Es vēlu visiem Laimi! 

Emocionālā bloķēšana

Nervu tiks izpaužas tam, kas daudzus gadus ir turējis sevi grožos un tagad ir sasniedzis galējo, savu iespēju, robežu. Nervu tiks liecina par to, ka cilvēks tūlīt - tūlīt zaudēs pār sevi kontroli.

Viņš grib izpaust savu trauksmi, bēdas, bailes un uztraukumu, bet viņš sev to neļauj. Viņš baidās "krist citu acīs”, zaudēt "savu seju”. Tieši tāpēc tiks visbiežāk parādās sejā.

Ja saraujas muskuļi citā ķermeņa daļā, šīs ķermeņa daļas nozīme, liecina kādā dzīves sfērā nepieciešams atslābināt  kontroli pār sevi.

Mentālā bloķēšana

Tavs ķermenis tev saka, ka bija laiks, kad tik spēcīgai paškontrolei bija nozīme, bet tagad tev tā ir jāatslābina. Tev vairs nav nepieciešams atstāt labu iespaidu. Tev jāatlaiž brīvībā, jāizpauž savas emocijas, bailes, vēlmes un cerības, zinot, ka apkārtējie tevi var nesaprast un pat nosodīt. Dod viņiem tiesības uz to. Izdari to mīlestības vārdā - pret sevi.

Izsīkums

Fiziskais bloķējums

 Izsīkums(vai PROFESIONĀLAIS IZSĪKUMS) rodas no spēcīgas emocionālās vai fiziskās pārslodzes un to pavada darba spēju zudums, un tāpat bieži nemiers un depresija.

Izsīkuma simptomi ir – paaugstināts nogurums, dzīves garšas zudums, seksuālā vienaldzība. Cilvēkam, kurš cieš no izsīkuma, rodas sajūta, ka viņš cīnās ar mašīnu, sistēmu, ar kaut ko lielu un neuzvaramu. Izsīkums biežāk novērojams vadošiem darbiniekiem, medmāsām, pasniedzējiem, tāpat arī citu profesiju pārstāvjiem, strādājošiem lielu organizāciju struktūrā. Izsīkumu bieži jauc ar depresiju. Par šo saslimšanu atšķirībām, variet izlasīt tekstā DEPRESIJA.

Emocionālā bloķēšana

 Pēc maniem novērojumiem, no izsīkuma visbiežāk cieš tie, kuriem ir sliktas attiecības ar savu, tā paša dzimuma vecāku. Bērnībā un agrā jaunībā šis cilvēks gribēja atstāt labvēlīgu iespaidu uz savu māti vai tēvu, visādi viņam vai viņai izdabājot, bet tā arī nesaņēma vēlamo atzinību. Tādi cilvēki parasti jūtās atkarīgi un bezpalīdzīgi. Neticot savas patstāvības nozīmīgumam, viņi parasti strādā/darbojās no visa spēka, it kā cenšoties kādam kaut ko pierādīt.

Viņi jauc DARĪT un BŪT.

 Viņiem parasti ir strādājoša cilvēka reputācija, un tomēr viņiem bieži liekās, ka viņu pūles tiek uztvertas kā viņa pienākums. Viņi pārāk daudz gaida no dzīves un jūtās ļoti vientuļi, kad neviens neatzīst vai nenovērtē viņu darbības rezultātus. Galu galā viņi izjūt vilšanos un saka sev: "Kam, pie velna, ir vajadzīgs tas, ko es daru?” Pēc tam viņi zaudē ticību sev, sāk izjust savu bezpalīdzību un ātri padodas. Vairāk viņi neko nespēj izdarīt; vēl vairāk – viņiem pat zūd vēlēšanās kaut ko darīt.

Mentālais bloķējums

 Ja viss augstāk minētais attiecās uz tevi, pacenties pēc iespējas ātrāk tikt skaidrībā ar sevi un atzīt sevi, tādu kāds ESI. Kādreiz tu izlēmi, jo vairāk tu strādāsi, jo vairāk vecāki tevi mīlēs. Tagad tikai tu pats sevi vari atbrīvot no šiem maldiem. Nevienam cilvēkam uz šīs pasaules, ieskaitot pašam sevi, nav tiesību tev pavēlēt lekt augstāk par galvu. Mīlēt sevi – nozīmē atzīt savas spējas, iespējas un vājības, un reizē ar tām, visu kas no tām izriet. Ja tev radās iespaids, ka viens no taviem vecākiem prasīja no tevis pārāk daudz, tu maldījies. Tu pats no sevis to prasīji. Kad tu kļuvi pieaudzis, psiholoģiska pārnesuma rezultātā, par taviem vecākiem kļuva tavs darbs un tu arī turpmāk centies iegūt kāda mīlestību ar pakļāvību un mīlestību uz darbu.

