18 garīgās attīstības likumi - Vēdiskā filozofija <!--if(Vēdiskā filozofija)-->- Vēdiskā filozofija<!--endif--> - Rakstu katalogs - Reiki seansi

  Es vēlu visiem Laimi! 

Vietnes izvēlne
Ieejas forma
Sadaļas kategorijas Kategorijas iedaļa

Mantras un to nozīme [42]
Vēdiskā filozofija [78]
Jantras [0]
Dievības [0]
Vēdiskā meistarklase [46]
Vēdiskā numeroloģija [14]
Vēdiskie ēšanas paradumi [16]
Tiem, kas vēlas uzlabot dzīves kvalitāti ar Vēdu zināšanām par pareizu uzturu
Meklēšana
Galvenie » Raksti » Vēdiskā filozofija » Vēdiskā filozofija

18 garīgās attīstības likumi
Kad cilvēks uzmanību pievērš dzīves garīgajam aspektam, viņš sajūtas atbildīgs, piederošs, līdzjūtīgs un vēlas rūpēties par visu cilvēci. Garīgums uztur un sargā dzīvību. Tas jūs dara stiprus un nelokāmus. Garīgums neievēro šķiru, ticību, reliģiju un tautu šaurās robežas un piešķir jums apziņu, ka dzīvība eksistē visur. Un tikai ar šīs apziņas palīdzību, ar šo apziņas garīgo pacēlumu mēs varam izbeigt karus un atjaunot cieņu pret cilvēka tiesībām visā pasaulē.

Kā lai to sasniedz? Kādi ir galvenie garīgās attīstības principi?

PĀRLIECĪBA.
Pirmais solis pa garīgās attīstības ceļu – būt drošam pašam par sevi. Bez pārliecības neko nevar panākt. Šaubas – lūk, kas traucē pārliecībai. Tiklīdz jūs novērsīsiet visas negatīvās domas, jūs sapratīsiet, ka pozitīvais jau noticis. Kad pazūd šaubas, uzreiz rodas pārliecība. Tādēļ, lai pārliecība nestu augļus, jums sākumā jāpieņem šaubas. Ja pavērosiet šaubas, tad sapratīsiet, ka tās vienmēr attiecas uz kaut ko pozitīvu.

Par negatīvo jūs nekad nešaubāties. To jums vajadzētu zināt no savas pieredzes: jūs šaubāties par kāda godīgumu, bet nekad nešaubāties par negodīgumu. Jūs šaubāties par citu cilvēku labajiem nodomiem, bet nekad nešaubāties par sliktajām īpašībām. Ja kāds saka: „Es tevi ļoti mīlu!”, jūs sakāt: „Tiešām?”. Taču, ja jums saka: „Es tevi ienīstu!”, jūs nekad nepārjautājat: „Tu tiešām esi par to pārliecināts?”

Jums jāsaprot, ka jūsu šaubas – tā ir nedrošība par kaut ko labu un pārliecība par kaut ko negatīvu. Atcerieties: ja jums ir šaubas, tad runa ir par kaut ko pozitīvu. Šādā kontekstā šaubas jums ļauj iet tālāk. Es jums nelieku atteikties no šaubām. Jo vairāk jūs spējat, jo vairāk ir šaubu! Ļaujieties tām par visiem simts procentiem. Šaubas jums palīdzēs. Tiklīdz jūs uzveiksiet šaubu slieksni, jūs sagaida strauji panākumi.

IZBEIDZIET NOSODĪT SEVI UN CITUS.
Nākamais solis – izbeigt nosodīt sevi un citus cilvēkus. Garīgais ceļojums – tas ir ceļojums pie Sevis. Kad nosodāt Sevi, jūs nevēlaties Sev tuvoties. Jums tas neliekas interesanti. Bez šīs apzinīgās tuvošanās Sev, garīgajam avotam, jūs automātiski aiziesiet pa materiālo ceļu. Prieks, ko iegūsiet no materiālās pasaules objektiem, ātri apniks. Prieks, ko saņemsiet no garīguma, jūs spārnos. Jūs atradīsiet sevī negatīvas īpašības, bet nevajag sevi par to nosodīt. Mums apkārt ir daudz nosodījumu, tie samazina cilvēku apziņu visā pasaulē.

SLAVĒJIET SEVI UN CITUS.
Trešais likums – sevi un citus jāslavē. Uzslavēt citus – tas ir nākamais solis pēc tam, kad iemācīsieties citus nenosodīt. Uzslava sasilda dvēseli, bet garīgums spārno mūs, citus un visu apkārtni. Kad jūs uzslavējat sevi vai kādu citu, iekšēji izveidojas prieka pilna telpa. Ja paši sevi nevarat uzslavēt, jums nevajag uzslavu no citiem. Mēs bieži domājam, ka sevi uzslavēt ir egoistiski, bet patiesībā ego nekad sevi neliela. Drīzāk tas cer uz uzslavas saņemšanu no citiem. Saprotiet, ka jebkura uzslava tā vai citādi nāk no Dievišķā. Ja jūs, piemēram, sakāt, ka jums ir skaistas acis, – kas tās radīja? Jebkura uzslava nāk no Dievišķā, no Radītāja.

Uzslavas piedāvāšanas akts paplašina apziņu. Jūsos kaut kas paplašinās. Nosodījums apziņu sašaurina. No tā mirkļa, kad jūs sapratīsiet, ka garīga potenciāla augšana – tā ir apziņas, prāta paplašināšanās, – jums vairs negribēsies atgriezties pie nosodīšanas. Piedāvājiet patiesu uzslavu citiem un novērojiet, kā jūs paši jutīsieties.

