Katrā nodomā un vēlmē iebūvēts mehānisms,
ar kura palīdzību to īstenot... visu iespēju valstībā gan nodomam, gan vēlmei
ir savs bezgalīgais, organizējošais spēks.
Iesējot nodoma sēkliņu auglīgā augsnē, mēs paļaujamies uz to,
ka šis organizējošais spēks darbosies mūsu labā.
Iesākumā bija vēlme- prātā izaudzēta sēkla. Gudrie, no sirds meditējot,
atklāja, ka pastāv saikne starp esošo un neesošo.
(Radīšanas dziesma no Rigvēdas)
Piektais garīgais veiksmes likums ir nodoma un veiksmes likums. Šis
likums balstās uz to, ka it visā, kas vien dabā pastāv, ir enerģija un
informācija. Patiesībā daļiņu laukā nav nekā cita kā vien enerģija un
informācija. Daļiņu lauks pats nav nekas cits kā vēl viens tīrās apziņas lauka
un visu iespēju valstības nosaukums, un to ietekmē nodomi un vēlmes.
Iedziļināsimies šī procesa detaļās.
Ja mēs paskatīsimies no kā sastāv zieds, varavīksne, zāles stiebrs vai cilvēka
ķermenis, mēs atklāsim, ka tie ir veidoti no enerģijas un informācijas. Visums
pēc savas būtības ir enerģijas un informācijas kustība. Vienīgais, ar ko
tu atšķiries no koka, ir enerģijas un informācijas daudzums tavā ķermenī un
kokā.
Raugoties no materiālā viedokļa, jūs abi sastāvat no vienām un tām pašām
sastāvdaļām- lielākoties oglekļa, ūdeņraža, skābekļa, slāpekļa un citiem
elementiem nelielās daļās. Visus šos elementus jūs varat nopirkt veikalā par
pāris dolāriem. Tādēļ tava atšķirība no koka nav meklējama ogleklī, ūdeņradī vai
skābeklī. Patiesībā jūs ar koku nemitīgi apmaināties ar oglekli un skābekli.
Jūs viens no otra atšķiraties ar savu enerģiju un informāciju.
Dabas sistēmā mēs ar tevi esam
privileģētā suga. Mums ir nervu sistēma, ar kuras palīdzību mēs spējam apzināties
enerģijas un informācijas līmeni laukā, no kura radies mūsu fiziskais ķermenis.
Šo lauku mēs uztveram subjektīvi- domu, jūtu, emociju, vēlmju, atmiņu,
instinktu, dziņu un uzskatu veidā. Šo pašu lauku var uztvert arī objektīvi- kā
savu fizisko ķermeni, un ar sava fiziskā ķermeņa palīdzību mēs šo lauku
uztveram kā pasauli ap mums. Patiesībā tas ir viens un tas pats. Tādēļ
gaišreģi, kas dzīvoja pirms mums, teica: "Es tas esmu, tu tas esi, viss ir
tas, un nekā cita nav."
Tavs ķermenis nav atrauts no Visuma
ķermeņa, jo mehāniskajam daļiņu līmenim nav raksturīgas izteiktas
robežšķirtnes. Tu šajā daļiņu laukā esi kā viegls mājiens, vilnis, svārstība,
pagrieziens, virpulis, vietējā mēroga nemiers. Lielais daļiņu lauks jeb Visums
ir tava ķermeņa turpinājums.
Tā kā cilvēka nervu sistēma ļauj apzināties sava daļiņu lauka enerģiju un
informāciju un tā kā cilvēka apziņas elastībai šīs apbrīnas vērtās nervu
sistēmas dēļ nav robežu, tev dota iespēja apzināti mainīt informāciju, no kuras
radies tavs fiziskais ķermenis. Tu pats vari apzināti mainīt savu
ķermeņa informāciju un enerģiju un tādējādi ietekmēt sava ķermeņa turpinājuma-
vides un visas pasaules- informāciju un enerģiju, un likt šīm izmaiņām rast
savu izpausmi.
