Vienmēr un visur
cilvēki instinktīvi ir ticējuši dziednieciskajam spēkam, kas kaut kādā veidā
var atjaunot ķermeņa jušanas spējas un normālas funkcijas. Viņi bija
pārliecināti, ka, pastāvot noteiktiem priekšnosacījumiem, šo noslēpumaino spēku
var izsaukt un tas remdē cilvēku ciešanas.
Civilizācijas
sākumposmā priesteriem un svētajiem tika piedēvētas noslēpumainas spējas
dziedināt cilvēkus un ietekmēt tos uz labu vai ļaunu. Viņi atsaucās uz it kā
tieši no Dieva dotu spēku, un laika gaitā visdažādākajās pasaules malās radās
ļoti atšķirīgi dziedināšanas rituāli. Tajos, izpildot noteiktas ceremonijas un
dziedot, tika piesaukta kāda dievība. Tādam pašam mērķim kalpoja "roku
uzlikšana", talismani, amuleti, gredzeni, relikvijas un svētbildes.
Tā, piemēram, dažādu antīko reliģiju priesteri saviem
pacientiem ārstniecības augu vai hipnozes ietekmē mēdza suģestēt, ka sapnī pie
tiem ieradīšoties dievi un dāvāšot izdziedināšanos.
Šai ārstniecības
metodei bieži vien bija cerētie panākumi; acīmredzot šeit ir runa par ārkārtīgi
spēcīgas suģestijas ietekmi uz zemapziņu.
Tā arī dieviete
Hekate saviem piekritējiem parādījās sapnī pēc tam, kad tie fantastisku un
baismīgu ceremoniju laikā bija to pielūguši. Kāda šī rituāla sastāvdaļa bija
šāda: piestu vajadzēja piepildīt ar ķirzakām, vīraku un mirrēm un augošā mēnesī
zem klajas debess samīcīt to visu vienā masā. Lai cik groteska mums šodien
šķiet šī procedūra, tomēr tā laika norādēs tai tiek piedēvēts īpaši iedarbīgs
dziedinošs spēks.
Šādas dīvainas
izdarības, protams, spēcīgi rosināja fantāziju un padarīja zemapziņu jūtīgu
pret šāda veida suģestijām. Patiesais
dziedinošais spēks, bez šaubām, visos gadījumos nāca no zemapziņas.
Medicīniski neizglītoti dziednieki visos laikos ir guvuši ievērojamus panākumus
pat tādos gadījumos, kad medicīna izrādījusies bezspēcīga. Tas liek mums
padomāt. Kā tad šie "brīnumdari" visās pasaules malās ārstēja? Viņi
gluži vienkārši atmodināja savu pacientu aklo ticību, kas savukārt pamodināja
zemapziņas dziedinošos spēkus. Daudzas no lietotajām metodēm un līdzekļiem bija
tik dīvainas un fantastiskas, ka rosināja slimnieku fantāziju un darīja to
pieejamāku jebkurai ietekmei. Tādā stāvoklī, protams, dziedinošā suģestija
krita auglīgā augsnē, un to neierobežoti pieņēma gan apziņa, gan arī zemapziņa.
Par to sīkāk runāsim nākamajā nodaļā.
Bībele vēsta par zemapziņas spēku
"Visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs
dabūsit, tad tas jums notiks." (Marka evaņģ. 11., 24.)
Lai ar šo metodi gūtu panākumus, ir nepieciešama paļāvīga
pārliecība, ka katra doma, ideja, ikviens priekšstats ir garā jau notikusi
realitāte, jo garīgi dvēseliskajā sfērā savu apveidu pieņem tikai tas, kas tiek
uzskatīts par pašlaik esošu īstenību.