 Tev nekavējoties jāpārskata sava attieksme pret darbu. Tev nav pienākums visu laiku veikt varoņdarbus, lai atstātu labu iespaidu uz priekšniecību tikai tāpēc, ka tā bieži un ar labpatiku pieprasa no padotajiem neiespējamo. Tev ir tiesības pateikt NĒ, ja jūti, ka tev nepietiks spēka. Cilvēks, kurš zina un ņem vērā savu iespēju robežas, retāk kļūst par kritikas objektu un vispār - dzīvo daudz laimīgāk. Neaizmirsti par to, ka tad, kad cilvēks ir laimīgs, viņa enerģija nepārtraukti papildinās. Tiek uzskatīts, ka IZSĪKUMU izraisa enerģijas trūkums, bet patiesībā enerģijas trūkumu izraisa izsīkums - cilvēka spēju mīlēt.

Depresija

Fiziskā bloķēšana

           Šis apraksts attiecās uz tiem, kas slimo ar psihotisko depresiju. Tie, kuri cieš no īslaicīga emocionāla nomākuma, kuru izsauc nelabvēlīgi dzīves apstākļi vai kaut kāds nepatīkams notikums, labāk vērsties pie tekstiem AGORAFOBIJA, TRAUKSME vai NEMIERS.

 Pie depresijas pamatsimptomiem pieder: interešu zudums ikdienas darbībām, izmisuma sajūta vai nomāktība, kuru pavada nogurums vai spēku zudums, nespēja koncentrēties, vienaldzība, noslēgtība, pastāvīgas pārdomas par vienu un to pašu. Kā likums, cilvēks, kurš cieš no depresijas, negrib, lai viņam palīdz, un uzskata, ka ar viņu viss ir kārtībā, bet citiem gan vajadzētu mainīties. Viņš slikti guļ, pat, ja lieto miega zāles. Viņš maz runā un ir nosliece izvairīties no cilvēkiem. Viņam pat var rasties vēlēšanās padarīt sev galu. Depresiju ļoti bieži jauc ar PROFESIONĀLO IZSĪKUMU. Lai precizētu atšķirību starp šīm divām saslimšanām, lasiet tekstu IZSĪKUMS.

Emocionālais bloķējums

 Depresija ir aizsardzības līdzeklis no spiediena, pressinga, īpaši no emocionālā. Cilvēks nonāk pie šī līdzekļa, kad jūt, ka vairs nav spējīgs izturēt emocionālo spriedzi. Mani ilggadīgie novērojumi rāda, ka depresijai vairāk pakļauti cilvēki, kuri ir sliktās attiecībās ar pretējā dzimuma vecāku. Tieši ar to var izskaidrot faktu, ka cilvēks, kurš atrodas depresīvā stāvoklī, sliecās visā vainot sievu vai vīru. Tā ir viena no psiholoģiskā pārnesuma dažādībām. Piemēram, vīrietis, kurš cieš no depresijas, uzvedās pret sievu tā, kā būtu gribējis uzvesties pret māti, bet neiedrošinājās. Atsakoties pieņemt palīdzību, cilvēks turpina "piebarot” niknumu vai naidu, kuru izjuta attiecībā pret pretējā dzimuma vecāku, un iegrimst savās sāpēs.

 Jo nopietnāka psiholoģiskā trauma, pārdzīvota bērnībā vai agrīnā jaunībā, jo smagāka depresija. Īpaši spēcīgs negatīvais psiholoģiskais faktors ir - atstumtā trauma, pamestā trauma, pazemošanas trauma, nodevības trauma un netaisnības trauma.

Tādi nopietni dvēseles satricinājumi, kā depresija un maniakālā- depresīvā psihoze, rodas no līdzīgām traumām, tikai tajos gadījumos, ja bērns vai pusaudzis šīs traumas pārdzīvoja vientulībā, bez iespējas ar kādu padalīties ar savām bailēm un šaubām. Neiemācoties atvērt savu dvēseli, viņš bloķē savas vēlmes un galu galā pilnībā noslēdzās sevī, iegremdējoties savā niknumā vai naidā.

Mentālais bloķējums

 Par cik cilvēks depresīvā stāvoklī parasti nevēlās sev palīdzēt un nelūdz palīdzību citiem, izvest viņu no šī stāvokļa var tikai tie, kas dzīvo viņam līdzās. Ja kāds tavs draugs vai tuvinieks cieš no depresijas, es tev iesaku uzvesties ar šo cilvēku stingri un izlēmīgi. Pasaki viņam, ka neviens viņam nevarēs palīdzēt, ja viņš pats sev nepalīdzēs.

 Pats galvenais priekš viņa – apzināties, ka depresiju izsauca bērnībā vai agrīnā jaunībā pārdzīvotās dvēseles ciešanas. Viņš atsakās būt tāds, kāds ir. Visizplatītākais psiholoģiskais bloks ir atstumtā sajūta vai bailes būt atstumtam. Cilvēkam, kurš cieš no depresijas, vajadzētu aizdomāties par to, ka, ja viņš arī bija atstumts bērnībā vai agrīnā jaunībā, tas tomēr nenozīmē, ka vecāki viņu nemīlēja. Visdrīzāk, ka vienu no vecākiem, kurš viņu atstūma, arī pašu māte vai tēvs savā laikā atstūma. Pirmais etaps, lai atbrīvotos no depresijas – sajust līdzcietību pret šo vecāku un pacensties saprast viņu.

 Nākošajā, pašā svarīgākajā etapā, slimniekam vajag pacensties sev piedot par tām negatīvajam emocijām, kuras viņš izjuta pret vienu no vecākiem. Pēc tā, viņam nekas cits neatliek, kā padalīties ar šo vecāku par saviem pārdzīvojumiem, ne par ko viņu nevainojot.(Skatīties piedošanas etapu aprakstu grāmatas beigās.) Nav nekā neparasta un nedabiska, ka bērns sāk izjust niknumu un naidu, ciešot vientulībā. Depresijas slimniekam, tāpat, ir jāpieņem lēmums objektīvi novērtēt visas savas labās īpašības un trūkumus, atzīt savu nozīmīgumu. Ja viņam grūti to izdarīt patstāvīgi, viņš var vērsties pēc palīdzības pie cilvēkiem, kuri viņu labi pazīst.

 Ja cilvēkam, kas cieš no depresijas , nāk prātā pašnāvības domas, visdrīzāk, ka viņā kaut kas ir miris, lai atbrīvotu vietu kaut kam jaunam, bet viņš uztver šo savu mirušo daļu, kā visu savu personību - vienā veselā.

Garīgais bloķējums un slēdziens grāmatas nobeigumā.

Nogurums

Fiziskā bloķēšana

 Turpmākais apraksts domāts tiem, kas bieži nogurst bez redzama iemesla. Šie cilvēki pastāvīgi jūt enerģijas trūkumu un fizisku vājumu.

Emocionālā bloķēšana

 Tādam cilvēkam nav konkrēta dzīves mērķa.

Mērķis – tā ir vēlme realizēt kaut ko konkrētu sfērā - darīt vai iegūt.

Mūsu emocionālais ķermenis, vai vēlmju ķermenis, ir laimīgs tad, kad mums ir kaut vai viens mērķis uz rītdienu, viens mērķis uz tuvāko nākotni, un viens mērķis uz tālāko nākotni. Tajā vietā, lai rīkotos un sasniegtu šos mērķus, cilvēks, kurš pastāvīgi izjūt nogurumu, ieslīkst savās domās, trauksmē un bailēs, kuras bloķē viņa rīcību un zog viņa enerģiju.

Mentālā bloķēšana

             Vai nu tu uzskati, ka neesi kaut kā cienīgs, vai arī pārāk nopietni attiecies pret dzīvi. Tavs prāts darbojās daudz ātrāk, nekā tavs ķermenis.

No sākuma pacenties novērtēt to, kas IR tavā dzīvē, atrodi tajā patīkamo pusi.

Pēc tam uz papīra lapas uzskaiti visu, kas sagādā tev prieku, un sastādi precīzu plānu ar nolūku to kādreiz izpildīt.

               Nav svarīgi, cik daudz laika tas tev prasīs, bet tavam emocionālajam ķermenim jābūt apmierinātam, citādi tu nespēsi pilnā mērā priecāties par dzīvi. Stiprs nogurums ir normāla parādība pēc kāda svarīga konflikta atrisināšanas. Tajā pašā laikā nogurums var būt IZSĪKUMA sākuma pazīme(skatīties attiecīgo tekstu).