Apzināti kaut ko
mainīt ir iespējams, pateicoties divām iedzimtām apziņas īpašībām- pateicoties
uzmanībai un nodomiem. Uzmanība dod enerģiju, nodoms- maina. Viss, kam tu
pievērsīsi uzmanību, tavā dzīvē ieņems aizvien lielāku vietu. Viss, kam tu
vairs nepievērsīsi uzmanību, sāks balot un irt, līdz izzudīs pavisam.
Savukārt nodoms
izraisa enerģijas un informācijas izmaiņas. Nodoms pats rūpējas par to, lai
kļūtu par realitāti.
Nodoma kvalitāte un uzmanības objekts uzskaņo bezgalīgi daudz notikumu vietā un
laikā, kuru rezultātā rodas vēlamais rezultāts, bet ar nosacījumu, ka tiek
ievēroti arī pārējie garīgie veiksmes likumi. Un tas var notikt tikai tāpēc, ka
auglīgajā uzmanības augsnē iesētajai nodoma sēkliņai ir neierobežotas
organizatoriskās spējas. Neierobežotas organizatoriskās spējas ir spēja
vienlaicīgi organizēt bezgalīgi daudz notikumu šajā konkrētajā vietā un laikā.
Katrā zāles stiebrā, katrā ābeles ziedā, katrā sava ķermeņa šūnā, visā, kas ir
dzīvs, mēs varam saskatīt šī neierobežotā organizējošā spēka izpausmi.
Dabas izveidotajā sistēmā viss savā starpā ir saistīts. Murkšķis izlien no
savas alas, un tev ir skaidrs, ka sācies pavasaris. Putni sāk lidot noteiktā
virzienā, un tu zini, kāds gadalaiks ir iestājies. Daba ir simfonija. Un šīs
simfonijas nemanāmais diriģents ir meklējams radīšanas augstākajā līmenī.
Cilvēka ķermenis ir tikai viens no šīs simfonijas piemēriem.
Katra ķermeņa šūna ik sekundi veic aptuveni sešus triljonus darbību, un tajā
pašā laikā tai jāzina, ko dara visas pārējās šūnas. Cilvēka ķermenis spēj
vienlaicīgi muzicēt, apkarot mikrobus, radīt pēcnācējus, skaitīt dzeju un
raudzīties zvaigznēs, jo lauks, kurā viss ir neierobežoti saistīts, ir daļa no
cilvēka paša lauka.
Visapbrīnojamākā
cilvēka nervu sistēmas īpašība ir tās spēja ar apzināta nodoma palīdzību vadīt
šo neierobežoto organizējošo spēku. Cilvēka nodoms nav uz mūžiem iepīts
nemainīgā enerģijas un informācijas tīklā. Tā elastība nezina robežu. Citiem
vārdiem sakot, ja vien jūs nepārkāpjat kādu no dabas likumiem, nodomi ļauj jums
pakļaut dabas likumus, lai jūs piepildītu savus sapņus un vēlmes.
Tu vari likt Visuma datoram ar tā neierobežoto organizējošo spēku darboties
savā labā. Tu vari savu nodomu iefiltrēt augstākajā radīšanas līmenī, tādējādi
aktivizējot lauku, kurā viss ir neierobežoti saistīts.
Nodoms bruģē ceļu, pa kuru bez piepūles, pretrunām un spontāni savu izpausmju
meklējumos plūst neierobežoto iespēju. Tev tikai jāraugās, lai tavs nodoms nestu labumu cilvēcei. Ja
tu dzīvo saskaņā ar septiņiem garīgajiem veiksmes likumiem, tas notiek pats no
sevis.
Vēlmes patiesais spēks slēpjas nodomā.
Nodoms pats par sevi ir ļoti spēcīgs un ietekmīgs, jo nodoms ir vēlme, kurai
nav raksturīga orientācija uz rezultātu. Vēlme viena pati ir vāja un nespēcīga,
jo vairumam cilvēku tā ir kaut kam pieķērusies. Nodoms ir visiem garīgajiem
likumiem, bet jo īpaši septītajam garīgajam veiksmes likumam- nepieķeršanās
likumam pakļāvusies vēlme.
