| GRŪTNIECĪBA. Simbolizē dzīvības procesa sākumu un gatavošanos ierasties šajā
pasaulē. Ir ļoti svarīgi, lai sieviete ne vien grūtniecības laikā, bet
jau
ilgi pirms apaugļošanās izjustu tikai pozitīvas emocijas. Kristietībā
ir kāda ļoti laba procedūra-sakraments, $CUT$ iekšēja attīrīšanās-grēku
nožēlošana un svētais vakarēdiens, dievgalds.
Lieta tāda, kā mātes domas iesakņojas bērna uzvedības programmā
un pēc tam iespaido viņa veselību un likteni. Piemēram, ja mātei
grūtniecības
laikā ir bijušas domas par abortu, tad bērns būs slimīgs, viņa imunitāte
būs novājināta, jo mātes negatīvās domas palaiž, iedarbina bērna
zemapziņas pašiznīcināšanās programmu.
Grūtniecības toksikozes
Kāds ir teicis, ka grūtniecības toksikozes - tas ir
civilizācijas auglis. Tiešām tā ir, jo nēģeru sieviete no kādas afrikāņu
cilts vienkārši
nezina, kas tās tādas ir.
Ja sievietei ir toksikoze, tas nozīmē, ka viņai ir slēpta,
zemapziņas nevēlēšanās radīt bērnu. Viņas organisms atraida, atstumj
augli.
Vienā gadījumā grūtniecei ar toksikozi bija stipras bailes
no dzemdībām. Lieta tāda, ka viņas mātei bijušas ļoti grūtas dzemdības.
Viņu
tik tikko izglābuši. Un šīs bailes tika nodotas tālāk meitai.
Citā gadījumā sievietes zemapziņā bija domas par to, ka grūtniecība ir
nelaikā. Vispirms vajag pabeigt mācības un tikai tad dzemdēt bērnu.
Šādos gadījumos es sievietēm paskaidroju, ka viņu zemapziņa
vienmēr izraugās pašu piemērotāko brīdi grūtniecībai. Tāpēc vajag šo
grūtniecību vienkārši
pieņemt un uzticēties savai zemapziņai, un tā pati parūpēsies par to,
lai bērns piedzimtu vesels.
Spontānais aborts
Zemapziņā ir stipras bailes. Bailes no bērna dzimšanas, no
nākotnes. Tā var būt arī nepaļaušanās uz vīrieti: "Bet ja nu viņš mani
pamet! Es
palikšu viena ar bērnu." Vai arī nepaļaušanās uz saviem spēkiem: "Ne
tagad - vēlāk." Apziņa par kļūdīgu grūtniecības un bērna dzimšanas brīža
izvēli.
Tāpat kā toksikozes gadījumā, sievietei ir slēpta, zemapziņas nevēlēšanās radīt bērnu. Viņas organisms atraida, atstumj augli.
Pie manis uz pieņemšanu atnāca pavisam jauna sieviete.
"Dakter," viņa man lūdza, "palīdzēt man tikt galā ar stresa situāciju."
"Kas tad ir noticis?" es jautāju.
"Pirms mēneša es zaudēju bērnu," viņa sacīja, tikko valdīdama asaras,
"man bija spontānais aborts. Nekur nevaru rast mieru, nespēju gulēt. Es
jūtos ļoti vainīga."
Mūsu kopīgā darba procesā, izmantojot sazināšanās ar zemapziņas saprātu,
mēs "izgājām" uz iemesliem, kas bija noveduši pie spontānā aborta.
Pirms pusgada viņa bija iepazinusies ar puisi un jau pēc mēneša kļuvusi
grūta. Jauneklis nebija gatavs dibināt ģimeni un kļūt par tēvu. Viņš
lika priekšā taisīt abortu. Viņa apvainojās un izlēma, ka bērnu dzemdēs
un audzinās viena. Taču savu ģimenes dzīves sākumu viņa bija
iztēlojusies
pavisam citādu, un viņa sāka šaubīties par bērna dzemdēšanu. Arī vecāki
bija pret to, ka bērnam nebūs tēva. Trīs mēneši pagāja šaubās. Taisīt
abortu jau bija par vēlu. Puisis atnāca pie viņas un piedāvāja
apprecēties, taču viņa atteica, nespēdama piedot. Un vēl pēc dažiem
mēnešiem viņai
bija spontanais aborts.
