Kāds students reiz man stāstīja, ka esot bijis ielūgts uz banketu, kurā viņam vajadzējis teikt runu. Iedomājoties lielo klausītāju pūli, viņu pārņēmusi panika, tomēr viņam izdevies bailes pārvarēt. Vairākus vakarus pēc kārtas mans students apsēdies ērtā krēslā un apmēram piecas minūtes lēnām, mierīgi un pārliecinoši atkārtojis šādus teikumus: "Es kļūšu valdnieks pār šīm bailēm. Tās jau tagad samazinās. Savu runu pateikšu droši un pārliecinoši. Esmu ārēji un iekšēji pilnīgi atslābinājies." Un mērķtiecīgi uzrunātā zemapziņa gādāja par vēlamo rezultātu. Mūsu zemapziņa visu laiku ir atvērta suģestijas ietekmei. Tiklīdz jūs fiziski un garīgi atslābināties, jūsu apzinātās domas "ieslīd" zemapziņā (kā jau iepriekš sacīts, šo norisi var salīdzināt ar osmozi), un saskaņā ar tās radošo dinamiku jūsu vēlēšanās piepildās. Tā jūs nakts laikā iegūstat pašpaļāvību un drosmi.
Cilvēka lielākais ienaidnieks
Bailes tiek dēvētas par cilvēces lielāko ienaidnieku. Tās parasti ir neveiksmju, slimību un saspīlētu savstarpējo attiecību cēlonis. Miljoniem cilvēku baidās no pagātnes un nākotnes, no vecuma, garīgām slimībām un nāves. Taču bailes ir tikai jūsu domu saturs un sekas — jūs baidāties paši no savām domām! Kad mazam zēnam šķiet, ka zem viņa gultas ir palīdis Melnais vīrs, kurš viņu saķers un aizvedīs sev līdzi, viņš no bailēm ir kā paralizēts. Bet, tiklīdz tēvs iededz gaismu un paskaidro, ka briesmas pastāv vienīgi viņa fantāzijā, zēnam bailes pāriet. Taču tās būtu tikpat patiesas un tikpat lielas, ja tāds Melnais vīrs patiešām eksistētu un būtu ielavījies viņa istabā. Patiesība zēnu atbrīvo — tas, no kā viņš baidās, nemaz neeksistē. Cilvēku bailēm parasti nav nekāda pamata, un tās ir vienīgi slima gara atēnas.
Dariet to, no kā baidāties
Emersons šajā sakarībā ir sacījis: "Dariet to, no kā baidāties, un jūsu bailes pagaisis." Arī man agrāk bija lampu drudzis, bet es to pārvarēju itin vienkārši — atkal un atkal piespiežot sevi runāt sabiedriskās vietās. Es darīju to, no kā baidījos, un manas bailes drīz izzuda. Tiklīdz jūs, iekšēji pārliecināts, konstatēsiet, ka varat savas bailes pārvarēt, un pieņemsiet attiecīgu apzinātu lēmumu, zemapziņa saskaņā ar jūsu domāšanas veidu sāks savu dziedinošo darbību.
Kā viņa pārvarēja lampu drudzi
Laba balss pati par sevi vēl nav viss! Kāda debitante, kura tika aicināta uz noklausīšanos, ļoti priecājās par piedāvāto iespēju, taču jau no trim šādām izdevībām bija atteikusies lampu drudža dēļ. Tāpēc viņa bija pārliecināta, ka arī šoreiz bailes paralizēs balssaites un neļaus parādīt savas spējas. Šāda veida baiļošanos zemapziņa iztulko aplami — kā rīkojumu — un to arī izpilda. Maniem lasītājiem jau ir zināms, ka šajā gadījumā runa bija par tipisku nelabprātīgu autosuģestiju. Savu pārspīlēto baiļu dēļ viņa pati izraisīja nespēju uzstāties. Izmantojot mums jau pazīstamo metodi, debitantei izdevās atbrīvoties no lampu drudža. Trīs reizes dienā viņa apsēdās ērtā krēslā, aizvēra acis un garīgi un fiziski atslābinājās. Fiziskā miera stāvoklī gars suģestijas uztver vislabāk. Dziedātāja pret savām bailēm cīnījās ar šādu suģestiju: "Es dziedu brīnumskaisti. Esmu pilnīgi nosvērta, mierīga, paļāvīga un priecīgā noskaņojumā." Šos vārdus viņa lēnām, mierīgi un izjusti atkārtoja trīs reizes dienā un vēl vakarā pirms aizmigšanas 15 — 20 reizes. Jau pēc nedēļas dziedātāja jutās nesatricināmi mierīga un pārliecināta. Kad viņa beidzot aizgāja uz noklausīšanos, tā tūlīt tika angažēta. Tas, kurš šo metodi lietos savā īpašajā gadījumā, pārvarēs dažāda veida baiļu kompleksus.
