Plaušas - 4 Augustā 2011 - Grāmatas - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Kerola Ritbergers "Ķermeņa signāli" [5]
Kerola Ritbergers "Ķermeņa signāli" tūlkoja Sandra Žukovska ©
Liza Burbo – Tavs ķermenis saka „Mīli sevi” [143]
Liza Burbo – Tavs ķermenis saka „Mīli sevi”, no krievu valodas tulkoja Ligita Vecrumba ©
Valērijs Siņeļņikovs "Izproti savu slimību" [13]
Luīza Heija "Izdziedē sevi pats" [35]
elektroniski grāmatu sagatavoja Irēna Mežale
Tavs zemapziņas spēks - Džosefs Mērfijs [20]
Tulkojusi SARMĪTE LINIŅA Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Dīpaks Čopra "Septiņi garīgie veiksmes likumi" [9]
Meklēšana
Galvenie » 2011 » Augusts » 4 » Plaušas
00:35
Plaušas
 

Plaušas iemieso spēju ņemt un dot. Problēmas ar plaušām rodas no nevēlēšanās vai bailēm dzīvot pilnīgu dzīvi, "elpot ar pilnu krūti". Kaut kas jums taraucē ņemt no dzīves visu, kas nepieciešams. Kaut kādas jūsu domas un emocijas burtiski "spiež krūtis" un neļauj brīvi uzelpot. Pneimonija, tuberkuloze, pneimoskleroze- tie ir tikai dažādi veidi, kā izpaužas slēpta zemapziņas nevēlēšanās dzīvot šajā pasaulē.$CUT$

Pneimonija

Pie plaušu karsoņa noved izmisums, nogurums no dzīves. Jūsu dvēselē krājas emocionālas brūces, un tām nav ļauts sadzīt.

Pie manis uz pieņemšanu atnāca jauna sieviete, kurai radušies sarežģījumi pēc pneimonijas.
"Svetlana," es palūdzu, "vērsieties sevī un pajautājiet zemapziņas saprātam: "Kādi neseni manas dzīves notikumi izraisījuši slimību?""
Sieviete uz kādu brīdi aizver acis.
"Es zinu atbildi," viņa norūpējusies saka. "Es to nojautu jau agrāk, bet tagad viss ir pilnīgi skaidrs. Saprotiet, es uzskatu, ka vīram jāprot pelnīt naudu un nodrošināt savu ģimeni. Tāpēc es vienmēr esmu meklējusi tādu vīrieti. Un pirms dažiem mēnešiem tāds vīrietis parādījās manā dzīvē. Mēs sākām dzīvot kopā. Viņam ir liela māja, saimniecība, mašīna. Pirmajā laikā man pat galva apreiba no tādas bagātības. Bet tagad es tajā mājā vairs nespēju brīvi elpot. Mūsu attiecības nav oficiāli noformētas, un es nejūtos kā saimniece."
"Kas tad jums traucē justies kā saimniecei?" es vaicāju. "Man šķiet, viņš jūt, ka mūsu attiecībās pirmajā vietā ir nauda, nevis mīlestība. Bet es viņam visu laiku cenšos pierādīt pretējo. Tāpēc man pašai nākas daudz strādāt un nopelnīt pieklājīgu summu, lai demonstrētu viņam savu materiālo neatkarību. Esmu no tā nogurusi, un mani spēki ir galā."

Bronhīts

Pēc būtības bronhīts- tas ir neizpausta niknuma un pretenziju atspoguļojums.

Ģimenē valda ļoti nervoza atmosfēra, trūkst miera un saskaņas. Strīdi, lamas, kliedzieni. Reti klusuma brīži. Tādos gadījumos bērni ir ļoti jutīgs ģimenes atmosfēras indikators. Viņi nekavējoties reaģē ar augšējo elpošanas ceļu saslimšanu.