Ja nodomu pavada nepieķeršanās, apziņa ir koncentrēta uz dzīvi šeit
un tagad. Darbība, kas veikta ar tagadnes apziņu, ir ļoti iedarbīga. Tavs nodoms
ir vērsts uz nākotni, bet uzmanība pievērsta tagadnei. Ja vien tava
uzmanība ir pievērsta tagadnei, tavs nodoms atradīs izpausmi nākotnē, jo
nākotne dzimst tagadnē.
Tev neatliek nekas
cits kā pieņemt tagadni tādu, kāda tā ir. Pieņemt tagadni un domā par nākotni.
Ar nodomu palīdzību, bet nepieķeroties rezultātam, tu vari veidot nākotni, bet
tev nekādā gadījumā nevajadzētu pretoties tagadnei.
Pagātne, tagadne un nākotne ir apziņas
īpašības. Pagātne ir atmiņas, nākotne- cerības, bet tagadne- apziņa. Tāpēc
laiks nav nekas cits kā domas. Kā pagātne, tā nākotne dzimst iztēlē. Reāla un
nemirstīga ir tikai apziņā sakņotā tagadne. Tā ir. Tā pastāv, un tajā slēpjas
telpas, laika, gadījuma un enerģijas potenciāls. Tagadne ir mūžīgs iespēju
lauks, kas izpaužas kā abstrakts spēks gaismas, siltuma, elektrības, magnētisma
vai gravitātes veidā. Šo spēku nav nedz pagātnē, nedz nākotnē. Tie pastāv tikai
tagadnē.
Šo spēku interpretācija ļauj mums izprast konkrētas parādības un formas.
Atmiņas par abstraktā spēka interpretāciju rada pagātnes pieredzi, cerības, ko
liekam uz šī spēka interpretāciju, veido nākotni. Un tās visas ir uzmanības un
apziņas īpašības. Ja tās atbrīvo no pagātnes nastas, tagadnē notiekošā darbība
kļūst par auglīgu augsni nākotnei.
Uz objektīvo tagadnes brīvību balstītais
nodoms kalpo par katalizatoru, ar kura palīdzību var noteikt, vai notikumu,
enerģijas, telpas un laika sajaukums ir proporcionāls un piemērots tam, lai
radītu to, ko tu vēlies.
Ja tava apziņa ir koncentrēta uz dzīvi un šo brīdi, tad sairst un pazūd visi
iedomātie šķēršļi, un vairāk nekā 90% no visiem šķēršļiem ir iedomāti.
Atlikušos 5-10% šķēršļu ar mērķtiecīga nodoma palīdzību var pārvērst par
iespējām.
Mērķtiecīgs nodoms ir nelokāmi uz mērķi centrēta uzmanība. Nodoms ir
mērķtiecīgs tikai tad, ja tu tik mērķtiecīgi nenovērs savu uzmanību no iecerētā
rezultāta, ka strikti atsakies ļaut jebkādiem šķēršļiem iztērēt vai izšķīdināt
savu uzmanību. Tava apziņa ir pilnīgi izslēgusi jebkādus šķēršļus, un, kaut arī
tu esi kaislīgi nodevies savam mērķim, tavs miers nav satricināms. Bet to var panākt
tikai ar apziņas, kas nekam nav pieķērusies, un mērķtiecīga, koncentrēta nodoma
apvienojumu.
Iemācies izmantot nodoma spēku, un tu varēsi radīt visu, ko vien vēlies.
Protams, tu vari panākt vēlamo rezultātu arī pūloties un cenšoties, bet par to
tev jāmaksā ar stresu, infarktiem un kompromisiem, kam pakļauta tavas
imūnsistēmas darbība. Daudz vieglāk ir izpildīt piecus nodoma un vēlmes
likuma nosacījumus. Pildot šos nosacījumus vēlmju piepildīšanai, nodoms
gūst spēku.
Tātad:
1) Ieslīgsti tukšumā. Tas nozīmē, ka tev starp domām jāatrod klusums- tas tavas
esības līmenis, kas ir tava patiesā būtība, un jāiekļūst tajā.
