Es vēlu visiem Laimi! 

Tālāk grāmatiņā tiek apskatītas fiziskās problēmas – diagnozes, to fiziskā, emocionālā un mentālā bloķēšana . Bet es turpināšu ar nobeigumu, kur parādīts "darbs ar sevi” un tad pa vienai vien, sākot ar populārākām – diagnozēm, lai tas, kurš atrod savu problēmu, var sākt jau strādāt.

Pirmās tiks apskatītas muguras problēmas.

 Secinājumi

 Nobeidzot šo grāmatu, gribu vēlreiz atgādināt, ka cilvēks nevar atveseļoties, nemīlot sevi.

Šis principiālais etaps, atver iespēju iegūt ne tikai mūsu mīlestību pret sevi, bet arī pašu sirdi un asinis – mūsu fiziskajā ķermenī.

Šīs jaunās asinis, piepildītas ar enerģiju, kas iegūta no mīlestības, nomazgās visu ķermeni, līdzīgi kā brīnumiedarbīgs balzāms, un atveseļos visas šūnas savā ceļā.

Pat, ja tavs veselais saprāts neļauj tev tam noticēt – tomēr pamēģini, tu, taču, no tā neko nezaudē.

Lūk, patiesās piedošanas etapi, kurus veikuši tūkstošiem cilvēku un apbalvoti par to ar brīnišķīgiem rezultātiem.

1.Noskaidro savas emocijas ( bieži tās var būt vairākas ). Apzinies par ko tu sevi vai otru cilvēku vaino un noskaidro kādus pārdzīvojumus tas tevī rada.

2.Uzņemies atbildību.

Izrādīt atbildību, nozīmē, apzināties, ka tev vienmēr ir izvēle – reaģēt ar mīlestību vai bailēm.

No kā tu baidies ?

Tagad atzīsti, ka tu iespējams baidies tikt apvainots par to pašu, par ko vaino citu cilvēku.

3.Izproti otru cilvēku un noņem sasprindzinājumu.

Lai noņemtu sasprindzinājumu un saprastu otru cilvēku, iedomājies sevi viņa vietā un sajūti viņa nolūkus.

Padomā par to, ka iespējams, viņš arī vaino sevi un tevi – tajā pašā, par ko tu vaino viņu.

Viņš baidās tieši tāpat kā tu.

Fiziskā bloķēšana

"Ar kādiem epitetiem vislabāk noraksturotu, ko es jūtu, dotajā brīdī, savā ķermenī ?”

Atbilde uz šo jautājumu pilnībā atspoguļo tavu attieksmi pret cilvēku vai situāciju, kas izprovocē šo problēmu.

Emocionālā bloķēšana

"Ko man neļauj darīt šī slimība?”

Atbilde uz šo jautājumu atļaus noteikt kādas vēlmes ir nobloķētas.

"Ko man uzspiež šī slimība ?”

Sāc katru atbildi uz šo jautājumu ar noliegumu  "ne”(neēst, negulēt, neiet, nedziedāt, nedejot utt.) un uzzināsi, kādas vēlmes ir nobloķētas.

Garīgā nobloķēšana

"Ja es ļautu sev realizēt šīs vēlmes, kā izmainītos mana dzīve ?”(Jāņem vērā vēlmes, kuras tu noskaidroji atbildot uz iepriekšējo jautājumu).

Atbilde uz šo jautājumu, noskaidros tavas eksistences dziļāko vajadzību, kura ir nobloķēta ar kādu melīgu pašticējumu ( tam, kam mēs ticam).

Mentālā bloķēšana

"Ja es atļautu sev būt............(ieliec šeit atbildi no iepriekšējā jautājuma), kas briesmīgs vai nepieļaujams notiktu manā dzīvē?”

Atbilde uz šo jautājumu palīdzēs tev "izcelt” pašticējumu, kas bloķē tevi, tavas vēlmes un nepieciešamību pašrealizēties, tāda veidā radot fiziskas problēmas.

Noslēgums

Noskaidrojot kāds pašticējums vai pārliecība traucē tev būt par to, ko tu vēlies, tu vari tagad to pārveidot vai aizvietot.

Sākumā sev jādod tiesības uz šo pašticējumu vai pārliecību, tas ir – nodibināt kontaktu ar savu iekšējo bērnu, kas to noformēja kaut kad sen, kādas psiholoģiskas traumas rezultātā.

Pēc tam sev paprasi: vai tiešām tev joprojām ir vajadzība pēc šī pašticējuma, lai justos laimīgs?

