Grūtniecība, piena dziedzeri - 4 Augustā 2011 - Grāmatas - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Kerola Ritbergers "Ķermeņa signāli" [5]
Kerola Ritbergers "Ķermeņa signāli" tūlkoja Sandra Žukovska ©
Liza Burbo – Tavs ķermenis saka „Mīli sevi” [143]
Liza Burbo – Tavs ķermenis saka „Mīli sevi”, no krievu valodas tulkoja Ligita Vecrumba ©
Valērijs Siņeļņikovs "Izproti savu slimību" [13]
Luīza Heija "Izdziedē sevi pats" [35]
elektroniski grāmatu sagatavoja Irēna Mežale
Tavs zemapziņas spēks - Džosefs Mērfijs [20]
Tulkojusi SARMĪTE LINIŅA Noskannējis grāmatu un failu izveidojis Imants Ločmelis
Dīpaks Čopra "Septiņi garīgie veiksmes likumi" [9]
Meklēšana
Galvenie » 2011 » Augusts » 4 » Grūtniecība, piena dziedzeri
00:17
Grūtniecība, piena dziedzeri
 

GRŪTNIECĪBA. Simbolizē dzīvības procesa sākumu un gatavošanos ierasties šajā pasaulē. Ir ļoti svarīgi, lai sieviete ne vien grūtniecības laikā, bet jau ilgi pirms apaugļošanās izjustu tikai pozitīvas emocijas. Kristietībā ir kāda ļoti laba procedūra-sakraments, $CUT$ iekšēja attīrīšanās-grēku nožēlošana un svētais vakarēdiens, dievgalds.

Lieta tāda, kā mātes domas iesakņojas bērna uzvedības programmā un pēc tam iespaido viņa veselību un likteni. Piemēram, ja mātei grūtniecības laikā ir bijušas domas par abortu, tad bērns būs slimīgs, viņa imunitāte būs novājināta, jo mātes negatīvās domas palaiž, iedarbina bērna zemapziņas pašiznīcināšanās programmu.

Grūtniecības toksikozes

Kāds ir teicis, ka grūtniecības toksikozes - tas ir civilizācijas auglis. Tiešām tā ir, jo nēģeru sieviete no kādas afrikāņu cilts vienkārši nezina, kas tās tādas ir.

Ja sievietei ir toksikoze, tas nozīmē, ka viņai ir slēpta, zemapziņas nevēlēšanās radīt bērnu. Viņas organisms atraida, atstumj augli.

Vienā gadījumā grūtniecei ar toksikozi bija stipras bailes no dzemdībām. Lieta tāda, ka viņas mātei bijušas ļoti grūtas dzemdības. Viņu tik tikko izglābuši. Un šīs bailes tika nodotas tālāk meitai.
Citā gadījumā sievietes zemapziņā bija domas par to, ka grūtniecība ir nelaikā. Vispirms vajag pabeigt mācības un tikai tad dzemdēt bērnu.

Šādos gadījumos es sievietēm paskaidroju, ka viņu zemapziņa vienmēr izraugās pašu piemērotāko brīdi grūtniecībai. Tāpēc vajag šo grūtniecību vienkārši pieņemt un uzticēties savai zemapziņai, un tā pati parūpēsies par to, lai bērns piedzimtu vesels.

Spontānais aborts

Zemapziņā ir stipras bailes. Bailes no bērna dzimšanas, no nākotnes. Tā var būt arī nepaļaušanās uz vīrieti: "Bet ja nu viņš mani pamet! Es palikšu viena ar bērnu." Vai arī nepaļaušanās uz saviem spēkiem: "Ne tagad - vēlāk." Apziņa par kļūdīgu grūtniecības un bērna dzimšanas brīža izvēli.

Tāpat kā toksikozes gadījumā, sievietei ir slēpta, zemapziņas nevēlēšanās radīt bērnu. Viņas organisms atraida, atstumj augli.