Kāds vīrietis bija atbraucis pie manis uz pieņemšanu ar piecgadīgo dēlu. Bērnam katru mēnesi bija augšējo elpošanas ceļu iekaisums: bronhīti, klepus.
"Ar ko kopā jūs dzīvojat?" es jautāju.
"Bez manis, sievas un dēla vēl pie mums dzīvo arī mana māte."
"Kādas jums ir attiecības ar māti, kāda atmosfēra valda ģimenē?"
"Šausmīga!" vīrietis atbildēja. "Viņa visu laiku ir ar kaut ko neapmierināta. Neapmierināta ar to, ka es patlaban nestrādāju, bet strādā sieva. Uzskata, ka mēs nepareizi audzinot bērnu. Mums, it īpaši man, ar viņu ir pastāvīgi konflikti. Tie pierimst tikai tad, kad saslimst bērns. Lūk, tad mēs visi apvienojamies pie slimā bērna gultas."
"Iznāk, ka bērna slimība jums kaut uz neilgu laiku palīdz panākt pamieru?" es jautāju.
"Tā iznāk. Jums ir pilnīga taisnība," vīrietis atbild. "Es par to nekad nebiju domājis šādi."
"Lūk, kad iemācīsies atrast kopīgu valodu ar savu māti, slimība vairs nebūs vajadzīga."
"Bet vai tad arī mātei pašai nevajadzētu mainīties?" viņš nesaprot.
"Vajadzētu," es atbildu. "Bet manā priekšā patlaban esat jūs, nevis viņa. Mainīsieties jūs - mainīsies arī viņa."
"Tas būs grūti izdarāms," vīrietis nopūšas, "bet es pacentīšos."
"Pacenties gan," es saku. "Jo no jūsu pūlēm ir atkarīga jūsu bērna veselība."
Pēc trim mēnešiem es satiku šā vīrieša sievu, viņa strādāja par sekretāri kopā ar kādu manu paziņu.
"Ziniet," viņa sacīja, "kopš tā laika, kad mans vīrs bija pie jums uz pieņemšanu, dēls ne reizes nav slimojis un ģimenē tagad valda miers un saskaņa. Mēs jums esam ļoti pateicīgi!"

Klepus

Tā ir vēlēšanās uzbļaut visai pasaulei un paziņot par sevi: "Paskatieties uz mani! Uzklausiet mani!" Tādā gadījumā iemācieties izpaust savas jūtas, neapspiediet sevī emocijas. Droši sakiet to, ko jūs domājat.

Dažos gadījumos klepus pilda savdabīgu bremzēšanas funkciju. Ja jūs nosodāt ļaužu uzvedību, skaļā balsī izsakāt neapmierinātību un kritiku, tad klepus "palīdz" jums saglabāt labas attiecības ar citiem cilvēkiem un iemācīties skaļi izteikt tikai atzinību.

Tatjanai bija saspringta darba nedēļa, tāpēc viņa nolēma brīvdienās atpūsties un baudīt vientulību. Sestdienas rītā viņa sāka kārtot mantas, kas nepieciešamas braucienam uz vasarnīcu. Liels bija viņas izbrīns, kad vīrs paziņoja, ka pie viņiem uz vasarnīcu atbraukšot ciemiņi uz divām dienām.
"Sergej, bet kāpēc tu to nepateici agrāk?"
"Bet tu jau neprasīji," vīrs atbildēja.
"Tu taču zini, ka man šie cilvēki nepatīk!"
"Bet man viņi ir vajadzīgi darba sakarā."
Ar to saruna beidzās, bet sievai palika neizteiktas pretenzijas pret vīru. Un jo tālāk, jo vairāk. Kad vasarnīcā satikās saimnieki un ciemiņi, tad Tatjanu sāka kaitināt pilnīgi viss: viesu izskats, sarunu tēmas, pēc citādas receptes pagatavots šašliks. Sieviete domās visu laiku nosodīja viesus. Drīz viņai sāka kasīt kaklā. Viņa tam nepievērsa uzmanību. Turklāt saimnieces statuss spieda izturēties sirsnīgi un viesmīlīgi. Tatjana vairs nespēja valdīt emocijas, taču viņa nevēlējās arī bojāt attiecības ar vīru. Rezultātā viņai uznāca spēcīgs klepus, un viņa, izmantodama slimnieces tiesības, pameta sabiedrību un beidzot varēja "baudīt" vientulību.