Ja – jā, tas nozīmē, ka pašticējums tev joprojām ir derīgs.

Par cik tev ir tiesības brīvi rīkoties ar savu dzīvi, tu vari arī turpmāk to saglabāt, bet zini, ka tavā dzīvē viss paliks pa vecam, tajā skaitā arī sāpes . Neceri uz pārmaiņām.

Ja tu joprojām šo pašticējumu uzskati par patiesu, bet neesi pārliecināts, ka tas dara tevi laimīgu, salīdzini ar to, kāds tas bija pirms daudziem gadiem. Iespējams, ka šodien tavs pašticējums ir kļuvis daudz reižu vājāks. Ja tas ir tā, tad esi ceļā uz izveseļošanos. Bet, ja esi stingri pārliecināts, ka nevēlies šo pašticējumu saglabāt, tev atliek tikai viens ceļš : izdarīt visu nepieciešamo, lai realizētu savas vēlmes un kļūt par to – kas tu gribi būt.

Daži padomi – tie sastopami daudzās citās grāmatās, bet likās tik nozīmīgi, ka nolēmu ar tiem pabeigt grāmatu.

Dod sev laiku, kas nepieciešams, lai izietu visus piedošanas etapus.

Vienam etapam tev var būt nepieciešama diena, otram gads. Pats galvenais, lai tava vēlēšanās iziet šos etapus būtu no visas sirds.

Jo spēcīgāka psiholoģiskā trauma un EGO pretošanās, jo ilgāks laiks ir nepieciešams.

Ja 6. etaps liekās ļoti grūts, zini, ka tad pretojas tavs EGO.

Ja tu domā” kāpēc gan man jālūdz piedošana cilvēkam, ja ne es viņam, bet viņš man ir nodarījis pāri? Man bija visas tiesības uz viņu dusmoties?” - to saka tavs EGO, bet ne tava sirds.

Pats galvenais ir - tavas sirds vēlēšanās – dzīvot mierā un līdzcietībā pret otru.

Nepārdzīvo, ja cilvēks, kuram tu lūgsi piedošanu, reaģēs savādāk, nekā tu gaidīji. Dažas lietas praktiski nav iespējams paredzēt.

Viņš var neko neteikt, mainīt sarunas tēmu, izbrīnīties, atteikties par to runāt, sākt raudāt, lūgt piedošanu, krist tavos apkampienos utt.

Pacenties attiekties ar sapratni pret otra cilvēka jūtām – kā pret savējām.

Kā es atzīmēju 6. piedošanas etapa aprakstā, tev nav jāsaka cilvēkam, kurš tev nodarījis pāri, ka esi viņam piedevis.

Tam ir trīs iemesli :

1.Var izrādīties, ka cilvēkam uz kuru tu dusmojies, nemaz nebija nolūka tev darīt pāri. Realitāte ļoti bieži atšķiras no tā, kā mēs visu uztveram. Varbūt šis cilvēks pat nenojauš, ka esi apvainojies.

2.Tev jāsaprot, ka piedošana vajadzīga tev, sevis atbrīvošanai.

Piedot otram – nozīmē spert nepieciešamo soli pretī piedošanai sev.

3.Tev jāapzinās, ka nav tavā varā visā pilnībā piedot otram cilvēkam . Tikai viņš pats sev var piedot.

4.Piedod sev. Tas ir pats galvenais piedošanas etaps.

Lai sev piedotu dod sev tiesības baidīties, izrādīt vājumu, maldīties, būt ar trūkumiem, ciest un dusmoties.

Pieņem sevi tādu, kāds esi dotajā momentā, zinot, ka tas ir tikai laika jautājums.

5.Sajūti vēlēšanos lūgt piedošanu.

Gatavojoties šim etapam, iedomājies, kā tu lūdz piedošanu cilvēkam, kuru nosodīji, kritizēji, par kaut ko apvainoji.

Ja šī iztēlošanās  tev izsauc prieka un brīvības sajūtu, tu esi gatavs nākošajam etapam.

6.Satiecies ar cilvēku, kuram gribi lūgt piedošanu. Pastāsti viņam par saviem pārdzīvojumiem un lūdz piedošanu par to, ka nosodīji, kritizēji vai neieredzēji viņu. Par to, ka esi viņam piedevis, piemini tikai tad, ja viņš par to ierunāsies.

