Es vēlu visiem Laimi! 

Vienmēr un visur cilvēki instinktīvi ir ticējuši dziednieciskajam spēkam, kas kaut kādā veidā var atjaunot ķermeņa jušanas spējas un normālas funkcijas. Viņi bija pārliecināti, ka, pastāvot noteiktiem priekšnosacījumiem, šo noslēpumaino spēku var izsaukt un tas remdē cilvēku ciešanas.

Civilizācijas sākumposmā priesteriem un svētajiem tika piedēvētas noslēpumainas spējas dziedināt cilvēkus un ietekmēt tos uz labu vai ļaunu. Viņi atsaucās uz it kā tieši no Dieva dotu spēku, un laika gaitā visdažādākajās pasaules malās radās ļoti atšķirīgi dziedināšanas rituāli. Tajos, izpildot noteiktas ceremonijas un dziedot, tika piesaukta kāda dievība. Tādam pašam mērķim kalpoja "roku uzlikšana", talismani, amuleti, gredzeni, relikvijas un svētbildes.

Tā, piemēram, dažādu antīko reliģiju priesteri saviem pacientiem ārstniecības augu vai hipnozes ietekmē mēdza suģestēt, ka sapnī pie tiem ieradīšoties dievi un dāvāšot izdziedināšanos.

Šai ārstniecības metodei bieži vien bija cerētie panākumi; acīmredzot šeit ir runa par ārkārtīgi spēcīgas suģestijas ietekmi uz zemapziņu.

Tā arī dieviete Hekate saviem piekritējiem parādījās sapnī pēc tam, kad tie fantastisku un baismīgu ceremoniju laikā bija to pielūguši. Kāda šī rituāla sastāvdaļa bija šāda: piestu vajadzēja piepildīt ar ķirzakām, vīraku un mirrēm un augošā mēnesī zem klajas debess samīcīt to visu vienā masā. Lai cik groteska mums šodien šķiet šī procedūra, tomēr tā laika norādēs tai tiek piedēvēts īpaši iedarbīgs dziedinošs spēks.

Šādas dīvainas izdarības, protams, spēcīgi rosināja fantāziju un padarīja zemapziņu jūtīgu pret šāda veida suģestijām. Patiesais dziedinošais spēks, bez šaubām, visos gadījumos nāca no zemapziņas. Medicīniski neizglītoti dziednieki visos laikos ir guvuši ievērojamus panākumus pat tādos gadījumos, kad medicīna izrādījusies bezspēcīga. Tas liek mums padomāt. Kā tad šie "brīnumdari" visās pasaules malās ārstēja? Viņi gluži vienkārši atmodināja savu pacientu aklo ticību, kas savukārt pamodināja zemapziņas dziedinošos spēkus. Daudzas no lietotajām metodēm un līdzekļiem bija tik dīvainas un fantastiskas, ka rosināja slimnieku fantāziju un darīja to pieejamāku jebkurai ietekmei. Tādā stāvoklī, protams, dziedinošā suģestija krita auglīgā augsnē, un to neierobežoti pieņēma gan apziņa, gan arī zemapziņa. Par to sīkāk runāsim nākamajā nodaļā.

 

Bībele vēsta par zemapziņas spēku

"Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks." (Marka evaņģ. 11., 24.)

 

Lai ar šo metodi gūtu panākumus, ir nepieciešama paļāvīga pārliecība, ka katra doma, ideja, ikviens priekšstats ir garā jau notikusi realitāte, jo garīgi dvēseliskajā sfērā savu apveidu pieņem tikai tas, kas tiek uzskatīts par pašlaik esošu īstenību.

Tātad iepriekš no Bībeles citētais mīklainais vēstījums jāuztver kā īss un mērķtiecīgs norādījums, kā mēs domāšanas radošo spēku varam izmantot saviem mērķiem, proti, iedvešot zemapziņai skaidru priekšstatu par savu vēlmi. Doma, ideja, plāns vai vēlme šajā sfērā iegūst reālu eksistenci; garīgajā nozīmē tie ir tikpat reāli kā jūsu roka, sirds vai materiālās pasaules nedzīvās lietas. Sākot lietot šo Bībelē ieteikto metodi, jūs no tā brīža izdzēsīsiet jebkādas traucējošas domas par notikumiem vai apstākļiem, kas, iespējams, varētu izjaukt jūsu plānus. Jūs iesēsiet savā garā domu, kas uzdīgs kā sēkla, ja vien ļausiet tai netraucēti augt.

