|
Slimība – tas ir attīstības process, kuram
tikai nepieciešams laiks. Tā nenotiek vienā naktī — kaut gan mēs tā arī domājam, kad
sajūtam pirmos simptomus, kad kaut kas nav kārtībā. Slimību attīstībā vērojamas trīs stadijas: rašanās, pirmo
simptomu parādīšanās un otro simptomu parādīšanās. Vairākums
gadījumos mēs nemanām pirmos simptomus, par
cik viņu ziņojumi ir ārpus fiziskā sliekšņa uztveres. Viņi izpaužas tikai emocionāli un enerģētiski.
Pirmo simptomu rašanās vieta — tur, kur pirmo reiz apjaušam problēmu, par cik izjūtam šajā rajonā kaut kādu diskomfortu, sasprindzinājumu, sāpes, kuras piesaista mūsu uzmanību. Atkarībā no diskomforta pakāpes prāts vai nu pilnībā noņemsies ar simptomiem, vai arī noignorēs tos. Ja kaut kādu iemeslu pēc viņš nolemj nepievērst uzmanību sūtījumam — iespējams, iespējams diskomforts ne tik ļoti liek par
sevi manīt, — tad apzināmies otros simptomus, citā vietā. Kaut gan šajā stadijā slimība iziet jau no nelielo
nepatikšanu rāmjiem, prāts un ķermenis paziņo mums par to, kad problēma prasa mūsu līdzdalību. Tai pat brīdī, kad slimība pāriet trešajā stadijā, kopējais organisma stāvoklis pasliktinās un mēs sāksim izjust pirmās bailes pazīmes.
Vieta kur radās slimība, pirmo un otro simptomu rašanās attiecās pret trim mūsu ikdienas aspektiem: dvēseli, prātu un ķermeni. Lai atjaunotu veselību viņiem vajag kaut ko savu.
Slimības rašanās vieta atbilst dvēselei, vieta kur parādījās pirmie simptomi atbilst prātam, un vieta kur parādījās otrie simptomi — ķermenim.
Lai izdziedināšana būtu iespējama, sākumā ir jāatrod vieta kur radās slimība un apmierināt tās vajadzības. Strādāt ar simptomiem, nepievēršot uzmanību uz cēloņiem, — tas ir tas pats, kas uzlikt mazu plāksteri uz lielas nesadzijušas brūces. To būs grūti pilnvērtīgi izdziedināt. 
Kerola Ritbergers "Ķermeņa signāli"tūlkoja Sandra Žukovska ©
|
