemaz nav slimība. Tā ir noteikta reakcija uz noteiktiem dzīves notikumiem.
Savu asinsspiedienu paaugstina tie cilvēki, kas ilgu laiku pārdzīvo iekšēju sasprindzinājumu un pretestību, ko izraisa dažādas
bailes, neuzticēšanās, nevēlēšanās pieņemt to vai citu situāciju. Jūs izjūtat spiedienu no nepatikšanām, ar kurām pašreizējā
brīdī nespējat tikt galā.
Paciente nodibināja kontaktu ar savu zemapziņu un jautāja:
"Ar kādu savu uzvedību un ar kādām savām emocijām es paaugstinu savu arteriālo asinsspiedienu?"
Atbilde nāca nekavējoties: "Tu dusmojies un apvainojies uz vīru."
"Kā lai es nedusmojos, dakter?" viņa ir sašutusi. "Viņš taču pastāvīgi mani kritizē, nekad ne ar ko nav apmierināts. Uzvelku
garus svārkus- ko tu uzcirtusies kā vecene, uzvelku īsus- kur tad tu tā sataisījusies, tev vairs nav astoņpadsmit. Un tā visu
laiku. Viņš ir tik apnicīgs."
"Bet tagad padomāsim," es iesaku, "kā dēļ, kālab jūsu vīrs tā izturas? Ko derīgu viņš vēlas jūsu dēļ izdarīt ar savu
piekasīšanos?"
Sieviete aizdomājās. Pēc pāris minūtēm viņa atbild:
"Es sapratu. Viņš grib, lai es labi izskatītos, lai būt nevainojama."
"Bet jūs taču pati to vēlaties!"
"Jā, es vienmēr esmu tiekusies būt nevainojama it visā: attiecībās, apģērbā, izskatā."
"Nu, redzat, vīrs tikai atspoguļo jūsu piekasīšanos sev pašai. Mainiet
savu attieksmi pret sevi, un viņš jums vairs nepiesiesies.
Jūsu labvēlīgā attieksme pret vīru normalizēs asinsspiedienu."
Pēc institūta beigšanas es strādāju praksē terapeitiskajā nodaļā. Reiz veicu savas palātas apgaitu, un kāds hipertonijas
slimnieks man vaicāja: "Dakter, jaūs nesen esat beidzis institūtu, jums ir vēl svaigas zināšanas. Sakiet, kāds ir manas
slimības cēlonis? Citādi dzeru šīs tabletes, bet stāvoklis uzlabojas tikai uz īsu laiku. Es negribu pastāvīgi dzert zāles."
Jāteic, ka tai brīdī, kad iegāju palātā, šis vīrietis ļoti agresīvi kaut
ko pierādīja savam kaimiņam. Viņš izteicās par valdību,
par priekšniecību darbā. Ieraudzījuši mani, abi nomierinājās, bet ne uz
ilgu laiku. Kamēr nepienāca viņu kārta, bez mitas kaut
ko apsprieda, gaudās par slikto dzīvi. Es biju aizņemts ar jaunpienākušā
pacienta izmeklēšanu un ne īpaši ieklausījos viņu
sarunā.
"Jūs tiešām gribat zināt savas slimības cēloņus?" es viņam jautāju.
"Protams, gribu, kurš tad negribētu."
"Tad klausieties," es mierīgi sacīju. "Slimību, ko jūs sev esat radījis, izraisījusi jūsu kritika un pretenzijas, ar kurām jūs
pats sevi uzskrūvējat."
"Nē, dakter, jums nav taisnība. Vai tad no tā var paaugstināties asinsspiediens?"
Es necentos viņam kaut ko pierādīt. Turklāt toreiz man vēl bija pamaz
zināšanu. Tajā laikā es tikai sāku apzināties, ka cilvēks,
kas nedzer, nesmēķē un pat nodarbojas ar sportu, var saslimt tādēļ, ka
viņam piemīt tāds netikums kā nosliece nosodīt, kritizēt,
neieredzēt, niknoties utt.
No hipertonijas visbiežāk cieš vīrieši, jo viņi ir pieraduši apspriest savas patiesās jūtas. Aiz ārējā nesatricināmā miera
slēpjas agresīvas domas. Tās izdara uz jums iekšēju spiedienu.
Padomājiet, vai ir vērts reaģēt uz dažādām dzīves situācijām ar
asinsspiediena paaugstināšanu? Vai tad ar to jūs kaut ko mainīsiet?
Reāli mainīt situāciju ir iespējams, un tikai tādā gadījumā, ja jūs sāksiet mainīt sevi pašu.