Tātad iepriekš no
Bībeles citētais mīklainais vēstījums jāuztver kā īss un mērķtiecīgs
norādījums, kā mēs domāšanas radošo spēku varam izmantot
saviem mērķiem, proti, iedvešot zemapziņai skaidru priekšstatu par savu vēlmi. Doma, ideja, plāns vai vēlme šajā
sfērā iegūst reālu eksistenci; garīgajā nozīmē tie ir tikpat reāli kā jūsu
roka, sirds vai materiālās pasaules nedzīvās lietas. Sākot lietot šo Bībelē ieteikto
metodi, jūs no tā brīža izdzēsīsiet jebkādas traucējošas domas par notikumiem
vai apstākļiem, kas, iespējams, varētu izjaukt jūsu plānus. Jūs iesēsiet savā
garā domu, kas uzdīgs kā sēkla, ja vien ļausiet tai netraucēti augt.
Jēzus Kristus
vienmēr un visur paustais nepieciešamais priekšnoteikums ir ticība. Atkal un atkal Bībelē varam
lasīt: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības!"
Arī savā dārzā jūs
zemē iesējat sēklas, būdami cieši pārliecināti, ka tās dos ziedus un augļus.
Tāda pēc dabas likumiem ir sēklas būtība. Bībelē izteiktajā aicinājumā ticēt - runa ir par domāšanas veidu, garīgu noskaņojumu, pārliecību, un saskaņā
ar to ikviens priekšstats, ko jūsu zemapziņa neierobežoti uztver kā patiesu
faktu, kā sēkla iekritīs jūsu zemapziņā un tur iesakņosies. Varētu teikt, ka ticēt nozīmē uzskatīt par patiesu to, ko
noliedz saprāts un maņu orgāni. Tātad tas nozīmē, ka jāizslēdz
ierobežotais, prāta nosacītais, analītiskais un objekti vizējošais gars un
ticības caurstrāvotā uzticībā jāpaļaujas uz zemapziņas neierobežoto spēku.
Klasisku piemēru
varam atrast Mateja evaņģēlijā (9., 28. — 30.); "Un, Viņam namā ieejot,
aklie Tam piegāja klāt, un Jēzus tiem sacīja: "Vai jūs ticat, ka Es spēju
to darīt?" Tie Viņam atbildēja: "Ticam, Kungs!" Tad Tas aizskāra
viņu acis un sacīja: "Lai jums notiek pēc jūsu ticības!" Un viņu acis
atvērās, un Jēzus tiem sacīja: "Pielūkojiet, ka neviens to nedabū
zināt!"
No vārdiem
"Lai notiek pēc jūsu ticības!" ir skaidri redzams, ka Jēzus vērsās
tieši pie aklo zemapziņas. Viņu ticība ir sasprindzinātas gaidas, nemaldīga
sajūta un pārliecība, ka notiks brīnums un viņu lūgšanas tiks uzklausītas. Un
tā arī notika. Jo šīs zemes vecākais ārsts, šīs
pasaules visuniversālākā dziedniecības metode — pilnīgi neatkarīgi no cilvēka
reliģiskās piederības — ir ticība.
Ar vārdiem
"Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt!" Jēzus piekodināja tikko
izdziedinātajiem nevienam nestāstīt par brīnumu, kas ar viņiem noticis. Jo
skepse un nievājošas neticīgo piezīmes varētu redzi atguvušo sirdīs iesēt
bailes un šaubas un tādējādi laupīt Kristus vārdiem dziedinošo spēku.
Slimnieki, kas
meklēja palīdzību pie Jēzus, tika izārstēti ar viņu kopīgo ticības spēku un ar
Jēzus zināšanām par neapzinātajiem gara spēkiem. Viņš bija pārliecināts par
savu baušļu patiesumu un pareizību. Jēzus un palīdzības meklētāju domas iesakņojās
visaptverošajā zemapziņā, un, tā kā Jēzus zināja tās dziedinošo spēku un
izmantoja to pēc savas visdziļākās pārliecības, viņam izdevās negatīvos,
pašiznīcinošos domāšanas ieradumus slimnieku zemapziņā pārveidot un iznīdēt.
