Es vēlu visiem Laimi! 

Ko sējam, to arī pļausim.
Ja mēs izvēlamies rīkoties tā, lai vairotu prieku un veiksmi citiem, mūsu karmas augļi būs laime un veiksme.

Karma ir mūžīgais cilvēka brīvības apliecinājums. Mūsu domas, vārdi un darbi ir pavedieni tīklā, ko mēs aužam ap sevi.

(Svami Vivekananda)

Trešais garīgais veiksmes likums ir karmas likums. Karma ir gan pati rīcība, gan tās sekas. Tā reizē ir cēlonis un sekas, jo ikviena rīcība rada spēcīgu enerģiju, kas atgriežas pie mums tāda, kādu paši to esam radījuši. Karmas likumā nav nekā jauna. Ikviens reiz būs dzirdējis parunu "ko sēsi, to pļausi". Ja mēs gribam būt laimīgi, mums jāiemācās sēt laimes sēklas. Karma nozīmē apzinātu izvēli.

Tu, tāpat kā es, nemitīgi izdari izvēli. Katru savas esības brīdi mēs pavadām visu iespēju valstībā, kurā mums paveras bezgalīgi daudz iespēju. Daļa mūsu izvēļu ir izdarītas apzināti, citas- neapzināti, bet karmas likumu vislabāk var izprast un tā īstenošanu padarīt efektīvāku, sākot apzināties izvēles, kuras ik brīdi izdarām.

Patīk tas mums vai ne, bet viss šajā brīdī notiekošais ir pagātnē izdarītu izvēļu sekas. Diemžēl vairums cilvēku savas izvēles izdara neapzināti un neuztver tās kā kaut ko tādu, ko paši ir izvēlējušies, tomēr tās ir un paliek mūsu izdarītās izvēles.
Ja es tevi apvainotu, tu, visticamāk, izdarītu izvēli justies aizvainots. Ja es izteiktu tev komplimentu, tu, visticamāk, izdarītu izvēli justies iepriecināts. Bet padomā par to- tā ir tava izvēle.

Es varu tevi apvainot un aizvainot, bet tu vari izdarīt izvēli neapvainoties. Es varu izteikt tev komplimentu, un tu vari izvēlēties nenoticēt glaimiem.

Citiem vārdiem sakot, vairums no mums, kaut arī mēs nemitīgi izdarām izvēles, ir uzkrājuši noteiktus refleksus, kas nepārtrauktas cilvēku un apstākļu ietekmes rezultātā pārvēršas par paredzamu rīcību. Šie nosacītie refleksi ir līdzīgi Pavlova likumiem. Pavlovs kļuva slavens, pierādot, ka gadījumā, ja sunim dod kaut ko ēdamu, ikreiz pirms tam pašķindinot zvaniņu, pavisam drīz suns sāk siekaloties, izdzirdējis zvaniņa šķindoņu, jo viens stimuls viņam izraisa asociācijas ar otru.
Nosacījumu rezultātā lielākā daļa cilvēku uz vides stimuliem reaģē vienādi un paredzami. Šķiet, ka cilvēki un apstākļi izraisa automātisku reakciju, un mēs aizmirstam, ka ikvienā savas esības brīdī mēs esam pakļauti izvēlei. Mēs vienkārši izdarām izvēles, to neapzinoties.
Ja tu kādu brīdi ar vēsu prātu noraugies uz izvēlēm, ko izdari, tad šī vērošanas procesa laikā tu šo rīcību no neapzinātas darbības pārvērt apzinātā darbībā. Vērošanas un apzinātas izvēles izdarīšanas process dod tev ļoti daudz iespēju.
Izdarot jebkuru izvēli, tu vari uzdot sev divus vienkāršus jautājumus: pirmkārt, kādas būs manas izvēles sekas? Un jau tajā pašā mirklī tava sirds tev pateiks priekšā pareizo atbildi. Un, otrkārt, vai mana izvēle darīs laimīgu mani pašu un man tuvos cilvēkus? Ja atbilde ir "jā", droši dodies uz priekšu. Ja atbilde ir "nē", ja tava izvēle var sagādāt ciešanas tev pašam vai kādam citam cilvēkam, apstājies un atsakies no šīs izvēles. Tas ir pavisam vienkārši.
Starp bezgalīgi daudzajām izvēlēm, ar ko tu saskaries ik sekundi, tikai viena dāvās laimi tev un citiem. Un izdarot šo vienu izvēli, tu spontāni būsi rīkojies labi un pareizi. Šāda rīcība nozīmē pareizi reaģēt uz jebkuru situāciju, kas var atgadīties. Ja tu rīkojies spontāni un pareizi, šāda rīcība dod spēku tev un arī pārējiem, ko tā ietekmē.
Visumam ir kāds ļoti interesants mehānisms, ar kuru tas palīdz spontāni izdarīt pareizo izvēli. Un šis mehānisms ir saistīts ar tavām fiziskajām sajūtām. Sajūtas var iedalīt divās kategorijās: patīkamās un nepatīkamās. Izdarot kādu izvēli, ieklausies savā ķermenī un pajautā tam: "Kas notiks, ja es to izvēlēšos?" Ja tavs ķermenis reaģē ar patīkamām sajūtām, izvēle ir pareiza. Ja sajūta ir nepatīkama, tā nav pati labākā izvēle.’                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                                               
Daži cilvēki šīs patīkamās vai nepatīkamās sajūtas izjūt saules pinuma apvidū, bet vairums- sirds apvidū. Ieklausies savā sirdī un lūdz tai padomu. Un gaidi atbildi. Tā nāks kā fiziska sajūta. Šī sajūta var būt tikko manāma, bet tavs ķermenis nekad nepaliek atbildi parādā.
Pareizo atbildi zina tikai sirds. Vairums cilvēku domā, ka sirdij ir nosliece uz salkanumu un sentimentu, taču tā nav taisnība. Sirdij piemīt intuīcija, sirds ir holistiska, kontekstuāla un racionāla. Tā ir saistīta ar Visuma datoru- visu iespēju valstību, zināšanām un bezgalīgo organizējošo spēku. Sirds pamana visu. Dažkārt tas var šķist nereāli, bet sirds ir nekļūdīgāka un precīzāka nekā jebkuri citi racionālās domāšanas aspekti.
Ar karmas likuma palīdzību tu jebkurā laikā vari vairot naudu un labklājību un likt labajam plūst pie tevis. Bet, lai tas varētu notikt, tev jāsāk apzināties, ka tava nākotne ir atkarīga no izvēlēm, kuras izdari katru savas dzīves brīdi. Tikai paturot prātā šo likumsakarību, tu vari pilnībā īstenot karmas likumu. Jo vairāk izvēļu tu apzinies, jo vairāk tavu izvēļu būs spontānas un darīs labu kā tev, tā cilvēkiem, kas ir ap tevi.