Hipotonija
Asinsspiediena pazemināšanās, pat līdz ģībonim, nozīmē, ka jūs zaudējat dzīvības spēku. Ka neticat sev, saviem spēkiem un
iespējām. Cenšaties izvairīties no konflikta situācijām, aiziet no atbildības. Tādā gadījumā kļūst neiespējama pilnvērtīga
īstenības pārdzīvošana.
Kādai manai pacientei ar zemu asinsspiedienu bija acīm redzami depresīvs noskaņojums. Viņai dzīve vienmēr ir bijusi cīņa, un
viņa tik ļoti bija nogurusi pretoties, ka sen jau bija atmetusi visam ar roku.
"Kāda starpība? Tik un tā nekas neiznāks."
Cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu nepieciešams dzīvot aktīvu dzīvi. Nospraust sev pilnīgi reālus mērķus, sasniegt tos,
drosmīgi pārvarot grūtības. Nevajag bēgt no dzīves, no konfliktiem. Jebkura "slikta" situācija var kļūt jums par personiskā
spēka uzkrāšanas avotu.
Noderīgas ir sporta nodarbības, masāža, aktīva atpūta. Vispār,
jebkura veida darbošanās, kas vērtīs jūsu dzīvi piesātinātu un
pilnvērtīgu.
Varikozā vēnu paplašināšanās
No varikozās vēnu paplašināšanās bieži cieš cilvēki, kas izjūt
noslogotību un nomāktību. Viens no šīs slimības rašanās cēloņiem-
nepareizi izvēlēta ievirze dzīvē. Padomājiet par savu profesiju. Vai tā
ļauj jums atklāt jūsu radošo potenciālu? Vai, gluži
pretēji, bremzē jūsu attīstību? Ja ir pēdējais variants, tad pārskatiet
savu attieksmi pret darbu. Darbam jādod jums ne tikai
iespēja nopelnīt naudu, bet jāsniedz arī radošs prieks, baudījums,
iespēja pilnveidoties.
Ilglaicīga atrašanās jums nīstamā situācijā arī var novest pie vēnu paplašināšanās. Piemēram, strupceļā nonākušas ģimenes
attiecības.
Vīrietis un sieviete laulībā dzīvo jau vairāk par divdesmit
gadiem. Viņš pārmērīgi dzer, apvaino sievu, sit. Uz viņas pleciem
gulstas visas dzīves problēmas. Ģimenē sen vairs nav mīlestības un
savstarpējas saprašanās. Sievieti šāda situācija neapmierina,
bet viņa neiedrošinās spert izšķirošo soli un saraut šīs attiecības.
Vēl viens svarīgs iemesls- bailes no nākotnes. Šīs bailes kļūst par šķērsli, lai viegli un brīvi virzītos uz priekšu.
Pie manas sievas uz masāžām kādu laiku nāca jauna sieviete. Viņa nekur nestrādāja. Vīrs bija liels biznesmenis, un naudas viņai
netrūka. Viņa brīnumjauki izskatījās, un vienīgais, kas viņu satrauca, bija kāju vēnu paplašināšanās. Sieviete bieži stāstīja
par sevi un savu dzīvi. No viņas stāstiem kļuva skaidri viņas slimības cēloņi.
"Ziniet, Ludmila, es bieži domāju par to, kas mani gaida nākotnē. Un nez
kāpēc es tad vienmēr izjūtu bailes, nemieru. Man liekas,
ka ar manu vīru var kaut kas atgadīties. Un kas tad būs ar mani?"
Tromboze
Trombozes gadījumā tiek traucēta venozā asinsrite, jo asinsvadā veidojas trombs (asiņu receklis). Šī slimība ierobežo kustības
un ir bīstama tāpēc, ka trombs var nonākt sirdī, smadzenēs vai plaušās. Slimības cēloņi ir acīm redzami. Mūsu asinis- enerģijas
centrs- visu laiku atrodas kustībā, nepārtraukti plūst. Un ja mēs apstājamies savā attīstībā, pieķeroties kaut kādām dogmām un
principiem, tad asinis var sabiezēt un apstāties.
Šīs slimības gadījumā ir svarīgi noteikt sava pasaules uzskata robežas un tās paplašināt. Uzdodiet sev jautājumu: "Kādā savas
dzīves jomā man nepieciešana tālāka attīstība?"
Obliterējošais endarterīts
Šīs slimības cēlonis ir tik ļoti spēcīgas zemapziņas bailes no
nākotnes, ka tas noved pie ekstremitāšu asinsvadu sašaurināšanās,
bet vēlāk arī pie vienas vai abu kāju amputācijas.