Tādā veidā panāktā izdziedināšana nebija nekas cits kā automātiska reakcija uz
iekšējo apvērsumu. Jēzus savu aicinājumu slimnieku zemapziņai izteica kā
neapšaubāmu pavēli, kurai neizbēgami bija jāizraisa vēlamā reakcija.
Brīnumi notiek daudzās svētceļojumu vietās visā pasaulē
Tas, ka šīs
pasaules visdažādākajās svētnīcās — piemēram, Eiropā, Amerikā, Indijā un Japānā
— ir notikušas brīnumainas izdziedināšanās, ir pierādīts fakts. Pats esmu
apmeklējis vairākas ievērojamas svētceļojumu vietas Japānā. Pasaulslavenajā
Diabutsu templī atrodas milzīga lūgšanās iegrimuša Būdas bronzas statuja, kurā
Būdas galva svētlaimīgā ekstāzē noliekusies uz priekšu. Dieva tēls ir 13 metru augsts,
un to sauc par Lielo Budu. Es redzēju, kā jauni un veci cilvēki pie tā kājām
noliek savas upurdāvanas. Šeit bija daudz jo daudz naudas rīsu, apelsīnu un
citu augļu. Degošās sveces, vīraka smarža un lūgšanas man šo brīdi padarīja
neaizmirstamu.
Mūsu gids mums
pārtulkoja kādas jaunas meitenes lūgšanu, kura, dziļi paklanījusies, nolika uz
upuraltāra divus apelsīnus un aizdedzināja sveci. Mēs uzzinājām, ka viņa agrāk
bijusi mēma un šajā svētnīcā atguvusi balsi. Tagad meitene pateicās Budam par
brīnumaino izdziedināšanos. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka meitene savā
bērnišķīgajā prātā nešaubīgi ticēja, ka Buda atkal pavērs viņas lūpas dziesmām,
ja vien viņa izpildīs attiecīgu rituālu, gavēs un kaut ko upurēs. Meitene,
pilna līksmas paļāvības, to arī darīja, un viņas zemapziņa atvērās
nesatricināmai ticībai un dāvāja ilgoto izdziedināšanos.
Gadījums ar manu
radinieku, kurš slimoja ar tuberkulozi, būs vēl viens piemērs fantāzijas un
nesatricināmas ticības spēkam. Slimība jau bija skārusi abas viņa plaušas. Tad
dēls nolēma savu tēvu izārstēt. Viņš aizbrauca uz savu dzimto pilsētu Pērtu
Austrālijā un pastāstīja tēvam, ka esot saticis mūku, kas tikko atgriezies no
kādas svētnīcas Eiropā. Tas viņam apmēram par 2000 markām esot pārdevis mazu
gabaliņu no svētā krusta.
Patiesībā jaunais
cilvēks bija paņēmis parastu koka skaidu un iedevis juvelierim to apzeltīt, lai
tā izskatītos pēc īstas relikvijas. Viņš stāstīja tēvam, ka, tikai pieskaroties
vien šai brīnumainajai atlūzai, daudzi cilvēki jau ir izdziedinājušies. Viņš
tik ļoti prata rosināt vecā vīra fantāziju un pamodināt tā ticību, ka tas
raušus izrāva apzeltīto drumslu dēlam no rokām, uzlika sev uz krūtīm,
noskaitīja klusu lūgšanu un tad paguris aizmiga. Nākamajā rītā viņš jau bija
pilnīgi vesels. Ārkārtīgi rūpīgā klīniskā izmeklēšana pierādīja, ka slimība
pazudusi bez pēdām.