2) Kad esi atradis šo esības stāvokli, ļauj vaļu saviem nodomiem un vēlmēm.
Šajā tukšumā nav domu, nav nodomu, bet, iznācis no tā un stāvot tukšumā un domu
krustcelēs, radi nodomu. Ja tev ir vairāki mērķi, pieraksti tos, un paturi tos
prātā, ieslīgstot tukšumā. Piemēram, ja tu vēlies, lai tev būtu veiksmīga
karjera, ieslīgsti tukšumā ar nodomu veidot veiksmīgu karjeru, un šis nodoms
tevi tur gaidīs īsa apziņas uzplaiksnījuma veidā. Ļauj šajā laukā vaļu savām
vēlmēm un nodomiem un tu būsi tos iedēstījis auglīgajā visu iespēju augsnē un
varēsi gaidīt, kad, pienākot īstajam brīdim, tie sazels un izplauks. Tev
nevajag izkašņāt šīs sēkliņas no augsnes, lai pārliecinātos, vai tās tiešām
aug, vai arī priekšlaicīgi pieķerties to augļiem. Viss, kas tev jādara, ir
jāiesēj tās.
3) Meklē atskaites punktus sevī. Tas nozīmē savas patiesās esības apzināšanos.
Tas nozīmē sava gara un saiknes ar visu iespēju valstību apzināšanos. Tas
nozīmē arī neskatīties uz sevi ar pasaules acīm, neļaut citu viedokļiem un
kritikai sevi ietekmēt. Labs veids, kā pastāvīgi meklēt atskaites punktus tikai un
vienīgi sevī, ir turēt savas vēlmes pie sevis. Nestāsti par tām cilvēkiem, kuriem
nav tādu pašu vēlmju kā tev un kuri nav ar tevi cieši saistīti.
4) Nepieķeries rezultātam. Tas nozīmē atsacīšanos no
stūrgalvīgas pieķeršanās kādam noteiktam rezultātam un vadīt dienas viedā
neziņā. Tas nozīmē baudīt katru savas dzīves ceļojuma brīdi arī tad, ja
rezultāts nav zināms.
5) Ļauj, lai Visums tiek galā ar
niansēm. Tiklīdz tavi nodomi un vēlmes ir iesēti minētajā tukšuma telpā, tām
piemīt bezgalīgais organizējošais spēks. Ļauj, lai šis spēks tiek galā ar
niansēm tavā vietā.
Neaizmirsti, ka tava patiesā būtība sastāv no tīra gara. Lai ietu kur iedams,
ņem līdzi apziņu, ka tava būtība sastāv no gara, ļauj vaļu savām vēlmēm, un
neaizmirsti, ka par sīkumiem parūpēsies Visums.
Nodoma un vēlmes likuma īstenošana
Es īstenošu nodoma un vēlmes likumu,
apņemoties, ka:
1) Es izveidošu savu vēlmju sarakstu. Es vienmēr ņemšu šo sarakstu sev līdzi.
Pirms nodoties klusumam un meditācijai, es ieskatīšos savu vēlmju sarakstā. Es
ieskatīšos tajā katru vakaru pirms gulētiešanas. No rīta pamodies, es pārlasīšu
šo sarakstu.
2) Es ļaušu vaļu šajā sarakstā iekļautajām vēlmēm un uzticēšu tās radīšanas
klēpim, paļaujoties uz to, ka pat tad, kad man it kā neveicas, viss notiek tā,
kā tam jānotiek, un ka Visuma plānā man paredzētas shēmas, kas ir daudz labākas
par tām, kuras pats sev esmu izplānojis.
3) Es atgādināšu sev, ka man jārīkojas, domājot par šo brīdi. Es neļaušu
šķēršļiem patērēt un izšķīdināt savu tagadnei pievērsto uzmanību. Es pieņemšu
tagadni tādu, kāda tā ir, bet nākotnei veltīšu savus labākos nodomus un
dziļākās vēlmes.
|