Es vēlu visiem Laimi! 

Daudziem ievērojamiem zinātniekiem ir bijusi un ir zināma zemapziņas svarīgā nozīme. Edisons, Markoni, Keterings, Puankarē, Einšteins un daudzi citi paļāvās uz savu zemapziņu un to apzināti izmantoja. Tieši viņu zemapziņai mēs varam pateikties par atzinumiem un metodēm, kas ir modernās zinātnes un rūpniecības progresa pamatā. Rūpīgi pētījumi ir pierādījuši, ka visu izcilo zinātnieku un pētnieku panākumi ir bijuši cieši saistīti ar spēju atraisīt zemapziņas spēkus.

Mazzināms fakts, piemēram, ir tas, ka slavenais ķīmiķis Fridrihs fon Stradonics sarežģītu dabaszinātnisku problēmu atrisināja ar zemapziņas palīdzību. Viņš jau ilgi bija nopūlējies salikt pareizajā kārtībā sešus oglekļa un ūdeņraža atomus benzola formulā. Taču atkal un atkal radās nepārvaramas grūtības, un loģisks risinājums nedevās rokā, tāpēc ķīmiķis beidzot šo problēmu uzticēja savai zemapziņai. Drīz pēc tam, kāpjot Londonas autobusā, pār viņu nāca pēkšņa apskaidrība. Ķīmiķis garā redzēja čūsku, kas koda savā astē un griezās ap sevi kā ritenis. Zinātnieka zemapziņa bija atradusi risinājumu un simboliski parādījusi atomu apļveida sakārtojumu, kas šodien ir pazīstams kā "benzola gredzens".

Ka izcils zinātnieks veica savus atklājumus

Nikola Tesla, kuram esam parādā pateicību par daudziem grandioziem atklājumiem, bija izcils elektronikas pētnieks. Tiklīdz zinātniekam radās jauna ideja, viņš to fantāzijā attīstīja tālāk, jo labi zināja, ka zemapziņa viņam iedvesīs visas idejas praktiskai īstenošanai nepieciešamās detaļas. Kad atklājums šādā veidā viņa garā bija pilnīgi nobriedis, pētnieks šo konstrukciju, kas bija izstrādāta līdz pēdējam sīkumam un kurai nebija vajadzīgi nekādi uzlabojumi, uzticēja saviem līdzstrādniekiem.

Nikola Tesla savus atklājumus raksturoja šādi: "Visi mani atklājumi, ko esmu izdarījis 20 gadu laikā, pilnībā ir attaisnojuši manas un citu ar tiem saistītās cerības."

Kā slavens dabas pētnieks risināja savas problēmas

Profesors Agasī, izcils amerikāņu dabas pētnieks, savas zemapziņas nenogurdināmo darbību atklāja guļot. Biogrāfijā, ko izdeva slavenā zinātnieka sieva, šis atgadījums tiek attēlots šādi: "Viņš jau divas nedēļas pūlējās papildināt kādas nezināmas aizvēsturiskas zivs sadrupušo fosiliju. Noguris un cerības zaudējis, viņš to beidzot nolika nost un piespieda sevi par to vairs nedomāt. Drīz pēc tam viņš kādu nakti pamodās priecīgi satraukts: viņš esot sapnī redzējis zivi visā pilnībā. Bet, kad centies šo ainu paturēt atmiņā, tā atkal izgaisusi. Tomēr viņš jau no agra rīta devās uz Jordin des Plantes (Zooloģiskā dārza un Zooloģijas institūta komplekss) cerībā tur ieraudzīt kaut ko tādu, kas atsauktu atmiņā sapnī redzēto ainu. Taču veltīgi — atmiņa viņu pievīla. Nākamajā naktī zivs vēlreiz parādījās sapnī, taču viņam atkal neizdevās pēc tam atcerēties tās detaļas. Cerēdams, ka sapnis varētu atkārtoties trešo reizi, viņš tajā vakarā pirms gulētiešanas nolika pa rokai zīmuli un papīru.

