Vairāk nekā 90% garīgās dzīves notiek neapzinātajā līmenī, tātad tie vīrieši un sievietes, kas atsakās izmantot šo brīnumdarītāju spēku, jau jūtami ierobežo savas iespējas. Zemapziņa vienmēr cenšas kalpot dzīvei un darboties konstruktīvi. Tā rada ķermeni un gādā par visu vitāli svarīgo funkciju netraucētu norisi. Zemapziņa strādā bez apstājas dienu un nakti, allaž cenzdamās mums palīdzēt un pasargāt no visa ļauna. Zemapziņa atrodas pastāvīgā saistībā ar bezgalīgo dzīvi un visgudrību. Visi tās impulsi un domas kalpo dzīvei. Cēli mērķi, pēkšņa apskaidrība un dižas vīzijas allaž nāk no zemapziņas. Tieši savu visdziļāko pārliecību jūs nevarat ietērpt vārdos vai loģiski pamatot, jo tā ir radusies nevis jūsu apziņā, bet gan zemapziņā. Tā uzrunā jūs mīlestības, intuīcijas, impulsa, nojautas, instinktīvas tieksmes un radošu ideju balsī. Zemapziņa allaž skubina jūs iet tālāk, no mērķa uz mērķi un pacelties arvien lielākos augstumos. Mīlas iedvesma, tieksme ziedot savu dzīvību, lai glābtu kādu citu, arī nāk no jūsu zemapziņas dzīlēm. Tā, piemēram, 1906. gada 18. aprīļa postošajā zemestrīcē un ugunsgrēkā Sanfrancisko slimie un kroplie, kas gadiem ilgi bija piesaistīti pie gultas, cēlās augšā un parādīja neticamu izturību un drosmi. Viņos bija pamodusies nepārvarama dziņa — lai tas maksā ko maksādams — glābt nelaimē nokļuvušos cilvēkus, un viņu zemapziņa attiecīgi reaģēja. Diži mākslinieki, mūziķi, dzejnieki, oratori un rakstnieki meklē kontaktu ar savas zemapziņas spēkiem un smeļ iedvesmu no šī nekad neizsīkstošā avota. Roberts Lūiss Stīvensons, piemēram, regulāri pirms aizmigšanas uzdeva savai zemapziņai izdomāt dažādus notikumus. Kad rakstnieka konts bankā bija izsmelts, viņš mēdza lūgt, lai viņam iedvešot aizraujošus un panākumus sološus piedzīvojumu stāstus. Stīvensons lielījās, ka zemapziņa esot viņam iedvesusi vislieliskākos stāstus gabalu pa gabalam, it kā tas būtu romāns turpinājumos. Tas pierāda, ka zemapziņai piemīt dziļas zināšanas un auglīgas domas, par ko apziņai nav ne jausmas. Savukārt Marks Tvens katram, kas vien gribēja klausīties, stāstīja, ka viņš visā savā mūžā neesot pastrādājis nevienu nedarbu. Par savu humora izjūtu un daudzajiem darbiem viņam esot jāpateicas zemapziņas neizsmeļamajai bagātībai.
Fiziskās reakcijas uz garīgajām norisēm
Savstarpēja sakarība starp apziņu un zemapziņu rada līdzīgu mijiedarbību starp divām atbilstošām nervu sistēmām. Cerebrospinālā sistēma veido apziņas nervu orgānu, un simpātiskā sistēma — zemapziņas nervu orgānu. Galvas smadzeņu un mugurkaula nervi veido kanālu, pa kuru pieci maņu orgāni apziņai pievada jutekliskos uztvērumus; tajā pašā laikā tie ir instruments, ar kura palīdzību cilvēks vada visas ķermeņa kustības. Šīs nervu sistēmas centrs atrodas galvas smadzenēs un ir jebkuras tīšas un apzinātas gara darbības avots. Turpretī simpātisko nervu sistēmu cilvēka griba nevar ietekmēt, un tās viduspunkts atrodas par saules pinumu (SolarpIexus) sauktajā gangliju šūnu masā, ko dēvē arī par "zemapziņas smadzenēm". Tās veido centrāli garīgajām norisēm, kas neapzināti vada visas vitāli svarīgās ķermeņa funkcijas. Abas šīs sistēmas nevar darboties nedz atsevišķi, nedz arī kopā. Tomass Trovards darbā "Garīgo zinātņu lekcijas Edinburgā" saka: "Klejojošais nervs (parasimpātiskās