Katram ir kāds dzīves uzdevums... kāda
vienreizēja dāvana vai talants, ko dot citiem.
Ja mēs izmantojam savu talantu, lai kalpotu citiem, mēs
iepazīstam arī paši sava gara ekstāzi un triumfu, kas ir visu mērķu mērķis.
Kad tu strādā, tu esi stabule, caur kuras sirdi plūstot stundu čuksti
pārvēršas par mūziku.
...Ko nozīmē strādāt ar mīlestību? Tas nozīmē aust audumu no savas sirds
pavedieniem, it kā tavu mīļoto nāktos tērpt šai audumā.
(Halīls Džibrāns, "Pravietis")
Septītais garīgais likums ir dharmas
likums. Vārds "dharma" tulkojumā no sanskrita nozīmē "dzīves
mērķis". Dharmas likumā teikts, ka mums dota mūsu fiziskā izpausme,
lai mēs varētu izpildīt savu uzdevumu. Visu iespēju valstība pēc savas būtības
ir dievišķa. Dievišķais ieguvis cilvēka veidolu, lai veiktu kādu uzdevumu.
Saskaņā ar šo likumu tev arī piemīt unikāls talants,
kas jāizmanto unikālā veidā. Noteikti ir kaut kas, ko tu vari izdarīt labāk
nekā jebkurš cits pasaulē. Katram unikālajam talantam un tā izmantošanai ir arī
īpašas vajadzības. Ja tās atbilst tava talanta radošajai izpausmei, rodas
dzirkstele, no kuras var rasties turība un pārticība. Izmantojiet savu talantu,
lai piepildītu savas vajadzības, tu radi turību un vairo pārticību.
Ja bērniem jau mazotnē iemācītu šādu
uztveri, mēs redzētu, kādu iespaidu tā atstāj uz viņu dzīvi. Saviem bērniem es
to iemācīju. Es nepārtraukti atkārtoju, ka viņu esībai ir kāds iemesls, kas
viņiem pašiem jānoskaidro. Viņi to dzirdēja no četru gadu vecuma. Šajā pašā
laikā es viņiem mācīju arī meditēt un teicu: "Es negribu, lai jūs jebkad
uztrauktos par iztikas pelnīšanu. Ja pieauguši jūs nespēsiet paši nopelnīt sev
iztiku, es jūs uzturēšu, tāpēc neraizējieties par to. Es negribu, lai skolā jūs
par katru cenu censtos būt labākie. Es negribu, lai jūs par katru cenu censtos
nopelnīt tikai labas atzīmes un iestāties labākajās universitātēs. Bet es
gribu, lai jūs reizēm sev pajautātu: "Kā es varu kalpot cilvēcei, izmantojot
savu talantu?" Jo jums noteikti ir kāds talants, kura nav nevienam citam,
un tikai jūs spējat likt to lietā." Un gala rezultātā viņi mācījās
labākajās skolās, pelnīja tikai labas atzīmes un kā studenti jau spēja sevi
pilnībā materiāli nodrošināt, jo viņi centās izzināt, ko viņi var dot.
Un tā jau arī ir dharmas likuma būtība.
Dharmas likumam ir trīs daļas.
Pirmā paredz to, ka ikviens no mums dzīvo šajā pasaulē,
lai izprastu savu patieso būtību, lai pats nonāktu pie secinājuma, ka mūsu
patiesā būtība ir garīga, ka mēs patiesībā esam garīgas būtnes un ka mūsu
fiziskais ķermenis ir tikai izpausmes veids. Mēs neesam cilvēki, kas laiku pa
laikam gūst garīgu pieredzi. Gluži pretēji- mēs esam garīgas būtnes, kas laiku
pa laikam gūst cilvēcisku pieredzi.
Mums katram dots uzdevums atrast un izprast savu garīgo būtību. Tas ir
pirmais solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu. Katram pašam no mums
jāapzinās, ka mūsos ir dieva vai dievietes embrijs, kas grib piedzimt, lai mēs
varētu paust savu dievišķumu.
Otrais
solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu ir mūsu unikālo
talantu izmantošana. Dharmas likumā teikts, ka ikvienam cilvēkam piemīt
kāds unikāls talants. Tev ir talants, kuram ir tik unikāla izpausme, ka uz šīs
planētas nav neviena, kuram būtu šis talants un kurš prastu to likt lietā. Tas
nozīmē, ka ir kaut kas, ko tu vari darīt labāk nekā jebkurš cits uz šīs
planētas. Un to darot, tu aizmirsti par laiku. Sava unikālā talanta vai, kā tas
ir vairumā gadījumu, talantu īstenošanas procesa laikā tavu apziņu neierobežo laiks.
