Es vēlu visiem Laimi! 

Tikai pēc tam viņam varēs palīdzēt.”

                                                                                                                 / Hipokrāts/

 Kad mūsu ķermenis sāk ar mums runāt slimības valodā – ar sliktu pašsajūtu un citām fiziskām problēmām, tas grib, lai mēs apzināmies un izmainām savu domāšanas veidu un rīcību.

Ciešot tas saka mums, ka mēs esam nonākuši līdz savai fiziskai, emocionālajai vai mentālajai galējai robežai, ka mums nepieciešams atbrīvoties no postošajiem iekšējamiem uzstādījumiem un pašticējumiem (pašticējums – tas, kam mēs ticam).

Jebkura slimība ir dāvana un iespēja atgūt dvēseles līdzsvaru.

Fiziskais ķermenis tikai atspoguļo to, kas notiek cilvēka dvēselē.

Jebkura slimība liecina par to, ka ķermenis cenšas atjaunot līdzsvaru, par cik tā dabiskais stāvoklis ir būt veselam.

Brīdinu tevi, ka tavs EGO, visdrīzāk, izmisīgi pretosies taviem mēģinājumiem atrast risinājumu, par cik tev būs jāanalizē un ja būs nepieciešams jāmaina sava pārliecība, morālās vērtības un domāšanas veidu.

Kas ir EGO ?

Tas ir - tavas pašiegūtās atmiņas, kuras ar gadiem tev kļūst svarīgākas un beidzot piepilda visu tavu individualitāti.

Precīzāk – tava, kaut kāda notikuma uztvere paliek atmiņā.

Uz šo atmiņu pamata, tu nonāci pie kaut kāda slēdziena, kā nākotnē izvairīties no šāda notikuma, ja tas tevi sāpināja vai atkārtot, ja tas tev nesa prieku.

Šis atzinums pakāpeniski kļūst par pārliecību vai paticējumu (tam, kam tu tici).

Līdzīgas atmiņas, ar laiku, nogulstas atsevišķos kompleksos – subpersonības, kuras dzīvo tevī savu dzīvi. Tās barojās ar enerģiju , kuru saņem katru reizi, kad tu atļauj tām rīkoties ar savu dzīvi.

Nereti tās atgādina sevi ar klusu iekšējo balsi, cenšoties ietekmēt tavu lēmumu.

Visbiežāk pašticējumi ir bezjēdzīgi un reizēm melīgi jau no paša sākuma.

EGO tieši sastāv no šādiem pašticējumiem (tas, kam tu tici ) un cilvēkam tie jāapjauš, citādi tie traucēs realizēt patiesās vēlmes, patieso izpausmi viņa īstajai individualitātei – viņa

ES ESMU !

Tur arī slēpjas galvenie, visu mūsu slimību, iemesli :

Pārāk spēcīgs ir mūsu EGO, pārāk spēcīga ir tā vara.

Ja mēs atļaujam savam EGO pārvaldīt savu dzīvi un tas traucē mums būt tādiem, kādiem mums jābūt, tad daļa mūsu vēlmju tiek bloķētas, bet tas noved pie tā, ka nobloķējās tā mūsu ķermeņa daļa, kura nepieciešama, lai realizētu savas vēlmes.

Atceries, ka EGO nevar (nedrīkst) pārvaldīt tavu dzīvi.

Tas nav spējīgs saprast tavas patiesās vajadzības, par cik radies tikai no atmiņām.

EGO ir tikai cilvēka prāta veidojums.

 EGO piemīt sava dzīvotgriba, bet izdzīvot un kļūt par tavas dzīves saimnieku, var tikai tad, ja tu to atļauj.

EGO ir visiem un tas apstiprina faktu, ka visas slimības saistītas ar emocionālo un mentālo ķermeni.

Apgalvot, ka slimības iemesls ir tikai fizisks, pat , ja runa ir par traumu nelaimes gadījumā, traucētu kuņģa darbību, zobu sāpēm utt. - nozīmē aizmirst par mentālā un emocionālā ķermeņa esamību.

Visbiežāk slimības iemesli ir negatīvās domas un emocijas, vainas sajūta, nepieciešamība pēc uzmanības un cenšanās izvairīties no nepatīkamām situācijām.

Ir viegli ietekmējami cilvēki, kuri kļūst par populāru "noticējumu” upuriem.

Piemēram - "caurvējš izsauc iesnas” . Šādi cilvēki viegli "saķer” jebkuru infekcijas slimību.

Jāmīl sevi !