sistēmas galvenais nervs) kā apzinātās nervu sistēmas daļa atstāj galvas smadzeņu apvidu un kontrolē balss orgānus. Ejot tālāk caur krūšu dobumu, šis nervs sazarojas uz sirdi un plaušām. Ceļā cauri diafragmai klejojošais nervs zaudē to ārējo apvalku, kāds raksturīgs apzinātās sistēmas nerviem, un pilnīgi pieņem simpātiskās sistēmas nervu izskatu. Tātad šis nervs savieno abas sistēmas un veido cilvēka fizisko vienotību. Tāpat arī galvas smadzeņu daļu atšķirīgā uzbūve norāda uz saistību, no vienas puses, ar apzinātajām un, no otras puses, ar neapzinātajām gara darbībām. Vienkārši izsakoties, smadzeņu priekšējā daļa ir "piekomandēta" apziņai, bet aizmugurējā — zemapziņai; vidējā daļa funkcionāli atrodas starpstāvoklī." Ļoti vienkāršā veidā mijiedarbību starp garu un ķermeni var attēlot šādi: apziņa uztver domu, kas cerebrospinālajā nervu sistēmā izraisa atbilstošu vibrāciju. Tā savukārt rada līdzīgu strāvas impulsu neapzinātajā nervu sistēmā, tādējādi attiecīgā doma tiek pārraidīta zemapziņai — un līdz ar to patiesi radošajam medijam. Tādā veidā visas domas tiek materializētas. Ikviena doma, ko jūsu apziņa uzskata par pareizu, no jūsu galvas smadzenēm tiek novadīta uz saules pinumu, tātad uz zemapziņas centrāli, un pēc tam zemapziņa gādā par to, lai attiecīgais priekšstats tiktu realizēts kā fiziska reakcija vai notikums, respektīvi, kā vides nosacītība.
Īpašs saprāts ievēro ķermeņa intereses
Pētot šūnu sistēmu un attiecīgu orgānu (piemēram, acu, ausu, sirds, aknu) struktūru, izrādījās, ka tie sastāv no šūnu grupām un katru no tām vada īpašs saprāts, kas ļauj tām kopīgi darboties konkrēta mērķa sasniegšanai, deduktīvā veidā saprast garīgās centrāles (apziņas) pavēles un tās izpildīt. Uz vienšūnas organismu precīzas izpētes pamata var izdarīt secinājumus par daudz sarežģītākām norisēm cilvēka ķermenī. Kaut arī vienšūnim nav nekādu orgānu, tajā tomēr var saskatīt noteiktas garīgas norises un reakcijas, kas vada dzīvību uzturošās kustību, barošanās, barības vielu izmantošanas un atkritumu izvadīšanas funkcijas. Daudzkārt ticis apgalvots, ka eksistē saprāts, kas ideāli ievērotu ķermeņa intereses, ja vien tam Jautu rīkoties netraucēti. Šāds uzskats ir pilnīgi pareizs, bet īstā problēma ir tajā apstāklī, ka apziņa, kas apstrādā jutekliskos uztvērumus, aizvien no jauna traucējot iejaucas un izraisa maldīgu uzskatu, nepamatotu baiļu un nevēlamu noskaņu jucekli. Tiklīdz šādi negatīvi domāšanas un priekšstatu modeļi psiholoģiski un emocionāli refleksīvā veidā iespiežas zemapziņā, tai neatliek nekas cits, kā apziņas prasības precīzi līdz pēdējam sīkumam izpildīt.
Zemapziņa vienmēr kalpo vispārējai labklājībai
Jums piemītošais subjektīvais "Es" nepārtraukti darbojas vispārības labā, jo visam radītajam piemītošais harmonijas princips cenšas realizēties. Zemapziņai piemīt pašai sava griba un ļoti reāla eksistence. Tā darbojas dienu un nakti neatkarīgi no tā, vai jūs apzināti par to domājat vai ne. Zemapziņa rada jūsu ķermeni, bet jūs to nevarat nedz redzēt, nedz dzirdēt vai sajust, jo tas ir absolūti nemanāms process. Zemapziņai ir pašai sava dzīve, kas nemitīgi tiecas realizēt harmoniju, labu veselību, laimi un mieru. Tā tad arī ir patiesā dievišķās izturēšanās norma, kas nepārtraukti cenšas izpausties caur cilvēku.