Vai tava pagātnes karma ietekmē tavu pašreizējo dzīvi? Pastāv trīs veidi, kā vērst par labu pagātnes karmu. Pirmkārt, tu vari atlīdzināt savus karmiskos parādus. Vairums cilvēku izvēlas tieši šo iespēju. Tiesa, neapzināti. Taču arī tā ir izvēle. Dažkārt šo parādu atlīdzināšana ir saistīta ar diezgan lielām ciešanām, bet karmas likums paredz, ka par visu šajā pasaulē reiz jāmaksā. Visumam ir nevainojama lietvedība, un notiek nemitīga enerģijas apmaiņa.
Otrkārt, tu vari savu karmu padarīt par sev vēlamāku pieredzi. Šis process ir ļoti interesants. Atlīdzinot savus karmiskos parādus, tu ikreiz uzdod sev jautājumu: "Ko es varu mācīties no šīs pieredzes? Kādēļ tā notika, ko Visums ar to grib likt man saprast? Kā šī pieredze var palīdzēt maniem līdzcilvēkiem?"
Šādi rīkojoties, tu mēģini apzināt savas iespējas, izprast savu dharmu un savas dzīves mērķi, par ko runāsim nodaļā par septīto garīgo veiksmes likumu. Šis process palīdz tev pārveidot savu karmu un atrast citu tās izpausmi.
Ja tu, piemēram, esi lauzis kāju kādā sporta nodarbībā, tu vari uzdot sev jautājumu: "Ko es varu mācīties no šīs pieredzes? Ko Visums ar to grib man teikt?" Varbūt Visums grib, lai tu saprastu, ka tev mazliet jāpiebremzē un turpmāk sevi vairāk jāsaudzē. Un ja tava dharma ir dalīties ar citiem savā pieredzē, tad jautājums "Kā mana pieredze var palīdzēt maniem līdzcilvēkiem?" var pamudināt dalīties ar citiem šajā pieredzē, uzrakstot grāmatu par to, kā ievērot piesardzību sporta nodarbību laikā. Varbūt tu vari izgudrot īpašus apavus vai kāju aizsargus, kas citus pasargātu no līdzīgiem negadījumiem.
Atlīdzinot karmiskos parādus šādā veidā, tu būsi ļaunumu vērsis par labu, un tas pat var padarīt tevi turīgu vai sniegt piepildījumu. Lūk, ko nozīmē karmas pārveidošana par pozitīvu pieredzi. Tu neesi atbrīvojies no savas karmas, bet tu esi izmantojis kādu tās daļu, lai no tās izveidotu jaunu, pozitīvu karmu.
Treškārt, tu vari pārveidot savu karmu, lai vairs nebūtu no tās atkarīgs. To var panākt, apzinoties tukšumu, Sevi un Garu. Tas atgādina veļas mazgāšanu strautā. Traipi pazūd ar katru kustību. Tu mazgā un mazgā, un drānas kļūst aizvien tīrākas un tīrākas. Savas karmas sēklas tu nomazgā jeb pārveido, ienirstot tukšumā un atkal no tā atgriežoties. To var panākt tikai meditējot.
Viss, ko tu dari, kļūst par daļiņu no tavas karmas. Tu izdzer tasi kafijas, un šis mirklis ir kļuvis par daļiņu no tavas karmas, jo tas ir palicis tavā atmiņā, un atmiņām piemīt spēja radīt vēlmes. Vēlmes, savukārt, pamudina uz jaunām darbībām. Karma, atmiņas un vēlmes kopā veido tavas dvēseles programmatūru. Tava dvēsele ir apziņas krātuve, kurā glabājas karmas, atmiņu un vēlmju sēklas. Iemācoties pazīt šīs izpausmju sēklas, tu kļūsti par apzinīgu realitātes radītāju. Ja tu esi sācis savas izvēles izdarīt apzināti, tu sāc rīkoties sev un apkārtējiem evolucionārā veidā. Un tas jau arī ir tas, kas tev jādara.
Kamēr vien karma būs evolucionāra gan tev pašam, gan taviem līdzcilvēkiem, tā nesīs laimi un veiksmi.

Karmas jeb cēloņsakarību likuma īstenošana

Es īstenošu karmas likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es pievērsīšu uzmanību visām izvēlēm, ko ik brīdi izdaru. Es ne tikai pievērsīšu tām uzmanību, es tās apzināšos. Es paturēšu prātā, ka labākais veids, kā sagatavoties tam, ko var atnest nākotne, ir pilnībā apzināties pašlaik notiekošo.
2) Izdarot kādu izvēli, es uzdošu sev divus jautājumus: "Kādas būs manas izvēles sekas? Un vai šī izvēle piepildīs un darīs laimīgu mani pašu un tos, kurus tā var skart?"
3) Es prasīšu padomu savai sirdij un pievērsīšu uzmanību savām sajūtām. Ja izvēle man sagādās patīkamas sajūtas, es ļaušos to ietekmei. Ja izvēle, turpretī, man sagādās nepatīkamas izjūtas, es apstāšos un ar gara acīm paskatīšos uz iespējamām savas rīcības sekām. Sirdsbalss un sajūtas ļaus man spontāni izdarīt izvēli, kas būs laba gan man, gan tiem cilvēkiem, kas ir ap mani.