Indiešu dzīvesveida raksturojums kastu sistēmā. - Vēdiskā filozofija <!--if(Vēdiskā filozofija)-->- Vēdiskā filozofija<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Mantras un to nozīme [42]
Vēdiskā filozofija [78]
Jantras [0]
Dievības [0]
Vēdiskā meistarklase [46]
Vēdiskā numeroloģija [14]
Vēdiskie ēšanas paradumi [16]
Tiem, kas vēlas uzlabot dzīves kvalitāti ar Vēdu zināšanām par pareizu uzturu
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Vēdiskā filozofija » Vēdiskā filozofija

Indiešu dzīvesveida raksturojums kastu sistēmā.

Rietumu pasauli vienmēr mulsinājusi kastu sistēma Indijā. Sistēma, kurā sabiedrība dalīta sociālos slāņos. Indijā nav iespējams kāpt uz augšu pa kastu sistēmas pakāpieniem- kādā esi piedzimis, tāda nolemta uz visu mūžu. Pastāv vienīgi iespēja krist zemāk, bet no tās atgriezties iepriekšējā - nav nekādu. Bieži cilvēkiem šķiet, ka nepielūdzamā un nemaināmā kastu sistēma ir tikai Indijā. Bet tā pastāv arī Rietumu sabiedrībā: mēs katrs piederam noteiktai "kastai". Tikai dēvējam to savādāk - sabiedrības slāņi. Un sakām: bohēmisti, inteliģence, narkomāni, bezpajumtnieki, miljonāri utt. Turklāt - mums dzīves laikā ir iespējas mainīt savu sociālo piederību. Varam, piemēram, no bezpajumtnieka kļūt par miljonāru. Vai otrādi. Indijā šādu iespēju nav.


Katrs cilvēks lielākā vai mazākā mērā ir atbildīgs par sabiedrību. Tā kā esam sociālas būtnes, mēs nevaram dzīvot ārpus sabiedrības, pie kuras piederam. Dzīves standarts ir atkarīgs no cilvēka nopelniem un sasniegumiem. Senie gudrie iedalīja Indijas sabiedrību četrās daļās jeb kastās:
1. Brahmaņi,
2. Kšašatrijas,
3. Vaišjas,
4.Šudras.

Kastu sistēmas mērķis bija katras kastas pienākumu definēšana. Pat ja visas četras kastas liekas atšķirīgas, tās ir savstarpēji saistītas.


Brahmaņi

Brahmaņu kasta ir visaugstākā, jo brahmaņa statuss no dzimšanas līdz pat nāvei ir nemainīgs. Visas - dzimšanas, laulības, specifiskas sociālās, reliģiskās un pirmsnāves - ceremonijas veic brahmaņu garīdznieki, kas pārzina svētos rakstus, eposus, traktātus. Tieši brahmaņi izglīto pārējos sabiedrības locekļus.
Visi hinduisma raksti radīti sanskritā, ko parastie ļaudis nevarēja saprast. Turklāt indiešiem ir neskaitāmas dievības, dievu un dieviešu formas, un katrai dievībai arī savi sekotāji. Tā kā visas lūgšanas jeb mantras bija sarakstītas sanskritā un tikai brahmaņi zināja un izprata to nozīmi, ar savām ārkārtējām tiesībām un privilēģijām organizēt lūgšanas un ceremonijas viņi kļuva neaizstājami.
Pilnīgi citu indiešu pienākumos ietilpa finansiālie jautājumi, brahmaņu garīdznieku un viņu ģimeņu ikdienas tēriņu kārtošana. Jebkuru ziedojumu, ko saņem templis, izmanto garīdznieku uzturēšanai. Tā brahmaņiem ir pietiekami daudz laika rakstu un eposu pētīšanai, mācīšanai un hinduisma rakstu sludināšanai. Daži brahmaņi bija arī algoti valdnieka padomdevēji, mācīja viņa bērnus, iepazīstināja tos ar dharmu. Ikreiz, kad radās kāda sarežģīta problēma, tieši brahmaņi bija tie, kas atgādināja tautai dzīvot saskaņā ar hinduisma principiem. Visi turēja un vēl joprojām tura brahmaņus lielā cieņā un raugās, lai neizpelnītos viņu dusmas.
Vairākām pārtikušām indiešu ģimenēm ir savi personīgie garīdznieki, kas veic visus hinduisma rituālus un ceremonijas. Daži no tiem izpilda arī astrologa funkcijas - pareģo jaundzimušā nākotni, izvēlas piemērotas pudžas, lai izvairītos no postošās planētu ietekmes, nosaka upurēšanas (havanas) un ziedojumu kārtību.
Daži brahmaņi bija izcili skolotāji, kas rakstījuši komentārus Vēdām, purānām, Upanišadām, eposiem un Gītai. Taču viņi rakstīja sanskritā, ko mācēja tikai daži. Tāpēc hinduisma reliģijas zināšanas daudziem bija nepieejamas. Kopš tiem laikiem nekas nav mainījies. Visi senie hindusima teksti ir nodoti brahmaņu pārraudzībā. Jāatzīst, ka bez viņu palīdzības Indijas zināšanu dārgumi jau sen būtu zuduši.
Garīdznieks bija un arī pašlaik ir brahmaņu profesija. Pastāv dažādi garīdznieku statusi. Pašā virsotnē atrodas garīgie vadoņi, hinduisma filozofijas pasniedzēji un svētā likuma pantu skaidrotāji, kas tāpat dažreiz veica vai, kā minimums, kontrolēja svarīgas reliģiskas ceremonijas arī savu klientu mājās. Viņiem seko tie, kas vada sezonālās ceremonijas par atlīdzību, kas bija aptuveni standartizēta. Zemākie šajā hierarhijā - maksas garīdznieki, kas veica ikdienas ceremonijas bagātnieku mājās. Viņus uzņēma kā viscienījamākos ģimenes locekļus. Brahmaņi varēja dzīvot, arī rakstot mitoloģiskus aprakstus vai nostāstus, reliģiskos tekstus un eposus vai komentējot tos. Daži no šiem vīriem kļuva par labiem deklamētājiem vai skaidrotājiem un viņus speciāli aicināja bagātnieku mājās, lai sludinātu ceremoniālos gadījumos.
Brahmaņi aprakstīti arī kā pašapmierināti egoisti, savtīgi, mantkārīgi un rijīgi, bet tas viss neatņēma viņiem reliģisko statusu, garīdznieku un sludinātāju tiesības. Tā arī ir taisnība, ka tikai brahmaņu dēļ hinduisma reliģija un tās traktāti vairumam ļaužu ir palikuši neizskaidroti un neizprotami.
Strauji mainīgā sociālā situācija lika brahmaņiem apgūt arī citas profesijas - viņi vairs nevarēja iztikt tikai no ziedojumiem. Tāpat šudras sāka skatīties uz šo kastu no augšas un savā augstprātībā iecēla brahmaņus par garīdzniekiem personīgajos dievnamos. Vienkārši, lai parādītu savu pārākumu. Brahmaņu lomu indiešu sabiedrībā nav iespējams pārspīlēt, bet nevar arī nenovērtēt.


Kšašatrijas

Valsts un tās pilsoņu aizsardzība ir svarīgs aspekts. Ja valsts nav pasargāta no iekšējiem nemieriem un ārējās agresijas, tā nevar saglabāt cilvēkus, vērtības un valsts integritāti. Bailes no nemieriem un svešu iebrukuma nedod mieru nevienai valstij. Lai aizsargātu Indiju, kareivji bija ļoti nepieciešami, un šo tukšumu spēja aizpildīt drosmīgā un drošsirdīgā karavīru kasta. Viņi bija nākamie pēc brahmaņiem. Šajā kastā iekļāva kartības sargus un armiju, kas sargāja valsts robežas, iekšējo drošību, pilsoņu un valdnieku īpašumus. Vairākums šai kastai piederošo vīru bija sava aroda meistari, kas spēja apturēt iebrucējus, saglabāt mieru un jebkurā laikā sargāt pilsoņus un valsti no zagļiem, blēžiem un citiem noziedzniekiem. Miera un bezrūpības atmosfēra ir jebkuras sabiedrības galvenā prasība. Laikā, kad musulmaņi iebruka Indijā, viņi iznīcināja daudz tempļu un dievnamu, svētos rakstus sadedzināja, masveidā nogalināja garīdzniekus. Rituāli un svētki bija ierobežoti, hinduisma reliģisko tekstu un rituālu izplatīšana - aizliegta, par pārkāpumiem indiešus smagi un nežēlīgi sodīja. Tos, kas riskēja pārkāpt liegumus, apcietināja, daiļrunīgākie un izaicinošākie mira. Tomēr brīnumainā kārtā hinduisma reliģija izdzīvoja arī šajā nežēlīgajā laikā.
Hinduisms ir tik dziļi iesakņojies indiešu sirdīs un prātos tāpēc, ka būvēts uz spēcīgiem pamatiem un celts uz augsta pjedestāla. Tas cieta no ārzemnieku terora, bet hinduisma raksti un indieši izturēja, nenobiedējami un bezbailīgi savā ticībā. Lielākie hinduisma un Indijas sargi bija kšašatriju kasta, kas zaudēja savus vīrus un izlēja daudz asiņu, aizstāvēdami hinduisma reliģiju. Bez viņiem hinduisms būtu zudis.
Vairums valdnieku un kareivju piederēja kšašatriju kastai. Viņi ziedoja savas valstis, bērnus, sievietes, mantu, aizsargājot indiešus un svētos rakstus. Par saviem varoņdarbiem bija dārgi jāmaksā, bet viņi saglabāja indiešu integritāti, eposus, reliģiju, reliģiskās vietas, kultūru un dharmu. Valdnieki un viņu dzimta tos cienīja un konsultējās ar viņiem gandrīz visos jautājumos.
Šī kopiena no sirds ziedo un dāsni upurē visu hinduisma saglabāšanas vārdā. Līdzīgi kā citās kastās, arī šīs kastas locekļi dažreiz atteicās no saviem pienākumiem un apguva citu arodu, izglītību, biznesu, tirdzniecību un komerciju, bet neatkāpās no hinduisma reliģijas. Bruņotie spēki, policija un palīgmilitārie spēki sastāv arī no citu kastu pārstāvjiem, bet visi viņi joprojām godā hinduismu. Apsargu nometnēs, policijas nodaļās un kolonijās atrodami hinduisma tempļi, jo kareivji ir uzticīgi šīs reliģijas piekritēji. Ne tikai tempļi, bet arī baznīcas un pat mošejas atspoguļo hinduisma liberalitāti pret citām reliģijām.


Vaišjas

Vaišju kasta pieder darījumu jeb biznesa sabiedrībai. Viņu galvenais uzdevums ir tirdzniecības, biznesa, komercijas, rūpniecības, finanšu operāciju, aizdevumu, naudas, investīciju fondu utt. regulēšana. Naudu neuzskata par visas cilvēka būtības sākumu un galu, bet par ļoti svarīgu dzīves sastāvdaļu, ap kuru griežas un no kuras ir atkarīgas visas darbības un izdzīvošana. Senajos laikos šī kasta koncentrējās galvenokārt uz naudas vairošanu, saglabāšanu, tās sadalījumu, ar tirdzniecību un ar lauksaimniecību saistītiem darījumiem, dārgmetālu - zelta, sudraba, akmeņu un dārgakmeņu pārdošanu, aizdevumu izsniegšanu, kontrolējot arī citus tirdzniecības un biznesa darījumus un aktivitātes.
Naudai ir svarīga loma visās darbībās, kurās gūst peļņu vai veic nepieciešamos izdevumus. Pat lūgšanu, reliģisku un garīgu funkciju izpilde paredz naudas izdevumus. Vaišju kopiena spēlēja lielu lomu sabiedrībā un arī mūsdienās ar patiesu uzticību turpina pildīt savus pienākumus. Hinduisma reliģijas izplatīšanas labā vaišjas ir tērējuši milzīgus naudas līdzekļus, labprātīgi ziedojuši reliģiskajām iestādēm, fondiem, skolām, tempļiem un citai garīgai darbībai. Lielās rūpnieciskās un industriālās ēkas joprojām pieder galvenokārt viņiem, pēc tam atbilstošā secībā brahmaņiem un kšašatrijām.


Šudras

Šudru kasta sastāvēja no strādniekiem, kas pildīja noteiktus pienākumus. Šo kastu uzskatīja par viszemāko un viņas pārstāvjiem nebija ļauts piedalīties jebkādās reliģiskās un sociālās funkcijās, nedz arī ienākt kādā templī vai citā lūgšanu vietā. Pie šīs kastas piederēja mājas kalpi, melnstrādnieki, atkritumu savācēji, apkopēji. Viņi pārkvalificējās par lauksaimniecības, veikalu darbiniekiem utt. Par pakalpojumiem tiem maksāja algu mantā, arī skaidrā naudā. Tā kā brahmaņi atteicās mācīt viņus un to bērnus, šie cilvēki nevarēja iegūt izglītību, bija analfabēti un sociāli atstumti. Tas radīja viņos pakļautības un mazvērtības kompleksus.
Ja nebūtu šudru, Indijas sabiedrība sabruktu. Šādā skatījumā šie ļaudis bija svarīgi un neatņemami sabiedrības locekļi. Bez viņu pienākumiem un darbiem tā kļūtu inerta. Tā kā viņi bija noniecināti, šiem cilvēkiem trūka tādu iespēju kā citu kastu pārstāvjiem. Šāda sociālā un reliģiskā atsvešinātība postoši ietekmēja miesu un garu. Pat būdama neatņemama indiešu sabiedrības daļa, tā tomēr bija spiesta dzīvot necilvēcīgos apstākļos. Pat nevarēja brīvi strādāt, pēc savas vēlēšanās un bez uzraudzības. Viņu dzīvesvietas parasti atradās piepilsētās un ciemos. Ir zināmi gadījumi, kad jaunas sievietes un meitenes fiziski ietekmētas vai viņām bija jāapmierina augstāko kastu pārstāvju seksuālās vajadzības. Viņus dēvēja arī par nepieskaramajiem, bet, tiklīdz nonāca līdz seksuālajām baudām, to vairs neņēma vērā. Šudras un viņu bērni bija bezpalīdzīgi, pakļauti savu saimnieku prasībām (bieži netaisnīgām), bija trūcīgi, noniecināti un kastu noraidīti. Stāsta, ka vīriešu kārtas kalpi izmantoti, lai apmierinātu savu nepiesātināmo saimnieču seksuālās vajadzības, bet jaunas sievietes -saimnieku baudkāri.
Šudras bija apspiesti, trūcīgi, bez jebkādām privilēģijām. Kad viņu pacietība bija galā, tie apvienojās un sacēlās pret augstākstāvošajām kastām un izcīnīja iespēju algot skolotājus savu bērnu izglītošanai. Vēlāk sāka būvēt paši sev tempļus, algoja garīdzniekus, attīstīja savu sabiedrisko kultūru un kārtību. Viņi nāca kā spēks, ar ko jārēķinās, un spēja rast sev vietu indiešu sabiedrībā. Tā kā šie ļaudis bija nepieciešami augstākajām kastām, viņi sāka diktēt savus apkalpošanas noteikumus. Ienīstie un noniecinātie radīja atsevišķu identitāti un vairs nevēlējās dancot pēc visuresošo vergturu stabules.
Indiešu kastu sistēma bija balstīta uz amata pienākumiem. Ja ne konkrētajā darbā, tad no katra kastas locekļa gaidīja citas nodarbes brīvu apgūšanu. Kastu sistēma saukta arī par Vārna Vjavaštu, kas apzīmē sociālo iekārtu, balstītu uz Vārnām vai kastām. Cita sistēma bija Ašrama un, kad abus terminus apvienoja tad sāka dēvēt par Varnašrama Dharmu jeb Vjavašhu (sistēma vai kārtība). Un tā ir patiesi unikāla hinduisma īpatnība.

Kategorija: Vēdiskā filozofija | Pievienoja: Saulite (15.03.2012) | Autors: Mag. psych. Nora DeGold
Skatījumu skaits: 4970 | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 5
Viesi: 5
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz