Es vēlu visiem Laimi! 

Neiralģija

Esmu ievērojis, ka cilvēki ar hipertrofētu godprātību bieži cieš no neiralģijas. Tādos gadījumos neiralģija- tā ir sava veida sodīšana par grēcīgumu.

"Jūs sevi uzskatāt par lielu grēcinieci," es skaidroju sievietei, kas ilgu laiku cieš no trijzaru nerva neiralģijas.
"Bet kā gan citādi," sieviete saka. "Mēs visi esam grēcīgi. Un par saviem grēkiem mums jāizcieš bargs sods. Caur ciešanām un mokām attīrās mūsu dvēsele."
"Sakiet," es jautāju, "kas notiks jūsu dzīvē, ja pārtrauksiet sevi sodīt?"
Sieviete iegrimst pārdomās. Pēc dažām minūtēm viņa izbrīnīta saka: "Mana dzīve pilnībā mainīsies. Es sākšu dzīvot ar prieku."
"Pareizi."
"Bet kā tad ar mūsu grēkiem?" viņa vaicā, bet izbrīna izteiksme nepazūd no viņas sejas.
"Saprotiet," es sievietei skaidroju, "Dievs nevienu nesoda. Viņš ikvienam dod iespēju mainīties uz labu. Ja skolnieks izlabojis sliktu atzīmi uz labu, vai ir vērts divnieku atcerēties gadiem ilgi un sodīt sevi par to. Tad izmantojiet arī jūs savu iespēju dzīvē. Es iesaku jums aizvērt acis, dažas minūtes mierīgi pasēdēt un vēlreiz padomāt par to, vai ir vērts sevi vainot un sodīt. Vainīgo vispār nav," es turpinu viņai stāstīt, kamēr viņa atrodas transa stāvoklī. "Katra cilvēka rīcību nosaka viņa tā brīža apzināšanās. Tāpēc jūs vienmēr visu darāt pareizi. Mainot savu pasaules uztveri, jūs tiekat vaļā no vainas izjūtas."

Tāpat iespējams arī cits cēlonis. Jūsu dzīvē ir cilvēks, ar kuru jums ir ļoti grūti būt kopā, jūs burtiski izjūtat saskarsmes mokas. Tādā gadījumā izprotiet savas attiecības ar viņu. Vērsieties sevī un uzziniet, ar kādām savām domām jūs esat radījis šādas attiecības? Ko šis cilvēks ar savu uzvedību tiecas jums pavēstīt? Kādas jūsu domas viņš atspoguļo?

Dažreiz neiralģija var rasties, ja ir gadījies būt nīstamā situācijā.

Pie manis uz pieņemšanu atnāca meitene ar trijzaru nerva neiralģiju. Slimība parādījās pēc tam, kad viņa bija iekārtojusies darbā tūlīt pēc institūta beigšanas.
"Man nepatīk šī darbavieta," viņa atzinās. "Es vispār savu nākamo darbu biju iedomājusies citādu. Tagad esmu iespiesta stingros rāmjos. Valda šausmīga atmosfēra. Ikviens otrā saskata potenciālu ienaidnieku. Vaļsirdīgi biedroties ar šiem cilvēkiem es nevaru. Nākas līst vai no ādas ārā. Bet citu darbu atrast tagad nav iespējams.

Dažos gadījumos neiralģija var būt kāda pozitīva nolūka īstenošanas veids. Piemēram, piesaistīt uzmanību vai saņemt rūpju devu.

Radikulīts (išiass)

Jostas vieta simbolizē atbalstu un atspaidu. Tāpēc jebkura pārslodze (fiziska un garīga) atsauksies uz tās stāvokli.

Bailes un bažas par naudu, par savu finansiālo stāvokli un par savu nākotni var veicināt sāpes jostas vietā. No šīs slimības bieži cieš cilvēki, kuru profesionālā darbība ir saistīta ar lielām naudas summām.

Tajos dzīves brīžos, kad cilvēks izjūt finansiālas grūtības vai mana, ka nauda iet uz beigām, viņš burtiski "savelk" muguru, lai glābtu materiālo stāvokli.

Ja jums ir problēmas ar jostas vietu, jūs esat uzvēlis plecos nastu, ko panest jums nav pa spēkam.

