Bulīmija. Fiziskais bloķējums. Pie bulīmijas
cilvēks jūt nekontrolējamu badu, ēd drudžaini un ļoti daudz.
Emocionālais bloķējums
Šai slimībai ir
tāds pats raksturs, kā anoreksijai, bet piedevām, bulīmijas slimnieks savu māti
neieredz. Pie anoreksijas ir bailes
būt noliegtam, pie bulīmijas ir bailes būt pamestam. Bulīmija parasti
rodas cilvēkam, kurš gribētu atrauties no savas mātes, bet kaut kādu iemeslu
dēļ, to nevar izdarīt un tāpēc krīt citā galējībā, tas ir - sāk izjust vajadzību
pēc nepārtrauktas mātes klātbūtnes. Šādam cilvēkam bieži rodas sajūta, ka viņa
māte cenšas aizņemt visu vietu viņa dvēselē, izspiežot pat viņa mīlestību pret
tēvu.
Par cik bulīmija ir
kontroles zaudēšana pār sevi, loģiski iedomāties, ka bulīmijas slimnieks aiztur
sevī mīlestību un cieņu pret māti, kā arī nevēlās atzīt viņā sievieti. Lai kas
viņš būtu – sieviete vai vīrietis, šāda attieksme pret māti viņam traucē
nodibināt kontaktu ar savu sievišķo sākumu. Šāda attieksme raksturīga aukstiem
un cietiem cilvēkiem, kuri zaudējuši kontaktu ar savām vajadzībām un neļauj sev
realizēt savas vēlmes.
Mentālā bloķēšana
Ja tu ciet no
bulīmijas, iespējams, bērnībā vai jaunības gados tu uzskatīji, ka tava māte
aizņēma pārāk daudz vietas tavā dzīvē vai tu aizņem pārāk daudz vietas viņas
dzīvē. Kāda tava daļa noliedz tavu māti, bet cita daļa baidās tikt pamestam.
Kad tev sākas kārtējā bulīmijas lēkme, šī otrā daļa cenšas atgūt visu to laiku,
kurā tava pirmā daļa ignorēja māti.
Tāpat ļoti
iespējams, ka tu kaut kāda iemesla dēļ kaunies mātes priekšā. Tev ļoti uzmanīgi
jāizanalizē sava reakcija uz māti un jācenšas maksimāli atvērties. Tu uzzināsi,
ka viņa ir izjutusi tādas pašas problēmas, kādas tu, attiecībā pret tava
dzimuma vecāku, kā arī, ka viņa mīl tevi daudz spēcīgāk, nekā tu domā.
Problēmas avots nav tas, kas ir noticis ar tavu māti vai starp jums, bet tava
attieksme pret šo notikumu.
Garīgā bloķēšana un slēdziens
Grāmatas beigās
Liza Burbo – Tavs ķermenis saka „Mīli sevi”,
no krievu valodas tulkoja Ligita Vecrumba ©
|
