Patiesībā,nenotiek nejauši.
Nelaimes gadījumi ir mūsu dusmu vai ārkārtējas vilšanās,ko cilvēks
nespēj izpaust,atspoguļojums.Bez tam nel.gadījumi norāda arī uz
nepakļaušanos kāda cita cilvēka autoritātei.
Dusmās mēs esam gatavi iesist,taču patiesībā paši nonākam pa sitienam.
Kad mēs uz sevi dusmojamies,mums rodas vainas apziņa,vainai kaut kādā
veidā jārod izpausme-tā atnāk nelaimes gadījums.Mūsu vainas tajā it kā
nav,no pirmā acu uzmetiena šķiet,ka esam tikai apstākļu sakritības
upuri.
Pret mums izturas ar līdzjūtību,par mums rūpējas,mums palīdz,veselības uzlabošanai pat nākas ilgstoši gulēt gultā.
un mēs ciešam no sāpēm.
Vieta kurā iemājojušas sāpes,ļauj saprast,kāpēc mēs jūtamies
vainīgi,bet sāpju apmērs norāda uz to,cikspēcīgi mēs gribējām sevi
sodīt.
TRAUMAS...... Cēlonis.....dusmas ,kas vērstas uz sevi. jauna pieeja.....Es ievadu savas dusmas labvēlīgā gultnē.Es mīlu un augstu vērtēju sevi.