Jēzus Kristus vienmēr un visur paustais nepieciešamais priekšnoteikums ir ticība. Atkal un atkal Bībelē varam lasīt: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības!"

Arī savā dārzā jūs zemē iesējat sēklas, būdami cieši pārliecināti, ka tās dos ziedus un augļus. Tāda pēc dabas likumiem ir sēklas būtība. Bībelē izteiktajā aicinājumā ticēt - runa ir par domāšanas veidu, garīgu noskaņojumu, pārliecību, un saskaņā ar to ikviens priekšstats, ko jūsu zemapziņa neierobežoti uztver kā patiesu faktu, kā sēkla iekritīs jūsu zemapziņā un tur iesakņosies. Varētu teikt, ka ticēt nozīmē uzskatīt par patiesu to, ko noliedz saprāts un maņu orgāni. Tātad tas nozīmē, ka jāizslēdz ierobežotais, prāta nosacītais, analītiskais un objekti vizējošais gars un ticības caurstrāvotā uzticībā jāpaļaujas uz zemapziņas neierobežoto spēku.

Klasisku piemēru varam atrast Mateja evaņģēlijā (9., 28. — 30.); "Un, Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem sacīja: "Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?" Tie Viņam atbildēja: "Ticam, Kungs!" Tad Tas aizskāra viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības!" Un viņu acis atvērās, un Jēzus tiem sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt!"

No vārdiem "Lai notiek pēc jūsu ticības!" ir skaidri redzams, ka Jēzus vērsās tieši pie aklo zemapziņas. Viņu ticība ir sasprindzinātas gaidas, nemaldīga sajūta un pārliecība, ka notiks brīnums un viņu lūgšanas tiks uzklausītas. Un tā arī notika. Jo šīs zemes vecākais ārsts, šīs pasaules visuniversālākā dziedniecības metode — pilnīgi neatkarīgi no cilvēka reliģiskās piederības — ir ticība.

Ar vārdiem "Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt!" Jēzus piekodināja tikko izdziedinātajiem nevienam nestāstīt par brīnumu, kas ar viņiem noticis. Jo skepse un nievājošas neticīgo piezīmes varētu redzi atguvušo sirdīs iesēt bailes un šaubas un tādējādi laupīt Kristus vārdiem dziedinošo spēku.

Slimnieki, kas meklēja palīdzību pie Jēzus, tika izārstēti ar viņu kopīgo ticības spēku un ar Jēzus zināšanām par neapzinātajiem gara spēkiem. Viņš bija pārliecināts par savu baušļu patiesumu un pareizību. Jēzus un palīdzības meklētāju domas iesakņojās visaptverošajā zemapziņā, un, tā kā Jēzus zināja tās dziedinošo spēku un izmantoja to pēc savas visdziļākās pārliecības, viņam izdevās negatīvos, pašiznīcinošos domāšanas ieradumus slimnieku zemapziņā pārveidot un iznīdēt. Tādā veidā panāktā izdziedināšana nebija nekas cits kā automātiska reakcija uz iekšējo apvērsumu. Jēzus savu aicinājumu slimnieku zemapziņai izteica kā neapšaubāmu pavēli, kurai neizbēgami bija jāizraisa vēlamā reakcija.

 

Brīnumi notiek daudzās svētceļojumu vietās visā pasaulē

Tas, ka šīs pasaules visdažādākajās svētnīcās — piemēram, Eiropā, Amerikā, Indijā un Japānā — ir notikušas brīnumainas izdziedināšanās, ir pierādīts fakts. Pats esmu apmeklējis vairākas ievērojamas svētceļojumu vietas Japānā. Pasaulslavenajā Diabutsu templī atrodas milzīga lūgšanās iegrimuša Būdas bronzas statuja, kurā Būdas galva svētlaimīgā ekstāzē noliekusies uz priekšu. Dieva tēls ir 13 metru augsts, un to sauc par Lielo Budu. Es redzēju, kā jauni un veci cilvēki pie tā kājām noliek savas upurdāvanas. Šeit bija daudz jo daudz naudas rīsu, apelsīnu un citu augļu. Degošās sveces, vīraka smarža un lūgšanas man šo brīdi padarīja neaizmirstamu.

Mūsu gids mums pārtulkoja kādas jaunas meitenes lūgšanu, kura, dziļi paklanījusies, nolika uz upuraltāra divus apelsīnus un aizdedzināja sveci. Mēs uzzinājām, ka viņa agrāk bijusi mēma un šajā svētnīcā atguvusi balsi. Tagad meitene pateicās Budam par brīnumaino izdziedināšanos. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka meitene savā bērnišķīgajā prātā nešaubīgi ticēja, ka Buda atkal pavērs viņas lūpas dziesmām, ja vien viņa izpildīs attiecīgu rituālu, gavēs un kaut ko upurēs. Meitene, pilna līksmas paļāvības, to arī darīja, un viņas zemapziņa atvērās nesatricināmai ticībai un dāvāja ilgoto izdziedināšanos.

Gadījums ar manu radinieku, kurš slimoja ar tuberkulozi, būs vēl viens piemērs fantāzijas un nesatricināmas ticības spēkam. Slimība jau bija skārusi abas viņa plaušas. Tad dēls nolēma savu tēvu izārstēt. Viņš aizbrauca uz savu dzimto pilsētu Pērtu Austrālijā un pastāstīja tēvam, ka esot saticis mūku, kas tikko atgriezies no kādas svētnīcas Eiropā. Tas viņam apmēram par 2000 markām esot pārdevis mazu gabaliņu no svētā krusta.

Patiesībā jaunais cilvēks bija paņēmis parastu koka skaidu un iedevis juvelierim to apzeltīt, lai tā izskatītos pēc īstas relikvijas. Viņš stāstīja tēvam, ka, tikai pieskaroties vien šai brīnumainajai atlūzai, daudzi cilvēki jau ir izdziedinājušies. Viņš tik ļoti prata rosināt vecā vīra fantāziju un pamodināt tā ticību, ka tas raušus izrāva apzeltīto drumslu dēlam no rokām, uzlika sev uz krūtīm, noskaitīja klusu lūgšanu un tad paguris aizmiga. Nākamajā rītā viņš jau bija pilnīgi vesels. Ārkārtīgi rūpīgā klīniskā izmeklēšana pierādīja, ka slimība pazudusi bez pēdām.

Protams, izdziedināšanās izskaidrojama nevis ar koka skaidu, bet gan ar fantastiskā veidā atmodināto slimnieka gribu izveseļoties un nešaubīgo ticību, ka viņš kļūs pilnīgi vesels. Šajā gadījumā iztēles spēks apvienojās ar ticībā sakņoto subjektīvo pārliecību un kopā paveica izdziedināšanu. Tēvs nekad neuzzināja, kādai viltībai viņam jāpateicas par savu atlabšanu, jo šāda vilšanās varētu izraisīt slimības atkārtošanos. Būdams pilnīgi vesels, viņš nodzīvoja vēl piecpadsmit gadus un nomira astoņdesmit deviņu gadu vecumā.

Vienīgais universālais dziedinošais spēks

 Kā zināms, visdažādākās ārstniecības metodes noved pie medicīniski neizskaidrojamām izdziedināšanām. Šis fakts acīmredzami un neapšaubāmi norāda uz visām šīm metodēm kopīga dziednieciska principa eksistenci. Šis vienīgais un savā būtībā vienreizējais universālais dziednieciskais spēks rodams zemapziņā, un uz to ved tikai viens ceļš — ticība.

Nu ir pienācis bridis atcerēties dažas pamatpatiesības.

