| Fiziskais bloķējums. Agorafobija – slimīgas bailes no atklātiem plašumiem(teritorijām) un
sabiedriskām vietām.
Tā ir pati izplatītākā no fobijām. Sievietes no tās cieš divas reizes
biežāk, nekā vīrieši. Daudzi vīrieši cenšas savu agorafobiju noslīcināt
alkoholā. Viņi uzskata, ka labāk ir kļūt par alkoholiķi, nekā izrādīt savas
nekontrolējamās bailes. Tāpat, tie, kuri cieš no agorafobijas, bieži sūdzas par
to, ka dzīvo pastāvīgās bailēs un trauksmē, kuras gandrīz robežojās ar paniku.
Trauksmaina situācija agorafobam izsauc veselu sēriju fiziskas reakcijas
(sirdsdarbības paātrināšanos, galvas reiboņus, muskuļu saspringumu vai vājumu,
svīšanu, apgrūtinātu elpošanu, sliktu dūšu, urīna nesaturēšanu utt.), kuras var
pariet īstajā panikā; kognitīvās reakcijās(sajūta, ka notiekošais ir neparasts,
bailes zaudēt kontroli pār sevi, sajukt prātā, tikt publiski izsmietam, zaudēt
samaņu vai nomirt utt.), kā arī uzvedības reakcijas (agorafobs cenšas izbēgt no
situācijām, kuras saistītas ar trauksmi un uztraukumiem, kā arī attālināšanās
no situācijām un cilvēkiem, kurus uzskata par "drošiem”).
Vairākums agarofobu cieš no
HIPOGLIKĒMIJAS, tāpēc skatīties arī attiecīgo tekstu.
Emocionālais bloķējums
Bailes un citas sajūtas, kuras izjūt agorafobs, ir tik spēcīgas, ka spiež
viņu izvairīties no situācijām, kas saistītas ar saspringumu un satraukumu. Šī
iemesla dēļ, agorafobs parasti cenšas atrast tuvu, "drošu” cilvēku, ar kuru
viņš varētu iziet uz ielas un parādīties cilvēkos, kā arī "drošu” vietu, kur
viņš varētu paslēpties. Daži agorafobi nonāk līdz tam, ka pārtrauc vispār iziet
no mājas, vienmēr atrodot tam kaut kādu attaisnojumu. Protams, viņu bailes ir
nereālas un katastrofas, no kurām viņi baidās, tā arī nenotiek. Vairākums
agorafobu jaunībā izjūt spēcīgu atkarību no mātes un pēc tam jūtas atbildīgi
par viņas laimi. Agorafobs var sev palīdzēt emocionāli, ja sakārtos normālas
attiecības ar māti.
Mentālā bloķēšana
Agorafoba divas pamata bailes
– bailes no nāves un bailes sajukt prātā.
Esmu sastapusi agorafobus, kuriem piecpadsmit gadu laikā nenovēroja ne
mazāko uzlabošanos, man tas kļuva par stimulu radīt vienu interesantu teoriju,
kura jau praktiski ir palīdzējusi ļoti daudziem, kuri cieš no šīs slimības.
Visa lieta ir tajā apstāklī, ka bailes rodas agrīnā bērnībā un tiek pārdzīvotas
vientulībā. Bērnam agorafobijas attīstības iemesls bieži ir – nāve vai
vājprāts, kādam no viņa tuviniekam. Iespējams arī, ka agorafobs bērnībā vai
agrīna jaunībā pats bija cieši saistīts ar nāvi vai arī pārņēma bailes no nāves
vai vājprāta no kāda ģimenes locekļa.
Nāves bailes caurvij visus
agorafoba personības līmeņus, kaut gan pēdējo ne vienmēr, un ne vienmēr viņi
pilnībā to apzinās. Viņi paniski baidās no jebkurām pārmaiņām, par cik
pārmaiņas viņiem simbolizē nāvi un izsauc spēcīgu trauksmi un akūtas
agorafobijas lēkmes. Pie tādām pārmaiņām pieskaitāma pāreja no bērnības uz
pusaudžu vecumu, no pusaudžu vecuma uz pieaugušā dzīvi, no neprecētā dzīves uz
laulāto attiecībām, pārcelšanās, darba vietas maiņa, grūtniecība, nelaimes
gadījums, šķiršanās, ģimenes locekļa nāve vai bērna piedzimšana utt.
Šīs bailes var slēpties bezapziņas
stāvokļa līmenī daudzu gadu garumā, bet vienā jaukā dienā, kad agorafobs
sasniedz savu emocionālo un mentālo iespēju robežu, tās izraujas uz āru.
Agorafobs parasti atšķīrās ar savu
ļoti bagāto un nevadāmo iztēli. Viņš izgudro pilnīgi nereālas situācijas un
iestāsta sev, ka nevarēs pārdzīvot šīs izdomātās pārmaiņas. Ļoti bieži viņš šo
intensīvo mentālo aktivitāti pieņem par vājprātu. Viņš neuzdrošinās runāt par
savām bailēm ne ar vienu, par cik baidās, ka viņu uzskatīs par jukušu. Viņam
jāsaprot, ka tas nav vājprāts, bet grūti kontrolējams paaugstināts jūtīgums.
Ja esi atklājis sev augstāk minētos
simptomus, zini: ka , tas, kas ar tevi notiek, nav nāvējošs un nav vājprāts.
Vienkārši bērnībā vai agrīnā jaunībā tu pievērsi pārāk lielu uzmanību citu
cilvēku emocijām, par cik uzskatīji sevi par atbildīgu viņu laimē vai nelaimē.
Sekas tam visam ir, ka esi sevī attīstījis pārāk lielu uzņēmību, lai vienmēr
būtu sardzē un brīdinātu par visām iespējamām nelaimēm.
Tagad pats svarīgākais priekš tevis – saprast atbildības patieso jēgu.
Tā atbildība, kurai tu ticēji līdz šai pašai dienai, nav atnesusi tev neko
labu. Pareiza atbildības izpratne – visas manas teorijas pamats.
Garīgā bloķēšana un slēdziens.
Lai saprastu garīgo bloķēšanu, kura
traucē tev apmierināt svarīgas tava patiesā ES vajadzības, uzdod sev
jautājumus, kas minēti grāmatas nobeigumā un atbildes uz tiem palīdzēs tev
precīzāk noteikt īsto iemeslu tavai fiziskai problēmai.
Liza Burbo – Tavs ķermenis saka „Mīli sevi”,
no krievu valodas tulkoja Ligita Vecrumba ©
|
