Es vēlu visiem Laimi! 

Cilvēks pavada miegā apmēram astoņas stundas diennakti, tātad vienu trešdaļu mūža. Šis dabas likums attiecas ne tikai uz cilvēkiem, bet ari uz dzīvnieku un augu valsti. Tāda ir dievišķā kārtība.

Bieži sastopams uzskats, ka miegs vajadzīgs tāpēc, lai atjaunotu dienas laikā izsmeltās spēka rezerves. Šāds apgalvojums ir tikai daļēji pareizs. Arī miegā taču visi vitāli svarīgie orgāni, piemēram, sirds un plaušas, turpina darboties. Pirms gulētiešanas baudītie ēdieni tiek sagremoti un izmantoti. Āda joprojām izdala mitrumu, un mati aug, tāpat arī roku un kāju nagi. Zemapziņa nekad neatpūšas. Tā pastāvīgi darbojas un vada visas vitāli svarīgās funkcijas. Turklāt miega laikā izdziedināšanās procesi notiek pat ātrāk nekā nomodā, jo tos netraucē apzinātā domāšana. Un cik gan daudz atbilžu cilvēks ir saņēmis tieši sapnī!

Kāpēc mēs guļam

Dr. Džons Baigelovs, liels speciālists miega zinātniskās pētniecības jomā, Ņujorkā un Londonā Harper Brothers apgādā iznākušās grāmatas "Miega noslēpums" ("The Mystery of Sleep") autors, ir pierādījis, ka ari miega stāvoklī ir iespējama jutekliskā uztvere, jo gan acu, ausu un garšas nervi, gan arī smadzeņu šūnas turpina neierobežoti darboties. Pēc viņa domām, cilvēks guļ tāpēc, "ka viņa dvēseles cēlākā daļa abstrahējoties savienojas ar viņa augstāko dabu un tādējādi iesaistās dievišķajā gudrībā un pravietiskajās spējās".

Tālāk Dr. Baigelovs konstatē: "Manu pētījumu rezultāti ne tikai nostiprināja manu pārliecību, ka ne jau tā sauktā atbrīvošanās no dienas piepūles ir miega patiesais galīgais mērķis, bet arī nešaubīgi pierādīja, ka neviens cits cilvēka dzīves aspekts nav tik neaizstājams dvēseles spēku harmoniskā attīstībā kā tieši miegs, kas cilvēku atbrīvo no visiem jutekliskās pasaules iespaidiem."

Miegs — dialogs ar dievišķajām varām

Cilvēka zemapziņa ir ārkārtīgi nodarbināta, lai atrisinātu ikdienas problēmas, konfliktus un prasības. Tāpēc ir pilnīgi nepieciešams regulāri atslēgties no dažādu iespaidu spēcīgās straumes un klusu parunāties ar zemapziņas visgudrību. Tas, kurš šajā dialogā lūgs drošu vadību, spēku un labāku izpratni par visām dzīves norisēm, atradīs izeju no visām grūtībām un lietpratīgi atrisinās ikdienas problēmas.

Un otrādi — lūgšanu varētu definēt arī kā miega veidu, jo arī šeit ir runa par regulāru iedziļināšanos sevī, kas viņpus jutekliskās pasaules un ikdienas jucekļa atklāj zemapziņas spēku un gudrību.

Cilvēkam ir jāguļ daudz

Miega trūkums izraisa uzbudināmību, untumainību un depresiju. Dr. Džordžs Stīvensons no Garīgās veselības veicināšanas apvienības (National Association for Mental Health) saka: "Ir pierādīts, ka cilvēkam, lai viņa veselība būtu laba, ir jāguļ vismaz 6 stundas. Lielākajai daļai cilvēku ir nepieciešams pat ilgāks miegs. Tas, kurš domā, ka var gulēt mazāk, apmāna vienīgi pats sevi."

Slaveni mediķi, kas pētījuši miegu un tā trūkuma sekas, ir atklājuši, ka smagi miega traucējumi bieži vien izraisa nervu sabrukumu. Tieši miegs atjauno dvēseles spēku rezerves un ir vitalitātes un dzīvesprieka avots.