Kurš tad šajā situācijā ir vainīgs? Vainīgo nav. Jo katrs cilvēks pats
rada savu pasauli. Tātad viņiem abiem - gan jauneklim, gan meitenei -
vajadzēja iziet cauri šai situācijai un gūt pozitīvu mācību.
Dažu seansu laikā viņa spēja atbrīvoties no vainas izjūtas, iemācījusies uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Neauglība
Viena no svarīgākajām zemapziņas funkcijām - nodrošināt veselu
un dzīvotspējīgu pēcnācēju ierašanos šajā pasaulē. Ja sieviete ir
neauglīga,
tātad viņas zemapziņā ir tāda uzvedība, kas iznīcina nākamā bērna
dvēseli. Mātes milzīgā zemapziņas agresija tiks daudzkārt pastiprināta
bērna
zemapziņā. Tas ir, tāds bērns vienkārši nebūs dzīvotspējīgs. Neauglīgas
sievietes zemapziņā darbojas bērnu iznīcināšanas programma.
Visās reliģijās sieviete asocējās ar pasaulīgo, ar miesu, ar
auglību. Vīrietis - ar garīgo, ar garu, ar apaugļošanu. Rakstos ir
teikts: "Sievai
būs sava vīra bīties." Kāpēc sievietei jābīstas no vīrieša? Tāpēc, ka
tādējādi viņa nespēs just pret viņu agresiju. Ir tāds teiciens: "Baidās -
tātad ciena." Bailes liks šķēršļus negatīvo jūtu un emociju palaišanai.
Tas ir, sievietei vīrietis ir jāciena, bet ja nav cieņas, tad vismaz
lai bīstas. Sieviete, kurai zemapziņā ir nicinājums pret vīriešiem, ir
neauglīga, jo šāda sieviete nicina garu. Turpretī vīrietis, kurš nicina
sievieti, noliedz pasaulīgo, un viņam ir slima miesa. Un viņš bieži
kļūst impotents.
Tādējādi stipra zemapziņas agresija, kas vērsta pret vīriešiem,
noved pie neauglības. Tas var būt ne vien nicinājums, bet arī
pretenzijas pret
vīriešiem, aizvainojums, greizsirdība, naids.
Nesen pie manis uz pieņemšanu atnāca sieviete, kurai bija
dzemdes audzējs. Audzēja cēlonis - spēcīga zemapziņas agresija pret
vīriešiem.
"Manis pēc labāk, ka viņu nemaz nebūtu," viņa man sacīja.
Bērnu arī šai sievietei nebija. Bijuši divi aborti un divas ārpusdzemdes grūtniecības, kas beigušās ar olvadu nosiešanu.
Dažkārt par šķērsli grūtniecībai kļust netīri nodomi.
Kāda paziņa man pastāstīja par šādu gadījumu.
"Manai draudzenei bija iestājusies krīze attiecībās ar vīrieti. Un viņa
nolēma šo vīrieti piesaistīt, dzemdējot bērnu. "Palikšu no viņa
stāvoklī,"
viņa sacīja, "tad viņš mani nepametīs. Pienākuma sajūta neļaus." -
"Sveta," es viņai saku, "kāda tu esi muļķe. Nevienu vīrišķi ar bērnu
nenoturēsi.
Sabojāsi tikai dzīvi sev un bērnam. Labāk šķiries no viņa vai arī
salabsti. Tad viss būs normāli."
Taču viņa man nepaklausīja un nolēma darīt pa savam. Un tā arī nevarēja
no viņa palikt grūta. Ilgi ārstējās, braukāja pa kūrortiem. Tagad es
izprotu visa cēloni.
Pēc dažiem gadiem viņi tomēr izšķīrās. Bet pēc pusgada viņa iepazinās ar
citu vīrieti. Viņi apprecējās, un pēc gada piedzima meitiņa.
Bailes no dzīves procesa un pretošanās tam, nepaļaušanās uz
nākotni arī var būt neauglības cēlonis. Jo bērni - tā ir mūsu nākotne.
Vienkārši nav
vajadzības gūt vecāku pieredzi. To veicina noteikti ģimenes apstākļi,
vecāku attieksme vienam pret otru un saviem bērniem.
Kamēr zemapziņā trūkst gatavības bērna radīšanai, ar
apaugļošanos būs problēmas. Lai kā jums teorētiski gribētos bērnu, lai
kādas kaismīgas
sarunas izskanētu šajā sakarā.
