| RĪKLE. Simbolizē mūsu spēju pastāvēt par sevi, palūgt to, ko mēs
gribam. Rīkles stāvoklis atspoguļo mūsu attiecības ar cilvēkiem. Ja jums
ir lieliskas attiecības ar tuviniekiem, rīkle vienmēr būs vesela.$CUT$
Rīkle- tā ir organisma daļa, kurā koncentrēta mūsu radošā
enerģija. Caur to iet ekspresīvuma, izteiksmīguma un jaunrades kanāls.
Ar šo
vietu saistās cilvēka pašizpausme.
Turklāt caur rīkli mēs sākam tādu procesu kā pieņemšana un
izmantošana. Ne tikai barības, bet arī lietu, ideju, cilvēku. Tāpēc, ja
mēs
kaut ko savā dzīvē nepieņemam, tas tūlīt pat atspoguļosies mūsu rīklē.
Problēmas ar rīkli jeb kaklu var izpausties kā iekaisums,
angīna, stostīšanās, aizsmakums, apgrūtināta rīšana, vairogdziedzera
slimība.
Sāpes kaklā, angīna, faringīts, laringīts
Ja jūs atturaties no rupju vārdu izteikšanas, "norijat",
apspiežat sevī savu niknumu un citas emocijas vai baidāties pateikt
skaļi to,
ko domājat, tad jūsu rīkle tūlīt pat reaģēs uz to ar iekaisumu. Šai
gadījumā slimība- tas ir sava veida šķērslis pirms aizliegtā
izteikšanas.
Cilvēki ar iekaisušu kaklu nespēj izteikt sevi, savu attieksmi,
pastāvēt par sevi, palūgt to, ko vēlas. Viņi paši rada sevī dažādus
šķēršļus un pēc tam no tā cieš.
"Gribu pateikt, bet nevaru," paziņoja kāds pacients, kuram bieži bija iekaisis kakls.
"Un kāpēc nevarat? Kas jums traucē izteikties?" es viņam jautāju.
"Nezinu. Laikam uzskatu, ka ir nepiedienīgi skaļi izpaust savas domas.
Ja es sākšu izteikt visu, kas man uz sirds, cilvēki mani ne tā
sapratīs."
"Ko nozīmē "ne tā sapratīs"?" es vaicāju. "Jūs baidāties atklāt savu patieso seju?"
"Jā, jums taisnība," pacients atbild. Spriežot pēc viņa sejas izteiksmes, viņš nekad agrāk tā nebija domājis un tikai nupat to
apzinājās.
"Labi, atcerieties, kā bērns kaut ko pieprasa sev, kā viņš paziņo par
sevi- visi kaimiņi dzird. Un viņš to neuzskata par kaut ko
sliktu. Viņa saprāts vēl ir brīvs no dažādiem nosacījumiem. Sāciet arī
jūs skaļi izteikt visu, ko domājat. Saprotiet- katrs cilvēks ir
unikāla personība, individualitāte, un arī jūs tai skaitā. Nav augstāku
vai zemāku, labāku vai sliktāku cilvēku. Katram ir sava unikāla
vieta Visumā. Jūsu viedoklis ir tikpat nozīmīgs kā jebkura cita cilvēka
viedoklis. Un pakāpeniski, vērojot apkārtējo cilvēku reakciju,
jūs atradīsiet savu patieso seju. Sāciet saskaņot ārējo ar iekšējo."
Esmu atklājis, ka ir vēl viens svarīgs cēlonis- savas
mazvērtības izjūta. Visi mazvērtības kompleksi noteikti iziet cauri
rīklei, jo
cilvēks tad pastāvīgi sevi lamā, pauž neapmierinātību ar sevi: savu
izskatu, savu rīcību. Un zemapziņas saprāts ir spiests izraisīt
slimību, lai pasargātu mūs no mums pašiem. Pēc šā paša principa
zemapziņa rīkojas arī tad, kad mēs lamājam un kritizējam citus.
Kamols kaklā
Stipras zemapziņas bailes traucē izteikties. Jūtas un vārdi kā
kamols spiežas kaklā. Šo sajūtu pazīst daudzi, kas izjutuši spēcīgas
bailes.
DEGUNS
Deguns simbolizē pašcieņas izjūtu, sevis kā personības, savas unikāluma un vērtīguma atzīšanu.