Ka cilvēks traucē iedzimta harmonijas likuma darbību
Ja mēs gribam domāt pareizi, tas ir, zinātniski, tad mums ir jāzina patiesība. Bet tas nozīmē būt saskaņā ar zemapziņas bezgalīgo gudrību un spēku, kas allaž kalpo dzīvei. Tas, kurš nezināšanas dēļ vai apzināti ar domām, vārdiem vai darbiem traucē harmoniju, tiek sodīts ar visām iespējamām konfliktu, ierobežojumu un ciešanu formām. Zinātne ir pierādījusi, ka cilvēka organisms 11 mēnešu laikā pilnīgi atjaunojas. Raugoties no fiziskā viedokļa, jūs esat, augstākais, 11 mēnešu vecs. Tātad jūs pats esat vainīgs, ja ar baiļpilnām, niknām, greizsirdīgām un naidīgām domām savam ķermenim, kas pastāvīgi rodas no jauna, atkal un atkal iepotējat kaitīgas tendences. Cilvēks ir savu domu un priekšstatu summa. Jūsu pašu varā ir atturēties no negatīvām domām un priekšstatiem. Tumsu izkliedē ar gaismu, aukstumu ar karstumu, bet negatīvas domas visefektīvāk var izdzīt ar pozitīvu domāšanu. Pārliecinoši apgalvojiet labo — un ļaunais pagaisis.
Kāpēc ir normāli būt veselam, vitālam un spēcīgam, bet nav normāli — slimot
Lielākā daļa bērnu piedzimst pilnīgi veseli; ikviens viņu orgāns perfekti pilda savu uzdevumu. Tieši tas ir normālais stāvoklis, un patiesībā mums visas dzīves garumā vajadzētu palikt tikpat veseliem, vitāliem un spēcīgiem. Pašsaglabāšanās instinkts cilvēka dabā ir visspēcīgākais un nekad nezūdošs dabas likums, kas darbojas nepārtraukti. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka visas jūsu domas, idejas un priekšstati visspēcīgāk iedarbojas tieši tad, kad jūs esat saskaņā ar sev piemītošo dzīves principu, kas allaž tiecas jebkurā veidā būt jums noderīgs. Tieši tāpēc, protams, ir daudz vieglāk atjaunot ķermeņa normālo stāvokli, nekā piespiest to uz nenormālām reakcijām. Ikviena slimība, jebkuras ciešanas ir pretrunā dabai: tas, kurš ir slims, domā negatīvi un peld pret dzīves straumi. Dzīves likums ir attīstības likums — visa daba, izpaužoties ilgstošā, klusā attīstībā, pierāda šī likuma darbību. Kur ir attīstība un pašrealizēšanās, tur jābūt arī dzīvībai. Bet, kur ir dzīvība, tur valda harmonija, kur valda harmonija, tur ir pilnīga veselība. Kamēr vien jūsu domāšana noritēs saskaņā ar zemapziņas radošo principu, arī jūs dzīvosiet harmonijā.Bet, ja jūs no tā novirzīsieties, jūsu domas kļūs par satraucošu, kaitīgu nastu un vilks aiz sevis slimības, varbūt pat nāvi. Jebkurā ārstēšanās procesā ir jāgādā, lai cilvēkam pieplūstu pēc iespējas vairāk vitālu spēku un lai tie efektīvi sadalītos pa visu organismu. Vislabāk to panāk, pilnīgi izslēdzot visas baiļpilnās, satrauktās, greizsirdīgās, naidīgās un visas pārējās negatīvās domas, kas pretējā gadījumā sabeigs jūsu nervus un dziedzerus, tātad tieši tos audus, kas gādā par visu organisma atkritumu izvadīšanu.
Izdziedināšana no mugurkaula smadzeņu tuberkulozes
Avīze "Nautilus" 1917. gada martā publicēja rakstu par kādu zēnu, kas slimoja ar mugurkaula smadzeņu tuberkulozi, un viņa neparasto izdziedināšanos. Zēnu sauca Frederiks Eliass Andreuss, viņš cēlies no Indianapolisas un tagad ir garīdznieks un docents Unity School of Christianity Kanzassitijā, Misūri pavalstī. Ārsts viņam bija pateicis, ka šī slimība nav izārstējama. Tad zēns sāka skaitīt lūgšanas, un kuprainais, neglītais kroplis, kas rāpoja uz visām četrām, kļuva par spēcīgu un staltu vīrieti. Viņš bija pārdomājis pozitīvu prasību un ar garīgiem līdzekļiem ieguvis tieši tās fiziskās īpašības, kas viņam bija liegtas. Zēns vairākas reizes dienā atkārtoja šādus vārdus: "Es esmu pilnīgi vesels, spēcīgs, stiprs, pilns mīlestības, harmonijas un laimes." Viņš nezaudēja uzņēmību un vēlāk stāstīja, ka šī lūgšana no rīta esot bijusi viņa pirmie un vakarā — pēdējie vārdi. Sirsnīgā lūgšanā viņš pieminēja arī citus slimniekus. Zēna noteiktība, ticība un kristīgā tuvāk mīlestība nesa tūkstoškārtīgus augļus. Tiklīdz viņam uzmācās baiļu, dusmu, greizsirdības vai naida domas, viņš tūlīt ar visu savas pozitīvās nostājas spēku sāka pret tām cīnīties. Zēna zemapziņa reaģēja pilnīgā saskaņā ar viņa jauno, pozitīvo domāšanas modeli. Tā arī ir šīs Bībeles vietas jēga: "Ej, tava ticība tev ir palīdzējusi." (Marka evaņģ. 10., 52.)