Protams,
izdziedināšanās izskaidrojama nevis ar koka skaidu, bet gan ar fantastiskā
veidā atmodināto slimnieka gribu izveseļoties un nešaubīgo ticību, ka viņš kļūs
pilnīgi vesels. Šajā gadījumā iztēles spēks apvienojās ar ticībā sakņoto
subjektīvo pārliecību un kopā paveica izdziedināšanu. Tēvs nekad neuzzināja,
kādai viltībai viņam jāpateicas par savu atlabšanu, jo šāda vilšanās varētu
izraisīt slimības atkārtošanos. Būdams pilnīgi vesels, viņš nodzīvoja vēl
piecpadsmit gadus un nomira astoņdesmit deviņu gadu vecumā.
Vienīgais universālais dziedinošais spēks
Kā zināms,
visdažādākās ārstniecības metodes noved pie medicīniski neizskaidrojamām
izdziedināšanām. Šis fakts acīmredzami un neapšaubāmi norāda uz visām šīm
metodēm kopīga dziednieciska principa eksistenci. Šis vienīgais un savā būtībā vienreizējais
universālais dziednieciskais spēks rodams zemapziņā, un uz to ved tikai viens
ceļš — ticība.
Nu ir pienācis
bridis atcerēties dažas pamatpatiesības.
1. Jums
piemīt garīgas spējas, kuru atšķirīgās izpausmes sauc par "apziņu" un
"zemapziņu".
2. Jūsu
zemapziņu var ietekmēt ar suģestiju, un tā vada visas jūsu ķermeņa funkcijas.
Šīs grāmatas
lasītājiem vajadzētu zināt, ka hipnozes laikā ar suģestiju var izraisīt gandrīz
visu slimību simptomus. Piemēram, ja cilvēkam, kuru hipnotizē, suģestē, ka
viņam ir augsta temperatūra, drudzis, stipri sasarkusi seja, tad šīs fiziskās
parādības nekavējoties izpaudīsies. Tāpat testējamo personu var pārliecināt, ka
tā, piemēram, vairs nevar pakustināt savas kājas. Vai arī, turot cilvēkam pie
deguna ūdens glāzi, sacīt: "Tie ir pipari! Paostiet tos!" To, ka viņš
sāk šķaudīt, protams, izraisa nevis ūdens glāze, bet gan — tāpat kā visas
pārējās šeit aprakstītās parādības — suģestijas spēks.
Ja kādam, kam ir
alerģija pret prīmulām, hipnozes laikā iedod rokā zīmuli un saka, ka tā ir prīmula,
tad viņam tūlīt parādīsies tipiskie alerģijas simptomi. Vai tas nav skaidrs
pierādījums, ka šie un līdzīgi slimību simptomi sakņojas vienīgi katra cilvēka
garīgajā priekšstatā? Pēc tāda paša principa visas kaites garīgā ceļā var ari
izārstēt. Kurš gan vēl nav dzirdējis par osteopātu, hiromantu vai dabas
dziednieku neparastajiem panākumiem? Kurš vēl nav lasījis par brīnumainajām
izdziedināšanām, ko visdažādākās reliģiskās grupas izskaidro kā izsauktās
dievības žēlastības apliecinājumu? Taču mēs tagad zinām to vienīgo iemeslu,
kāpēc visi šie cilvēki pēkšņi tik ātri izveseļojās, — tos izdziedēja viņu zemapziņa —
vienīgais patiesais dziedinošais spēks, ko mēs pazīstam.
Dziedējot brūci,
jūs tā darbību varat vērot paši savām acīm. Zemapziņa ļoti precīzi zina, kas
jādara. Ārsts tikai uzliek apsēju un saka: "Pārējo paveiks daba!" Bet
tās likumi ir identiski zemapziņas likumam, un tā svarīgākā funkcija ir
dzīvības sargāšana un uzturēšana. Pašsaglabāšanās dziņa ir dabas augstākais
likums. Tās visstiprākais instinkts vienlaicīgi ir arī visstiprākā
autosuģestija.