Un patiešām — agrā rīta stundā zivs attēls parādījās atkal. No sākuma vēl diezgan izplūdis, bet pēc tam tik skaidrs, ka zoologa ievingrinātā acs varēja saskatīt visniecīgāko detaļu. Būdams vēl sapņa varā, viņš pilnīgā tumsā uzzīmēja zivs fosiliju uz papīra. No rīta zoologs, dziļi pārsteigts, savā aizvēsturiskās zivs skicē atklāja tādas bioloģiskas pazīmes, par kurām pats nekad nebūtu iedomājies. Viņš aizsteidzās uz Jardin des Plantes, un tur viņam ar rasējumu palīdzību izdevās no fosilijas dažādām vietām ar kaltu noņemt virsējo kārtu, tā ka varēja redzēt visas detaļas. No nogulām atbrīvotā zivs precīzi atbilda zoologa sapņa tēlam un pēc tā uzzīmētajai skicei, tāpēc viņam bija viegli šo aizvēsturisko radību klasificēt."

Kā talantīgs ārsts atrada zāles pret cukurslimību

Pirms dažiem gadiem man atsūtīja avīzes izgriezumu, kurā bija aprakstīta insulīna atklāšana. Tālāk dots īss to faktu apraksts, kas man palikuši atmiņā.

Pirms apmēram četrdesmit vai vairāk gadiem Dr. Frederiks Bantings, izcils kanādiešu ķirurgs un ārsts, sāka pētīt cukurslimības postošās sekas. Toreiz medicīnai vēl nebija līdzekļu tās apturēšanai. Dr. Bantings katru brīvu brīdi veltīja eksperimentiem un speciālās literatūras studēšanai. Kādu nakti ārstam no noguruma atkal acis krita ciet, un viņš aizgāja gulēt. Miegā Dr. Bantingam radās ideja pagatavot ekstraktu no suņu rudimentārajiem aizkuņģa dziedzeriem. No šīs substances tika radīts insulīns, kas kopš tā laika ir palīdzējis miljoniem cilvēku.

Jāpiebilst, ka Dr. Bantings ilgu laiku pūlējās atrast risinājumu šai problēmai, līdz viņa zemapziņa norādīja pareizo ceļu.

Tātad apskaidrība nekādā ziņā nenāk jau pirmajā naktī. Līdz atbildes saņemšanai var paiet ilgs laiks. Taču tāpēc nezaudējiet drosmi, bet allaž pirms gulētiešanas uzdodiet savai zemapziņai attiecīgo jautājumu tā, it kā darītu to pirmo reizi.

Viens no atbildes aizkavēšanās iemesliem varētu būt tas, ka jūs — pamatoti vai nepamatoti — šo jautājumu uzskatāt par īpaši sarežģītu. Un tas savukārt rada apzinātu ticību, ka atrisinājumu nav iespējams atrast īsā laikā. Jūsu zemapziņa nav pakļauta nedz laika, nedz telpas ierobežojumiem. Tāpēc liecieties gulēt ar ciešu pārliecību, ka atrisinājums jau ir atrasts. Neizraisiet paši nevajadzīgu kavēšanos, iedomādamies, ka atrisinājums ir gaidāms tikai pēc kāda ilgāka laika. Paļaujieties uz savu zemapziņu un, ņemot vērā daudzos šajā grāmatā aprakstītos piemērus, nostipriniet sevī pārliecību, ka jebkuram jūsu jautājumam un problēmai ir pareiza atbilde un ideāls risinājums.

Kā slavens fiziķis izbēga no krievu koncentrācijas nometnes

Šeit dots Dr. Lotāra Blenka-Šmida, Rocket Society (Vadošo raķešu speciālistu apvienība) biedra un izcila pētnieka elektronikas jomā, stāstījums par to, kā viņam izdevās izbēgt no drošas nāves krievu ogļraktuvēs.