Kāpēc ?

Tāpēc, ka, tad, kad cilvēks mīl sevi, pār viņu valda sirds, nevis viņa EGO

Mīlēt sevi – nozīmē dot sev tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,

bet mīlēt citus cilvēkus – nozīmē dot viņiem tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.

Dzīvot pilnvērtīgu dzīvi- nozīmē dot sev tiesības būt cilvēkam – pārdzīvot pieredzes, iegūt bailes, pārliecības, maldīšanos, trūkumus, vēlēšanās un cerības – būt, beidzot tādam, kāds tu esi šobrīd.

Tev nav sevi jānosoda, nav jādomā par to, kas ir labi, kas slikti, kas ir pareizi, kas nepareizi.

Vienkārši dzīvo ar tagadni un zini, ka jebkuram tavam lēmumam būs sekas – patīkamas vai ne tik ļoti.

Tiklīdz tu esi atklājis mentālo uzstādījumu, kurš tevi bloķē un ir iemesls tavai slimībai, tūlīt pārej pie pirmā etapa –  beznosacījuma sevis pieņemšana - tādu, kāds tu esi, un strādā ar savu domu tēlu līdz brīdim, kamēr nepanāksi vēlamās izmaiņas.

Pats galvenais ir -

pieņemt sevi, tas ir

piedot sev !

Kāda ir metafiziskā nozīme pārmantotai jeb ģenētiskai slimībai ?

(Metafizika – psihosomātika.

Somātika nozīmē "to, kam piemīt fizisks iemesls”,

Psiho - "to, kas nāk no dvēseles”.

Metafizika – faktori, kas darbojās aiz fiziskā līmeņa robežām.)

No pirmā skata, pārmantotā slimība, liecina par to, ka cilvēks pārmantoja tā vecāka domu un dzīves veidu, kurš ir slimības pārnēsātājs.

Patiesībā, viņš neko nav pārmantojis, viņš vienkārši ir izvēlējies šo vecāku, par cik viņiem abiem šajā dzīvē ir jāiziet viena un tā pati mācība.

Atteikšanās to saprast, parasti noved pie tā, ka vecāki vaino sevi bērna slimībā, bet bērns vaino savu vecāku.

Ļoti bieži bērns ne tikai vaino savu vecāku, bet dara visu iespējamo, lai nekļūtu viņam līdzīgs.

Tas rada abiem vēl lielākas dvēseles "duļķes”.

Tādā veidā, cilvēkam, kurš cieš no pārmantotas slimības, ir jāpieņem šī izvēle ( izvēlēto vecāku ), tāpēc, ka pasaule devusi viņam brīnišķīgu iespēju veikt milzīgu soli savā garīgajā attīstībā.

Viņam ir jāpieņem sava slimība ar mīlestību, citādi tā joprojām tiks nodota no paaudzes uz paaudzi

Kāda ir metafiziska nozīme iedzimtām slimībām ?.

Tāda slimība liecina par to, ka dvēsele, kura iemiesojās jaundzimušajā, atnesa līdz uz šo planētu kaut kādu neatrisinātu konfliktu no iepriekšējā iemiesojuma.

Dvēsele iemiesojās daudz reižu, un viņu Zemes dzīves var salīdzināt ar mūsdienām -

ja cilvēks sevi traumēja un nespēja izārstēt tajā pašā dienā, tad nākošajā rītā viņš pamodīsies ar šo traumu un vajadzēs to ārstēt.

Ļoti bieži cilvēks, kurš cieš no iedzimtas slimības, attiecās pret to daudz mierīgāk, nekā apkārtējie.

Viņam ir jānoskaidro, ko šī slimība traucē ( neļauj ) viņam darīt, un tad viņam nebūs grūtību ar tās metafiziskās nozīmes noskaidrošanu.

Kas attiecās uz šī cilvēka vecākiem, viņiem nav jājūtas vainīgiem pie bērna slimības, par cik viņš tos izvēlējās pirms ieradās uz Zemes.

Bioloģiskais konflikts

Bioloģiskais konflikts – tas ir spēcīgs šoks, kas izsauc bezspēcības sajūtu un tiek pārdzīvots vientulībā.

Kā likums, tas ir kāds nepatīkams notikums, kurš ir pilnīgi negaidīts.

Parastie konflikti ikdienas dzīvē iedarbojās uz cilvēku ne tik spēcīgi, tāpēc, ka tie ir standarta un paredzami, un cilvēkam ir iespēja un laiks tiem sagatavoties.

 turpinājums sekos