Kāds mans paziņa stāsta:
"Pirms nedāļas man stipri savilka jostas vietā, turklāt negaidīti. Iedomājies, sēžu vakarā pie galda, dzeru tēju. Viss it kā normāli. Tad gribu piecelties no galda, bet nevaru. Tā sagrieza, ka uz tualeti nācās rāpus līst. Visu nākamo dienu un pat visu nedēļu nogulēju gultā. Bet tik daudz darbu vajadzēja paveikt! Nekur aiziet nevarēju. Neviens mani netraucēja. Varēju tikai gulšņāt, lasīt un gulēt.
Un tu nespēj iedomāties, cik pateicīgs es esmu šai slimībai! Lieliski atpūtos! Radās miers, skaidrība galvā. Sen nebiju juties tik labi. Pēc tam es izanalizēju cēloņus, kā tu mācīji. Izrādījās, ka pārāk daudz biju sev uzkrāvis, rosījos, steidzos. Un mana zemapziņa šādi mani apturēja. Pēc šā gadījuma ķēros tikai pie tiem darbiem, kas man ir pa spēkam."

Insults, paralīzes un parēzes

Visbiežākais šo slimību cēlonis- "paralizējoša" greizsirdība un naids. Manā praksē bijis daudz gadījumu, kad cilvēkus (galvenokārt vīriešus) greizsirdība novedusi līdz insultiem.

"Dakter, palīdziet novērst manu paralīzi," kāds vīrietis griežas pie manis. "Nesen pārcietu insultu, un tagad ķermeņa labā puse ir kā vairs nebūtu mana, notirpusi."
Pēc sazināšanās ar viņa zemapziņu noskaidrojās, ka insulta cēlonis- spēcīga greizsirdība uz sievu. Viņa sieva ir desmit gadus jaunāka, un viņš jau no paša kopdzīves sākuma bijis ļoti greizsirdīgs. Un, lūk, nesen norisa notikumi, kas kļuva viņam izšķiroši.

Pretošanās dzīves procesam un savas dzīves un likteņa neatzīšana arī var novest pie paralīzes. Cilvēks nejūtas spējīgs kaut ko mainīt savā dzīvē, viņš burtiski pats sevi "paralizē" un nolemj bezdarbībai. Kādas "paralizējošas" domas ir novedušas strupceļā jūs? Atrodiet šīs domas. Kas jums traucē brīvi dzīvot? Mēs paši radām savu pasauli, un tāpēc izeja ir vienmēr.

Cilvēki ar noslieci uz paralīzēm ir ļoti neelastīgi, viņi aizstāv savu sen novecojušo skatījumu uz pasauli. Viņi acīmredzot aizmirst, ka tas ir tikai viņu skatījums, ka pastāv arī citi viedokļi. Viņi paši liedz sev mainīties, un bieži no viņiem var dzirdēt: "Es labāk nomiršu, nekā mainīšu savus principus!" Nu ko- tā ir viņu izvēle.

Nesen mani uzaicināja uz mājas konsultāciju pie kāda pensionāra. Viņam pēc insulta bija paralizēta ķermeņa kreisā puse. Pēc sazināšanās ar viņa zemapziņu mēs noskaidrojām, ka paralīzes un izsulta cēlonis ir viņa neapmierinātība ar savu dzīvi, ar savu bērnu likteni, ar valdību un daudz ko citu. Sakarā ar to zemapziņā uzkrājies daudz agresijas pret pasauli un cilvēkiem, pret sievu un pret sevi pašu. Būtībā viņa naids un prieka un mīlestības deficīts dzīvē arī noveda pie slimības.

Izvairīšanās no atbildības, no kādas situācijas vai cilvēka, kad jūs nejūtaties spējīgi kaut ko mainīt, arī var novest pie paralīzes.

Vēl viens cēlonis- dziļi iesakņojušās, "paralizējošas" bailes, šausmas.

Insults bieži rodas kā zemapziņas prasība apvienot ģimeni. Kad nesaskaņas ģimenē sasniegušas galējo robežu un visi apzinātie līdzekļi kaut ko mainīt ir izsmelti, tad zemapziņa pieplūdina ar asinīm (simboliski- ar prieku un mīlestību) tos smadzeņu centrus, kas "atbildīgi" par ģimenes labklājību.