Izeja ir viena - izpētiet savu iekšējo pārliecību. Jūs droši
vien tur atradīsies bailes sakarā ar dzemdībām - bailes no atbildības,
no kaut kādiem
ierobežojumiem un noslogojuma, kas ar to visu saistās.
Bet dažkārt nozīmīgs šķērslis izrādās bailes kļūt neglītai, nepievilcīgai, sabojāt figūru un krūšu formu.
Atceros kādu raidījumu par slavenu modeļu demonstrētāju.
Viņa ilgu laiku nevarēja kļūt grūta. Un kad beidzot pēc daudziem gadiem
tas izdevās,
viņa jautaja savam vīram:
"Vai tu mani vēl mīli? Es taču esmu kļuvusi tik resna un neglīta."
Sievietes nepievilcīgums pēc dzemdībām - tas ir mīts. Ja
sieviete ir grūtniecībai gatava kā fiziski, tā garīgi, tad grūtniecība -
tas ir sievietes
organisma uzplaukums. Sievietes, kuras pieradušas gādāt par savu ķermeni
pirms dzendībām, atgūs savu lielisko fizisko formu arī pēc tām. Rūpes
par bērnu, jauna cilvēka audzināšana padara sievieti vēl skaistāku,
atklāj jaunas viņas būtības šķautnes.
Tiklīdz tā sieviete vērtību pārvērtēšanu, viņa spēs kļūt grūta un radīt veselīgus pēcnācējus.
Amerikāņu psihiatrs M.Emersons apraksta šādu gadījumu no prakses.
"Viena no manām māsām 13 gadus izmisīgi pūlējās kļūt grūta.
Tā kā viņa manī redzēja vienīgi brāli, tad neuztvēra mani nopietni kā
mediķi, kas,
starp citu, radinieku starpā gadās visai bieži. Tāpēc viņa ņēma pie
sevis jaunpiedzimušos, kas kaut kādu iemeslu dēļ bija palikuši bez
vecākiem,
un auklēja viņus tik ilgi, kamēr radās adoptētājs. Desmit gadus viņa ar
to nodarbojās, līdz beidzot vērsās pie manis pēc padoma.
Mana atbilde bija ļoti vienkārša: "Tu jau sen mēģini kļūt grūta. Bet
tevī kaut kas nenostrādā. Bet tiklīdz tu pati adoptēsi bērnu un
izjutīsi, ka
viņš viss ir tavs, ņemot vērā fizisko tuvību, radniecību, īpašo
piederības sajūtu, - es vienkārši nezinu, kā to izteikt, - tā pēc trim
mēnešiem
tu kļūsi grūta." Martā māsa adoptēja bērnu, bet jūnijā kļuva grūta. Pēc
tam viņa dzemdēja vēl dažus bērnus."
PIENA DZIEDZERI
Simbolizē mātes gādību, auklēšanu, barošanu, audzināšanu.
Piena dziedzeru saslimšanas
Tas nozīmē, ka jūs pati sev liedzat "barošanu", tas ir,
mīlestību, uzmanību, gādību. Pati sev atvēlat pēdējo vietu dzīvē. Jūsu
galvenais princips
ir: "Vispirms tuvākajam, bet sev pēc tam."
Jūs aizmirstat vienu no baušļiem: "Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu."
Cistas un sacietējumi
Tie atspoguļo pārmērīgas rūpes, gādību, nevajadzīgu protekciju.
Jūs tik ļoti rūpējaties, gādājiet par kādu, ka burtiski apspiežat viņa
personību.
Turklāt jūs sev pašai liedzat uzmanību un gādību. Jūsu galvenais
princips ir: "Visu citiem, bet es pēc tam."
Oficiālā medicīna krūšu audzēju gadījumos piedāvā vienīgi
operāciju, jo tās arsenālā nav līdzekļu šīs slimības apslāpēšanai. Bet,
kā jau jūs zināt,
operācija - tā nav ārstēšana. Tomēr atbrīvoties no slimības šīs var, un
pat vienkārši - es zinu to no prakses. Jāmaina tikai attieksme pret sevi
un apkārtējo pasauli.
Kāda mana paciente tik ļoti "rūpējās" un uztraucās par savu
dēlu, ka tas noveda ne vien pie audzēja krūtī, bet arī pie astmatiskām
lēkmēm bērnam.
Jo viņa ar savu uzvedību burtiski neļāva bērnam brīvi dzīvot, tātad -
arī elpot.