1.  Jums piemīt garīgas spējas, kuru atšķirīgās izpausmes sauc par "apziņu" un "zemapziņu".

2.  Jūsu zemapziņu var ietekmēt ar suģestiju, un tā vada visas jūsu ķermeņa funkcijas.

Šīs grāmatas lasītājiem vajadzētu zināt, ka hipnozes laikā ar suģestiju var izraisīt gandrīz visu slimību simptomus. Piemēram, ja cilvēkam, kuru hipnotizē, suģestē, ka viņam ir augsta temperatūra, drudzis, stipri sasarkusi seja, tad šīs fiziskās parādības nekavējoties izpaudīsies. Tāpat testējamo personu var pārliecināt, ka tā, piemēram, vairs nevar pakustināt savas kājas. Vai arī, turot cilvēkam pie deguna ūdens glāzi, sacīt: "Tie ir pipari! Paostiet tos!" To, ka viņš sāk šķaudīt, protams, izraisa nevis ūdens glāze, bet gan — tāpat kā visas pārējās šeit aprakstītās parādības — suģestijas spēks.

Ja kādam, kam ir alerģija pret prīmulām, hipnozes laikā iedod rokā zīmuli un saka, ka tā ir prīmula, tad viņam tūlīt parādīsies tipiskie alerģijas simptomi. Vai tas nav skaidrs pierādījums, ka šie un līdzīgi slimību simptomi sakņojas vienīgi katra cilvēka garīgajā priekšstatā? Pēc tāda paša principa visas kaites garīgā ceļā var ari izārstēt. Kurš gan vēl nav dzirdējis par osteopātu, hiromantu vai dabas dziednieku neparastajiem panākumiem? Kurš vēl nav lasījis par brīnumainajām izdziedināšanām, ko visdažādākās reliģiskās grupas izskaidro kā izsauktās dievības žēlastības apliecinājumu? Taču mēs tagad zinām to vienīgo iemeslu, kāpēc visi šie cilvēki pēkšņi tik ātri izveseļojās, — tos izdziedēja viņu zemapziņa — vienīgais patiesais dziedinošais spēks, ko mēs pazīstam.

Dziedējot brūci, jūs tā darbību varat vērot paši savām acīm. Zemapziņa ļoti precīzi zina, kas jādara. Ārsts tikai uzliek apsēju un saka: "Pārējo paveiks daba!" Bet tās likumi ir identiski zemapziņas likumam, un tā svarīgākā funkcija ir dzīvības sargāšana un uzturēšana. Pašsaglabāšanās dziņa ir dabas augstākais likums. Tās visstiprākais instinkts vienlaicīgi ir arī visstiprākā autosuģestija.

 

Pretrunīgās teorijas

Būtu gan nogurdinoši, gan nevajadzīgi iedziļināties daudzajās teorijās, ko piedāvā, no vienas puses, dažādas ticības grupas un sektas un, no otras puses, medicīnas speciālisti. Gandrīz visi, norādot uz patiesiem panākumiem, savu metodi uzskata par vienīgo pareizo. Kā jau teikts iepriekšējā nodaļā, visu šo teoriju pretrunīgums pārliecinoši pierāda, ka tās nav pareizas.

Jūs labi zināt, ka pastāv bezgalīgs skaits ārstniecisko metožu. Francs Antons Mesmers (1734 —1815), Parīzē praktizējošs austriešu ārsts, bija pārliecināts, ka magnētā ir atradis universālu ārstniecības līdzekli, un, lietojot to visdažāko slimību ārstēšanā, guva tādus panākumus, ko varēja uzskatīt jau par brīnumu. Daudzos gadījumos viņš izmantoja arī dažādus metālus un stikla veidus. Beidzot Mesmers pilnīgi atteicās no kaut kādu priekšmetu lietošanas un savus panākumus izskaidroja ar tā saukto "dzīvnieku magnētismu", kas, pēc viņa teorijas, no ārsta pārplūstot uz pacientu.