Atcerēsimies dažus "ejošus" izteicienus: "Augstu cel degunu!"- "Nebāz savu degunu!"- "Mušu no deguna nevar nodzīt."
Lai labāk izprastu šo tēmu, iesaku izlasīt brīnišķīgos darbus. Rostāna "Sirano de Beržeraks" un Gogoļa "Deguns".
Aizlikts deguns
Aizlikts deguns- tā ir savas vērtības neapzināšanās.
Vīrietim vienmēr bija aizlikts deguns, te viena nāss, te
otra. Vēršoties pie zemapziņas, mēs noskaidrojām slimības cēloni- tās
bija
šaubas par savu vīrišķību. Šīs šaubas bija uzradušās jau skolā, pēc
neveiksmīga kautiņa ar vienaudžiem. Tieši tad viņš sāka šaubīties
par savu vīrišķību. Un kopš tā laika parādījās problēmas ar degunu.
Iesnas
Izdalījumi no deguna- tās ir zemapziņas asaras jeb iekšējas
raudas. Tādējādi zemapziņa mēģina izvadīt ārā dziļi apspiestās jūtas:
visbiežāk bēdas un žēlumu, sarūgtinājumu un nožēlu par
nepiepildījušamies plāniem un sapņiem.
Alerģiskās iesnas liecina par pilnīgu emocionālās paškontroles
trūkumu. Tas parasti izpaužas pēc spēcīga emocionāla satricinājuma.
Piemēram, kādam vīrietim alerģiskās iesnas sākās pēc attiecību saraušanas ar meiteni. Viņa nebija sagaidījusi puisi pārnākam no
armijas, un viņš to ļoti nožēloja.
"Pēc šā gadījuma es vispār jutos vīlies sievietēs," viņš man atzinās.
Cits gadījums. Sievietei sākās izdalījumi no deguna kādu laiku pēc vīra nāves.
"Es līdz šim brīdim nespēju tam noticēt," viņa sacīja. "Kāpēc tam bija
jānotiek tieši ar viņu? Man tagad ir cits vīrs, bet es vēl
aizvien nožēloju notikušo."
Dažreiz iesnas- tas ir savdabīgs lūgums pēc palīdzības. Tā
bieži par savu bezpalīdzību atgādina bērni. Viņi neizjūt savu spēku un
vērtību.
Pie manis uz pieņemšanu atnāca vecāki kopā ar deviņgadīgu dēlu.
"Dēlam bieži tek deguns." tēvs sāka skaidrot. "gandrīz katru mēnesi. Mēs, un arī viņš pats, esam nomocījušies."
Turpmākajā sarunā noskaidrojās, ka bērna tēvs ir ļoti skarbs cilvēks.
Dēla audzināšanā viņš bieži izmantoja spēku un draudus. Bet māte
žēloja bērnu un arī pati pa laikam jutās kā upuris attiecībās ar vīru.
Adenoīdi
Šī slimība sastopama bērniem, un to raksturo limfātisko audu palielināšanās deguna dobumā. Tas apgrūtina elpošanu caur degunu.
Galvenais iemesls- pastāvīga rīvēšanās un strīdi ģimenē, biežas
ķildas. Neapmierinātība te ar vienu, te ar citu, aizkaitinājums. Vecāki
nevar, precīzāk, negrib vienoties par kaut kādiem kopīgiem ģimenes
jautājumiem. Tās var būt gan savstarpējās attiecības, gan attiecības
ar bērna vectētiņiem un vecmāmiņām.
Bērna zemapziņā rodas sajūta, ka viņu neviens negrib. Šī sajūta
pārmantojas no viena no vecākiem. Bērns ļoti jūtīgi reaģē uz
nenoteiktību un sarūgtinājumu vecāku dzīvē, pašizpausmes un personiskā
vērtīguma apziņas trūkumu. Vecāku savstarpējās attiecībās nav
paša galvenā- mīlestības. Pie manis vairāku gadu garumā bijis simtiem
bērnu ar šo problēmu. Un visos gadījumos ģimenē bija vērojams
mīlestības deficīts.
"Es šaubos par savas sievas mīlestību pret mani," stāsta
vīrietis, kas uz pieņemšanu atnācis kopā ar dēlu. "Viņa nekad nepateiks
nevienu mīļu vārdu, neuzslavēs. Es jau sāku kļūt greizsirdīgs."