"Kā karagūsteknis es nokļuvu krievu nometnē, kur man vajadzēja strādāt ogļraktuvēs. Visapkārt mira mani biedri. Mūs uzraudzīja nežēlīgi sargi, augstprātīgi oficieri un vienīgi par plāna izpildi domājošie komisāri. Pēc paviršas medicīniskās apskates tika noteikts, cik daudz ogļu katram gūsteknim jāizrok. Mana norma bija 300 mārciņu. Ja kāds ieslodzītais savu normu neizpildīja, viņa jau tā nožēlojamā pārtikas deva tika samazināta, un drīz vien nelaimīgais jau gulēja zem zemes.

Es visu laiku domāju tikai par vienu — kā varētu laikus izbēgt? Es zināju, ka mana zemapziņa atradīs kaut kādu ceļu. Manas mājas un visa ģimene bija gājuši bojā karā. Visi mani draugi un bijušie kolēģi bija vai nu krituši, vai internēti.

Būdams visdziļākajā postā, es sev iedvesu šādu domu: "Es gribu doties uz Losandželosu, un mana zemapziņa mani turp aizvedīs." Es biju redzējis šīs pilsētas attēlus un ļoti skaidri atcerējos atsevišķas ielas un celtnes.

Dienu un nakti es tad iztēlojos, ka rokrokā ar amerikāņu meiteni, ar kuru pirms kara iepazinos Berlīnē, eju pa Vilšīra bulvāri. Es iepirkos veikalos, braucu ar autobusu un ēdu pirmšķirīgos restorānos. Katru nakti es īpaši spilgti iztēlojos to, ka sēžu pie luksusa mašīnas stūres un braucu šurp turp pa Losandželosas platajām, greznajām ielām. To es iztēlojos visos sīkumos un tik reāli, cik vien bija iespējams. Beidzot šī iedomātā pasaule man šķita tikpat reāla kā dzeloņstieples, kas ieskāva gūstekņu nometni.

Katru rītu vecākais uzraugs ieslodzītos nostādīja rindā un saskaitīja. To viņš mēdza darīt skaļi: "Viens, divi, trīs utt." — un katram pārbaudītajam vajadzēja nostāties jau saskaitīto grupā. Kādu dienu rīta pārbaudes laikā vecākais uzraugs pēc tam, kad jau bija nosaucis mani ar 17. numuru, tika uz brīdi aizsaukts prom. Atgriezies viņš turpināja skaitīšanu no nākamā vīra pēc manis — vēlreiz ar 17. numuru. Tas bija signāls bēgšanai. Es zināju, ka vakarā, atgriežoties nometnē, nevienam neradīsies šaubas par manas darba grupas skaitlisko sastāvu, un tāpēc mana prombūtne ilgu laiku paliks nepamanīta.

Man izdevās "nozust". Es gāju bez apstājas 24 stundas un atpūtos tikai nākamajā dienā kādā pamestā, nopostītā pilsētā. Turpmāk es pārtiku no zivīm un savvaļas dzīvniekiem un naktīs kā bezbiļetnieks braucu ogļu vagonos, kas devās uz Poliju. Tādā veidā es patiešām nokļuvu Polijā, un tur draugi man palīdzēja tikt līdz Šveicei.

Kādu vakaru es Lucernas "Pils" viesnīcā tērzēju ar kādu amerikāņu laulāto pāri, un viņi mani ielūdza uz Santamoniku Kalifornijā. Kad es ierados Losandželosā, mani sagaidīja draugu šoferis un veda mani pa Vilšīra bulvāri un citām greznajām ielām, kuras es mēnešiem ilgās gūstniecības laikā krievu raktuvēs tik spilgti biju iztēlojies. Es atpazinu tās ēkas, ko gara acīm simtiem reižu biju skatījis, un jutos tā, it kā patiešām Losandželosā jau kādreiz būtu bijis. Savu mērķi es biju sasniedzis."