Pretrunīgās teorijas
Būtu gan
nogurdinoši, gan nevajadzīgi iedziļināties daudzajās teorijās, ko piedāvā, no
vienas puses, dažādas ticības grupas un sektas un, no otras puses, medicīnas
speciālisti. Gandrīz visi, norādot uz patiesiem panākumiem, savu metodi uzskata
par vienīgo pareizo. Kā jau teikts iepriekšējā nodaļā, visu šo teoriju
pretrunīgums pārliecinoši pierāda, ka tās nav pareizas.
Jūs labi zināt, ka
pastāv bezgalīgs skaits ārstniecisko metožu. Francs Antons Mesmers (1734
—1815), Parīzē praktizējošs austriešu ārsts, bija pārliecināts, ka magnētā ir
atradis universālu ārstniecības līdzekli, un, lietojot to visdažāko slimību
ārstēšanā, guva tādus panākumus, ko varēja uzskatīt jau par brīnumu. Daudzos gadījumos
viņš izmantoja arī dažādus metālus un stikla veidus. Beidzot Mesmers pilnīgi
atteicās no kaut kādu priekšmetu lietošanas un savus panākumus izskaidroja ar
tā saukto "dzīvnieku magnētismu", kas, pēc viņa teorijas, no ārsta
pārplūstot uz pacientu.
Turpmāk Mesmers
nodarbojās vienīgi ar hipnozi, kas tajā laikā, pēc viņa uzvārda, tika saukta
par "mesmerismu". Turpretī pārējie ārsti konstatēja, ka tā ir tikai
suģestija.
Psihiatri,
psihologi, osteopāti, hiromanti, ārsti un baznīcas, īsi sakot, visas grupas un
atsevišķas personas, kas nodarbojas ar cilvēces garīgās un fiziskās veselības
kopšanu, bez izņēmuma lieto vienu un to pašu līdzekli — bezgalīgo, visaptverošo zemapziņas spēku. Un tieši tā izpausmi
ikviens ārstniecības teorijas pārstāvis labprāt gribētu uzskatīt par savu
nopelnu. Jebkura ārstnieciskā procesa pamatā ir stingri noteikta pozitīva
garīga noskaņa, tā iekšējā nostāja vai domāšanas veids, ko mēs saucam par
"ticību". Izveseļošanās izriet no paļāvīgas cerības, kas kā spēcīga
suģestija iespiežas zemapziņā un aktivizē visus tās dziedinošos spēkus. Lai ar
kādiem vārdiem, metodēm vai paņēmieniem to izteiktu, vienīgi zemapziņa sniedz
palīdzību.
Ir tikai viens
dziednieciskais princips — un tā ir ticība. Ir
tikai viens dziedinošais spēks, un tā avots ir zemapziņa. Nesteidzoties un bez
aizspriedumiem izpētiet tā pirmsākumu un būtību, vadoties pēc paša pārliecības.
Par panākumiem nešaubieties — jums tikai tiem ļoti jātic.
Paracelza uzskati
Paracelzs, vēl
šodien slavens šveiciešu alķīmiķis un ārsts (1493 — 1541), bija viens no sava
laika izcilākajiem dziedniekiem. Viņš izteica mūsdienās labi pazīstamo un
zinātniski pamatoto atziņu: "Vai nu tavas ticības saturs ir pareizs vai nepareizs,
rezultāts ir viens un tas pats. Ja es Sv. Pētera statujai ticētu tāpat, kā būtu
ticējis apustulim, tad — ticība vai māņticība — abos gadījumos būtu vieni un
tie paši panākumi. Pati ticība ir tā, kas rada patieso brīnumu. Un, vai nu tā
būtu patiesā ticība vai māņticība, jebkurā gadījumā tā darīs brīnumu."