7.Nodibini saikni vai pieņem lēmumu attiecībās ar vecāku. Atsauc atmiņā līdzīgu situāciju pagātnē ar cilvēku, kas atgādina varu, autoritāti – ar tēvu, māti, vectēvu, vecomāti, skolotāju u.c..Šim cilvēkam jābūt tās pašas dzimtes, kā tas, kuram tu tikko esi piedevis. Atkārto ar viņu visus piedošanas etapus.

Ja emocijas, kuras tu pārdzīvo ir vērstas pret sevi pašu, izej etapus 1; 2; 4 un 7.

Ja cilvēks nevēlās pieņemt tavu lūgumu piedot, tas nozīmē, ka viņš pats sev nevar piedot . Tu vari viņam piedot, bet tas nav pietiekoši. Viņam ir sev jāpiedod.

Tu atbildi tikai par sevi, bet fakts, ka tu pats sev esi piedevis, var palīdzēt otram cilvēkam piedot sev.

Ja tu stāsti otram cilvēkam par saviem pārdzīvojumiem, bet viņš no pārsteiguma sāk attaisnoties, viņam, iespējams, liekās, ka Tu viņu apvaino.

Ja tas ir tā, tātad tu vēl neesi viņam piedevis un ceri, ka viņš mainīsies.

Ja tu , gatavojoties tikties ar šo cilvēku, ceri, ka viņš sapratīs visu tavu ciešanu dziļumu un lūgs tev piedošanu, tātad tu joprojām neesi viņam piedevis.

Jebkurā gadījumā tev nav jādusmojas uz sevi, vienkārši tev vajag vēl nedaudz laika, lai pārietu uz etapiem 2 un 3.

Acīmredzot, tu esi šim cilvēkam jau piedevis ar prātu, bet vēl neesi paspējis piedot ar sirdi.

Piedot cilvēkam ar prātu – nozīmē izprast viņa rīcības motīvu, bet tas nedod ne atvieglojumu, ne iekšējo atbrīvošanu. Tā bieži notiek.

Piedot ar prātu – labs sākums, par cik tas liecina par tavu labo gribu.

Atceries, ka piedot kādam, nenozīmē, ka tu piekrīti viņa pāridarījumam.

Piedodot kādam, tu it kā saki, ka skaties ar sirds acīm un redzi kaut ko daudz svarīgāku šī cilvēka dvēseles dziļumos, nekā viņa pāridarījumu.

Pateicoties šai piedošanai , tev būs vieglāk dot sev tiesības, būt sev pašam un izpaust cilvēciskās jūtas.

Tagad aplūkosim trīs emocijas, kuras cilvēki pārdzīvo visgrūtāk :bailes, naids un skumjas.

Šīs emocijas cilvēks parasti apspiež, kontrolē, slēpj – vienu vārdu sakot, dara visu, lai tās nepārdzīvotu, par cik tās "izceļ ārā” dvēseles brūces, kas radušās bērnībā un jaunībā.

Šīs dvēseles brūces rodas piecu negatīvu psiholoģisku faktoru

atstumtā traumas, pamestā traumas, pazemojuma, nodošanas un netaisnības traumas, iespaidā.

Tajā vietā, lai ļautu sev  - nebūt pašai pilnībai un ciest no dvēseles brūcēm, vairākums cilvēku turpina vainot citus, uzskatot viņus par savu baiļu, naida un skumju iemesliem.

Tieši tāpēc cilvēki pārdzīvo tik daudz negatīvu emociju, bet emocijas, savukārt, izsauc visas iespējamās slimības.

Bet šīs emocijas var izmantot labumam :

Bailes tev palīdz saprast, ka tev nepieciešama aizstāvība un tu meklē to. Tās arī atgādina par to, ka īsto aizstāvību, jāmeklē sevī pašā.

Naids ir noderīgs ar to, ka ļauj atklāt tavu vajadzību pašapliecināties, skaidri noformulēt savas prasības un uzmanīgāk ieklausīties savās prasībās.

Skumjas cilvēku māca nepieķerties.

Mīlēt sevi – nozīmē pašam atbildēt par savu dzīvi un dot sev tiesības attīstīt šo atbildību.

Ja tu sevi iemīlēsi, tev būs veselības un enerģijas pilns ķermenis, kurš ļaus tev piepildīt visus sapņus.

Ceru, ka šī grāmata, ne vienu reizi vien, palīdzēs tev iegūt - dziļāku apzināšanos, vēl pilnvērtīgāku un laimīgāku dzīvi, piepildītu ar mīlestību.

Nekad neaizmirsti, ka tavs iekšējais DIEVS izmanto visus iespējamos līdzekļus un caur tavu ķermeni runā, tev atgādinot

 Mīli sevi !