Pie manis uz pieņemšanu atnāca pavisam jauna sieviete.
"Dakter," viņa man lūdza, "palīdzēt man tikt galā ar stresa situāciju."
"Kas tad ir noticis?" es jautāju.
"Pirms mēneša es zaudēju bērnu," viņa sacīja, tikko valdīdama asaras, "man bija spontānais aborts. Nekur nevaru rast mieru, nespēju gulēt. Es jūtos ļoti vainīga."
Mūsu kopīgā darba procesā, izmantojot sazināšanās ar zemapziņas saprātu, mēs "izgājām" uz iemesliem, kas bija noveduši pie spontānā aborta.
Pirms pusgada viņa bija iepazinusies ar puisi un jau pēc mēneša kļuvusi grūta. Jauneklis nebija gatavs dibināt ģimeni un kļūt par tēvu. Viņš lika priekšā taisīt abortu. Viņa apvainojās un izlēma, ka bērnu dzemdēs un audzinās viena. Taču savu ģimenes dzīves sākumu viņa bija iztēlojusies pavisam citādu, un viņa sāka šaubīties par bērna dzemdēšanu. Arī vecāki bija pret to, ka bērnam nebūs tēva. Trīs mēneši pagāja šaubās. Taisīt abortu jau bija par vēlu. Puisis atnāca pie viņas un piedāvāja apprecēties, taču viņa atteica, nespēdama piedot. Un vēl pēc dažiem mēnešiem viņai bija spontanais aborts.
Kurš tad šajā situācijā ir vainīgs? Vainīgo nav. Jo katrs cilvēks pats rada savu pasauli. Tātad viņiem abiem - gan jauneklim, gan meitenei - vajadzēja iziet cauri šai situācijai un gūt pozitīvu mācību.
Dažu seansu laikā viņa spēja atbrīvoties no vainas izjūtas, iemācījusies uzņemties atbildību par savu dzīvi.

Neauglība

Viena no svarīgākajām zemapziņas funkcijām - nodrošināt veselu un dzīvotspējīgu pēcnācēju ierašanos šajā pasaulē. Ja sieviete ir neauglīga, tātad viņas zemapziņā ir tāda uzvedība, kas iznīcina nākamā bērna dvēseli. Mātes milzīgā zemapziņas agresija tiks daudzkārt pastiprināta bērna zemapziņā. Tas ir, tāds bērns vienkārši nebūs dzīvotspējīgs. Neauglīgas sievietes zemapziņā darbojas bērnu iznīcināšanas programma.

Visās reliģijās sieviete asocējās ar pasaulīgo, ar miesu, ar auglību. Vīrietis - ar garīgo, ar garu, ar apaugļošanu. Rakstos ir teikts: "Sievai būs sava vīra bīties." Kāpēc sievietei jābīstas no vīrieša? Tāpēc, ka tādējādi viņa nespēs just pret viņu agresiju. Ir tāds teiciens: "Baidās - tātad ciena." Bailes liks šķēršļus negatīvo jūtu un emociju palaišanai. Tas ir, sievietei vīrietis ir jāciena, bet ja nav cieņas, tad vismaz lai bīstas. Sieviete, kurai zemapziņā ir nicinājums pret vīriešiem, ir neauglīga, jo šāda sieviete nicina garu. Turpretī vīrietis, kurš nicina sievieti, noliedz pasaulīgo, un viņam ir slima miesa. Un viņš bieži kļūst impotents.

Tādējādi stipra zemapziņas agresija, kas vērsta pret vīriešiem, noved pie neauglības. Tas var būt ne vien nicinājums, bet arī pretenzijas pret vīriešiem, aizvainojums, greizsirdība, naids.