Savu vēstījumu Dr. Blenks-Šmids beidz ar apgalvojumu, ka viņš "nemūžam nebeigšot brīnīties par zemapziņas brīnumaino spēku, līdzekļiem un iespējām, kas mums nav nedz zināmas, nedz saprotamas".

Kā arheologi un paleontologi rekonstruē senlaikus

Šo zinātņu pārstāvji it īpaši ir atkarīgi no fakta, ka viņu atmiņā uzkrājas visi piedzīvotie notikumi. Kaut arī arheologu un paleontologu rīcībā bieži vien ir tikai trūcīgi norādījumi, ko sniedz senu apdzīvoto vietu drupas un aizvēsturiski atradumi, viņiem ar fantāzijas un zemapziņas spēku palīdzību izdodas rekonstruēt pagātni un pat aizvēsturiskos laikus. Tas, kas bijis miris, atkal atdzīvojas un runā ar mums. Senu tempļu un mākslas priekšmetu, senu darbarīku un mājsaimniecības piederumu pētīšanai un zinātnieku iedvesmai ir bijusi liela nozīme senlaiku cilvēka attīstības pakāpju izgaismošanā, jo mūsu tālie senči sazinājās vienīgi ar neartikulētu skaņu un žestu palīdzību. Zinātnieka saspringtā koncentrēšanās un mērķtiecīgā fantāzija atmodina viņa zemapziņas snaudošos spēkus, un tie paver viņa skatienam antīkos tempļus, ko ieskauj parki, strūklakas un dīķi. Savukārt paleontologs aizvēsturisku zvēru fosilijās tik ilgi iztēlojas redzam muskuļus, cīpslas un gaļu, līdz viņa acu priekšā nostājas to reālais attēls. Tā no pagātnes rodas dzīvā tagadne, un mēs redzam, ka cilvēka gars spēj uzveikt telpu un laiku. Tiklīdz būsiet iemācījušies tāpat valdīt pār savu fantāziju un to vadīt, jūs nekas netraucēs kā līdzvērtīgam nostāties blakus visu laiku gudrākajiem un apgaismotākajiem dižgariem.

Ka ļauties zemapziņas vadībai

Ja jums ir jāpieņem tā sauktais "svarīgais lēmums", tad vispirms sāciet ar apzināto un destruktīvo domāšanu. Lai domāšanas process būtu auglīgs, jums ir jāatbrīvojas no visām bailēm un šaubām.

Izmantojot tālāk doto vienkāršo metodi, jūsu zemapziņas padoms un palīdzība visos jautājumos ir nodrošināta.

Jums ir jāpanāk pilnīgs garīga un fiziska miera stāvoklis.

Pavēliet savam ķermenim atbrīvoties, un tas jums paklausīs. Cilvēka organismam nav nedz pašam savas gribas, nedz arī apzinātas nostājas. To varētu salīdzināt ar skaņuplati, kas ieraksta jūsu uzskatus, domas un iespaidus.

Koncentrējiet uzmanību uz savu problēmu un centieties to apzināti atrisināt. Izjūtiet to laimi, kas jūs pārņemtu, ja jūs atrastu pareizo risinājumu. Kādu brīdi baudiet šīs brīnišķīgās izjūtas un tad šajā noskaņā aizmiedziet. Ja, no rīta pamostoties, jums nekāds risinājums prātā neienāk, tad nodarbojieties ar kaut ko citu. Ļoti iespējams, ka atrisinājums negaidot parādīsies pēkšņas apskaidrības veidā.