Pjetro Pomponaci,
itāliešu filozofs un Paracelza laikabiedrs, to pašu pateicis šādiem vārdiem:
"Brīnumainos rezultātus, ko sasniedz fantāzijas un nešaubīgas paļāvības
spēki, ir viegli iztēloties, it sevišķi, ja tie nosaka attiecības starp
dziedinātāju un dziedināmo. Visdažādāko relikviju ietekmei piedēvētā
izārstēšanās galu galā nav nekas cits kā to izraisītās fantāzijas un paļāvīgas
ticības rezultāts. Pūšļotāji un filozofi gan labi zina: ja svēto kaulus
apmainītu pret citiem kauliem, slimnieka veselība, kamēr vien viņš ticētu, ka
tā ir īsta relikvija, ievērojami uzlabotos."
Vai nu jūs ticat
kāda svētā pīšļu brīnumainajām spējām, vai attiecīgu ūdeņu dziedinošajam spēkam
— šo priekšstatu suģestīvā iedarbība vienlīdz ietekmēs jūsu zemapziņu. Un
vienīgi no tās nāk izveseļošanās.
Bernheima eksperimenti
Ipolits Bernheims,
Nansī (Francijā) universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1910. līdz
1919. gadam, pauda uzskatu, ka zemapziņa esot tas tilts, pa kuru ārsta
suģestija sasniedz pacientus.
Darbā
"Suģestīvā terapija" viņš stāsta par kādu mēles paralīzes gadījumu,
kas nav padevusies nekādai ārstēšanai. Kādu dienu ārsts pacientam teicis, ka
tagad viņš ar kādu tikko izgudrotu instrumentu varot viņu pilnīgi izārstēt. To
pasacījis, ārsts ielicis slimniekam mutē termometru. Slimnieks bija
pārliecināts, ka tas ir ļoti efektīvais "jaunais instruments". Pēc
dažiem mirkļiem viņš priecīgs iesaucās, ka tagad savu mēli atkal varot brīvi
kustināt.
Bernheims turpina:
"Ar šādu parādību mēs esam iepazinušies, strādājot ar saviem pacientiem. Reiz
pie manis ieradās kāda jauna meitene, kura apmēram pirms četrām nedēļām bija
zaudējusi runas spējas. Pēc rūpīgas izmeklēšanas es nonācu pie viennozīmīgas
diagnozes. Pēc tam es pieaicināju savus studentus, kuri no manām lekcijām
zināja, ka valodas traucējumus ir iespējams novērst ar elektrošoka suģestīvo
iedarbību. Es pieliku indukcijas aparāta polus pie balsenes, pāris reižu tos
šurp turp pakustināju un tad teicu: "Tagad jūs atkal varēsiet skaļi
runāt!" Un tūlīt pat paciente pateica vispirms "s", tad
"b" un pēc tam vārdu "Marija". Skaņas viņa veidoja pilnīgi
skaidri, un valodas traucējumi bija pilnīgi izzuduši."
Šeit Bernheims
sniedz piemēru ticības un ciešas paļāvības spēkam, kas kā stipra suģestija
iedarbojas uz slimnieka zemapziņu.
Kādā citā vietā Bernheims
stāsta, ka pacientam pēc tam, kad viņš uz tā muguras uzlīmējis vēstuļmarku, bet
teicis, ka tas ir plāksteris, zem markas uzradusies čūla. Šādas parādības ir
apstiprinājusi daudzu citu ārstu visās pasaules malās gūtā pieredze un veiktie
eksperimenti, kas viennozīmīgi pierāda, ka mutvārdu suģestija var izraisīt
strukturālas izmaiņas slimnieka stāvoklī.
Stigmu asiņošanas cēloņi
Grāmatā
"Psihisko parādību likums" ("Laiv of Psychic Phettomena")
Hudsons pauž uzskatu, ka asiņošanu un asiņojošas rētas dažos gadījumos var
izraisīt ar suģestiju.
Dr. M.Borī noveda
hipnotiskā stāvoklī jaunu vīrieti un suģestēja viņam šādu domu: "Šodien
pulksten četros pēcpusdienā jūs atnāksiet uz manu kabinetu, apsēdīsieties pie
mana rakstāmgalda, sakrustosiet rokas uz krūtīm… un jums sāksies deguna
asiņošana." Jaunais vīrietis ieradās precīzi norādītajā laikā, izdarīja
kas viņam bija likts, un viņam no kreisās nāss izpilēja vairākas asins lāses.