Nesen pie manis uz pieņemšanu atnāca sieviete, kurai bija dzemdes audzējs. Audzēja cēlonis - spēcīga zemapziņas agresija pret vīriešiem.
"Manis pēc labāk, ka viņu nemaz nebūtu," viņa man sacīja.
Bērnu arī šai sievietei nebija. Bijuši divi aborti un divas ārpusdzemdes grūtniecības, kas beigušās ar olvadu nosiešanu.

Dažkārt par šķērsli grūtniecībai kļust netīri nodomi.

Kāda paziņa man pastāstīja par šādu gadījumu.
"Manai draudzenei bija iestājusies krīze attiecībās ar vīrieti. Un viņa nolēma šo vīrieti piesaistīt, dzemdējot bērnu. "Palikšu no viņa stāvoklī," viņa sacīja, "tad viņš mani nepametīs. Pienākuma sajūta neļaus." - "Sveta," es viņai saku, "kāda tu esi muļķe. Nevienu vīrišķi ar bērnu nenoturēsi. Sabojāsi tikai dzīvi sev un bērnam. Labāk šķiries no viņa vai arī salabsti. Tad viss būs normāli."
Taču viņa man nepaklausīja un nolēma darīt pa savam. Un tā arī nevarēja no viņa palikt grūta. Ilgi ārstējās, braukāja pa kūrortiem. Tagad es izprotu visa cēloni.
Pēc dažiem gadiem viņi tomēr izšķīrās. Bet pēc pusgada viņa iepazinās ar citu vīrieti. Viņi apprecējās, un pēc gada piedzima meitiņa.

Bailes no dzīves procesa un pretošanās tam, nepaļaušanās uz nākotni arī var būt neauglības cēlonis. Jo bērni - tā ir mūsu nākotne. Vienkārši nav vajadzības gūt vecāku pieredzi. To veicina noteikti ģimenes apstākļi, vecāku attieksme vienam pret otru un saviem bērniem.

Kamēr zemapziņā trūkst gatavības bērna radīšanai, ar apaugļošanos būs problēmas. Lai kā jums teorētiski gribētos bērnu, lai kādas kaismīgas sarunas izskanētu šajā sakarā.

Izeja ir viena - izpētiet savu iekšējo pārliecību. Jūs droši vien tur atradīsies bailes sakarā ar dzemdībām - bailes no atbildības, no kaut kādiem ierobežojumiem un noslogojuma, kas ar to visu saistās.

Bet dažkārt nozīmīgs šķērslis izrādās bailes kļūt neglītai, nepievilcīgai, sabojāt figūru un krūšu formu.

Atceros kādu raidījumu par slavenu modeļu demonstrētāju. Viņa ilgu laiku nevarēja kļūt grūta. Un kad beidzot pēc daudziem gadiem tas izdevās, viņa jautaja savam vīram:
"Vai tu mani vēl mīli? Es taču esmu kļuvusi tik resna un neglīta."

Sievietes nepievilcīgums pēc dzemdībām - tas ir mīts. Ja sieviete ir grūtniecībai gatava kā fiziski, tā garīgi, tad grūtniecība - tas ir sievietes organisma uzplaukums. Sievietes, kuras pieradušas gādāt par savu ķermeni pirms dzendībām, atgūs savu lielisko fizisko formu arī pēc tām. Rūpes par bērnu, jauna cilvēka audzināšana padara sievieti vēl skaistāku, atklāj jaunas viņas būtības šķautnes.

Tiklīdz tā sieviete vērtību pārvērtēšanu, viņa spēs kļūt grūta un radīt veselīgus pēcnācējus.

Amerikāņu psihiatrs M.Emersons apraksta šādu gadījumu no prakses.