Kā ticība zemapziņas spēkam dziedina
Kādam jaunam vīrietim, kas apmeklēja manas lekcijas par zemapziņas dziedinošo spēku, bija smaga acu slimība, kuru, pēc ārstu sprieduma, varēja izārstēt vienīgi ar ķirurģisku iejaukšanos. Taču šis vīrietis sev sacīja: "Zemapziņa manas acis radīja, tāpēc var tās arī izārstēt!" Katru vakaru pirms aizmigšanas viņš ieslīga transam līdzīgā stāvoklī un koncentrēja savu domāšanu un fantāziju uz acuārstu. Vīrietis iedomājās, ka ārsts stāv viņa priekšā un skaidri un saprotami saka: "Ir noticis brīnums!" Šo skatu viņš katru vakaru pirms aizmigšanas iztēlojās piecas minūtes. Pēc trim nedēļām vīrietis otrreiz devās pie acuārsta, un tas pēc ilgas, rūpīgas izmeklēšanas konstatēja: "Tas nu gan ir brīnums!" Kas bija noticis? Jaunais vīrietis bija veiksmīgi ietekmējis savu zemapziņu, ārstu izmantodams kā līdzekli vai mediju, lai savu vēlmi pārraidītu uz apziņas dziļākajiem slāņiem. Nesatricināmā ticībā un nešaubīgā paļāvībā pastāvīgi atkārtodams šo domu, viņš zemapziņu piepildīja ar savu vēlmju priekšstatu. Zemapziņa taču bija radījusi viņa acis: tai bija zināms pilnīgs modelis, un tāpēc tā dāvāja viņam izveseļošanos. Šis ir vēl viens piemērs zemapziņas dziedinošajam spēkam, ko uztur ticība.
Kopsavilkums 1. Jūsu zemapziņa ir radījusi jūsu ķermeni un dienu un nakti to uzrauga. 2. Pirms aizmigšanas uzdodiet zemapziņai atrast savas problēmas risinājumu, un jums tas ilgi nebūs jāgaida. 3. Pievērsiet uzmanību saviem domāšanas ieradumiem. Jebkura kā patiess fakts pieņemta doma caur jūsu galvas smadzenēm tiek novadīta uz saules pinumu, tātad uz zemapziņas centru, un pēc tam tā jūsu dzīvē realizējas. 4. Pieņemiet kā faktu to, ka jūs varat fiziski un garīgi pašos pamatos pārmainīties, iesniedzot savai zemapziņai atbilstošu jaunu "celtniecības plānu". 5. Jūsu zemapziņa allaž kalpo dzīvei, taču to var ietekmēt ar apziņas palīdzību. Tātad jums vienmēr jāiedveš zemapziņai vienīgi pozitīvi priekšstati, jo zemapziņa precīzi reaģēs uz jūsu domāšanas un priekšstatu modeļiem. 6. Ik pēc vienpadsmit mēnešiem cilvēka ķermenis atjaunojas. Tāpēc, radot noturīgu pozitīvu nostāju, pārveidojiet savu ķermeni! 7. Būt veselam ir normāls stāvoklis. Slimība ir nenormāla. Visam, kas ir radīts, piemīt harmonijas princips. 8. Greizsirdības, baiļu, rūpestu un naida pilnas domas sagrauj nervu sistēmu un dziedzeru darbību un izraisa dažādas garīgas un fiziskas ciešanas. 9. Tas, ko jūs apzināti apgalvojat un izjūtat kā patiesu faktu, realizēsies jūsu garā, ķermenī un dzīvē. Apgalvojiet labo, un dzīve jums kļūs par prieka avotu.
