Es vēlu visiem Laimi! 

Ko par Vēdu rakstiem saka rietumu zinātnieki?

Lai gan rietumu zinātnieki bieži apšauba Vēdu rakstu gudrību, patiesībā viņu starpā nav vienprātības par to vecumu. Zinātniekiem nav īstu zināšanu par Vēdām, jo viņi nezina ne tajās izklāstītās zināšanas, ne arī to, kas tās ir radījis jeb sarakstījis. Viņu aplamos priekšstatus par Indijas kultūru neapstiprina arī mūsdienu arheologu jaunākie atklājumi. Kaut arī viņi domā, ka Vēdas ir tikai primitīvu senatnes civilizāciju rituālistiski sacerējumi, kas domāti reliģijas vajadzībām un tām nav nekāda sakara ar īsto dzīves realitāti, tomēr, ja mēs iedziļināmies Vēdu rakstos, tad atklājam tajos pārsteidzošu informāciju. Piemēram, Šrīmad Bhāgavatamā ir aprakstīts ne tikai tas, ka viss sastāv no atomiem, bet dota arī sīka Visuma uzbūve ar precīziem attālumiem līdz dažādām planētām. Kaut arī dažas lietas mums varētu likties neparastas, piemēram, cilvēku tikšanās ar citu planētu iedzīvotājiem, lidojošie gaisa kuģi, jogu mistiskās spējas, tas nav nekas pārsteidzošs, jo senatnē ļaudis bija garīgā ziņā daudz attīstītāki, jo spēja izkopt šīs spējas. Arī mūsdienās ļaudis bieži brīnās par neparastajiem NLO apciemojumiem, taču tas, kas teikts Vēdās, nav izdomājumi. Tā ir absolūta patiesība, un tas liecina par to lielu senumu.

Agrāk Vēdas nodeva mutiski, jo tad cilvēkiem bija ļoti laba atmiņa. Sākoties Kali (strīdu un nevienprātības) laikmetam, ļaužu atmiņa pakāpeniski pasliktinājās, tāpēc Šrīla Vjāsadēva pierakstīja visas četras Vēdas, un arī Mahābhāratu, Rāmājanu un Purānas. Protams, materiāls, uz kura tās tika pierakstītas, nevarēja saglabāties tik ilgi. Vēdas tika pārrakstītas ar roku, un dažreiz atsevišķas daļas tika nozaudētas. Tiek lēsts, ka pašreiz ir saglabājušies tikai 6% no visiem sākotnējiem Vēdu pierakstiem. Turklāt atsevišķas nodaļas negodīgi pārrakstītāji sagrozīja, lai izmantotu savu savtīgo mērķu īstenošanai.

Kungs, rūpējoties par visu dzīvo būtņu labumu, ir devis Vēdas, pēc kurām ļaudis var dzīvē vadīties. Tāpēc Vēdas sauc par apaurušēju, tas ir, tās nav sarakstījis cilvēki vai augstākas materiālās būtnes, padievi, pat ne pirmā Visuma būtne Brahma. Tās ir teikusi Dieva Augstākā Personība Kungs Krišna, kas atrodas pāri materiālajai pasaulei. Šrīmad Bhāgavatamas sākumā ir teikts: tēnē brahma hridā — Augstākā Absolūtā Patiesība atklāja Vēdu zināšanas Brahmam caur sirdi. Tāpēc tas, ka Vēdas ir pavēstījis Dieva Augstākā Personība Krišna, apstiprina to, ka Vēdu zināšanas, tās pareizi nododot tālāk, ir pasargātas no kļūdām, maldiem, krāpšanas un nepilnībām, un tām Indijā ļaudis seko jau kopš neatminamiem laikiem; neviens nevar noteikt, kad ļaudis ir sākuši piekopt Vēdu reliģiju — tā ir mūžīga. Vēdas sanskritā sauc arī vārdā «sētu», kas latviski nozīmē «tilts». Citiem vārdiem sakot, ja kāds vēlas sasniegt savu garīgo esamību, viņam ir jāpārvar materiālais neziņas okeāns. Vēdas ir kā tilts, pa kuru var šķērsot šo milzīgo okeānu.

Teorija par it kā neseno Vēdu izcelsmi pirmie izdomāja kristiešu misionāri, kas ieradās Indijā sludināt Kristus mācību. Saskaņā ar valdošo baznīcas ideoloģiju viņu uzskatos nedrīkstēja parādīties viedoklis, ka kaut kas izcils varētu būt senāks par Kristus atnākšanu. Bija nepieciešams pierādīt it kā neseno Vēdu rakstu izcelsmi. Šī mērķa sasniegšanu veicināja īpašie apstākļi Indijā, kur ap to laiku Vēdu kultūra bija ļoti pagrimusi. Ļaudis izmantoja Vēdu rakstus, lai uzturētu izkropļoto kastu sistēmu, kurā ļaudis manto kastu no dzimšanas, nevis pēc savām īpašībām. Tikai nedaudzi uzturēja un nodeva tālāk Vēdu rakstu patieso būtību. Vēlāk, 15. gadsimtā, to atjaunoja un izplatīja pa visu Indiju Kungs Čaitanja, Dieva avatārs, kas sludināja Dieva godināšanu, daudzinot Viņa svētos vārdus: Harē Krišna Harē Krišna Krišna Krišna Harē Harē / Harē Rāma Harē Rāma Rāma Rāma Harē Harē.

Kas ir zilbe «om»?

Par «om» sauc vēdisko mantru omkāru, ko parasti meditācijā skaita jogi mistiķi. Kāpēc tieši «om» - tāpēc, ka meditācijas mērķis ir iegūt varu pār jutekļiem un prātu un, atbrīvojoties no materiālajām piesaistībām, sasniegt Visaugstāko, bet omkāra ir visa pārpasaulīgā sēkla. «Om» sastāv no trīs pārpasaulīgajām skaņām «a-u-m», un to var tulkot kā uzrunu: «ak, mans Kungs!» Par to sīkāk var izlasīt Šrīmad Bhāgavatamas otrā dziedājuma pirmajā nodaļā. Savukārt Bhagavad-gītas 17. nodaļā 23. pantā ir teikts:

om tat sad iti nirdēšo brahmanas tri-vidhah smritah
brāhmanās tēna vēdāš ča jagjāš ča vihitāh purā

«Uz Augstāko Absolūto Patiesību no laika gala norādīja ar trijiem vārdiem - «om tat sat». Šos vārdus izrunāja brāhmani, dziedot Vēdu himnas un ziedojot par prieku Visaugstākajam.»

Tātad omkāras jeb zilbes «om» daudzināšana ir garīgās pilnveidošanās sastāvdaļa. Šajā ziņā tā neatšķiras no Harē Krišnas mantras daudzināšanas, jo mērķis ir viens un tas pats. Harē Krišnas mantra arī ir pārpasaulīgā skaņa, kas attīra tās daudzinātāju un paceļ viņu garīgā līmenī. Arī tulkojums ir aptuveni tāds pats, kā omkāras tulkojums. Vienīgā atšķirība ir tā, ka «om» daudzināšanai mums ir jābūt iepriekš noteikti sagatavotiem; tas ir jādara stingri saskaņā ar noteikto jogas paņēmienu, bet Harē Krišnas mantru (Harē Krišna Harē Krišna Krišna Krišna Harē Harē / Harē Rāma Harē Rāma Rāma Rāma Harē Harē) var brīvi daudzināt ikviens. Tā ir īpaša priekšrocība šajā laikmetā - to darīt ir ļoti viegli un patīkami.