Trešais
solis ceļā uz dharmas likuma īstenošanu ir kalpošana
cilvēcei. Tas nozīmē kalpot saviem līdzcilvēkiem un uzdot sev jautājumu:
"Kā es varu palīdzēt? Kā es varu palīdzēt visiem tiem cilvēkiem, kurus
pazīstu?" Apvienojot spēju īstenot savu unikālo talantu ar kalpošanu
cilvēcei, tu dzīvo pilnīgā saskaņā ar dharmas likumu. Ja tam visam
pievienojas sava garīguma, visu iespēju valstības izpratne, tad nav iespējams
negūt neierobežotu pārticību, jo tas ir vienīgais veids, kā pie tās tikt.
Šī
pārticība nav īslaicīga un pārejoša. Pateicoties tavam unikālajam talantam,
veidam, kādā tu to izmanto, kalpošanai un palīdzībai tuviem līdzcilvēkiem, ko
tu veicini, uzdodot jautājumu: "Kā es varu palīdzēt?" un nevis
"Kāds man no tā labums?", tā ir ilgstoša un noturīga.
Jautājums "kāds man no tā labums?" ir
raksturīgs ego iekšējam dialogam, jautājums "Kā varu palīdzēt?"- gara
iekšējam dialogam. Gars ir tā apziņas daļa, kura cilvēkam liek
apzināties savu saistību ar Visumu. Pārstājot uzdot
jautājumu "kāds man no tā labums?" un tā vietā jautājot "kā es
varu palīdzēt?", tu no ego līmeņa automātiski nokļūsti gara līmenī. Vislabāk
garīgo līmeni var sasniegt meditējot, taču arī ar jautājuma "kā es varu
palīdzēt?" palīdzību tu vari piekļūt garam- tai tavas apziņas daļai, kas
ļauj tev just saikni ar Visumu.
Ja tu vēlies gūt maksimālu labumu no dharmas likuma, tev jāapņemas, sakot:
piekopjot garīgumu, es meklēšu savu augstāko būtību, kas stāv pāri ego;
es atklāšu savus unikālos talantus, un to darīšu ar baudu, jo baudu man sagādās
apziņas neierobežotība laikā, kas man ļaus sasniegt svētlaimi;
Es uzdošu sev jautājumu, kā es vislabāk varu kalpot cilvēcei. Es atbildēšu uz
šo jautājumu un tad sākšu rīkoties. Es izmantošu savu talantu, lai kalpotu
saviem līdzcilvēkiem. Savas vēlmes es apvienošu ar palīdzību un kalpošanu
citiem.
Apsēdies un pieraksti atbildes uz diviem jautājumiem:
Ja tev būtu pietiekami daudz naudas, ja
tev būtu visa pasaules nauda un pietiekami daudz laika, ko tu darītu?
Ja tu izvēlētos darīt to, ko pašlaik
dari, tad tu esi atradis savu dharmu, jo tu savu darbu veic ar mīlestību un tu
izmanto tikai tev vienam dotos talantus.
Un tad uzdod sev otru jautājumu:
Kā es vislabāk varu
kalpot cilvēcei?
Atbildi uz šo
jautājumu un sāc rīkoties.
Atklāj savu dievišķumu, atklāj savu unikālo, tikai tev doto talantu,
izmanto to, lai kalpotu cilvēcei, un tev būs viss, ko vien vēlies. Kad tavas
radošās izpausmes saskan ar cilvēces vajadzībām, tad labklājība pati atradīs
savu izpausmi un iegūs savu materiālo formu. Tu sāksi just, ka tava dzīve ir
brīnumaina dievišķā izpausme, un ne jau tikai reizēm, bet visu laiku. Tu
zināsi, kas ir patiess prieks, un kas- patiesa veiksme, jo kā viens, tā otrs ir
tava gara triumfs.
Dharmas jeb dzīves uzdevuma likuma īstenošana
Es īstenošu dharmas jeb dzīves
uzdevuma likumu, apņemoties, ka:
1) Šodien es lološu dievu vai dievieti, kuras iedīgļi slēpjas dziļi manā
dvēselē. Es pievērsīšu uzmanību šim garam manī, kas dod dzīvību gan manam
prātam, gan ķermenim. Es modināšu sevi dziļajam mieram, kas ir manā sirdī.
Laika ierobežotajā pieredzē mani pavadīs mūžīgās esības apziņa.
2) Es izveidošu savu unikālo talantu sarakstu. Un otru sarakstu ar to, ko man
patīk darīt, izmantojot savu talantu. Liekot lietā talantu un kalpojot
cilvēcei, es zaudēju laika izjūtu un kā manā, tā manu līdzcilvēku dzīvē ienāk
pārticība.
3) Katru dienu es sev uzdošu jautājumus "Kā es varu palīdzēt?" un
"Kā es varu kalpot?" Atbildes palīdzēs man ar mīlestību kalpot saviem
līdzcilvēkiem.
|