Kādā citā gadījumā
šis pats pētnieks izmēģinājuma personai uz kreisā apakšdelma ar trulu
instrumentu uzvilka viņa monogrammu. Tad viņš to hipnotizēja un sacīja:
"Šodien pulksten četros pēcpusdienā jūs aizmigsiet, un tajās vietās, kur
es pieskāros, sāks tecēt asinis, tā ka jūsu vārds uz rokas izskatīsies asinīm
rakstīts." Jaunais vīrietis tika novērots. Pulksten četros viņš aizmiga,
un uz viņa kreisās rokas skaidri parādījās monogramma, dažās vietās cauri ādai
pat tecēja asinis. Burti pamazām izdzisa, taču vēl pēc trīs mēnešiem bija
skaidri saskatāmi. Šie un citi līdzīgi zinātniski eksperimenti viennozīmīgi
pierāda abu iepriekš minēto principiālo faktu pareizību. Pirmkārt, zemapziņu vienmēr var
ietekmēt ar suģestijas spēku. Un, otrkārt, zemapziņa vada visas fiziskās funkcijas,
sajūtas un stāvokļus.
Visi šeit
aprakstītie gadījumi gan dramatiski, gan spilgti pierāda, ka ar suģestiju
iespējams izraisīt anomālas parādības. Tās sniedz loģisku pierādījumu teikumam:
"Kā cilvēks domā savā sirdī— tāds viņš ir." (Sirds ir zemapziņa.)
Kopsavilkums
1. Pastāvīgi atgādiniet sev, ka jūsu
zemapziņa slēpj sevī vienīgo patieso dziedinošo spēku.
2. Nekad neaizmirstiet: ticība gluži kā sēkla
iesējas jūsu zemapziņā, iesakņojas un dod atbilstošus augļus. Iedēstiet
savā garā kā sēklu savu priekšstatu, paļāvīgi ticiet tā inspirācijai, un tas
īstenosies.
3. Jūsu ideja uzrakstīt grāmatu,
izdarīt jaunatklājumu vai ko tamlīdzīgu ir garīga realitāte. Tāpēc jūs drīkstat
ticēt, ka jums šī doma jau ir. Nešaubīgi ticiet savu ideju, plānu vai atklājumu
realitātei — un tie sinhroni īstenosies.
4. Kad
jūs lūdzat par kādu citu cilvēku, tad dariet to ciešā pārliecībā, ka jūsu
priekšstati par labu veselību, skaistumu un pilnību attiecīgā cilvēka zemapziņā
var mainīt negatīvos domāšanas modeļus un tādējādi izraisīt brīnumainas
pārvērtības.
5. Brīnumainās izdziedināšanās,
kas notiek daudzās svētvietās, var izskaidrot ar suģestijas iedarbību, kas
zemapziņā rosina fantāziju un aklu ticību un tādējādi aktivizē tās dziedinošos
spēkus.
6. Visām slimībām ir garīgas dabas
izcelsme. Nav tādu ķermenisku parādību, kas nebūtu reakcija uz jūsu gara
priekšstatu.
7. Ar hipnotisko suģestiju var
izraisīt gandrīz visu slimību simptomus. Tas pierāda domas spēku.
8. Ir tikai viens dziedniecisks princips
— un tā ir ticība. Ir tikai viens dziedniecisks spēks, un tā avots ir jūsu zemapziņa.
9. Zemapziņa reaģē uz jūsu domu saturu.
Neatkarīgi no tā, vai atzīstat patieso ticību vai esat māņticības piekritējs,
jūsu ticība nesīs augļus. Uzskatiet ticību par garīgu realitāti, un viss
pārējais notiks pats no sevis.