Tam, kurš grib ļauties zemapziņas vadībai, ieteicams arī šajā gadījumā izvēlēties vienkāršāko ceļu. Lai ilustrētu teikto, es pastāstīšu vienu savu piedzīvojumu: kādu dienu es konstatēju, ka pazudis dārgs gredzens, turklāt tam bija neatlīdzināma vērtība, jo šī rotaslieta bija mantota. Es pārmeklēju visus kaktus, taču veltīgi. Vakarā pirms aizmigšanas es vērsos pie savas zemapziņas gluži kā pie īsta sarunu partnera: "Tev nekas nepaliek apslēpts, un tāpēc tu zini ari to, kur atrodas mans gredzens. Tad nu parādi man to vietu."

Nākamajā rītā man likās, it kā mani pamodinātu kāda balss: "Pajautā Robertam!"

Šis padoms man šķita ļoti dīvains, jo Roberts bija deviņus gadus vecs zēns. Tomēr es paklausīju savai iekšējai balsij.

Kad es Robertu izjautāju, viņš man atbildēja: "Gredzens? Ak jā, to es rotaļājoties atradu. Tas ir uz mana galda. Es domāju, ka tam nav nekādas vērtības, tāpēc nevienam par savu atradumu nestāstīju."

Ja zemapziņai uzticas, tad tā savā īpatnējā veidā vienmēr sniedz atbildi.

Viņa zemapziņa atklāja tēva testamenta atrašanās vietu

Kādam manam klausītājam atgadījās šāds piedzīvojums: viņa tēvs bija nomiris, šķietami neatstādams testamentu. Taču jaunā vīrieša māsa pavēstīja, ka tēvs viņai esot stāstījis par uzrakstīto testamentu, kurā visi esot pēc viņa ieskatiem pieminēti. Diemžēl visi mēģinājumi dokumentu atrast bija neveiksmīgi.

Tad jaunais vīrietis pirms aizmigšanas vērsās pie savas zemapziņas ar šādu aicinājumu: "Kopš šī brīža es šo problēmu uzticu savai zemapziņai. Tai testamenta atrašanās vieta ir zināma, un tā man to atklās." Pēc tam viņš savu vēlmi izteica īsā pavēles formā: "Atbildi!" — un atkārtoja šo vārdu, kamēr aizmiga.

Nākamajā rītā jaunais vīrietis, iekšēja spēka dzīts, aizgāja uz kādu Losandželosas banku un tur — tēva īrētajā seifā — atrada testamentu.

Ja cilvēks pirms aizmigšanas domas pievērš kādam noteiktam priekšmetam, tad tiek pamodināti viņa snaudošie dvēseles spēki. Vienalga, vai jūs gribat pārdot māju, iegūt noteiktas akcijas, šķirties no sava līdzdalībnieka, pārcelties uz pilsētu, pārtraukt darba līgumu vai noslēgt jaunu, vislabāk ir rīkoties šādi: pilnīgi mierīgi apsēdieties savā birojā pie rakstāmgalda vai mājās atzveltnes krēslā. Atsauciet atmiņā universālo cēloņa un seku likumu. Jūsu doma ir cēlonis, sekas ir jūsu zemapziņas reakcija, un tā pēc savas dabas ir radīta kā reakcijas instruments. Atbilstoši likumam par darbību un reakciju seko labais vai sliktais, atalgojums vai sods. Tāpēc jebkura apzināta, saprātīga cenšanās atrast pareizo risinājumu gluži automātiski izraisa neapzinātu reakciju, ko uztver kā atbildi vai apskaidrību.

Tātad, lai ļautos zemapziņas vadībai, pietiek ar to, ka mierīgi pārdomā pareizo risinājumu, jo tas "uzrunā" jūsos mītošo bezgalīgo gudrību tik ilgi, līdz jūs saņemsiet pareizo atbildi. Un, tā kā jūsu zemapziņa darbojas jūsu labā, tad jūs varat pieņemt vienīgi vis­labākos lēmumus un spert vispareizākos soļus. Jūs taču rīkojaties viszinošās un visvarenās zemapziņas iekšējā spiediena ietekmē un tātad neizbēgami pareizi. Jēdzienu "spiediens" es lietoju apzināti, jo zemapziņas likums izpaužas kā neatvairāms spiediens uz visu labo.