Bailes no neveiksmes
Dažreiz pie manis ierodas mūsu universitātes studenti, kuri eksāmenos cieš no suģestīvās amnēzijas (baiļu nosacīta atmiņas zuduma). Un viņi (šī problēma ir zināma arī skolotājiem) allaž žēlojas: "Tiklīdz eksāmens ir aiz muguras, man nāk prātā visas atbildes, taču eksāmena laikā es neko nevaru atcerēties." Es konstatēju, ka visiem maniem studentiem bija pārmērīgi lielas bailes nenolikt eksāmenu. Šāda pārejoša atmiņas zuduma īstais iemesls ir bailes. Reiz es pazinu kādu medicīnas studentu, kuru uzskatīja par talantīgāko visā kursā, taču viņš mutiskajos un rakstiskajos eksāmenos nespēja atbildēt pat uz visvienkāršākajiem jautājumiem. Es viņam paskaidroju, kur meklējams viņa nevarības patiesais cēlonis. Jau labu laiku pirms eksāmeniem šis students sāka raizēties, un viņa satraukuma izraisītās iedomas ikreiz pārauga ilgstošās, nepārvaramās bailēs. Ikvienu domu, kas izraisa tik spēcīgas jūtas, zemapziņa realizē. Jaunā cilvēka zemapziņa viņa paniskās bailes no eksāmeniem iztulkoja kā norādījumu izraisīt neveiksmi — un tieši tas arī notika. Tāpēc eksāmena dienā students ikreiz atradās tādā garīgā stāvoklī, ko psihologi sauc par suģestīvo amnēziju.
Ka viņš pārvarēja bailes
Es studentam paskaidroju, ka zemapziņa ir viņa atmiņu krātuve, kur uzkrājas viss, ko viņš savu medicīnas studiju laikā ir dzirdējis un lasījis. Pēc tam es viņu pārliecināju par to, ka zemapziņa ir spējīga un gatava uz jebkuru reakciju, bet tās funkcionēšanai katrā ziņā ir nepieciešama garīga un fiziska atslābināšanās. Pēc tam students katru vakaru un rītu sāka iztēloties, kā māte viņu apsveic, kad viņš ir guvis lieliskas sekmes. Jauneklis iedomājās, ka tur rokās viņas vēstuli. Kad viņš pilnīgi iejutās šajā laimīgajā ainā, notika vajadzīgā reakcija. Tika atmodināta zemapziņas visgudrība, apzinātā domāšana tika ievirzīta vēlamajās sliedēs, un mērķis kļuva viegli sasniedzams — students bez pūlēm nolika visus eksāmenus. Citiem vārdiem sakot, tiklīdz viņa zemapziņa bija pārņēmusi vadību, tā piespieda studentu parādīt savas patiesās spējas.