Miega trūkuma postošās sekas

Roberts O'Braiens kādā Reader's Digest publicētajā rakstā "Varbūt mums ir vairāk jāguļ?" stāsta par šādu eksperimentu: "Pēdējo trīs gadu laikā armijas hospitālī un pētniecības centrā Vašingtonā tika izdarīti miega eksperimenti ar vairāk nekā 100 brīvprātīgajiem karavīriem un civilistiem. Eksperimentā iesaistītajām personām četras diennaktis nebija ļauts aizmigt. Tūkstošiem testu fiksēja viņu uzvedību un personības pārmaiņas, un zinātne ieguva pārsteidzošus miega noslēpumu izskaidrojumus.

Tagad mēs zinām, ka pārgurušajām smadzenēm acīmredzot ir tik nepārvarama nepieciešamība pēc miega, ka tā dēļ tās upurē visu pārējo. Izjūtot miega trūkumu, cilvēkiem jau pēc dažām stundām 3 — 4 reizes stundā parādījās apziņas traucējumi, ko sauc arī par "mikromiegu". Tāpat kā īstā miega laikā, sirdsdarbība palēninājās un acis aizvērās. Šis "mikromiegs" katru reizi ilga tikai sekundes daļu, un tajā vai nu parādījās sapņu ainas, vai arī tas neatstāja nekādas atmiņas. Jo ilgāk eksperimenta dalībniekam miegs tika liegts, jo biežāk radās apziņas traucējumi un tie bija ilgstošāki, beidzot tie ilga jau 2—3 sekundes. Pat ja eksperimenta dalībniekam būtu jāvada lidmašīna lielā negaisā, viņš nespētu pretoties organisma prasībai pēc miega. Tādus vājuma mirkļus piedzīvo visi cilvēki. Varbūt arī jūs, sēžot pie stūres, reiz ir uzveicis miegs?

Miega trūkums postoši iedarbojas arī uz saprātu un uztveres spējām. Daudzi eksperimenta dalībnieki pat nespēja izpildīt kādas noteiktas darbības laikā dotos norādījumus. Šajās situācijās, kad tiem, ņemot vērā dažādus faktorus, vajadzēja izdarīt pareizos secinājumus un atbilstoši rīkoties, viņi izrādījās pilnīgi bezpalīdzīgi. Tātad, piemēram, kā kravas mašīnas vadītāji viņi, ņemot vērā savas un pretimbraucošās mašīnas ātrumu un ceļa apstākļus, nebūtu spējīgi izvairīties no sadursmes."

Miegā var rast padomu

Kāda Losandželosā strādājoša jauna dāma man reiz stāstīja, ka viņai esot piedāvāts darbs Ņujorkā ar divreiz lielāku atalgojumu. Nezinādama, vai šo piedāvājumu pieņemt, viņa pirms aizmigšanas skaitījusi šādu lūgšanu: "Mana zemapziņa zina, kas man būtu vislabāk piemērots. Tā veicinās notikumu labvēlīgu norisi un iedvesīs man pareizo lēmumu, kas nāks par svētību man un visiem ar to saistītajiem cilvēkiem. Esmu pateicības pilna, jo zinu, ka pār mani noteikti nāks īstā apskaidrība."

Šo vienkāršo lūgšanu sieviete atkārtoja tik ilgi, līdz aizmiga. Nākamajā rītā iekšējā balss uzstājīgi brīdināja uz Ņujorku nebraukt. Sieviete piedāvājumu noraidīja, un drīz vien izrādījās, ka viņa rīkojusies pareizi, jo pēc dažiem mēnešiem firma, kas viņu aicināja darbā, izsludināja bankrotu.

Apzinātais saprāts spēj uz zināmu faktu pamata pieņemt pareizo lēmumu; taču zemapziņai ir pavērtas daudz dziļākas un plašākas likumsakarības, tāpēc arī tās padomus un brīdinājumus — kā, piemēram, šajā gadījumā — vajadzētu uztvert ļoti nopietni.

Izglābšanas no neizbēgamas katastrofas

Arī es savā dzīvē varu atrast piemēru tam, kā zemapziņa mums šaubu brīžos palīdz pieņemt pareizo lēmumu.

Pirms daudziem gadiem, vēl pirms Otrā pasaules kara, man piedāvāja ļoti ienesīgu vietu Tālajos Austrumos, un es ar šādiem vārdiem lūdzu savai zemapziņai padomu un palīdzību: "Manī mītošajai visgudrībai nekas nepaliek apslēpts, un tā saskaņā ar dievišķo kārtību norādīs man pareizo ceļu. Man doto atbildi es sapratīšu."