Pēkšņs elpas trūkums

Stipras bailes no dzīves, neticība dzīvei noved pie elpošanas ceļu spazmām.

Pie manis uz pieņemšanu ieradās vīrietis, kuram jau vairākus gadus periodiski uznāca pēkšņs elpas trūkums.
"Dakter," viņš man sacīja, "agrāk šīs lēkmes uznāca reti, bet pēc Jaunā gada- vairākas reizes dienā. Tās pavada drudzis, ķermeņa kreisā puse kļūst nejūtīga, uznāk bailes."
Ar manu palīdzību vīrietis nodibināja saikni ar zemapziņu un uzdeva jautājumu: "Vai manā dzīvē ir bijuši kādi notikumi, kas ir par cēloni pēkšņam elpas trūkumam?"
Spriežot pēc viņa sejas izteiksmes, viņš sāka saņemt informāciju no sava zemapziņas saprāta un pēc kāda laika man pavēstīja: "Pirms trim gadiem es sāku nodarboties ar komerciju un ieguldīju lielu naudas summu kādā uzņēmumā. Un tūlīt pēc tam man sākās lēkmes."
"Kādas jūsu domas, pārdzīvojumi un emocijas toreiz tam bija par cēloni?" es vaicāju.
"Bailes un raizes!" viņš atbildēja. "Es toreiz baidījos pazaudēt savu naudu. Tiesa, viss beidzās labi. Pēc tam es ar ģimeni pārcēlos uz Krimu. Kādu laiku jutos ļoti labi. Droši vien klimata un apstākļu maiņas dēļ. Arī tur nodarbojos ar komerciju. Bet pagājušajā rudenī viss sākās no jauna. Un cēlonis atkal bija naudas lietas. Un šoreiz es zaudēju ievērojamu naudas summu."
"Kādas emocijas jūs izjutāt šoreiz?" es jautāju.
"Ko gan cilvēks var izjust šādā situācijā? Aizvainojumu, dusmas, niknumu, aizkaitinājumu. Lūk, pēc tam lēkmes uznāca praktiski katru dienu, bet kopš janvāra pat vairākas reizes dienā. Paziņas man ieteica atpūsties, bet nauda iet uz beigām, ģimene jābaro. Maskavā man piedāvāja darbu, bet kā lai turp braucu šādā stāvoklī?"
"Jā, šādā stāvoklī jums nav ieteicams strādāt vispār nekādu darbu, jo vairāk tādu, kas saistīts ar naudu. Jums steidzami jāmaina sava attieksme pret naudu."
"Bet kā to izdarīt?"
"Lūk, redzat. Cilvēkam jau ir dzīvoklis, mašīna, videomagnetafons, televīzors, telefons, citi materiāli labumi, bet viņš tiecas iegūt vēl un vēl, aizmirstot par citām dzīves jomām. Iznāk, viņš dzīvo naudas un materiālo labumu krāšanas dēļ. Bet tas nevar un nedrīkst būt visas dzīves mērķis. Cilvēks taču nevar to visu paņemt līdzi kapā."
"Jums taisnība," vīrietis piekrīt.
"Iedomājieties rīmu," es turpinu. "Viņam ēdiens vairs nav tikai zaudētās enerģijas atgūšanas līdzeklis. Viņš to izmanto citos nolūkos. Un ja trūkst ēdamā, viņš sāk dusmoties, niknoties, raizēties. Organisms uzkrāj rezerves priekšdienām tauku nogulsnējumu veidā. Bet ar katru lieko kilogramu cilvēkam kļūst arvien smagāk un smagāk. Un beigās tas, ko viņš padarījis par savas dzīves mērķi, atnes viņam ciešanas un slimības, bet pēc tam nāvi. Tātad tas, kam viņš bija pieķēries, viņu iznīcina. Jūsu situācija ir tāda pati. Jūs esat padarījis naudu par savas dzīves mērķi, bet pret naudu jāizturas tikai kā pret līdzekli."
"Bet vai es nekļūšu vienaldzīgs pret naudu?" pacients vaicā. "Pārstāšu tiekties to pelnīt. Bet man taču ģimene jābaro."
"Ja cilvēks pret naudu izturas kā pret līdzekli, nevis mērķi, tad Dievs viņam dod tik daudz naudas, cik vajadzīgs viņa nolūku īstenošanai. Kādas patīkamas izjūtas jums sniedz nauda?"
"Vispirms jau miera un stabilitātes izjūtu."
"Tātad, jo mierīgāks jūs būsiet attiecībā uz naudu, jo vairāk naudas jūs pievilksiet savai dzīvei. Bet pagaidām nemiers, bailes un dusmas, kas saistītas ar naudu, jūs novedušas ne tikai pie naudas zaudējuma, bet arī pie veselības zuduma. Jums jāsaprot, ka nevis nauda ir jūsu veselības problēmu cēlonis, bet gan jūsu attieksme pret naudu."
"Dakter, es visu sapratu. Bet ko man darīt ar darba piedāvājumu Maskavā?"
"Protams, piekrītiet, jo ģimene taču jābaro. Bet pirms tam noteikti pastrādājiet ar sevi.
Pārskatiet visas situācijas savā dzīvē, kas bija saistītas ar naudu, un izejiet tām cauri vairākkārt no jauna, ar jaunām izjūtām: ar mieru, pateicību un prieku. Domās pateicieties Dievam, Visumam, savai zemapziņai par tām situācijām, kurās jūs tikāt aizskarts naudas lietās, piekrāpts, aizvainots, kurās jūs zaudējāt naudu. Pateicieties tiem cilvēkiem, kuri ar savu netikumisko uzvedību jums mācīja pareizu attieksmi pret naudu. Tagad no tā, kādā mērā un cik drīzā laikā jūs mainīsiet savu pasaules uzskatu, būs atkarīgs naudas daudzums jūsu dzīvē un jūsu veselība. Līdz braukšanai uz Maskavu jums vēl ir laiks."