"Viena no manām māsām 13 gadus izmisīgi pūlējās kļūt grūta. Tā kā viņa manī redzēja vienīgi brāli, tad neuztvēra mani nopietni kā mediķi, kas, starp citu, radinieku starpā gadās visai bieži. Tāpēc viņa ņēma pie sevis jaunpiedzimušos, kas kaut kādu iemeslu dēļ bija palikuši bez vecākiem, un auklēja viņus tik ilgi, kamēr radās adoptētājs. Desmit gadus viņa ar to nodarbojās, līdz beidzot vērsās pie manis pēc padoma.
Mana atbilde bija ļoti vienkārša: "Tu jau sen mēģini kļūt grūta. Bet tevī kaut kas nenostrādā. Bet tiklīdz tu pati adoptēsi bērnu un izjutīsi, ka viņš viss ir tavs, ņemot vērā fizisko tuvību, radniecību, īpašo piederības sajūtu, - es vienkārši nezinu, kā to izteikt, - tā pēc trim mēnešiem tu kļūsi grūta." Martā māsa adoptēja bērnu, bet jūnijā kļuva grūta. Pēc tam viņa dzemdēja vēl dažus bērnus."

PIENA DZIEDZERI

Simbolizē mātes gādību, auklēšanu, barošanu, audzināšanu.

Piena dziedzeru saslimšanas

Tas nozīmē, ka jūs pati sev liedzat "barošanu", tas ir, mīlestību, uzmanību, gādību. Pati sev atvēlat pēdējo vietu dzīvē. Jūsu galvenais princips ir: "Vispirms tuvākajam, bet sev pēc tam."

Jūs aizmirstat vienu no baušļiem: "Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu."

Cistas un sacietējumi

Tie atspoguļo pārmērīgas rūpes, gādību, nevajadzīgu protekciju. Jūs tik ļoti rūpējaties, gādājiet par kādu, ka burtiski apspiežat viņa personību. Turklāt jūs sev pašai liedzat uzmanību un gādību. Jūsu galvenais princips ir: "Visu citiem, bet es pēc tam."

Oficiālā medicīna krūšu audzēju gadījumos piedāvā vienīgi operāciju, jo tās arsenālā nav līdzekļu šīs slimības apslāpēšanai. Bet, kā jau jūs zināt, operācija - tā nav ārstēšana. Tomēr atbrīvoties no slimības šīs var, un pat vienkārši - es zinu to no prakses. Jāmaina tikai attieksme pret sevi un apkārtējo pasauli.

Kāda mana paciente tik ļoti "rūpējās" un uztraucās par savu dēlu, ka tas noveda ne vien pie audzēja krūtī, bet arī pie astmatiskām lēkmēm bērnam. Jo viņa ar savu uzvedību burtiski neļāva bērnam brīvi dzīvot, tātad - arī elpot.

Citai sievietei ar audzēju krūtī, nodibinot kontaktus ar zemapziņu, mēs noskaidrojām, ka audzējs atspoguļo viņas pārmērīgo gādīgumu par cilvēkiem apvienojumā ar žēlumu un līdzcietību. Viņa faktiski dzīvoja citu cilvēku dzīvi, galīgi nerūpēdamās par sevi. Pirmajā vietā bija jebkurš, tikai ne viņa pati.
"Man neatliek laika sev," viņa sacīja.
Vairākus mēnešus viņa lietoja homeopātiskos preperātus, mācījās rūpēties pirmām kārtām par sevi, tajā pašā laikā veltot uzmanību arī citiem. Bija interesanti vērot, kā audzējs ar katru seansu mainījās. Sākumā tas kļuva mīksts un kustīgs, pēc tam samazinājās un kādā jaukā brīdī pazuda pavisam.
Atceros, ka pirmā seansa laikā sieviete nekādi nespēja pieņemt domu, ka vispirms uzmanība jāvelta sev pašai.
"Bet vispirms domāt par sevi - tas ir slikti, tas ir egoisms," viņa teica.
"Egoisms - tas ir, kad jūs domājat un rūpējaties tikai par sevi un nedomājat par citiem. Kad jums nerūp un neuztrauc cita cilvēka dzīve. Kad jums uzspļaut citiem. Bet kad jūs domājat par sevi un tiecaties mainīt sevi citu cilvēku labā, - tad tā jau ir augstākā mīlestības izpausme pret cilvēkiem un žēlsirdība - "mīļsirdība". Mainot savu pasauli un uzkrājot sirdī mīlestību, jūs sevi barojat ar mīlestību, jūs ap sevi radāt mīlestības lauku. Un, lūk, tad pienāk brīdis, kad jūs tuviem cilvēkiem sākat dot nevis žēlumu un līdzcietību, bet mīlestību. Pārtraucot iejaukties otra cilvēka dzīvē, jūs tomēr maināt viņa dzīvi caur sevis, savas pasaules mainīšanu. Padarot savu pasauli labāku, jūs dodat savu ieguldījumu Visumā.