Šo vienkāršo lūgšanu es atkārtoju tik ilgi, līdz aizmigu. Sapnī man ārkārtīgi spilgtā vīzijā parādījās notikumi, kam vajadzēja risināties tikai pēc trim gadiem. Man parādījās draugs un sacīja: "Izlasi tikai šo virsrakstu — nebrauc turp!" Es iemetu skatu avīzē un ieraudzīju virsrakstu lieliem burtiem: "Japānas uzbrukums Pirlharborai! Karš ir pieteikts!"

Patiesie sapņi — un tādus dažreiz redzu arī es — ir vēl viena subjektīvā gara iespēja ar mums sazināties. Iepriekš minētajā vīzijā runa, bez šaubām, ir par zemapziņas dramatizētu stāvokli, kas savu brīdinājumu iemiesoja uzticama un ļoti cienīta drauga personā. Citiem cilvēkiem brīdinājums parādās kā mātes tēls, kas, minot cēloņus, atrunā no kāda noteikta lēmuma pieņemšanas. Bieži vien zemapziņa saviem paziņojumiem izvēlas tāda cilvēka balsi, kuram nomoda stāvoklī pilnīgi uzticamies. Ir zināmi gadījumi, kad gājējiem uz ielas ir šķitis, ka viņi dzird mīļotā cilvēka brīdinājuma saucienu — un tie apstājas kā sastinguši, tādējādi izvairīdamies no drošas nāves, ko izraisītu krītošs priekšmets.

Dr. Rīns, Djūka universitātes Psiholoģijas nodaļas vadītājs, ir savācis ārkārtīgi plašu pierādījumu materiālu par to, ka daudzi cilvēki visā pasaulē nākamo notikumu paredz, respektīvi, viņi ļoti spilgtos sapņos tiek brīdināti par draudošo nelaimi un tātad var no tās izvairīties.

Mans iepriekš minētais sapnis man ārkārtīgi skaidri parādīja Nav York Times virsraksta vīziju, kas ziņoja par Japānas uzbrukumu Pirlharborai, kas notika pēc trim gadiem. Ņemot vērā šo brīdinājumu, es no darba piedāvājuma atteicos. Otrā pasaules kara sākšanās pierādīja manas iekšējās balss uzticamību.

Jūsu nākotne meklējama zemapziņā

Vienmēr atcerieties, ka nākotne — tātad jūsu domāšanas ieradumu izpausme — jūsu garā pašlaik jau eksistē, ja vien jūs ar veiksmīgu lūgšanu neizmaināt lietu norisi. Atbilstoši tam jebkuras valsts nākotne jau atrodas kolektīvajā zemapziņā. Tāpēc sapņu vīzija, kas man Ņujorkas avīzes virsraksta formā jau trīs gadus iepriekš paziņoja par kara sākumu, nemaz nav tik neparasta, kā pirmajā brīdī šķiet. Gatavošanās šim karam jau bija sākusies, un tas precīzijas instruments, ko mēs saucam par "kolektīvo zemapziņu", visus uzbrukuma plānus jau bija sastādījis. Tieši tāpat rītdienas notikumi jau šodien ir jūsu zemapziņā, un cilvēki ar augsti attīstītām nojaušanas spējām var paredzēt arī notikumus tālākā nākotnē.

Nav nekādas negrozāmas iepriekš nolemtības. Jūsu likteni nosaka jūsu pašu garīgā nostāja. Ar zinātniskas lūgšanas palīdzību, kas ir izklāstīta iepriekšējās nodaļās, jūs savu turpmāko dzīvi varat ievirzīt vēlamajā virzienā. "Ko cilvēks ir iesējis, to arī pļauj."

Miegā nopelnītie 15 000 dolāru

Pirms trim vai četriem gadiem kāds mans students atsūtīja avīzes ziņojumu par kādu vīru, vārdā Rojs Hammerstroms, kurš strādāja kādā no Jones & Laughlin Stahl AG velmēšanas fabrikām Pitsburgā. Ar sapņa palīdzību viņš bija nopelnījis 15 000 dolāru.