Turpmāk Mesmers nodarbojās vienīgi ar hipnozi, kas tajā laikā, pēc viņa uzvārda, tika saukta par "mesmerismu". Turpretī pārējie ārsti konstatēja, ka tā ir tikai suģestija.

Psihiatri, psihologi, osteopāti, hiromanti, ārsti un baznīcas, īsi sakot, visas grupas un atsevišķas personas, kas nodarbojas ar cilvēces garīgās un fiziskās veselības kopšanu, bez izņēmuma lieto vienu un to pašu līdzekli — bezgalīgo, visaptverošo zemapziņas spēku. Un tieši tā izpausmi ikviens ārstniecības teorijas pārstāvis labprāt gribētu uzskatīt par savu nopelnu. Jebkura ārstnieciskā procesa pamatā ir stingri noteikta pozitīva garīga noskaņa, tā iekšējā nostāja vai domāšanas veids, ko mēs saucam par "ticību". Izveseļošanās izriet no paļāvīgas cerības, kas kā spēcīga suģestija iespiežas zemapziņā un aktivizē visus tās dziedinošos spēkus. Lai ar kādiem vārdiem, metodēm vai paņēmieniem to izteiktu, vienīgi zemapziņa sniedz palīdzību.

Ir tikai viens dziednieciskais princips — un tā ir ticība. Ir tikai viens dziedinošais spēks, un tā avots ir zemapziņa. Nesteidzoties un bez aizspriedumiem izpētiet tā pirmsākumu un būtību, vadoties pēc paša pārliecības. Par panākumiem nešaubieties — jums tikai tiem ļoti jātic.

 

Paracelza uzskati

Paracelzs, vēl šodien slavens šveiciešu alķīmiķis un ārsts (1493 — 1541), bija viens no sava laika izcilākajiem dziedniekiem. Viņš izteica mūsdienās labi pazīstamo un zinātniski pamatoto atziņu: "Vai nu tavas ticības saturs ir pareizs vai nepareizs, rezultāts ir viens un tas pats. Ja es Sv. Pētera statujai ticētu tāpat, kā būtu ticējis apustulim, tad — ticība vai māņticība — abos gadījumos būtu vieni un tie paši panākumi. Pati ticība ir tā, kas rada patieso brīnumu. Un, vai nu tā būtu patiesā ticība vai māņticība, jebkurā gadījumā tā darīs brīnumu."

Pjetro Pomponaci, itāliešu filozofs un Paracelza laikabiedrs, to pašu pateicis šādiem vārdiem: "Brīnumainos rezultātus, ko sasniedz fantāzijas un nešaubīgas paļāvības spēki, ir viegli iztēloties, it sevišķi, ja tie nosaka attiecības starp dziedinātāju un dziedināmo. Visdažādāko relikviju ietekmei piedēvētā izārstēšanās galu galā nav nekas cits kā to izraisītās fantāzijas un paļāvīgas ticības rezultāts. Pūšļotāji un filozofi gan labi zina: ja svēto kaulus apmainītu pret citiem kauliem, slimnieka veselība, kamēr vien viņš ticētu, ka tā ir īsta relikvija, ievērojami uzlabotos."

Vai nu jūs ticat kāda svētā pīšļu brīnumainajām spējām, vai attiecīgu ūdeņu dziedinošajam spēkam — šo priekšstatu suģestīvā iedarbība vienlīdz ietekmēs jūsu zemapziņu. Un vienīgi no tās nāk izveseļošanās.

Bernheima eksperimenti

Ipolits Bernheims, Nansī (Francijā) universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1910. līdz 1919. gadam, pauda uzskatu, ka zemapziņa esot tas tilts, pa kuru ārsta suģestija sasniedz pacientus.

Darbā "Suģestīvā terapija" viņš stāsta par kādu mēles paralīzes gadījumu, kas nav padevusies nekādai ārstēšanai. Kādu dienu ārsts pacientam teicis, ka tagad viņš ar kādu tikko izgudrotu instrumentu varot viņu pilnīgi izārstēt. To pasacījis, ārsts ielicis slimniekam mutē termometru. Slimnieks bija pārliecināts, ka tas ir ļoti efektīvais "jaunais instruments". Pēc dažiem mirkļiem viņš priecīgs iesaucās, ka tagad savu mēli atkal varot brīvi kustināt.