Iekšējās apskaidrības noslēpums

Iekšējās apskaidrības un drošas vadības noslēpums ir šāds — pareizā atbilde jāmeklē tik ilgi, līdz tā pēkšņi tiek iedvesta. Zemapziņas reakcija — ceļu norādoša un mērķtiecīga — var izpausties intuīcijas, iekšējas atziņas vai spēcīgas tieksmes veidā. Un, ja reiz ir izdevies iedarbināt subjektīvā gara "motoru", tad tas attīstīs pats savu ātrumu un visu veiksmīgi nokārtos. Tas, kurš ļausies sava subjektīvā gara vadībai, nekad necietīs neveiksmi un nespers nepareizu soli. Tas baudīs laimi, panākumus un mieru.

Kopsavilkums

1.  Vienmēr atcerieties, ka visi zinātnes panākumi un apbrīnas vērtie sasniegumi ir gūti ar zemapziņas palīdzību.

2.  Kad jūs apzināti cenšaties atrast kādas sarežģītas problēmas atrisinājumu, zemapziņa savāc visu nepieciešamo informāciju un pārstrādā to pareizā atbildē, ko jūs pēc tam apzināties kā intuīciju un apskaidrību.

3.  Tam, kurš atrodas sarežģītā situācijā, vispirms saprātīgi jāmēģina rast izeja. Lai iegūtu nepieciešamo informāciju, lasiet speciālo literatūru vai konsultējieties ar speciālistiem. Ja tomēr neatrodat risinājumu, tad pirms aizmigšanas uzdodiet šo jautājumu savai zemapziņai, un tā nešaubīgi atradīs izeju.

4.  Ne vienmēr problēma var tikt atrisināta vienas nakts laikā, tāpēc nepaguruši vērsieties pie savas zemapziņas ar savu lūgumu, jo agrāk vai vēlāk pār jums nāks apskaidrība.

5.  Tas, kuram atrisinājuma meklēšana jau no paša sākuma šķiet sarežģīts vai ilgstošs process, tādējādi tikai novilcina zemapziņas atbildi. Subjektīvajam garam problēmu nav, un tas zina atbildi uz visiem jautājumiem.

6.   Jums jābūt cieši pārliecinātam, ka zemapziņa meklēto atbildi jau sagatavojusi. Iejūtieties tajā atbrīvotajā un laimīgajā noskaņā, kāda jūs pārņemtu problēmas atrisināšanas brīdī. Zemapziņa uz šīm izjūtām reaģēs.

7.    Zemapziņas brīnumainais spēks realizēs jebkuru priekšstatu, ko jūs tai pārliecinoši un neatlaidīgi iedvesīsiet. Droši paļaujieties uz to, un notiks brīnumi.

8.  Zemapziņa ir arī jūsu atmiņu krātuve. Tajā droši glabājas visi jūsu piedzīvojumi kopš agrīnas bērnības.

9.  Zinātnieki, kas pēta seno kultūru atstātās liecības, ar savas zemapziņas palīdzību atdzīvina pagātni.

10.     Pirms gulētiešanas uzdodiet savai zemapziņai attiecīgās problēmas atrisināšanu. Uzticieties tās bezgalīgajai varai, un jūs saņemsiet atbildi. Zemapziņa ir visgudra un visvarena, jūs tikai nedrīkstat apšaubīt tās spēkus.

11.   Jūsu domas nosaka jūsu zemapziņas reakciju. Gudrām domām sekos arī gudri lēmumi un rīcība.

12.  Zemapziņa jūs uzrunā sajūtu, intuīcijas un iedvesmas valodā. Zemapziņa ir jūsu iekšējais kompass — ļaujieties tā vadībai!