Kā vēstīja šis raksts, uzņēmuma inženieru pūliņi salabot slikti darbojošos pārmiju, ar kuras palīdzību kvēlojošie dzelzs bluķi tika novadīti uz astoņiem sliežu ceļiem, bijuši neveiksmīgi. Desmitiem reižu viss iespējamais jau bija izmēģināts, taču bez panākumiem. Hammerstroms neatlaidīgi domāja par to, kā uzlabot šīs ierīces funkcionēšanu, bet arī viņš sākumā atdūrās pret nepārvaramām grūtībām. Kādu dienu Hammarstroms prātojot pēkšņi aizmiga un sapnī redzēja ideālu, līdz pēdējam sīkumam pārdomātu pārmiju konstrukciju, kuru viņš tūlīt pēc pamošanās uzrasēja.

Šī vīzija Hammerstromam nopelnīja čeku par 15 000 dolāru — tā bija vislielākā summa, ko uzņēmums jebkad ir samaksājis savam līdzstrādniekam par racionalizācijas priekšlikumu.

Kā slavens profesors miegā atrisināja savu problēmu

Dr. H. V. Helprehts, Pensilvānijas universitātes asirioloģijas štata profesors, pastāstīja, lūk, ko: "Kādu sestdienas vakaru es atkal noguris atmetu ar roku veltīgajām pūlēm noteikt divu mazu ahāta gabaliņu izcelsmi, kas, iespējams, bijuši Babilonijas gredzena sastāvdaļas.

Ap pusnakti aizgājis gulēt, es redzēju zīmīgu sapni. Stalta auguma Nipuras priesteris, pēc izskata apmēram četrdesmit gadu vecs, ieveda mani tempļa dārgumu krātuvē, mazā, zemā telpā bez logiem, kur uz grīdas bija ahāta un lazurīta lauskas. Šeit viņš pagriezās pret mani un sacīja: "Tie divi rotas fragmenti, ko jūs esat publicējis savas grāmatas 22. un 26. lapaspusē, nekad nav bijuši gredzena daļas — tie bija dievu statujas auskaru fragmenti. Manis teikto jūs varat pārbaudīt, šīs daļiņas saliekot kopā." Es pamodos, tūlīt izpētīju akmeņu lauskas un sev par lielu pārsteigumu secināju, ka sapnī redzētais ir apstiprinājies. Mana problēma bija atrisināta."

Tātad šis ir vēl viens skaidrs pierādījums zemapziņas radošajam spēkam un tam, ka zemapziņai ir atbilde uz visiem jautājumiem.

Kā zemapziņa miegā strādāja izcila rakstnieka labā

Roberts Lūiss Stīvensons kādā savā grāmatā veselu nodaļu velta sapņu piedzīvojumiem. Viņa vīzijām bija raksturīgs ārkārtīgs dzīvīgums, un rakstniekam bija stingrs ieradums katru vakaru pirms aizmigšanas dot savai zemapziņai precīzus norādījumus. Visbiežāk rakstnieks deva tai uzdevumu miegā meklēt vielu jauniem romāniem. Kad Stīvensonam steidzīgi vajadzēja papildināt bankas kontu, viņš mēdza savai zemapziņai dot apmēram šādu pavēli: "Pagādā man interesantu romānu, ko labi pirks un kas man ienesīs daudz naudas!" Un zemapziņa nekad neatstāja viņu likteņa varā.

Stīvensons savā grāmatā stāstīja: "Šie mazie "rūķīši" (tātad viņa zemapziņas radošais spēks) vajadzīgo stāstu man iedveš pa daļām, un mani, tā šķietamo autoru, līdz pēdējam brīdim atstāj neziņā." Un viņš vēl piebilst: "Tā darba daļa, ko es paveicu pa dienu (tātad nomodā un ar apzinātā saprāta palīdzību), nekādā ziņā nav uzskatāma vienīgi par manu veikumu, jo daudz kas liecina par to, ka šeit "rūķīši" ir pielikuši savu roku."