Citai sievietei ar audzēju krūtī, nodibinot kontaktus ar zemapziņu, mēs
noskaidrojām, ka audzējs atspoguļo viņas pārmērīgo gādīgumu par
cilvēkiem
apvienojumā ar žēlumu un līdzcietību. Viņa faktiski dzīvoja citu cilvēku
dzīvi, galīgi nerūpēdamās par sevi. Pirmajā vietā bija jebkurš, tikai
ne
viņa pati.
"Man neatliek laika sev," viņa sacīja.
Vairākus mēnešus viņa lietoja homeopātiskos preperātus, mācījās rūpēties
pirmām kārtām par sevi, tajā pašā laikā veltot uzmanību arī citiem.
Bija
interesanti vērot, kā audzējs ar katru seansu mainījās. Sākumā tas kļuva
mīksts un kustīgs, pēc tam samazinājās un kādā jaukā brīdī pazuda
pavisam.
Atceros, ka pirmā seansa laikā sieviete nekādi nespēja pieņemt domu, ka vispirms uzmanība jāvelta sev pašai.
"Bet vispirms domāt par sevi - tas ir slikti, tas ir egoisms," viņa teica.
"Egoisms - tas ir, kad jūs domājat un rūpējaties tikai par sevi un
nedomājat par citiem. Kad jums nerūp un neuztrauc cita cilvēka dzīve.
Kad
jums uzspļaut citiem. Bet kad jūs domājat par sevi un tiecaties mainīt
sevi citu cilvēku labā, - tad tā jau ir augstākā mīlestības izpausme
pret cilvēkiem un
žēlsirdība - "mīļsirdība". Mainot savu pasauli un uzkrājot sirdī
mīlestību, jūs sevi barojat ar mīlestību, jūs ap sevi radāt mīlestības
lauku.
Un, lūk, tad pienāk brīdis, kad jūs tuviem cilvēkiem sākat dot nevis
žēlumu un līdzcietību, bet mīlestību. Pārtraucot iejaukties otra cilvēka
dzīvē,
jūs tomēr maināt viņa dzīvi caur sevis, savas pasaules mainīšanu.
Padarot savu pasauli labāku, jūs dodat savu ieguldījumu Visumā.
Mastīts
Pie mastīta noved bailes un pārmērīgs nemiers par bērnu, burtiski drudžaina gādība. Jūs domājat, ka netiksiet galā.
Pie manis no rajona atbrauca sieviete, kurai bija mastīts.
Kad viņa vērsās pie savas zemapziņas, lai noskaidrotu slimības cēloni,
tad saņēma
atbildi: "Tu baidies, ka netiksi galā ar bērna kopšanu."
"Pareizi," sieviete piekrita savam zemapziņas saprātam, "kā lai te
neuztraucas. Vīrs augām dienām ir darbā, vecmāmiņu un vectētiņu mums
nav. Es
visu daru viena. Nav, kas palīdzētu, dotu padomu."
Dažkārt pie mastīta var novest jauno mamiņu elementāro zināšanu trūkums par to, kā jārūpējas par savām krūtīm.
Ludmilai piedzima puisītis. Dzemdības noritēja sekmīgi.
Trešajā dienā, kā tas parasti mēdz būt barojošām mātēm, sāka aktīvi
pierietēt piens.
Krūtis pietūka, kļuva cietas un karstas. Ludmila izmērīja temperatūru.
Pēc tam ilgi brīnīdamās raudzījās uz termometru. Dzīvsudraba stabiņš
bija
pacēlies virs 42 grādu atzīmes.
"Dīvaini," sieviete nodomāja, "laikam termometrs bojāts." Viņa paņēma
citu un vēlreiz izmērīja temperatūru. Šoreiz dzīvsudraba stabiņš pacēlās
vēl augstāk, līdz pašam termometra galam.
"Nudien brīnums," viņa nodomāja, "es jūtos labi. Bet tikai krūtis deg. Jāsauc medmāsa."
Medmāsa tūlīt bija klāt. Un kad ieskatījās termometrā, viņas sejā atspoguļojās šausmas.
"Guliet," viņa iekliedzās, "un nekādā gadījumā necelieties augšā. Tūlīt atvedīšu ārstu."
Pēc mirkļa atskrēja ārsts un vecmāte. Ārsts tūlīt pat sāka dot rīkojumus medmāsai:
"Nekavējoties sagatavojiet analgīnu, dimedrolu, hormonu preperātus un antibiotikas."
Vecmāte mierīgi apskatīja krūtis.
"Vai pienu tu noslauci?" viņa jautāja.