Astma

Astmatiķi parasti nekad dzīvē neraud. Tādi cilvēki aiztur asaras, raudas. Astma- tie ir apspiesti šņuksti, un bieži to avots ir kāds bērnu dienu konflikts, kas saistīts ar māti; piemēram, tā arī neīstenota bērna vēlēšanās atzīties mātei kādā nodarījumā.

Esmu ievērojis, ka astmatiķi- tie ir cilvēki, kas ļoti atkarīgi no mātes. Šī atkarība manā praksē tika uzieta praktiski katrā astmas gadījumā.

Astma- tas ir mēģinājums izteikt to, ko nekā citādi izteikt nav iespējams. Jūs apspiežat sevī zināmas emocijas. Jums trūkst emocionālas paškontroles.

Pavērosim, kā uzvedas astmatiķi lēkmes laikā. Viņš nespēj elpot pats. Viņam vajadzīga palīdzība no malas. Viņš ir pārliecināts, ka viņam nav tiesību elpot (un tātad, dzīvot) patstāvīgi. Viņš ir stipri atkarīgs no ārējiem faktoriem (bērnībā- tā ir spēcīga atkarība no vecākiem, visbiežāk no mātes). Tādi cilvēki nav spējīgi elpot sava labuma dēļ, baudīt dzīvi.

Astma bērniem- tās ir bailes no dzīves. Spēcīgas zemapziņas bailes. Nevēlēšanās būt šeit un tagad. Tādiem bērniem parasti ir ļoti attīstītas goda jūtas- viņi vienmēr uzņemas vainu uz sevi.

Pie manis uz pieņemšanu kā pie ārsta homeopāta ieradās sieviete ar dēlu, kuram periodiski uznāca astmas lēkmes. Manis parakstītā homeopātiskā ārstēšana deva ļoti labus rezultātus, taču slimība pilnībā neizzuda.
Uzreiz pirmā seansa laikā es ievēroju, ka dēla slimības cēloņi slēpjas viņa mātes uzvedībā. Viņa bija no tām sievietēm, kas savus bērnus kontrolē visā. Ar šīm savām "rūpēm" viņas bērniem burtiski neļauj "brīvi elpot". Tālākie mātes zemapziņas uzvedības programmas pētījumi parādīja, ka pie dēla slimības noveda pastāvīgās bailes- bailes par dzīvi, sevi, savu dēlu. Šīs bailes viņa bija mantojusi no savas mātes, kas baidījās pilnīgi par visu.
Mūsu pārrunu laikā sieviete vairākkārt izteica šādas frāzes: "Smoku no dzīves!"- "Nesos kaut kur un nevaru apstāties un atvilkt elpu."