Pie manis atnāca vīrietis, kuram bija kreisās kājas obliterējošais endarterīts. Mēs noskaidrojām slimības zemapziņas cēloņus.
Tie izrādījās šādi: neticība saviem spēkiem, bailes no nākotnes, raizes par ģimenes materiālo stāvokli, it īpaši par meitas
nākotni.
Šo raižu cēlonis savukārt bija viņa attiecības ar vecākiem, sevišķi ar māti. Lieta tāda, ka dziļi zemapziņā viņš glabāja
aizvainojumu pret vecākiem, ka tie nav nodrošinājuši viņa nākotni.
"Iedomājieties," viņš stāstīja, "visu mūžu nostrādājām, bet ar ko jaunībā sākām, pie tā arī nonācām vecumdienās. Aizvainojoši.
Man nācās visu sākt burtiski no nulles"
Klausīdamies šajā pacientā, es vēlreiz pārdomāju vienu no baušļiem: "Tev būs savu tēvu un māti godāt."
Anēmija
Esmu atklājis, ka cilvēkiem, kuriem ir anēmija, trūkst dzīvesprieka. Vēlāk uzgāju literatūrā, ka asinis iemieso prieku. Mani
pieņēmumi apstiprinājās.
Padomājiet, kurā dzīves jomā jums trūkst prieka? Darbs, naudas lietas, attiecības... Risiniet šīs problēmas. Varbūt izjust
prieku un baudījumu jums traucē bailes no dzīves, mazvērtības kompleksi vai veci aizvainojumi. Tieciet vaļā no tiem.
Kāda mana paciente, kas slimoja ar anēmiju, par savu dzīvi stāstīja tā:
"Man it kā būtu viss: dzīvoklis, ģimene, darbs. Nu kas vēl vajadzīgs?! Bet... Nav, man šķiet, paša galvenā - nav prieka."
"Bet kas tad jums traucē priecāties, ja jums viss tas ir?" es jautāju. "Laikam jau kaut kā vēl svarīgāka?"
"Jā, tiešām. Nav mīlestības. Es neizjūtu sava vīra mīlestību, un pati arī laikam viņu nemīlu. Darbs man arī nepatīk, kaut gan
naudu maksā."
Asiņošana
Ja jums ir asiņošana, tas nozīmē, ka prieks aiziet no jūsu dzīves. No kuras dzīves jomas aiziet prieks? Apturiet prieka
aizplūšanu, atbrīvojoties no kaitīgām domām un emocijām.
Pie manis uz pieņemšanu bieži nāk sievietes ar dzemdes asiņošanu. Katrai ir tādas vai citādas problēmas ar vīriešiem. Veci
aizvainojumi, neuzticēšanās, naids, aizturēts niknums izspiež prieku no dzīves.
Nesen bija atnākusi sieviete ar dzemdes asiņošanu. Turklāt viņai vēl bija noteikuši diagnozi "dzemdes mioma" un piedāvājuši
izkasīšanu.
Noskaidrojās, ka īsi pirms tam viņai ar vīru bijusi nopietna ķilda. Vīrs bija mēģinājis viņu krāpt. Nekas viņam nebija sanācis,
bet sievietei uz viņu palika ļoti stiprs aizvainojums, kas nemitīgi malās tai pa galvu.
Pēc tam kad mēs paveicām noteiktu darbu ar zemapziņu, asiņošana beidzās, bet vēl pēc kāda laika ultraskaņas izmeklēšana
uzrādīja, ka audzējs pilnībā uzsūcies.
LIMFA
Limfātiskā sistēma ir ļoti cieši saistīta ar asinīm, tāpēc limfātiskās sistēmas saslimšana- tas ir brīdinājums par to, ka
vajag pārorientēties uz pašu galveno dzīvē: mīlestību un prieku.
Limfmezglu iekaisums, mononukleoze
Ar šo slimību biežāk slimo bērni. Tā signalizē par to, ka no bērna un vecāku dzīves aiziet mīlestība un prieks.
Mans paziņa griezās pie manis, lai palīdzu viņa dēlam, kuram sākusies mononukleoze. Bērna slimības cēlonis slēpās viņa
vecākos. Paziņam bija visai sarežģītas attiecības ar sievu un ar savu māti. Māte nekādi nespēja pieņemt dēla sievu, jo tā bija
citas tautības. Un viņš pats nepieņēma zināmu savas sievas uzvedību un attiecības starp sievu un māti. Tādējādi vecākos
uzkrājies aizkaitinājums, aizvainojums, niknums atsaucās uz bērna veselību.
|