"Nē," Ludmila atbildēja, "man neviens to nelika."
"Nu, mīļā," mierīgi sacīja vecmāte, "tad ar tevi viss ir skaidrs."
Vecmāte ņēmās masēt krūtis un atslaukt pienu. Ludmila locījās un vaidēja no sāpēm.
"Pacieties, mīļā," vecmāte mierināja, "pirmajā laikā klāsies grūtāk, bet pēc tam viss būs labi."
"Cik "pienīga" mammīte," ārsts sacīja. "Kad mana sieva dzemdēja," viņš
turpināja, "piena bija maz. Nācās pirkt viņai riekstus, dzirdīt ar tēju
ar pienu, likt zem mēles saberztas ķimenes. Un pēc divām dienām radās
tik daudz piena, ka nezinajām, kur likt. Pusi jaundzimušo varēja
pabarot."
Tajā brīdī atnāca medmāsa ar zālēm.
"Izdarīsim injekciju," sacīja ārsts.
"Varbūt var iztikt bez zālēm?" Ludmila palūdza. "Kā nekā ķīmija. Bērnam pa labu nenaks."
"Ko tu runā!" ārsts sašuta. "Paskaties uz savām krūtīm. Uz tām var olas cept. Temperatūra pāri četrdesmit."
Tajā brīdī palātā ienāca Ludmilas vīrs.
"Kas noticis?" viņš vaicāja.
Medmāsa un dakteris izskaidroja situāciju. Bet vecmāte bija aizņemta ar savu lietu - turpinaja atslaukt pienu.
Ludmilas vīrs piegāja un noskūpstīja sievu uz pieres.
"Ar injekciju pagaidīsim," viņš sacīja, "viņai ir normāla temperatūra."
"Kā, normāla?" vienā balsī iesaucās māsa un ārsts. "Paskatieties uz termometru."
Vīrietis rūpīgi pētīja termometrus, pielika plaukstu pie sievas pieres un sacīja:
"Varat tos izmest, tie ir bojāti. Dakter, paraugiet pats. Temperatūra ir pilnīgi normāla."
Ārsts pielika plaukstu pie Ludmilas pieres.
"Ļenočka," ārsts sacīja medmāsai, "atnesiet citu termometru."
Pēc dažām minūtēm jaunais termometrs uzrādīja pilnīgi normālu temperatūru.
"Brīnums gan," ārsts sacīja, "nevar taču uzreiz divi termometri sabojāties."
"Es domāju," teica Ludmilas vīrs, "ar termometriem viss ir kārtībā. Pienu atslauca, sastrēgums beidzās un temperatūra kritās."
Ludmila tiešām jutās labi. Piena dziedzeri bija kļuvuši mīksti.
"Un tagad man visu laiku tā vajadzēs atslaukt pienu?" viņa jautāja vecmātei.
"Tikai pirmajā laikā," vecmāte atbildēja, "kamēr iestrādāsies piena
vadi. Pēc tam viss būs normāli. Izstrādāsies tieši tik daudz piena, cik
vajadzīgs bērnam."
Vecmātei izrādījās taisnība. Jau pēc nedēļas Ludmila varēja iztikt bez piena atslaukšanas.
Nepilnīgi attīstīti piena dziedzeri
Pie manis dažreiz atnāk jaunas meitenes un lūdz, lai viņām ar
hipnozes palīdzību palielinu krūtis. Daudzos gadījumos tas izdodas.
Cēlonis parasti ir viens - atteikšanās no sievišķības. To bieži pavada arī citu sekundāru dzimumpazīmju nepilnīga attīstība.
"Dakter, vai jūs varat ar hipnozes palīdzību palielināt manas krūtis?" kāda meitene vaicāja.
"Varu, ja izpildīsiet visus manus norādījumus," es atbildēju.
Man ļoti ātri izdevās ievest viņu dziļā transā, un mēs noskaidrojām, ka
bērnībā viņai izveidojusies negatīva attieksme pret sevi kā pret nākamo
sievieti. Menstruācijas bija sāpīgas, bieži aizkavējās. Citas sekundārās
dzimumpazīmes vāji izteiktas.
Transā es viņai sniedzu jaunu priekšstatu par sievišķību, mātišķumu,
laulību, normālu dzimumattīstību. Viņa izveidoja arī savu jauno vizuālo
tēlu. Ar to izrādījās pietiekami, lai krūtis palielinātos par diviem
izmēriem.
|