Ir novērots, ka astmatiķu stāvoklis uzlabojas kalnos vai pie jūras. Kalnos viņi jūtas augstāk, bet pie jūras- tīrāk. Šādi dabas apstākļi palīdz viņiem tikt galā ar iekšējo netīrību, kuru nosaka "netīrās" domas.

Tuberkuloze

Pirmām kārtām pie tuberkulozes noved tādas emocijas kā depresija un skumjas, grūtsirdība un ilgas. Tās rodas tāpēc, ka zemapziņā daudzu gadu laikā uzkrājusies agresija pret pasauli un cilvēkiem, pret dzīvi un likteni, un šī agresija neļauj dzīvot un elpot ar pilnu krūti.

Tādi cilvēki nevar vai negrib uztvert dzīvi. Viņi nedzīvo pilnīgu, pilnvērtīgu dzīvi. Kādu padomu pašu pirmo ārsti dod tuberkulozes slimniekiem? Elpot svaigu un tīru gaisu, ēst labu un pilnvērtīgu barību.

"Manam tēvam nesen atklāja kavernozo plaušu tuberkulozi," man stāsta kāda paciente. "Kā jūs domājat, kāds tai varētu būt cēlonis?"
"Cik bieži dzīvē jūsu tēvam uznāca depresija vai domas par šīs pasaules netaisnīgumu?" es vaicāju.
"Pastāvīgi. Lieta tāda, ka mans tēvs ir ļoti talantīgs cilvēks. Viņam ir daudz izgudrojumu, racionalizācijas priekšlikumu. Un es bieži esmu dzirdējusi viņu sakām, ka viņš ir noguris cīnīties ar ierēdņu stulbumu. Viņš bieži kritizē valdību, mūsu valsts sistēmu. Vaino visus tajā, ka tie viņam traucē realizēties dzīvē, rada šķēršļus."
"Lūk, tas arī ir viņa slimības cēlonis. No vienas puses - niknums un naids pret sistēmu, no otras - aizvainojums uz dzīvi, likteni un nevēlēšanās dzīvot šajā, viņaprāt, netaisnīgajā pasaulē.

Esmu ievērojis, ka pret tuberkulozi ir uzņēmīgi tie cilvēki, kuriem ir spēcīgi attīstītas īpašnieciskās jūtas. Tieši tad, kad viņiem atņem to, kam viņi stipri pieķērušies, rodas nevēlēšanās dzīvot. Tūlīt paceļas jautājums par dzīves jēgu.

"Dod man padomu, ko darīt ar maniem vecākiem," pie manis pēc palīdzības griežas paziņa. "Pirms gada es izgāju pie vīra un aizbraucu dzīvot uz citu pilsētu. Pēc neilga laika tēvam atklāja aizēnojumu plaušās un nav zināms, vai tas ir vēzis vai tuberkuloze, savukārt māte sāka strauji pieņemties svarā."
"Lieta tāda," es skaidroju, "ka tad, kad tu pameti tēva mājas, taviem vecākiem radās emocionāls tukšums, jo tu biji viņu vienīgais prieks un dzīves jēga. Tava māte nolēma šo tukšumu aizpildīt ar ēšanu, tāpēc pieņēmās svarā, bet tēvam uzkrājās daudz aizvainojumu uz dzīvi un likteni. Un šī situācija veicināja plaušu saslimšanu."
"Jā, tev taisnība," paziņa piekrīt. "Vecāki viens otru nemīlēja. Un viņi ne vienreiz vien runāja, ka dzīvojot kopā tikai bērna dēļ.

Kategorija: Valērijs Siņeļņikovs "Izproti savu slimību" | Skatījumu skaits: 2352 | Pievienoja: Saulite | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Kalendārs
«  Augusts 2011  »
PrOTCPkSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
Ierakstu Arhīvs
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 4
Viesi: 4
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz