Es vēlu visiem Laimi! 

Patiesības meklējumos

Savu dzīvi ikviens vada pēc kādiem noteiktiem likumiem. Dzīves gudrība var būt balstīta uz mantojumā nodotām zināšanām, ticību, tautas kultūru, ieradumiem. Mārtiņš Geida, meklējot sakarības, kādēļ dzīvē mēdz notikt tā un ne citādi, ir nonācis pie atziņas, ka vispatiesākās dzīves gudrības apslēptas vēdiskajā mantojumā.

Mārtiņa pamatnodarbošanās ir ajūrvēdas masāžas. Šo darbu viņš veic Bauskā, Iecavā un citur. Taču uzkrāto zināšanu kopums un nemitīgi jaunu zināšanu meklējumi viņam ļauj sniegt arī konsultācijas «tiem, kam haoss iekšā, prieka maz vai ģimenes dzīvē neiet». Reizi mēnesī viņš neliedz arī savas zināšanas domubiedriem, rīkojot seminārus Iecavā.

Vēdām nav valstiskas piederības

«Paralēli masiera darbam apgūtu zināšanas, kuras parasti cilvēki mēdz piedēvēt Indijai. Taču Vēdām nav nekādas valstiskas piederības, tas ir zināšanas, kuras atrodamas tur, kur tām seko, kas izdzīvojušas cauri laikmetiem, piedevām šīs zināšanas ir ļoti praktiskas. Ir tāda grāmata latviešu valodā «Dievatziņa vēdās un dainās», kuras autore ir ārzemju latviete Rudīte Raudupe. Viņa salīdzina dainu mantojumu ar vēdiskajiem traktātiem un tajos ir zināmas līdzības, tāpat kā līdzības ir arī citu tautu kultūrvēsturiskajā mantojumā. Šīm zināšanām pasaulē pārsvarā seko tie, kurus mēdzam dēvēt par sabiedrības inteliģenci.

Arī es cenšos meklēt šīs sakarības. Piemēram, latviešu tautasdziesmā sacīts «Pienu ēdu, pienu dzēru, pienā muti nomazgāju». Tagad daudzi dietologi uzsver, ka pieaugušajiem piens nav piemērots, jo organismā tas nepārstrādājas, neizstrādājas fermenti, kas sašķeļ piena olbaltumvielas. Vēdiskās filozofijas izpratnē, piens, sviests un saldais krējums ir vislabestīgākie produkti uz Zemes, arī senie latvieši to labi zināja. Tā ir vesela tēma, kā pareizi lietot piena produktus tā, lai ar to uzlabotu savu veselību, vienīgais, kam gribu pievērst uzmanību - siltu pienu ieteicams lietot tikai no 19 vakarā līdz 7rītā, tad tas iedarbojas pozitīvi gan uz miegu, gan nākamo dienu, cilvēks iegūst mieru un harmoniju savā dzīvē. Ajurvēda iesaka katru vakaru dzert siltu pienu, pēc vēlēšanās var pievienot garšvielas - kardamonu, fenheli un muskatriekstu. Saistībā ar piena lietošanu jāievēro viens noteikums - katram cilvēkam jāpiemeklē sev atbilstošākais piena daudzumu, ko dzert uz nakti. Ja palielinās gļotu daudzums uz mēles, kaklā, degunā un acīs, no rīta viss pietūcis, tas nozīmē, ka piens lietots par daudz. Ja par maz piena iedzerts, prāts pa nakti būs nemierīgs un cilvēks aktīvi sapņos.

Masāža kā palīglīdzeklis ārstēšanai

Ar ārpusmateriālām lietām nodarbojos jau kopš 1998. gada. Tolaik atklājās, ka, uzliekot kādam rokas, varu noņemt sāpes. 2001. gadā sāku mācīties dziednieku skolā «Akvilona». No 2005. gada strādāju kā sertificēts dziednieks. Tad arī izgāju masāžas kursus. Masāžas darbs var būt apvienots ar dziedniecību tikai tad, ja masieris dzīvo pareizu dzīvi. Ja viņš strādā ar sevi un savu raksturu, pilnveidojas, ievēro visus noteikumus, kas vajadzīgi šādā darbā. Process pats par sevi tad jau ir dziedinošs. Masāža ir tikai palīglīdzeklis ārstēšanai, nevis galvenais ārstēšanas veids. Pie masāžām cilvēki pierod. Ķermeni ir viegli pakļaut baudai, un cilvēki pieķeras šim procesam. Bieži vien tā var kļūt par atkarību, kad bez iknedēļas masāžas cilvēks vairs nespēj atslābināties. Tad mēs sevi pakļaujam riskam domāt, ka kāds cits visu izdarīs viņa vietā.

Meklē atbildes uz jautājumu «kāpēc?»

Pievērsties dzīves gudrību izzināšanai mani mudināja tā aprobežotība, ar kādu cilvēki cenšas izskaidrot dzīvē notiekošos procesus, pamatojot, kāpēc viņiem dzīvē neveicas. Piemēram, daudziem patīk savās likstās vainot citus, atrodas arī virkne «speciālistu», kas ar to pelna naudu, iestāstot, ka neveicas tāpēc, ka lāsts uzlikts. Patiesībā viss, kas ar mums notiek, ir taisnīgi! Mēs esam to pelnījuši, nav svarīgi, atceramies savus nodarījumus vai ne. Katrs no mums iepriekšējās dzīvēs ir zadzis, laupījis, slepkavojis, nodarbojies ar melno maģiju, aprunājis. Tas viss ir par pamatu, lai šajā dzīvē tas celtos uz augšu, jo nekas, nekur nepazūd - viss krājas. Pie tam, jo vairāk mums apkārt ir slikti cilvēki, dzīves apstākļi, nelabvēlīga vide, jo vairāk negatīvisma nesam līdzi no savas pagātnes - daudz grēka darbu bijuši. Un nepietiek to visu izdzīvot, lai tiktu galā ar cēloņiem - nepieciešams to saprast. Ja viss tiek balstīts uz seku apspiešanu, cilvēkam dzīvē paliek arvien smagāk. Tieši savas vainas atzīšana, pieņemšana, kas viss, kas notiek ar mani, ir taisnīgi (protams, nepārspīlējot) ir par pamatu, lai ārstēšana, dziedināšana cēloņu līmenī varētu sākties, pretējā gadījumā darbs cēloņu līmenī nenotiek. Vēdās ārstēšanu un dziedināšanu, kur nepalīdz cilvēkam saprast problēmu vai slimību cēloni, uzskata par tumsonīgu. Tas ir speciālista galvenais pienākums, to nepildot, viņš uzkrauj sev smagu karmu.

Grib to, kas nav pelnīts

Šo desmit gadu laikā esmu izmēģinājis daudzas no mūsdienās populārām metodēm, kurās sola ļoti ātrus rezultātus. Intensīvi strādājot ar cilvēkiem, man ir bijusi iespēja redzēt, kā šīs fiksās metodes - placebo efekts, pašsuģestija, pašiedvesma, reiki un citas, kā arī ātri iegūtie rezultāti beidzas ar čiku. Vēlmes piepildās, taču gan tās, kuras mums pienākas, gan tās, kuras nepienākas. Un ja mēs gribam un saņemam to, kas mums nepienākas, tad sanāk krīze. To mēs tagad Latvijā ļoti labi redzam - cilvēki ir gribējuši to, ko nav pelnījuši. Tikai tad, kad pirmais uh! ir pārgājis, ieraugām arī zemūdens akmeņus.

Saruna ietekmē likteni

Vislielāko ietekmi uz dzīvi atstāj saruna. Kāpēc? Pavisam ir piecas maņas, kuras mēs izmantojam - klausāmies, skatāmies, ēdam, smaržojam, taustām. Caur maņu orgāniem notiek cilvēka attīstība noteiktā secībā. Bērnam viss sākas ar smaržu un garšu, kas ir zemākās maņas. Tām seko redze, tauste un visbeidzot dzirde. Smarža un garša var ietekmēt veselību, bet likteni nemaina. Redze vairāk vai mazāk var mainīt mūsu dzīvi, bet tauste - tas, ko mēs saucam par pieskārieniem, - jau var mainīt likteni. Piemēram, aiziet vīrs un sieva uz balli, vīrs aiziet dejojot ar citu sievieti, un, ja pieskārienu enerģētiskajā līmenī rodas harmonija, viņš var ļoti pieķerties šai sievietei un pateikt sievai: «Paldies, es mīlu citu!» Arī ģimenē - jo vairāk viens otram pieskaras, jo ciešāka saite veidojas. Ļoti svarīgi tas ir bērniem, lai viņi izjustu šo saiti ar vecākiem. Līdz piecu gadu vecumam bērni pēc iespējas jāņem klēpī, jāstāsta, cik viņi ir labi un tā tālāk. Bet tieši skaņa ir tā, kas maina likteni. Ar balss palīdzību notiek informācijas apmaiņa starp divu cilvēku saprātiem. Noteikti jums ir nācies būt kādā lekcijā vai seminārā un, klausoties gudra cilvēka stāstījumā, šķiet, ka tajā brīdī viss ir skaidrs, pat nevajag pierakstīt. Bet, aizejot mājās, ir jāsāk domāt, pag, kā tad tur īsti bija? Padziļinātā sapratne ir pazudusi. Sarunas laikā, uzmanīgi klausoties, mēs sakontaktējamies ar runātāja saprātu. Kad nedzirdam vairs viņa balsi, dzirdētais vairs neliekas tik skaidrs un saprotams, jo neesam viņa saprāta ietekmē.

Tiekšanās pēc laimes

Saprātā ir ierakstīta mūsu tiekšanās pēc laimes jeb laimes garša. To var nosaukt arī par ticību. Ja ticam sliktajām ziņām, mēs ielaižam sevī šo informāciju, un tā kļūst par mūsu laimes garšu. Tad arī runājot ar citiem cilvēkiem par jebkuru citu tēmu, mēs viņus velkam uz leju. Ja vairāk uzņemam pozitīvo informāciju, tad, kontaktējoties ar citiem, mēs viņiem neļaujam iet uz leju. Tāpēc ir ļoti būtiski izvēlēties, kādu informāciju sevī ielaist. Parasti, ja noticis kaut kas traģisks, visi uzreiz saausās. Bet tiklīdz uzmanīgi klausies, tā informācija nonāk mūsos, radot vēlmi dzirdēt ko līdzīgu atkal - kur kāda vardarbība, kur kāds kaut ko nodarījis. Tas, ko mēs klausāmies, ļoti ietekmē likteni. Mūsu ziņā ir izvēle - attīstīties vai degradēties. Tas pats attiecas uz cilvēkiem, ar kuriem kontaktējamies. Klausoties klačas, mēs atdodam savu labo enerģiju tiem cilvēkiem, par kuriem klausāmies. Pēc tam, kad cilvēka dzīvē sākas ciešanas, viņš nevar saprast, kur meklējama vaina.

Saprāts vardarbības enerģiju neuztver

Dzīves gudrības un sakarības mēs bieži vien sākam meklēt tad, kad pieļautas jau daudzas kļūdas. Kā mācīt dzīvot pareizi, piemēram, saviem bērniem jau no mazotnes? Pašam pareizi ir jādzīvo. Bērnu citādāk izaudzināt pareizi nevar. Ar noteikumu diktēšanu nekas nesanāks. Tikai mierīgi, pazemīgi, iecietīgi, ar savu piemēru. Kad runājam ar otru cilvēku, gribam viņam ko būtisku pateikt, lai saruna risinātos pozitīvi, jāiedomājas sevi zemāk par viņu. Ja atsauc atmiņā vēsturiskās filmas, it īpaši par senlaiku Krieviju, ko darīja viesiem? Klanījās, klanījās, klanījās. Neatkarīgi no tā, vai tas ir bērns vai pieaugušais. Saprāts vardarbības enerģiju neuztver. Saskarsmē ar bērnu līdz pieciem gadiem ļoti labi var redzēt, kā tas darbojas.

Sieviete vīrietim - lāsts vai balva

Ļoti daudz kas ģimenē ir atkarīgs no sievietes. Ja sieviete neciena vīrieti, piemēram, ārēji tēlojot, ka viss ir kārtībā, bet iekšēji žēlojoties «par ko man tāds sods, ka ar tādu mūdzi jādzīvo», tas, pirmkārt, atspoguļosies uz bērnu. Viņš necienīs nevienu autoritāti, nevienu neklausīs. Viņš pakļausies tikai milzīgam pārspēkam. Tādas ģimenes vīrieti necienīs arī darbā, viņš nemaz nevarēs atrast labu darbu. Nu kam viņš tāds vajadzīgs, ja pat mājas nekam neder? Citi to var sajust iekšēji. Tādēļ sieviete vīrietim var būt gan kā lāsts, gan kā balva. Viss atkarīgs no tā, ko sieviete par savu vīru domā. Ja slikti, tad viņam faktiski dzīvē nav iespēju pacelties uz augšu, jo sievietes enerģija ir sešas reizes spēcīgāka nekā vīrietim. Atliek sievietei tikai paskatīties uz to, kas sēž pie televizora, un kaut ko sliktu padomāt, kad bedrīte jau veidojas. Sarunas ar kaimiņiem, draudzenēm un citiem cilvēkiem, kurās vīrs tiek nolikts suņa vietā, gremdē vēl vairāk. Pēc tam, kad vīrs pēc gadiem neiztur un aiziet pie citas, nevar saprast, kāpēc tajā ģimenē viss notiek citādi. Bet varbūt tā cita sieviete spēj saskatīt un izcelt savā vīrietī to labo. Bet tā, kas mīl noniecināt, izveido jaunas attiecības, un atkal neveicas.

Sievietes laime sakņojas ģimenē

Lai sieviete būtu laimīga, viņai ir jāpilda sava sūtība. Sieviete ir pavarda un siltuma sargātāja. Sieviete ir vīrieša pamats. Bet vīrietis - sabiedrības virzības pamats. Un nekā savādāk. Ja ģimenē katrs nepilda savus pienākumus, tad nenotiek enerģiju harmoniska apmaiņa, iņ-jaņ ritenis negriežas un attīstība nenotiek. Sievietei sava enerģija jāvelta vīrietim, kuru viņa ir izvēlējusies. Tā palīdzēs vīrietim augt un attīstīties, un iekšējās laimes sajūta pie sievietes atnāks pati.  

Svarīgi atcerēties, ka attiecības - tā ir mainīga distance: te tuvāk, te tālāk, nevis visu laiku cieši kopā. Nevajag visu laiku uzstājīgi gaidīt kaut ko no otra. Tas attiecības smacē. Diemžēl arī mūsu izglītības sistēma ir tāda, kurā nemāca zināšanas, kas nepieciešamas sievietei. Sieviete tiek mācīta būt par vīrieti. Trūkst radošuma, kas tik ļoti ir sievietei vajadzīgs. Ne velti sievietes meklē dažādus garīgās attīstības pulciņus, jogu Patiesībā viņas meklē zināšanas, kas ļautu izpausties radoši. Skolā māca attīstīt karjeru, bet 70-80% sievietes laimes veido darbošanās ģimenē. Var jau, protams, meklēt laimi arī ārpusē, un no malas varbūt pat izskatās, ka viss ir kārtība, bet var gadīties, ka pienāks vecumdienas un šī sieviete nevienam vairs nebūs vajadzīga. Ja sieviete nepilda savu sievietes misiju, viņa mainās arī fiziski, mainās viņas hormonālā sistēma, ir grūtības ieņemt bērniņu. Pirmā pazīme, ka kaut kas nav kārtībā - svars samazinās vai pieaug.

Ar skujkoku zariņiem pret gripu

Decembra sākumā apmeklēju Maskavas ārsta un ajūrvēdas speciālista Oļega Torsunova lekcijas. Lūk, viens viņa padoms, kā uzveikt vīrusu saslimšanas un gripu. Paspēju šo ārstniecības metodi izmēģināt uz daudziem cilvēkiem - tiešām darbojas. Skuju koka (kas patīk pēc smaržas), piemēram, priedes zariņu ar visām skujām aptuveni 3-4 centimetru garumā un 0,5-1 centimetru diametrā pa dienu piesien virs labās rokas locītavas pie delnas un virs labās kājas potītes. Pēc plkst. 21 - pārsien pie kreisās rokas un kreisās potītes. Ja paaugstināts asinsspiediens - nav ieteicams siet zariņus labajā pusē, ja pazemināts - kreisajā. Ja zariņš pareizi izvēlēts, pēc piecām, desmit minūtēm radīsies skrejošu skudriņu sajūta galvā, var palikt sarkana seja. Aptuveni pēc stundas būs sajūta, ka slimība nemaz nav bijusi. Viena zariņa darbības laiks ir divas diennaktis. Reizes trīs var nomainīt - un vesels. Zariņu nedrīkst noņemt par ātru, jo tad slimības simptomi atgriezīsies.

Ziemassvētkiem tuvojoties

Ja agrāk svētkos uz galda stāvēja svētlietas, tad tagad tas diemžēl bieži vien ir alkohols, bet altāra vietā - televizors. Ziemassvētki ir apgarotas un spilgtas personības piedzimšanas laiks. Tam vajadzētu būt piepildītam ar apceri, ar pārdomām un lūgšanām pēc svētības. Tie, kas nav kristīgā garā audzināti, - lai vēl visiem laimi. Ir daudzas rituālas darbības, kuras darot, iegūstam spēku. Bet tā jau ir vesela zinātne un cits stāsts.

A. Kļaveniece

Foto no Mārtiņa Geidas personīgā albuma