Dabas gudrība izpaužas viegli un bez
piepūles... tā ir bezrūpīga, harmoniska un mīlestības piepildīta.
Ļaujoties harmonijai, priekam un mīlestībai, mēs bez jebkādas
piepūles varam gūt panākumus un veiksmi.
Piepildīts cilvēks zina nemeklējot, redz neskatoties un paveic nedarot.
(Laodzi)
Ceturtais garīgās veiksmes likums ir minimālas piepūles likums. Šis
likums balstās uz to, ka dabas gudrība izpaužas viegli, bez piepūles un raizēm.
Šo principu var saukt par minimālas piepūles vai nepretošanās principu. Līdz ar
to tas ir arī harmonijas un mīlestības princips. Ja mēs iemācāmies šo dabas
gudrību, vēlmju piepildīšana nesagādā mums nekādas grūtības.
Pavērojot dabu tās izpausmēs, jūs pamanīsiet, ka tās piepūle ir minimāla. Zāle
nepūlas augt, tā vienkārši aug. Zivis nepūlas peldēt, tās vienkārši peld. Puķes
nepūlas uzziedēt, tās vienkārši uzzied. Putni necenšas lidot, tie vienkārši
lido. Jo tāda ir viņu patiesā būtība. Zeme nepūlas griezties ap savu asi. Tās
būtība ir galvu reibinošā ātrumā griezties ap savu asi un brāzties cauri
Visumam. Bērnu būtība ir dzīvot svētlaimē. Saules būtība ir spīdēt. Zvaigžņu
būtība ir zaigot un mirdzēt. Un cilvēku
būtība ir viegli un bez piepūles piepildīt savus sapņus.
Senajā Indijas filozofijā vēdismā šo principu pazīst kā enerģijas ekonomijas
principu jeb "dari mazāk un paveic vairāk". Tu vari sasniegt līmeni,
kad, lai kaut ko paveiktu, tev nekas nav jādara. Pietiek ar neskaidru domu,
kura atrod savu izpausmi, neprasot no tevis ne mazāko piepūli. Tas, ko mēs
parasti saucam par brīnumu, patiesībā nav nekas cits kā minimālas
piepūles likuma izpausme.
Dabas gudrība izpaužas bez piepūles, bez pretrunām un spontāni. Tā nav lineāra,
tā ir intuitīva, holistiska un svētīga.
Un ja tu dzīvo saskaņā ar dabu, ja tu esi izpratis savu patieso būtību, tu vari
īstenot minimālas piepūles likumu.
Ja tavas rīcības pamatā ir mīlestība, tā
no tevis prasa ļoti maz piepūles, jo mīlestība ir dabas satvars. Ja tu
tiecies pēc varas un kontroles pār citiem, tu izšķied ļoti daudz savas
enerģijas. Ja tu egoisma vadīts tiecies pēc naudas vai varas, tā vietā, lai
baudītu laimi šeit un tagad, tu izšķied enerģiju, mēģinot satvert laimes
ilūziju. Ja tu dzenies pēc naudas tikai un vienīgi sevis paša dēļ, tu
aizsprosto pie tevis plūstošās enerģijas straumi un iejaucies dabas gudrības
izpausmēs. Savukārt,
ja tavas rīcības pamatā ir mīlestība, tava enerģija vairojas un krājas un
uzkrātos enerģijas pārpalikumus tu vari izmantot, lai sasniegtu visu, ko vien
vēlies, tostarp turību un bagātību, kas nezina robežu.
Iedomājies, ka tavs ķermenis ir ierīce, ar kuru kontrolē enerģiju.
Iedomājies, ka šī ierīce spēj gan radīt, gan uzglabāt, gan patērēt enerģiju,
tad tev piemīt arī spēja iegūt jebkāda apmēra turību. Visvairāk enerģijas tu
patērē, izdabājot savam ego. Ja tu meklē atskaites punktus savā ego, ja tu
tiecies pēc varas un kontroles pār citiem cilvēkiem vai arī ja tev vajadzīga
citu cilvēku atzinība, tu savu enerģiju izšķiet nelietderīgi.
Atbrīvo enerģiju un tu varēsi to
izmantot lai radītu visu, ko vien vēlies. Tikai tad, ja tu meklē atskaites
punktus savā garā, ja tu esi imūns pret kritiku un nebaidies no izaicinājumiem,
tavā rīcībā ir mīlestības spēks un tu spēj radoši izmantot savu enerģiju, lai
baudītu pārpilnību un evolūciju.
Grāmatā "Sapņošanas māksla" Dons Huans saka Karlosam Kastaņedam:
"...mēs izšķiežam lielāko daļu savas enerģijas, lai nosargātu savu
svarīgumu... Ja vien mēs spētu zaudēt daļiņu šī svarīguma, mēs piedzīvotu divas
neparastas lietas. Pirmkārt, mēs vairs nešķiestu enerģiju, lai uzturētu iluzoro
mītu par savu lieliskumu. Un, otrkārt, mēs nodrošinātu sev pietiekami daudz
enerģijas, lai... notvertu Visuma lieliskuma mirklīgo skaistumu."
Minimālas
piepūles likums sastāv no trim pantiem- trim
lietām, ko tu vari darīt, lai īstenotu "dari mazāk un paveic vairāk"
principu. Pirmais pants saucas pieņemšana. Pieņemšana nozīmē, ka
tu apņemies: "Šodien es pieņemšu cilvēkus, situācijas, apstākļus un
notikumus tādus, kādi tie ir." Tas nozīmē apzināties, ka šis mirklis ir
tāds, kādam tam jābūt, jo viss Visums ir tāds, kādam tam jābūt. Mirklis,
kuru tu pašreiz izdzīvo, ir visu pagātnē pieredzēto mirkļu kulminācija. Šis
mirklis ir tāds, kāds tas ir, jo viss Visums ir tāds, kāds tas ir.
Ja tu cīnies ar
pašreizējo mirkli, tu cīnies ar Visumu. Tāpēc tu vari pieņemt lēmumu, ka šodien
tu necīnīsies ar Visumu tā izpausmē- šajā mirklī. Tas nozīmē, ka tu pilnībā pieņemsi
šo mirkli. Tu pieņemsi lietas tādas, kādas tās ir, nevis tādas, kādas tu
šajā mirklī tās gribētu. Šī apziņa ir ļoti svarīga. Tu vari vēlēties,
lai nākotnē viss būtu savādāk, bet šis brīdis tev jāpieņem tāds, kāds
tas ir.
Ja tevi samulsināja vai sarūgtināja kāds cilvēks vai kāda situācija, atceries,
ka tu reaģē nevis uz cilvēkiem vai situācijām, bet gan uz to, ko jūti pret
konkrēto cilvēku vai situāciju. Tās ir tavas jūtas, un citi pie tām nav
vainīgi. Kad tu to esi sapratis un apzinājies, tu spēj uzņemties atbildību par
savām jūtām un izjūtām un mainīt tās. Un ja tu spēj lietas pieņemt tādas, kādas
tās ir, tu spēj uzņemties atbildību par situāciju, kurā esi nokļuvis, un visiem
notikumiem, kurus tu uztver kā problēmas.
Tādējādi esam
nonākuši pie minimālas piepūles likuma otrā panta- atbildības. Ko
tad īsti nozīmē vārds atbildība? Atbildība neuzskatīt, ka tu pats vai
kāds cits, vainojams pie tā, ka, ka izveidojusies noteikta situācija. Ja tu esi
pieņēmis konkrētos apstākļus, notikumu un problēmu, tad atbildība nozīmē spēju
radoši reaģēt uz situāciju tādu, kāda tā izveidojusies. Katrā problēmā
slēpjas iespēja. Ja tu to apzinies, tu vari izmantot situāciju, lai vērstu to
par labu vai gūtu no tās kādu labumu.
Ja tu to spēsi, katra it kā nelabvēlīga situācija kļūs par iespēju
radīt kaut ko jaunu un skaistu un katrs spīdzinātājs vai tirāns kļūs par tavu
skolotāju. Realitāte nav nekas cits kā interpretācija. Un ja tu izdari izvēli
interpretēt realitāti šādā veidā, tev būs daudz skolotāju un daudz iespēju.
Satiekoties ar tirānu, mocītāju, skolotāju, draugu vai ienaidnieku (kas
patiesībā ir viens un tas pats), atcerieties,
ka šis brīdis ir tāds, kādam tam jābūt. Lai kādas arī šobrīd nebūtu tavas
attiecības, tās ir tieši tādas, kādas tev šobrīd vajadzīgas. Aiz visiem
notikumiem slēpjas kāda vēsts, kas kalpo tavai izaugsmei.
Trešais minimālas
piepūles likuma pants ir neaizsargātība, kas nozīmē, ka tavā apziņā
nav vēlmes aizstāvēties un tu neizjūti vajadzību pierunāt un pārliecināt citus
par sava viedokļa pareizību. Pavēro cilvēkus sev apkārt, un tu ieraudzīsi, ka
99% sava laika viņi patērē pierādot, ka viņiem ir taisnība. Ja tu izskaudīsi
sevī vajadzību aizstāvēt savu viedokli, tev būs milzīga enerģijas rezerve, kuru
tu līdz šim izniekoji.