Jeļena un Sergejs laulībā nodzīvoja piecus gadus. Sestajā kopdzīves gadā viņu attiecības sāka brukt: Jeļenai radās daudz pretenziju pret vīru, sākās ķildas, un arvien biežāk Sergejs mājās pārradās piedzēries. Beidzot Jeļena paņēma meitu un aizgāja dzīvot pie vecākiem. Pēc kāda laika pie viņas atnāca vīramāte un teica:
"Ļena, Sergejs ir slimnīcā, viņam ir insults. Es lūdzu tevi kā māte, aizej pie viņa. Viņš nevienu citu negrib redzēt, tikai tevi."
Jeļena aizgāja uz slimnīcu un sāka vīru kopt. Sergejs sāka atveseļoties. Pēc izrakstīšanās no slimnīcas viņi atkal sāka dzīvot kopā.

Padomāsim tagad, kāpēc atveseļošanās pēc paralīzes noris tik mokoši. Tāpēc ka cilvēks no jauna mācās kustēties, just- vārdu sakot, darboties. Pirms slimības viņš jau bija nolēmis sevi bezdarbībai, un slimība bija vienkārši viņa attieksmes pret sevi un dzīvi rezultāts. Un tagad viņam nākas mācīties, mācīties darboties.

Nesen manā praksē bija sejas nerva daļējas paralīzes gadījums. Tas bija padzīvojis vīrietis. No viņa zemapziņas es saņēmu atbildi, ka pie paralīzes novedusi nevēlēšanās un vienkārši neprasme izteikt savas jūtas, emocijas. Piemēram, piespiešanās apvaldīt, apspiest sevī dusmas, neprasme izpaust mīlestību rada iekšēju sasprindzinājumu.
Reizē ar slimības zemapziņas cēloņu novēršanu es nozīmēju viņam homeopātisku ārstēšanu un uzdevu mācīties izpaust savas jūtas, stāvot spoguļa priekšā un esot kopā ar tuviniekiem, mācīties dusmoties un mīlēt pa īstam, vaļsirdīgi.

Paralīze- tā vienmēr ir prasība dzīvot pa jaunam, domāt citādi.

Reibonis un stabilitātes zudums

Ja jums reibst galva, tad cēlonis visdrīzāk ir jūsu acumirklīgās, juceklīgās, izklaidīgās domas. Jums trūkst koncentrēšanās. Jūs nespējat tikt skaidrībā ar savām problēmām. "No problēmām galva griežas,"- tā man paziņoja kāda paciente, kurai bieži reiba galva.

Svaidīšanās dzīvē no vienas lietas pie otras arī rada reiboņus. Jums dzīvē nav noteikta mērķa. Padomājiet, kā dēļ jūs dzīvojat šajā pasaulē. Kāds ir jūsu dzīves galvenais uzdevums un kādi ir tuvākie mērķi. Kļūstiet noteikts. Jūsu dzīvē jābūt disciplīnai. Tā piešķirs jums pārliecību par sevi un ļaus stingri stāvēt uz kājām.

Kādam vīrietim reiboņi parādījās kādu laiku pēc attiecību pārrāvuma ar savu sievu. Sieva bija uzzinājusi, ka viņam ir cita sieviete, un ierosināja šķirties. No vienas puses- ģimene, bērns, no otras- mīļotā sieviete. Viņš nekādi nespēja pieņemt noteiktu lēmumu.

Ir vēl kāds reiboņa paveids- "panākumu reibonis".

Poliomielīts

Pie šīs slimības var novest vēlēšanās kādu apturēt un savas nespējas to izdarīt apjauta. Tāpat kā paralīzes gadījumā, arī greizsirdība var būt šī kaitīgā uzvedība- cēlonis.

Pie manis pieņemšanā sēž 28 gadus vecs puisis ar poliomielīta sekām. Slimības cēlonis- greizsirdība.
"Dakter, es tik stipri biju greizsirdīgs uz savu sievu, ka tad, kad viņa aizbrauca pie mātes uz kaimiņu ciemu, man uznāca trakuma lēkmes. Es domāju par to, kas gan būtu labāk- ja viņa nomirtu vai ja ar viņu kaut kas atgadītos, lai tikai man nebūtu jāmokās. Dažreiz es apspiedu šīs lēkmes, dažreiz piedzēros, lai aizmirstos, vai gāju uz ciemu un sadevu kādam pa purnu par kaut kādiem veciem aizvainojumiem. Un nu tagad es neko nespēju izdarīt, pat impotence radusies."
Viņam slimība bija nospēlējusi pēdējās bremzes lomu.