Bailes no ūdens
Daudziem cilvēkiem ir bail kāpt liftā, rāpties kalnos vai peldēt. Bieži vien cēloņi tam meklējami nepatīkamos jaunības laika piedzīvojumos. Varbūt kāds cilvēks — peldētnepratējs — ticis iemests ūdenī, vai arī apstājies lifts, ar kuru viņš braucis, un tas izraisījis bailes no slēgtām telpām. Kad man bija apmēram desmit gadu, es iekritu dīķī. Es vēl tagad skaidri atceros savu izmisīgo ķepurošanos un to, kā nāves bailēs tvēru pēc gaisa, un kā beidzot ūdens, kas kļuva arvien melnāks, rāva mani dziļumā. Mani izglāba pašā pēdējā brīdī. Šis piedzīvojums dziļi iespiedās manā atmiņā, un vēl daudzus gadus pēc tam es izjutu nepārvaramas bailes no ūdens. Kāds pieredzējis psihologs man ieteica: "Ejiet uz dīķi, skatieties uz ūdeni un skaļā balsī sakiet: "Es esmu stiprāks nekā tu, es varu kļūt par tavu pavēlnieku." Pēc tam iemācieties peldēt, ejiet ūdenī un uzvariet to." Tieši tā es ari darīju. Tiklīdz biju sevī radījis jaunu garīgo nostāju, zemapziņas visvarenība reaģēja un deva man spēku, paļāvību un ticību sev, un es pārvarēju bailes. Nekad neļaujiet sevi iebaidīt — vienalga, vai tas būtu ūdens vai kāds cits apstāklis. Vienmēr atcerieties: jūs esat pavēlnieks!
Nekļūdīga metode jebkuru baiļu pārvarēšanai
šo metodi, ar kuras palīdzību var pārvarēt jebkuras bailes, esmu mācījis daudziem cilvēkiem. Tā ir kā brīnumdaris. Vienalga, vai jūs baidāties no ūdens, kalniem, slēgtām telpām, lekcijas vai intervijas — šī metode palīdz vienmēr. Pārliecinieties par to pats! Pieņemsim, ka jums ir bail peldēt. Katru dienu trīs vai četras reizes apsēdieties krēslā, apmēram desmit minūtes pilnīgi atslābinieties un iedomājieties, ka gribat peldēt. Iztēlē jūs patiešām peldat. Šajā gadījumā runa ir par subjektīvo piedzīvojumu — ar fantāzijas palīdzību jūs iedomājaties sevi peldbaseinā vai ezerā. Jūs sajūtat ūdens dzestrumu un savu roku un kāju ritmiskās kustības. Jūs atdodaties patīkamai nodarbei, kas jums sagādā prieku. Tā nekādā ziņā nav tukša sapņošana, jo jūs taču zināt: ikviens jūsu fantāzijas piedzīvojums pāriet uz zemapziņu. Agrāk vai vēlāk jūs sajutīsiet iekšēju dziņu zemapziņai iedvesto ainu realizēt. Tas ir viens no gara pamatlikumiem. Šo metodi varat izmantot jebkuru baiļu pārvarēšanai. Ja kādam ātri sāk reibt galva, tad viņam spilgti jāiztēlojas, ka viņš balansē uz šauras laipas vai rāpjas kalnā un priecājas par skaisto skatu, kā arī par savu lielisko fizisko formu. Jo reālākas būs iztēles ainas, jo ātrāk notiks vēlamā reakcija, kas aizdzīs visas bailes.
Viņš svētīja liftu
Es pazinu kāda liela uzņēmuma direktoru, kurš nevarēja sevi piespiest braukt ar liftu. Viņš katru rītu uz savu biroju piektajā stāvā kāpa kājām. Taču kādu dienu viņš sāka ar šīm bailēm cīnīties. Direktors vairākas reizes dienā un arī vēl pirms gulētiešanas slavināja lifta "labdarību" šādiem vārdiem: "Mūsu biroja ēkas lifts ir fantastiska lieta. Tā ideja nāk no pasaules gara. Šis lifts visiem mūsu darbiniekiem izdara brīnišķīgu pakalpojumu. Arī tas paklausa dievišķajam likumam. Es to izmantoju tāpat kā visi, un tas man sagādā prieku. Es savā dvēselē izjūtu dzīves, mīlestības un sapratnes straumi. Es redzu sevi liftā — ar muguru atspiedušos pret sienu un kopā ar vairākiem darbiniekiem. Mēs sarunājamies, un viņi man atbild laipni un priecīgi. Tas ir brīnumains pašatbrīvošanās un pašpaļāvības piedzīvojums. Es no visas sirds par to pateicos." Lai pārvarētu savas bailes no lifta šaurības, ko sauc par klaustrofobiju, direktors šo lūgšanu skaitīja apmēram desmit dienas. Vienpadsmitajā dienā viņš kopā ar līdzstrādniekiem iekāpa liftā un juta, ka no savām bailēm ir pilnīgi atbrīvojies.
Normālās un nenormālās bailes
Cilvēkiem ir iedzimtas tikai divu veidu bailes — bailes no krišanas un bailes no draudīgiem trokšņiem. Pašsaglabāšanās nolūkos daba mums ir devusi sava veida trauksmes sistēmu. Normālas bailes ir labas un vajadzīgas. Jūs dzirdat, ka tuvojas mašīna, un palecat sāņus, lai izglābtu dzīvību. Bailes tikt sabrauktam spontāni izraisa aizsargreakciju. Šis piemērs rāda, kā darbojas dabas dotā trauksmes sistēma. Tomēr cilvēka dzīvi apēno dažāda veida bailes un nepamatoti uztraukumi, kas ir nepareizas audzināšanas sekas un par kuriem ir atbildīgi vecāki, radinieki, skolotāji un visi pārējie bērna psihi ietekmējošie faktori, un tas ir nožēlojams fakts.
Nenormālās bailes
Nenormālas bailes ir nekontrolētas fantāzijas sekas. Tā, piemēram, kāda dāma, kas bija uzaicināta lidojumā apkārt pasaulei, no visām avīzēm izgrieza ziņojumus par lidmašīnu katastrofām. Viņa iedomājās, ka ir jau nogāzusies, noslīkusi okeānā un sadegusi. Tās, bez šaubām, ir nenormālu baiļu radītas šausmu ainas. Ja šī dāma savai apmātībai ļautu vaļu, tad droši vien notiktu tas, no kā viņa visvairāk baidījās. Kāds reiz ārkārtīgi veiksmīgs un pārticis Ņujorkas biznesmenis ir vēl viens šādas nenormālas baiļošanās piemērs. Kaut arī viņam visās jomās veicās, biznesmenis nodevās drūmam pesimismam un fantāzijā to tieši kultivēja, iztēlodamies vienīgi neveiksmes. Par spīti visiem brīdinājumiem viņš no šiem slimīgajiem priekšstatiem nespēja atbrīvoties un savai sievai allaž pārmeta: "Tā tas nevar turpināties", "Noteikti gaidāma krīze", "Mēs neapšaubāmi bankrotēsim" utt. Nav nekāds brīnums, ka darījumi veicās arvien sliktāk, un beidzot piepildījās viņa vissliktākās nojautas. Biznesmenis patiešām bankrotēja. Ņemot vērā viņa objektīvo finansiālo stāvokli, tas nekad nebūtu noticis, ja vien viņš pats šo nelaimi nebūtu piesaucis, nevienu neklausīdams un neviena neaizkavēts, dzīdams sevi pesimismā. Kā sacījis Ijabs: "Tas, no kā es visvairāk baidījos, ir ar mani noticis." Daudzi cilvēki baidās, ka ar viņu bērniem varētu notikt kaut kas briesmīgs vai arī ka viņi paši varētu ciest šausmīgā katastrofā. Izlasījuši presē par kādu epidēmiju vai retu slimību, viņi dzīvo pastāvīgās bailēs no inficēšanās vai arī iedomājas, ka ir jau saslimuši. Un jūs?
Līdzeklis pret nenormālām bailēm
Saņemiet drosmi! Tas, kurš paļaujas bailēm, visu izposta: savu dzīvi, nākotnes izredzes, savu ķermeni un garu. Kad mūs pārņem bailes, vienlaikus rodas neatliekama prasība pēc tāda piedzīvojuma vai emocionālā stāvokļa, kas būtu pretējs mūsu baiļu ainai. Nekavējoties koncentrējiet uzmanību uz šīs reakcijas izraisītajiem vēlamajiem priekšstatiem. Iedziļinieties šajās pozitīvajās iztēles ainās, jo jūs taču zināt, ka jūsu subjektīvie priekšstati, pateicoties zemapziņas bezgalīgajam spēkam, kļūs par realitāti. Šī garīgā nostāja iedvesīs jums drosmi un uzlabos garastāvokli. Tāpēc jūs dzīvosiet mierā un drošībā. Ar jums nekas nevarēs notikt.
Paskatieties bailēm acis
Kāda liela uzņēmuma ģenerāldirektors vēl tagad atceras, kā viņš, jauns firmas pārstāvis, vienmēr vairākas reizes klīdis ap kārtējā klienta māju, pirms saņēmis drosmi doties iekšā. Kādu dienu viņš gājis kopā ar realizācijas nodaļas vadītāju, un tas sacījis: "Jūs taču nebaidāties no Melnā vīra. Tāda Melnā vīra nemaz nav. Jūsu bailēm nav nekāda pamata." Kopš tās reizes firmas pārstāvis visām bailēm skatījies tieši acīs, un, ja vien to pamatā nebija patiesas briesmas, tās izgaisa kā nebijušas.
Viņš izkļuva no džungļiem
Kāds lauku mācītājs man reiz stāstīja par saviem piedzīvojumiem Otrā pasaules kara laikā. Reiz, lecot ar izpletni no degošas lidmašīnas, viņš nokļuvis džungļos. Mācītājam bijis ļoti bail, taču viņš zinājis, ka ir divu veidu bailes — normālas un nenormālas (to būtība jau iepriekš tika izskaidrota). Mācītājs nolēmis mierīgi pārdomāt savu stāvokli un sev sacījis: "Džon, tu nedrīksti padoties bailēm! Tavas bailes nav nekas cits kā vēlēšanās atrast izeju, glābiņu un drošību." Pēc tam viņš, paļāvības pilns, apgalvojis: "Bezgalīgā gudrība, kas nosaka planētu ceļu, tagad izvedīs mani ārā no šiem džungļiem." Šos teikumus viņš skaitīja skaļā balsī. "Tad manī it kā kaut kas sakustējās," mācītājs stāstīja. "Mani pārņēma paļāvība. Un es devos meklēt izeju no džungļiem. Pēc dažām dienām es, kā par brīnumu, no džungļu briesmām biju izbēdzis, un glābšanas lidmašīna nogādāja mani drošībā." Mācītāju bija izglābusi viņa garīgā nostāja. Paļāvība un nesatricināma ticība viņā mītošās subjektīvās gudrības spēkam bija palīdzējušas izkļūt no šķietamas bezizejas situācijas. Savu stāstījumu mācītājs pabeidza šādiem vārdiem: "Ja es būtu sācis vaimanāt par savu likteni un padevies bailēm, tad noteikti kļūtu par to upuri un droši vien nomirtu no bada un ciešanām."
Viņš pats sevi atlaida
Kāds paziņa, liela uzņēmuma pilnvarotais, man stāstīja, ka reiz viņš apmēram trīs gadus dzīvojis pastāvīgās bailēs, ka tiks atlaists. Viņš domājis vienīgi par iespējamo nelaimi. Viņa raizēm neesot bijis nekāda reāla pamata, tās bijušas viņa slimīgo iedomu izpausme. Taču pilnvarotā ārkārtīgi dzīvā fantāzija šo situāciju dramatizējusi tik ilgi, līdz viņš no bailēm zaudēt darbu kļuvis nervozs un nedrošs. Galu galā viņu patiešām palūdza atbrīvot vietu kādam citam. Taču patiesībā pilnvarotais pats sevi atlaida. Viņa pastāvīgie negatīvie priekšstati un pašsuģestija izraisīja atbilstošu zemapziņas reakciju. Vienīgi šī iemesla dēļ viņš pēkšņi sāka kļūdīties un pieņemt nepareizus lēmumus, un beidzot kļuva savam amatam nederīgs. Ja pilnvarotais jau no paša sākuma savas domas būtu koncentrējis nevis baiļpilnajiem priekšstatiem par atlaišanu, bet gan uz pozitīvām iztēles ainām, tad viņš savu darbu nekad nebūtu zaudējis.
Tie bija pret viņu sazvērējušies
Kāda priekšlasījumu ceļojuma laikā apkārt pasaulei man bija divu stundu gara saruna ar augstu valdības ierēdni. Viņš izstaroja nesatricināmu mieru un līksmību. Ierēdnis man pastāstīja, ka uzbrukumi presē un viņa politisko pretinieku apvainojumi viņu nekad nav satraukuši. Viņš katru rītu stundas ceturksni nododoties garīgai apcerei, it īpaši priekšstatam, ka viņa sirdī slēpjas vesels okeāns klusa miera. Šīs domas viņam dodot neizsmeļamu spēku pārvarēt visas grūtības un satraukumu. Pirms neilga laika nakts vidū viņam piezvanījis kolēģis un brīdinājis, ka pret viņu tiek rīkota sazvērestība. Ierēdnis savam kolēģim esot atbildējis: "Tagad es mierīgi likšos gulēt. Par šo lietu jūs man varēsiet pastāstīt rīt pulksten desmitos." Ierēdnis paskaidroja savu rīcību šādi: "Es taču zinu, ka neviena negatīva doma — ja vien es neļaujos spēcīgai jūtu reakcijai un garīgi to neuztveru kā faktu — nekad nevar realizēties. Man ir noraidoša attieksme pret visu, kas kaut kādā veidā varētu man suģestēt bailes un satraukumu." Cik nesatricināms, mierīgs, pašpaļāvīgs un miermīlīgs ir šis cilvēks! Viņam nekad neienāktu prātā uztraukties, plēst sev matus vai izmisīgi lauzīt rokas. Viņa būtības pašā centrā — klusa un dziļa kā okeāns — atrodas spēka krātuve, no kuras viņš smeļas savu nesatricināmo mieru.
Atbrīvojieties no visām bailēm
Lai jūs varētu atbrīvoties no visām bailēm, iesaku jums skaitīt šādu efektīvu lūgšanu: "Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm." (Psalmi 34., 5.) Vārds "Kungs" ir jāsaprot kā visvarenība, proti, jūsu zemapziņas bezgalīgie spēki. Iedziļinieties savas zemapziņas brīnumainajos noslēpumos, tās darbības un izpausmes veidos. Iemācieties izmantot šajā nodaļā aprakstītās metodes. Dariet to jau šodien! Jūsu zemapziņa reaģēs un atbrīvos jūs no visām bailēm. "Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm."
Kopsavilkums 1. Dariet to, no kā jūs baidāties, un visas bailes izzudīs. Ar dziļu pārliecību sakiet: "Es šīs bailes pārvarēšu," — un jums tas izdosies. 2. Bailes ir negatīvu domu saturs. Aizstājiet tās ar konstruktīviem priekšstatiem. Bailes ir nonāvējušas jau miljoniem cilvēku. Cerība un pašpaļāvība ir stiprāka nekā bailes. Nekas nav stiprāks par ticību Dievam un labajam. 3. Bailes ir cilvēces lielākais ienaidnieks. Tās ir neveiksmju, slimību un saspīlētu savstarpējo attiecību cēlonis. Mīlestība aizdzen visas bailes. Tā ir emocionāla saite ar dzīves lielajām vērtībām. Iemācieties mīlēt godīgumu, taisnīgumu, labvēlību, laimi, prieku un panākumus. Dzīvojiet priecīgās labā gaidās, un drīz vien jūs to iegūsiet. 4. Dažādu baiļu radīto priekšstatu suģestīvajam spēkam stājieties pretī ar pozitīviem apgalvojumiem, piemēram: "Es esmu pilnīgi mierīgs un savaldīgs, un drošs." Ar šo metodi jūs gūsiet labus panākumus. 5. īstais iemesls atmiņas zudumam mutisko un rakstisko eksāmenu laikā ir bailes. Šo stāvokli jūs varat pārvarēt, bieži un pārliecinoši sakot: "Man ir lieliska atmiņa, tā visu svarīgo saglabā un vajadzības gadījumā vienmēr ir manā rīcībā." Iedomājieties savu draugu, kas jūs apsveic pēc teicami nolikta eksāmena. Vienmēr paturiet prātā šo vēlamo pozitīvo priekšstatu — un jūs gūsiet panākumus. 6. Ja jūs baidāties no ūdens, tad peldieties. Iedomājieties sevi pludmalē vai peldbaseinā. Izjūtiet, kā jūs ienirstat vēsajā ūdenī un lēnām peldat. Izbaudiet savas ritmiskās kustības un spēcīgos atvēzienus. Tas, kurš pietiekami ilgu laiku būs iztēlojies šo nodarbi, drīz vien sajutīs dziņu to realizēt. Viņš bez bailēm varēs ieiet ūdenī un peldēt. Tāds ir gara likums. 7. Tam, kurš baidās no slēgtām telpām, piemēram, liftiem, ieteicams iedomāties, kā viņš iekāpj liftā, brauc ar to un novērtē šīs ierīces "labdarību" un funkcijas. Un šis cilvēks pārsteigts konstatēs, cik ātri šī metode aizdzen bailes. 8. Cilvēkam ir iedzimti tikai divi baiļu veidi — bailes no krišanas un bailes no draudīgiem trokšņiem. Visi pārējie satraukumi un baiļošanās ir nelabvēlīgas apkārtējās vides rezultāts. Atbrīvojieties no šādām bailēm! 9. Normālas bailes ir labas un vajadzīgas. Bet nenormālas bailes slēpj sevī nopietnus draudus. Pastāvīgi nododoties ar bailēm saistītiem priekšstatiem, cilvēks galu galā kļūst par nenormālu baiļu, ātro ideju un kompleksu upuri. Dzīve pastāvīgās bailēs no šķietamām briesmām noved līdz panikai un paralizējošām šausmām. 10. Jebkuras nenormālas bailes jūs varat pārvarēt, atceroties, ka jūsu zemapziņa var vērst jums par labu visus apstākļus un izpildīt jūsu karstākās vēlēšanās. Ja jums uzmācas baiļu izraisīti priekšstati, tūlīt koncentrējiet uzmanību uz pretēju — pozitīvu iztēles ainu. Visātrāk bailes aizdzen mīlestība. 11. Tam, kurš baidās no neveiksmēm, sava domāšana jākoncentrē uz panākumiem. Ja kāds baidās no slimībām, tad viņam jādomā par lielisku veselību. Tam, kurš dzīvo bailēs no nelaimes gadījuma, jāvērš domas uz Dieva labestību un sargājošo roku. Ja kādam uzdzen šausmas nāve, tad viņam jādomā par mūžīgo dzīvošanu. Dievs ir dzīve — un jūs dzīvojat Dievā. 12. Lielais aizvietošanas likums ir efektīvs dziedniecības līdzeklis pret jebkura veida bailēm. Jebkurām bailēm pretī stāv cerība. Ja jūs esat slims, tad ceriet izveseļoties, ja dzīvojat baiļu gūstā, tad ilgojieties pēc atbrīvošanās. Gaidiet vienmēr to labāko. Nemitīgi koncentrējieties tikai uz labo, un jūsu zemapziņa atbilstoši reaģēs. Tā nekad nepametīs jūs nelaimē. 13. Bailes galu galā ir vienīgi domu saturs. Taču domām piemīt radošs spēks. Tāpēc arī Ijabs sacīja: "Tas, no kā es visvairāk baidījos, ir ar mani noticis." Domājiet par labo, un tas notiks. 14. Paskatieties savām bailēm acīs. Izanalizējiet tās no saprāta viedokļa. Iemācieties par savām bailēm pasmieties — tās ir vislabākās zāles. 15. Jums nekas neko nevar nodarīt — izņemot jūsu paša domas. Citu cilvēku suģestijai, konstatējumiem vai draudiem pār jums nav nekādas varas. Šāda vara mīt vienīgi jūsos — un to, kurš vērsīs savas domas uz labo, sargās Dieva roka. Ir tikai viens radošais spēks, kas attīstās harmonijā un tajā izpaužas. Konflikti un strīdi tai ir sveši, un tās vienīgais avots ir mīlestība. Tāpēc arī Dieva varenība sargā to, kas savu garu vērš uz labo.