Aizmiedziet pilnīgā mierā — un atmostieties priecīgi

Tas, kurš mokās ar bezmiegu, veiksmīgi var izmantot tālāk doto lūgšanu, kas mierīgi un izjusti jāatkārto pirms gulētiešanas: "Manu kāju pirksti ir atslābināti, ikri ir atslābināti, vēdera muskuļi ir atslābināti, mana sirds un plaušas ir atslābinātas, smadzenes ir atslābinātas, acis ir atslābinātas, mana seja ir atslābināta, viss mans ķermenis un mans gars ir atslābināti. Labprāt un ar prieku es visiem visu piedodu un katram cilvēkam no visas sirds novēlu harmoniju, veselību, mieru un visas dzīves svētības. Es esmu mierā ar sevi un pasauli, jūtos skaidra un priecīga miera pilns, drošībā un mierā. Mani pārņem liels klusums, un manu dvēseli piepilda dziļš miers, jo es jūtu Dieva tuvumu. Manas domas ir mīlestības pilnas un dāvā man izdziedināšanos. Es ietinos mīlestības plīvurā un aizmiegu labas gribas pilns pret visiem cil­vēkiem. Manu mieru nakts laikā nekas neiztraucē, un no rītiem es pamostos dzīvespriecīgs un mīlestības pilns. Milestība ap mani ir uzcēlusi aizsargājošu valni. "Mani nebaida nekāds posts, jo Tu esi pie manis." Es guļu mierā, es pamostos priecīgs, un "Viņā un no Viņa es esmu un dzīvoju"."

Kopsavilkums

1.   Ja jūs baidāties aizgulēties, tad norādiet savai zemapziņai vēlamo laiku — un tā jūs pati pamodinās. Tai pulkstenis nav vajadzīgs. Tādā pašā veidā rīkojieties ar visām savām problēmām, jo zemapziņa var tikt galā ar visām grūtībām.

2.  Jūsu zemapziņa nekad neguļ. Tā vienmēr darbojas jūsu labā. Tā vada visas dzīves funkcijas. Pirms aizmigšanas izlīgstiet pats ar sevi un citiem cilvēkiem, un viss būs labi.

3.   Miegā jums tiks dots padoms, iespējams — sapņa vīzijas veidā. Turklāt guļot dziedinošo spēku plūsma tiek vismazāk traucēta, tāpēc no rīta jūs pamodīsieties atspirdzis un atjaunināts.

4.  Ja jūs vēl arī miegā nomoka dienas problēmas un negatīvās izjūtas, tad atbrīvojiet savu garu un pievērsiet domas zemapziņas gudrībai un sapratnei — tā allaž ir gatava reaģēt uz jūsu saucienu pēc palīdzības. Tā jums dos mieru, spēku un paļāvību.

5.   Miegam ir izšķiroša nozīme attiecībā uz dvēseles mieru un ķermeņa veselību. Miega trūkums izraisa uzbudināmību, nomāktību un garīgā līdzsvara traucējumus. Jums ir jāguļ 8 stundas diennaktī.

6.   Jaunākie medicīniskie pētījumi ir pierādījuši, ka bezmiegs var izraisīt nervu sabrukumu. Miegs ir dzīvesprieka un enerģijas avots.

7.    Pārpūlētas smadzenes izjūt tik nepārvaramu prasību pēc miega, ka tam tiek upurēts viss pārējais. Tie, kas ir aizmiguši pie mašīnas stūres, var to apstiprināt — ja vien ir palikuši dzīvi.

8.    Miega trūkums bieži vien izraisa atmiņas un organisma fiziskā stāvokļa pasliktināšanos. Tas, kurš ir pārguris, vairs nespēj skaidri domāt.

9.    Miegs sniedz atbildi. Pirms aizmigšanas iedvesiet sev, ka zemapziņas visgudrība vadīs jūs visās lietās. Un tad vērīgi raugieties, vai jums netiek dots kāds mājiens — varbūt jau atmošanās brīdī.

10.  Pilnībā uzticieties savai zemapziņai. Vienmēr atcerieties, ka tā allaž kalpo dzīves labajiem spēkiem. Zemapziņa var uzrunāt jūs patiesā sapnī vai vīzijā. Bieži vien tā šādā veidā cilvēku brīdina, kā to ir piedzīvojis arī šīs grāmatas autors.

11.   Jūsu ierastajā domu un jūtu pasaulē jau ir ietverta jūsu nākotne. Nešaubīgi ticiet un paļāvīgi iedvesiet sev, ka visgudrība jūs vada visās lietās, ka jūs pārpārēm baudīsiet visus dzīves labumus un jūsu dzīvi apmirdzēs laime. Nešaubīgi ticiet tam un pieņemiet to kā pierādītu faktu. Vienmēr gaidiet tikai visu labāko, un to jūs arī pieredzēsiet.

12.  Ja jūs strādājat radošajā sfērā, tad pirms aizmigšanas vērsieties pie savas zemapziņas, paļāvīgi apgalvodami, ka tās gudrība, sapratne un radošais spēks piedāvās jums ideālus risinājumus. Tas, kurš ticēdams paļāvīgi skaitīs lūgšanas, piedzīvos brīnumus.