Mastīts

Pie mastīta noved bailes un pārmērīgs nemiers par bērnu, burtiski drudžaina gādība. Jūs domājat, ka netiksiet galā.

Pie manis no rajona atbrauca sieviete, kurai bija mastīts. Kad viņa vērsās pie savas zemapziņas, lai noskaidrotu slimības cēloni, tad saņēma atbildi: "Tu baidies, ka netiksi galā ar bērna kopšanu."
"Pareizi," sieviete piekrita savam zemapziņas saprātam, "kā lai te neuztraucas. Vīrs augām dienām ir darbā, vecmāmiņu un vectētiņu mums nav. Es visu daru viena. Nav, kas palīdzētu, dotu padomu."

Dažkārt pie mastīta var novest jauno mamiņu elementāro zināšanu trūkums par to, kā jārūpējas par savām krūtīm.

Ludmilai piedzima puisītis. Dzemdības noritēja sekmīgi. Trešajā dienā, kā tas parasti mēdz būt barojošām mātēm, sāka aktīvi pierietēt piens. Krūtis pietūka, kļuva cietas un karstas. Ludmila izmērīja temperatūru. Pēc tam ilgi brīnīdamās raudzījās uz termometru. Dzīvsudraba stabiņš bija pacēlies virs 42 grādu atzīmes.
"Dīvaini," sieviete nodomāja, "laikam termometrs bojāts." Viņa paņēma citu un vēlreiz izmērīja temperatūru. Šoreiz dzīvsudraba stabiņš pacēlās vēl augstāk, līdz pašam termometra galam.
"Nudien brīnums," viņa nodomāja, "es jūtos labi. Bet tikai krūtis deg. Jāsauc medmāsa."
Medmāsa tūlīt bija klāt. Un kad ieskatījās termometrā, viņas sejā atspoguļojās šausmas.
"Guliet," viņa iekliedzās, "un nekādā gadījumā necelieties augšā. Tūlīt atvedīšu ārstu."
Pēc mirkļa atskrēja ārsts un vecmāte. Ārsts tūlīt pat sāka dot rīkojumus medmāsai:
"Nekavējoties sagatavojiet analgīnu, dimedrolu, hormonu preperātus un antibiotikas."
Vecmāte mierīgi apskatīja krūtis.
"Vai pienu tu noslauci?" viņa jautāja.
"Nē," Ludmila atbildēja, "man neviens to nelika."
"Nu, mīļā," mierīgi sacīja vecmāte, "tad ar tevi viss ir skaidrs."
Vecmāte ņēmās masēt krūtis un atslaukt pienu. Ludmila locījās un vaidēja no sāpēm.
"Pacieties, mīļā," vecmāte mierināja, "pirmajā laikā klāsies grūtāk, bet pēc tam viss būs labi."
"Cik "pienīga" mammīte," ārsts sacīja. "Kad mana sieva dzemdēja," viņš turpināja, "piena bija maz. Nācās pirkt viņai riekstus, dzirdīt ar tēju ar pienu, likt zem mēles saberztas ķimenes. Un pēc divām dienām radās tik daudz piena, ka nezinajām, kur likt. Pusi jaundzimušo varēja pabarot."
Tajā brīdī atnāca medmāsa ar zālēm.
"Izdarīsim injekciju," sacīja ārsts.
"Varbūt var iztikt bez zālēm?" Ludmila palūdza. "Kā nekā ķīmija. Bērnam pa labu nenaks."
"Ko tu runā!" ārsts sašuta. "Paskaties uz savām krūtīm. Uz tām var olas cept. Temperatūra pāri četrdesmit."
Tajā brīdī palātā ienāca Ludmilas vīrs.
"Kas noticis?" viņš vaicāja.
Medmāsa un dakteris izskaidroja situāciju. Bet vecmāte bija aizņemta ar savu lietu - turpinaja atslaukt pienu.
Ludmilas vīrs piegāja un noskūpstīja sievu uz pieres.
"Ar injekciju pagaidīsim," viņš sacīja, "viņai ir normāla temperatūra."
"Kā, normāla?" vienā balsī iesaucās māsa un ārsts. "Paskatieties uz termometru."
Vīrietis rūpīgi pētīja termometrus, pielika plaukstu pie sievas pieres un sacīja:
"Varat tos izmest, tie ir bojāti. Dakter, paraugiet pats. Temperatūra ir pilnīgi normāla."
Ārsts pielika plaukstu pie Ludmilas pieres.
"Ļenočka," ārsts sacīja medmāsai, "atnesiet citu termometru."
Pēc dažām minūtēm jaunais termometrs uzrādīja pilnīgi normālu temperatūru.
"Brīnums gan," ārsts sacīja, "nevar taču uzreiz divi termometri sabojāties."
"Es domāju," teica Ludmilas vīrs, "ar termometriem viss ir kārtībā. Pienu atslauca, sastrēgums beidzās un temperatūra kritās."
Ludmila tiešām jutās labi. Piena dziedzeri bija kļuvuši mīksti.
"Un tagad man visu laiku tā vajadzēs atslaukt pienu?" viņa jautāja vecmātei.
"Tikai pirmajā laikā," vecmāte atbildēja, "kamēr iestrādāsies piena vadi. Pēc tam viss būs normāli. Izstrādāsies tieši tik daudz piena, cik vajadzīgs bērnam."
Vecmātei izrādījās taisnība. Jau pēc nedēļas Ludmila varēja iztikt bez piena atslaukšanas.

Nepilnīgi attīstīti piena dziedzeri

Pie manis dažreiz atnāk jaunas meitenes un lūdz, lai viņām ar hipnozes palīdzību palielinu krūtis. Daudzos gadījumos tas izdodas.

Cēlonis parasti ir viens - atteikšanās no sievišķības. To bieži pavada arī citu sekundāru dzimumpazīmju nepilnīga attīstība.

"Dakter, vai jūs varat ar hipnozes palīdzību palielināt manas krūtis?" kāda meitene vaicāja.
"Varu, ja izpildīsiet visus manus norādījumus," es atbildēju.
Man ļoti ātri izdevās ievest viņu dziļā transā, un mēs noskaidrojām, ka bērnībā viņai izveidojusies negatīva attieksme pret sevi kā pret nākamo sievieti. Menstruācijas bija sāpīgas, bieži aizkavējās. Citas sekundārās dzimumpazīmes vāji izteiktas.
Transā es viņai sniedzu jaunu priekšstatu par sievišķību, mātišķumu, laulību, normālu dzimumattīstību. Viņa izveidoja arī savu jauno vizuālo tēlu. Ar to izrādījās pietiekami, lai krūtis palielinātos par diviem izmēriem.

Kategorija: Valērijs Siņeļņikovs "Izproti savu slimību" | Skatījumu skaits: 1746 | Pievienoja: Saulite | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Kalendārs
«  Augusts 2011  »
PrOTCPkSSv
1234567
891011121314
15161718192021
22232425262728
293031
Ierakstu Arhīvs
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 1
Viesi: 1
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz