Es vēlu visiem Laimi! 

Ēdiena piedāvāšana Dieva Personībai

Pavēstot bhakti-jogas, garīgās kalpošanas jogas, apkopojumu, Dievs Kungs saka: «Lai ko tu arī darītu, lai ko tu ēstu, piedāvātu vai atdotu, lai kādas askēzes tu veiktu — visu to dari kā ziedojumu Man.» (Bg. 9. 27.) Tāpēc ēdiena piedāvāšana Krišnam ir neatņemama bhakti-jogas sastāvdaļa.

Dievs Kungs apraksta arī to, kāda veida ēdienu Viņš pieņem: «Ja kāds Man no sirds piedāvā lapu, puķi, augli vai ūdeni, tad Es tos pieņemu.» (Bg. 9. 26.) Šajā pantā Krišna nepiemin gaļu, zivis vai olas, tāpēc bhakta piedāvā Viņam tikai labāko un tīrāko ēdienu — katrā ziņā ne jau nokauto dzīvnieku pūstošos līķus vai nedzimušo cāļu embrijus.

Piedāvājot ēdienu Krišnam, bhakta apliecina savu mīlestību pret Viņu. Pat ikdienas dzīvē, gatavojot ēdienu kādam cilvēkam, mēs izpaužam savu mīlestību un pieķeršanos viņam. Šis cilvēks novērtēs ne tikai pašu ēdienu, bet arī to, ka šādi mēs izpaužam savu mīlestību pret viņu. Arī ēdiena piedāvāšana Krišnam palīdz mums iemīlēt Viņu. Tomēr ļoti grūti ir iemīlēt Dievu, ja mēs nekad neesam Viņu redzējuši.

Vēdu raksti dod ļoti skaidru priekšstatu par Dievu. Nekur citur jūs nespēsiet atrast tik pilnīgu Dieva Personības aprakstu. Citu pasaules galveno reliģiju rakstos Dievs pieminēts kā Visaugstais Tēvs, bet ir pārsteidzoši maz ziņu par Viņu kā par personību. Jēzus Kristus teica, ka viņš ir Dieva dēls, Muhameds bija Dieva pravietis, bet kas gan ir Pats Dievs? Viņš parādās tikai netieši — kā balss no debesīm, kā degošs krūms utt.

Tomēr, ja atzīstam, ka Dievs ir mūs radījis, tad nevaram noliegt, ka Viņam ir visas personībai raksturīgās iezīmes — veidols, visdažādākie spēki un jutekļi. Nebūtu loģiski domāt, ka Dieva radītajā pasaulē kaut kas varētu būt pārāks par pašu radītāju. Mums ir veidols, un mēs esam personības, bet, ja Dievam tā visa nebūtu, tad šajā ziņā mēs būtu pārāki par Viņu. Tāpēc Dievs arī ir personība — Augstākā Personība ar bezgala varenu garīgo veidolu. Piemēram, arī Bībelē ir teikts, ka mēs esam radīti pēc Dieva līdzības.

Rietumu mākslinieki savos darbos Dievu parasti iztēlojas kā spēcīgu, vecu vīru ar bārdu. Tomēr Indijas Vēdu raksti sniedz tiešu Dieva veidola un personības aprakstu — ziņas, kas nav atrodamas nekur citur. Pirmkārt, Dievs ir mūžīgi jauns, un Viņam piemīt brīnišķīgas garīgas īpašības, kas piesaista pat atbrīvoto dvēseļu prātus un sirdis. Viņš ir augstākais mākslinieks, augstākais mūziķis, Viņš brīnišķīgi runā un izpauž neierobežotu saprātu, jautrību un atsacīšanās spēju. Dievs bauda nepārspējamas pārpasaulīgās spēles ar Saviem mūžīgajiem pavadoņiem. Vēdās ir bezgala daudz Dieva Augstākās Personības pievilcīgo iezīmju aprakstu. Tāpēc Viņu sauc par «Krišnu», visupievilcīgo. Kad saprotam Dievu kā personību, mums ir daudz vieglāk meditēt uz Viņu, īpaši tad, kad piedāvājam Viņam ēdienu.

Krišna ir visspēcīgākais un ir pilnīgi garīgs, tāpēc viss, kas saskaras ar Viņu, arī pilnībā attīrās un kļūst garīgs. Pat materiālajā dabā ir lietas, kuras spēj attīrīt daudz ko citu. Piemēram, saule ar saviem spēcīgajiem stariem spēj iztvaicēt ūdeni pat no piesārņotām ūdenskrātuvēm. Ja pat tādam materiālam priekšmetam kā saulei ir šāds spēks, tad mēs varam tikai iedomāties, kādai attīrošai spējai jāpiemīt Dieva Augstākajai Personībai, kas bez pūlēm spēj radīt miljoniem sauļu.

Garīgais ēdiens

Ar Savām neierobežotajām pārpasaulīgajām enerģijām Krišna spēj pārvērst matēriju garā. Ja mēs ieliekam tērauda stieni ugunī, tad tas drīz vien sakarst un iegūst uguns īpašības. Tas pats notiek arī, piedāvājot ēdienu Krišnam, — ēdiens, kas sastāv no materiālām vielām, kļūst pilnīgi garīgs. Šādu ēdienu sauc par prasādu, kas sanskritā nozīmē «Dieva Kunga žēlastība».

Prasādas ēšana ir viena no pamatnodarbībām bhakti-jogā. Citās jogās jutekļi ir jāsavalda mākslīgi, bet bhakti-jogā mēs varam brīvi izmantot savus jutekļus dažādās patīkamās garīgās darbībās. Piemēram, ar mēli mēs varam baudīt brīnišķīgus, Kungam Krišnam piedāvātus ēdienus. Šādās darbībās jutekļi pakāpeniski iegūst garīgas īpašības un tos dabiski sāk piesaistīt dievišķais prieks, kas tālu pārsniedz visu, ko mēs varam baudīt materiālajā pasaulē.

Vēdu rakstos sniegti daudzi prasādas labvēlīgās iedarbības apraksti. Kad Visaugstais Kungs pirms piecsimt gadiem atnāca Indijā kā Kungs Čaitanja, Viņš par prasādu teica: «Ikviens agrāk jau ir baudījis šīs materiālās vielas. Tomēr tagad tām ir neparasta garša un aromāts. Pat šis aromāts priecē prātu un liek aizmirst jebkādu citu saldmi. Tāpēc ir jāsaprot, ka Krišnas lūpu garīgais nektārs ir pieskāries šīm materiālajām vielām un piešķīris tām visas garīgās īpašības.»

Veģetārisma virsotne ir tikai Krišnam piedāvāta ēdiena baudīšana. Pat daudzi putni un dzīvnieki, piemēram, baloži un pērtiķi, ir veģetārieši, tāpēc veģetārisms pats par sevi vēl nav augstākais sasniegums. Vēdās teikts, ka cilvēka dzīves mērķis ir atmodināt dvēseles sākotnējās attiecības ar Dievu, un prasādas ēšana mums palīdz sasniegt šo mērķi.

Kā gatavot ēdienu un piedāvāt to Kungam Krišnam?

Veģetārisma augstākā mērķa sasniegšana sākas jau tad, kad mēs dodamies uz veikalu vai tirgu, lai izvēlētos pārtiku ēdiena gatavošanai. Bhagavad-gītā Visaugstais Kungs norāda, ka pārtika pēc materiālās dabas īpašībām ir iedalāma trijās daļās — skaidrībā, kaislībās un tumsībā esošajā. Piena produkti, cukurs, dārzeņi, augļi, rieksti un graudaugi pieder skaidrībai, un tos labprāt pieņem Krišna. Pārtiku, kas pieder kaislībām un tumsībai, nevajag piedāvāt Krišnam. Bhagavad-gītā (17. 9.) teikts, ka šie produkti sev līdzi nes «sāpes, ciešanas un slimības», tie ir «smakojoši, pūstoši un netīri». Nav īpaši jālauza galva, lai saprastu, ka gaļai, zivīm un olām piemīt zemākās dabas īpašības, un tās piemīt arī tādiem veģetāriem produktiem kā sīpoli un ķiploki. Arī tos nedrīkst piedāvāt Visaugstajam Kungam. Arī kafijai, kakao un šokolādei piemīt zemākās īpašības. Ja jums grūti atteikties no tējas un kafijas, tad dzeriet zāļu tējas un kafijas dzērienus no grauzdētiem graudiem.

Pērkot pārtiku, vienmēr atcerieties, ka gaļa, zivis un olas var būt arī citu produktu sastāvā, tāpēc rūpīgi izpētiet etiķetes. Piemēram, daudzām sieru šķirnēm klāt tiek likts glumenieks, ko iegūst no teļu kuņģiem.

Vajag izvairīties no ēdiena, ko nav gatavojuši Krišnas bhaktas. Saskaņā ar smalkajiem dabas likumiem pavārs uz ēdienu iedarbojas ne tikai fiziski, bet arī mentāli. Piemēram, glezna nav tikai triepieni uz audekla, tā atklāj mākslinieka sirdi un dvēseli, ko uztver arī skatītājs. Ja mēs uzturā lietojam pārtiku, kas ražota fabrikās vai ko gatavojuši cilvēki bez garīgas apziņas, tad uzņemam zināmu devu materiālistiskas enerģijas. Tāpēc pēc iespējas vajag izmantot svaigus produktus.

Gatavojot ēdienu, pats galvenais ir ievērot tīrību. Visaugstajam Kungam nedrīkst piedāvāt neko netīru, tāpēc virtuvei jābūt spodrai un kārtīgai. Pirms ēdiena gatavošanas rūpīgi jānomazgā rokas. Gatavošanas laikā nedrīkst ēdienu garšot, lai Krišna ir pirmais, kurš to nogaršo. Kad viss ir gatavs, nelielu daļu no katra ēdiena un dzēriena salieciet trauciņos, no kuriem nekad nav ēsts. Nolieciet to visu Krišnas attēla priekšā un sakiet: «Mans dārgais Kungs Krišna, lūdzu, pieņem šo nelielo ziedojumu.» Iegaumējiet, ka pats galvenais ir mūsu mīlestība un pateicība Dievam, pašam ēdienam nav tik lielas nozīmes. Ēdiens netiks pieņemts, ja to nepiedāvās ar sirdi un dvēseli. Dievs Sevī ir pilnīgs. Viņam netrūkst nekā. Piedāvāšana ir tikai viens no līdzekļiem, kā izpaust mūsu mīlestību. Pirms noņemt ziedojumu, vajag dažas minūtes atkārtot Harē Krišnas mantru: Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē / Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē. Pēc tam prasādu var pasniegt galdā. Viss jūsu sagatavotais ēdiens, arī tas, kas netika tieši nolikts Krišnas attēla priekšā, ir piedāvāts Krišnam, tomēr prasāda, kas bija tieši uz Kunga Krišnas paplātes, ir īpaša, un to sauc par mahā-prasādu. Ikvienam vajadzētu nogaršot kaut nedaudz mahā-prasādas. Centieties apjaust šī ēdiena garīgās īpašības, kas mūs atbrīvo no karmas iedarbības, bet vispirms jau — baudiet to!

Pēc kāda laika jums var rasties vēlēšanās veikt ēdiena piedāvāšanu pilnīgāk, atbilstoši tam, kā to dara Krišnas bhaktas visā pasaulē. Tādā gadījumā jums vajag izveidot vienkāršu altāri ar Kunga Krišnas, Kunga Čaitanjas un Šrīlas Prabhupādas, Krišnas apziņas kustības garīgā skolotāja, attēliem, kā tas ir parādīts šajā attēlā.

Panča-tatvas altāris

Piedāvājot ēdienu, trīs reizes atkārtojiet katru no šīm trim sanskrita lūgšanām:

nama om višnu-pādāja krišna-prēšthāja bhū-talē
šrīmatē bhaktivēdānta-svāmin iti nāminē

namas tē sārasvatī-dēvē gaura-vānī-pračārinē
nirvišēša-šūnjavādi-pāščātja-dēša-tārinē

«Es pazemīgi noliecos Viņa Dievišķās Žēlastības A. Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas priekšā. Viņš ir ļoti dārgs Kungam Krišnam, jo ir radis patvērumu pie Krišnas lotospēdām.»

«Es noliecos mana garīgā skolotāja, Sarasvatī Gosvāmī mācekļa, priekšā. Savā žēlastībā viņš sludina Kunga Čaitanjadēvas vēstījumu rietumu valstīs, kas ir pilnas impersonālisma un tukšuma filozofijas.»

namo mahā-vadānjāja krišna-prēma pradāja tē
krišnāja krišna-čaitanja-nāmnē gaura tvišē namah

«Visdevīgākais avatār! Tu esi Pats Krišna, kas atnāca kā Šrī Čaitanja Mahāprabhu. Tu esi pieņēmis Šrīmatī Rādhārānī zeltaino krāsu, un Tu devīgi izdali tīru Krišnas mīlestību. Es pazemīgi noliecos Tavā priekšā.»

namo brahmanja-dēvāja go-brāhmana-hitāja ča
džagadhitāja krišnāja govindāja namo namah

«Es pazemīgi noliecos Kunga Krišnas priekšā. Viņš ir visu brāhmanu godināmā Dievība, govju un brāhmanu labvēlis un dāvā Savu žēlastību visai pasaulei. Es atkal un atkal apliecinu cieņu Dieva Personībai, kuru sauc par Krišnu un Govindu.»

12. Ko nozīmē Harē Krišnas mantra?

Harē Krišna Harē Krišna Krišna Krišna Harē Harē
Harē Rāma Harē Rāma Rāma Rāma Harē Harē

Viņa Dievišķās Žēlastības A. Č. Bhaktivēdāntas Svāmī Prabhupādas skaidrojums: Pārpasaulīgās mahāmantras Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē / Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšana ir viscildenākais Krišnas apziņas atmodināšanas paņēmiens. Mēs visi esam garīgas dvēseles, kas agrāk apzinājās Krišnu, taču, neatminami ilgu laiku saskaroties ar matēriju, mūsu apziņa ir piesārņota ar laicīgiem priekšstatiem par dzīvi. Šo stāvokli sauc par maiju jeb maldiem. Maija ir tas, kas īstenībā nepastāv. Bet kā maldi izpaužas? Mēs visi maldāmies tāpēc, ka cenšamies kļūt par materiālās dabas valdniekiem, lai gan no laika gala esam spiesti atrasties tās stingrajās važās. Ja kalps vēlas atdarināt varenu saimnieku, tad ir skaidrs, ka viņa darbības ir aplamas, t.i., viņš dzīvo maldos. Kad mūsu prāts ir sārņu pilns, tad mēs cenšamies uzvarēt materiālo spēju, taču tas tikai vēl ciešāk mūs sasaista maijas tīklos. Tāpēc, lai gan mēs vienmēr vēlamies uzvarēt materiālo spēju, šīs grūtās cīņas iznākums ir vienīgi tas, ka mēs nokļūstam vēl lielākā tās pakļautībā. Lai nekavējoties pārtrauktu bezjēdzīgo cīņu pret laicīgo dabu, mums ir jāatmodina sevī Krišnas apziņa.

Krišnas apziņa nav mākslīgs domāšanas veids — tā ir katras dzīvās būtnes sākotnējā spēja. Klausoties pārpasaulīgās skaņas, šī apziņa atmostas, tāpēc Harē Krišnas daudzināšanu šim laikmetam ir ieteikuši diženi garīgie skolotāji. Katrs pats var pārliecināties, ka, daudzinot mahāmantru jeb Diženo atbrīves dziesmu, var izjust pārpasaulīgu ekstāzi, kas tiek saņemta tieši no pārpasaulīgā avota. Tas, kurš patiešām paceļas garīgās izpratnes līmenī, kas ir augstāks par juteklisko, prāta un saprāta līmeņiem, sasniedz pārpasaulīgo esamību. Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē / Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē daudzināšana tūlīt piesaista garīgajam līmenim, tāpēc ar šo skaņu mēs uzreiz varam pacelties pāri zemākajiem apziņas līmeņiem — jutekliskajam, prāta un saprāta līmeņiem. Lai daudzinātu mahāmantru, nav pat vajadzīgs saprast mantras valodu vai ar prātu apjaust dažādus tās skaidrojumus, vai ar saprātu izkopt īpašu noskaņu. Daudzināšana pieder garīgajam līmenim, un tajā var piedalīties jebkurš — pat tas, kam nav nevienas cildenas īpašības, — itin visi var izjust ekstāzi un dejot.

Mēs esam redzējuši, kā tas notiek. Pat mazs bērns var daudzināt mantru, pat suņiem ir atļauts piedalīties. Protams, tie, kas tagad ir dziļi iegrimuši laicīgās dzīves muklājā, sasniegs pilnību pēc kāda noteikta laika, taču pat rupji materiālisti var ļoti ātri sasniegt garīgo līmeni. Ja mantru daudzina tīrs bhakta, kas izjūt mīlestību uz Dievu, tad mantras skaņām ir vislielākā ietekme uz klausītājiem, tāpēc, lai ātri sasniegtu mērķi, vajag klausīties mantru, kas izplūst no tīru Dieva Personības bhaktu lūpām. Ir jāizvairās uzklausīt daudzināšanu, ko veic nebhaktas. Piens, kam ar mēli pieskārusies indīga čūska, ir saindēts.

«Harā» norāda uz Dieva Personības spēju, bet «Krišna» un «Rāma» ir paša Kunga vārdi. Abi šie vārdi nozīmē «augstākais prieks», bet «Harā» nozīmē «Dieva Personības augstākā prieka spēja», bet vokatīvā (uzrunas locījumā) ir jāsaka «Harē». Kunga augstākās spējas enerģija palīdz mums sasniegt Dieva Personību.

Arī materiālā enerģija maija ir viena no daudzajām Kunga spējām. Mēs, dzīvās būtnes, esam Dieva Personības robeženerģija. Dzīvās būtnes ir augstākas par materiālo enerģiju. Kad augstākā enerģija, dzīvās būtnes saskaras ar zemāko spēju, tās izjūt lielas grūtības, taču, ja Kunga robeženerģija jeb dzīvās būtnes atkal apvienojas ar pašu augstāko enerģiju Haru, tad tās atgriežas savā dabiskajā, laimes pilnajā stāvoklī.

Trīs vārdi «Harē», «Krišna» un «Rāma» ir mahāmantras pārpasaulīgās sēklas. Daudzinot šo mantru, mēs saucam pēc Kunga un Viņa iekšējās spējas Harā — saistīto dvēseļu aizstāvju — palīdzības. Mantras daudzināšana līdzinās bērna raudāšanai: kad bērns raud, viņš grib būt pie mammas. Māte Harā palīdz bhaktām izlūgties augstākā tēva Hari jeb Krišnas žēlastību; tā Kungs atklāj Sevi bhaktam, kas no visas sirds daudzina mahāmantru. Šajā laikmetā visātrāk var pilnveidoties tieši ar šo garīgās apzināšanās paņēmienu — mahāmantras daudzināšanu: Harē Krišna, Harē Krišna, Krišna Krišna, Harē Harē / Harē Rāma, Harē Rāma, Rāma Rāma, Harē Harē.