Bernheims turpina: "Ar šādu parādību mēs esam iepazinušies, strādājot ar saviem pacientiem. Reiz pie manis ieradās kāda jauna meitene, kura apmēram pirms četrām nedēļām bija zaudējusi runas spējas. Pēc rūpīgas izmeklēšanas es nonācu pie viennozīmīgas diagnozes. Pēc tam es pieaicināju savus studentus, kuri no manām lekcijām zināja, ka valodas traucējumus ir iespējams novērst ar elektrošoka suģestīvo iedarbību. Es pieliku indukcijas aparāta polus pie balsenes, pāris reižu tos šurp turp pakustināju un tad teicu: "Tagad jūs atkal varēsiet skaļi runāt!" Un tūlīt pat paciente pateica vispirms "s", tad "b" un pēc tam vārdu "Marija". Skaņas viņa veidoja pilnīgi skaidri, un valodas traucējumi bija pilnīgi izzuduši."

Šeit Bernheims sniedz piemēru ticības un ciešas paļāvības spēkam, kas kā stipra suģestija iedarbojas uz slimnieka zemapziņu.

Kādā citā vietā Bernheims stāsta, ka pacientam pēc tam, kad viņš uz tā muguras uzlīmējis vēstuļmarku, bet teicis, ka tas ir plāksteris, zem markas uzradusies čūla. Šādas parādības ir apstiprinājusi daudzu citu ārstu visās pasaules malās gūtā pieredze un veiktie eksperimenti, kas viennozīmīgi pierāda, ka mutvārdu suģestija var izraisīt strukturālas izmaiņas slimnieka stāvoklī.

 

Stigmu asiņošanas cēloņi

Grāmatā "Psihisko parādību likums" ("Laiv of Psychic Phettomena") Hudsons pauž uzskatu, ka asiņošanu un asiņojošas rētas dažos gadījumos var izraisīt ar suģestiju.

Dr. M.Borī noveda hipnotiskā stāvoklī jaunu vīrieti un suģes­tēja viņam šādu domu: "Šodien pulksten četros pēcpusdienā jūs atnāksiet uz manu kabinetu, apsēdīsieties pie mana rakstāmgalda, sakrustosiet rokas uz krūtīm… un jums sāksies deguna asiņošana." Jaunais vīrietis ieradās precīzi norādītajā laikā, izdarīja kas viņam bija likts, un viņam no kreisās nāss izpilēja vairākas asins lāses.

Kādā citā gadījumā šis pats pētnieks izmēģinājuma personai uz kreisā apakšdelma ar trulu instrumentu uzvilka viņa monogrammu. Tad viņš to hipnotizēja un sacīja: "Šodien pulksten četros pēcpusdienā jūs aizmigsiet, un tajās vietās, kur es pieskāros, sāks tecēt asinis, tā ka jūsu vārds uz rokas izskatīsies asinīm rakstīts." Jaunais vīrietis tika novērots. Pulksten četros viņš aizmiga, un uz viņa kreisās rokas skaidri parādījās monogramma, dažās vietās cauri ādai pat tecēja asinis. Burti pamazām izdzisa, taču vēl pēc trīs mēnešiem bija skaidri saskatāmi. Šie un citi līdzīgi zinātniski eksperimenti viennozīmīgi pierāda abu iepriekš minēto principiālo faktu pareizību. Pirmkārt, zemapziņu vienmēr var ietekmēt ar suģestijas spēku. Un, otrkārt, zemapziņa vada visas fiziskās funkcijas, sajūtas un stāvokļus.

Visi šeit aprakstītie gadījumi gan dramatiski, gan spilgti pierāda, ka ar suģestiju iespējams izraisīt anomālas parādības. Tās sniedz loģisku pierādījumu teikumam: "Kā cilvēks domā savā sirdī— tāds viņš ir." (Sirds ir zemapziņa.)

Kopsavilkums