Ārsti šādos gadījumos piedāvā vienīgi operāciju. Kaut arī
lieliski saprot, ka operācija- tā nav ārstēšana. Slimība kā bija iekšā,
tā
arī paliek. Un dziedzeri pēc tam atkal palielinās. Esmu praksē
pārliecinājies, ka pareizi izvēlēti homeopātiskie līdzekļi un ģimenes
atmosfēras maiņa garantē ātru un simtprocentīgu izveseļošanos.
Tiklīdz ģimenē atgriežas mīlestība, saskaņa un miers, bērns sāk brīvi elpot caur degunu.
Kāda mana paciente, kuras dēlam jau bija izgriezti adenoīdi,
man atzinās: "Es domāju, ka es ģimenē dzīvoju tikai tādēļ, lai uzkoptu,
mazgātu un gatavotu ēst. Mēs ar vīru maz redzamies, viņš un es - mēs
visu laiku esam darbā. Un kopā pavadītie brīži paiet ķildās un
attiecību noskaidrošanā. Es nejūtos kā ilgotā sieviete."
"Bet vai jūs vīru mīlat?" es jautāju.
"Nezinu," viņa kaut kā neizlēmīgi atbild.
Cita mana paciente, kuras dēlam jau sen ir adenoīdi, man stāstīja par savām attiecībām ar vīru.
"Kad precējos ar viņu, nejutu nekādu īpašu mīlestību. Es zināju, ka viņš
būs lielisks ģimenes cilvēks, ka būs lielisks tēvs bērniem."
"Nu, un kā tad ir?" es vaicāju. "Vai viņš attaisnojis jūsu cerības?"
"Jā, viņš ir lielisks cilvēks, vīrs un tēvs. Tikai es viņu nemīlu.
Saprotat? Man nav to jūtu, par kurām tik daudz rakstījuši un
rakstīs. Kaut arī es saprotu, ka dzīvē šīm jūtām jābūt pirmajā vietā.
Bet viņš nav tas vīrietis, kuru es spētu iemīlēt. Bet izjaukt
ģimeni un meklēt citu vīrieti es negribu."
"Un es jums to arī neiesaku. Saprotiet," es sacīju, "te nav runa par to,
vai viņš ir vai nav "tas" vīrietis. Runa ir par jums. Par tām
mīlestības rezervēm, kas ir jūsu sirdī. Sāciet sevī attīstīt šīs jūtas.
Mainiet attieksmi pret sevi, pret vīriešiem un pret apkārtējo
pasauli."
"Bet mans vīrs taču kāds bijis, tāds arī paliks."
"Kas zina. Atcerieties, es jums sacīju, ka ārējais atspoguļo iekšējo.
Jūsu vīrs kā vīrietis atspoguļo jūs kā sievieti. Tas ir, viņš ir
jūsu atspulgs, tikai cita dzimuma. Viņu ne tikai nevajag, bet arī
nedrīkst mainīt. Sāciet mainīt sevi, attīstiet sevī mīlestību pret
sevi, pret Visuma vīrišķo pirmsākumu un pret apkārtējo pasauli. Un tad
jūsu vīrs noteikti mainīsies. Viņš kļūs tieši par to vienīgo
vīrieti jūsu dzīvē, par kuru jūs esat lasījusi romānos.
Deguna asiņošana
Atcerieties, ka asinis iemieso prieku, un, kad jums rodas
sajūta, ka jūs neviens nemīl un neatzīst, tad prieks aiziet no dzīves.
Deguna
asiņošana- tas ir savdabīgs veids, kā cilvēks izsaka vajadzību pēc
atzinības un mīlestības.
Reiz manam dēlam sāka asiņot deguns. Es vērsos sevī un
vaicāju: "Uz kādu manu uzvedību dēls reaģēja ar deguna asiņošanu?"
Zemapziņas
atbilde pienāca nekavējoties: "Tu velti viņam maz uzmanības un
mīlestības!" Tā bija taisnība. Tajā laikā es daudz spēka un uzmanības
atdevu darbam un personisko problēmu risināšanai un maz laika pavadīju
kopā ar dēlu. Es pārskatīju savu attieksmi pret dēlu, un deguna
asiņošana vairs neatkārtojās.
|