Aizstāvoties, vainojot citus un atsakoties pieņemt šo mirkli un ļauties tam, tu
pakļauj savu dzīvi pretestībai. Saskaroties ar pretestību, atceries, ka,
gadījumā, ja tu pretosies un cīnīsies, pretestība kļūs tikai izteiktāka. Tu taču
negribi būt kā liels ozols, kas vētrā sašķeļas un sabrūk. Tu drīzāk gribi būt
elastīgs kā niedre, kas liecas un pārcieš vētru.
Atturies no sava viedokļa aizstāvēšanas. Ja tev nekas nav jāaizstāv, neļauj
izcelties strīdam. Ja tu nekad necīnīsies un nepretosies, tu spēsi pilnībā
izbaudīt tagadni, kas tev dāvāta. Reiz kāds man teica: "Pagātne ir
vēsture, nākotne- mistērija, bet tagadne- dāvana."
Ja tu spēj pieņemt tagadni un saplūst ar to, tu sapratīsi, ka ikvienā dzīvā
būtnē trīsuļo estāzes uguntiņa, liesmiņa, dzirkstelīte. Saskatījis šo gara
triumfu ikvienā dzīvā būtnē un satuvinājies ar to, tu kļūsi līksms un nometīsi
smagās aizstāvības, aizvainojuma un sarūgtinājuma bruņas. Tikai tā tu vari gūt
sirdsmieru, kļūt bezrūpīgs, priecīgs un brīvs.
Šī līksmā un vienkāršā brīvība ļaus tev saprast, ka visu, ko vien tu vēlies, tu
vari gūt, kad vien pats to vēlies, jo tu to gribēsi aiz laimes, nevis aiz
bailēm vai rūpēm. Tev nav jātaisnojas. Dari savu nodomu zināmu sev pašam, un
ikviens dzīves brīdis nesīs tev piepildījumu, baudu, prieku un brīvību.
Apņemies nostāties uz nepretošanās takas. Ejot pa šo ceļu, spontāni, bez
piepūles un bez pretrunām atklājas dabas gudrība. Kad būsi panācis smalko
pieņemšanas, atbildības un nepretošanās kombināciju, tu jutīsi, cik viegls ir
dzīves plūdums.
Ja tu būsi atvērts visiem viedokļiem un
stūrgalvīgi neturēsies pie viena noteikta uzskata, tavi sapņi un vēlmes
saplūdīs ar dabas vēlmēm. Un tad tu varēsi ļaut vaļu saviem nekam
nepiesaistītajiem nodomiem, un tev tikai vajadzēs pagaidīt, līdz pienāks īstais
brīdis, kad tavām vēlmēm pāraugt īstenībā. Esi mierīgs. Kad pienāks īstais
laiks, tavas vēlmes pašas atradīs izpausmi, jo to paredz minimālas piepūles
likums.
Minimālas piepūles likuma īstenošana
Es īstenošu minimālas piepūles likumu,
apņemoties, ka:
1) Es iemācīšos pieņemt. Šodien es pieņemšu cilvēkus, situācijas,
apstākļus un notikumus tādus, kādi tie ir. Es apzināšos, ka šis brīdis ir tieši
tāds, kādam tam jābūt, jo viss Visums ir tāds, kādam tam jābūt. Es
nepretošos Visumam, pretojoties šim brīdim. Es pilnībā pieņemšu itin visu. Es
pieņemšu lietas tādas, kādas tās konkrētajā brīdī ir, nevis tādas, kādas es tās
gribētu.
2) Pieņēmis brīdi tādu, kāds tas ir, es uzņemšos atbildību par
situāciju, kurā esmu nokļuvis, un par visām lietām, kuras es uztveru kā
problēmas. Es apzināšos, ka uzņemties atbildību nozīmē nevainot neko un
nevienu, tai skaitā sevi pašu, par situāciju, kurā esmu. Tāpat es arī
apzināšos, ka aiz katras problēmas slēpjas iespēja, un, ja es spēšu to
saskatīt, tad es varēšu izmantot šo situāciju, lai gūtu no tās kādu labumu.
3) Šodien es apzināti nekam nepretošos. Es atturēšos no sava viedokļa
aizstāvēšanas. Es nejutīšu vajadzību pārliecināt un pierunāt citus pieņemt
manus uzskatus. Es būšu atvērts visiem viedokļiem un stūrgalvīgi neturēšos pie
viena noteikta uzskata.
|