PATIESUMS, ĪSTUMS.
Ceturtais likums – visur esiet patiesi. Nemāniet sevi un nemelojiet citiem. Pa garīguma ceļu jūs neejat citu dēļ. Garīgi meklējumi bez patiesības ir veltīgi. Tas neko nedos. Taču, ja tas notiek patiesi, rodas miers, laime un prieks, cik vien to iespējams piedzīvot šajā pasaulē.

ATBILDĪBA.
Piektais garīgās attīstības likums – atbildība. Garīgais ceļš – tā nav bēgšana no atbildības, bet gan tās uzņemšanās. Jo vairāk atbildības jūs uzņematies savā dzīvē, jo vairāk jūs attīstāties. Ja jūs sūdzaties par grūtībām, to skaits tikai pieaugs. Cilvēki kļūdās, uzskatot, ka eksistence pēc garīgiem likumiem ir izvairīšanās no smaga darba. Pavisam pretēji – ejot pa garīgo ceļu, jārīkojas enerģiski un efektīvi!

NETURIETIES PIE PAGĀTNES.
Sestais garīgās attīstības likums – tā ir spēja atlaist pagātni. Lūkojieties uz pagātni kā uz sapni. Tā jūs spēsiet atgriezties tagadnē. Jūs sapratīsiet, ka nav nepieciešamas pūles, lai dzīvotu tagadnē. Tajā mirklī, kad atlaidīsiet pagātni, jūsu prāts pats atgriezīsies tagadnē. Tagadnē gars ir viegli aizdedzināms un pietiek vienas dzirksteles, lai uzliesmotu gara lāpa. Kad jūs pieķeraties pagātnei, jūsu lāpa apaug ar sodrējiem. Dzīvojiet tagadnē un neļaujiet pagātnes pelniem to pārklāt.

PIEŅEMŠANA.
Jums jāprot radīt ap sevi harmonisku atmosfēru. Jūs varat domāt, ka apkārtne veido jūs, taču patiesībā jūs veidojat savu vidi. Jums jāsaprot: ir tas, kas ir. Pastāvošā pieņemšanai ir divi aspekti. Pirmais – pieņemt šo mirkli kā neizbēgamu. Notika tā kā notika. Ja jūs vēlaties, lai viss būtu citādi, situācija var mainīties tikai nākamajā mirklī. Tikai tad, kad jūs pieņemat to, kas ir, rodas miers, un jūs patiešām varat kaut ko mainīt. Otrais: pieņemt citus cilvēkus tādus, kādi tie ir, – lai kā viņi uzvestos, jums jāsaprot, ka tas ir vislabākais variants, kādu viņi šobrīd jums var piedāvāt. Analizējiet. Meklējiet viņu rīcībai izskaidrojumus. Un vienlaicīgi uzņemieties atbildību par savu rīcību. Šajā gadījumā pieņemšana kļūst dinamiska, bet jūsu apkārtne – harmoniska.

APZIŅA PAR NĀVES NEIZBĒGAMĪBU.
Garīgās attīstības astotais likums – tā ir apziņa par nāves neizbēgamību, sapratne, ka mēs visi kādreiz nomirsim. Tā kā mūsos mīt kaut kas slepens, kas nemirst, mēs varbūt varam pilnībā neapzināties nāves faktu. Apziņa par nāves neizbēgamību var mūs atgriezt tagadnē. Tā var aizvest aiz niecīgu kārdinājumu robežām, kuras mūs šķir no tagadnes. Kad rodas sapratne, ka jūs kaut kad mirsiet, nākotne vairs nešķiet kā glābiņš.

DZĪVES NEPASTĀVĪBA.
Viss, kas šajā mirklī eksistē, ir pārejošs, situācija ir pārejoša, tāpat apstākļi, emocijas un cilvēki jūsu apkārtnē. Izpratne par to, ka nekas nav mūžīgs, palielina jūsu garīgo potenciālu. Jūs varat rīkoties ar lielāku enerģiju, entuziasmu un spēku. Mēs domājam, ka, atzīstot visu kā pārejošu, mēs samazināsim entuziasmu un novedīsim sevi apātijā. Tā nav. Pareiza nepastāvības izpratne garu tikai spārno un jūs jūtaties pacilāti. Jums ir entuziasms un aktivitāte.

PAĻĀVĪBA.
Desmitais attīstības likums – paļaujieties uz Augstāko un Bezgalīgo Gudrību, kura radīja visu eksistējošo, sākot no kosmiskās sistēmas līdz gēnu mijiedarbībai, atomiem un molekulām. Vienkāršas elektronu kombinācijas kaut ko padara par ziedu, kaut ko – par akmeni, kaut ko – par zeltu, kaut ko – par oglēm. Jums visā jāsaskata kopīgs sākums, kopīgas gudrības izpausme, pasaules vienotība. Saprotiet, ka tas viss ir dzīvs. Mēs par kosmosu nedomājam kā par dzīvu radību. Mēs visur redzam tikai matēriju: mūsu acīs atspoguļojas tikai materiāli objekti. Mēs zinām, ka kosmosā ir maģija, bet bieži uz to skatāmies kā uz kaut ko mirušu. Tīrā apziņa, prāta pamats, kuras daļa esat jūs un jebkurš cits cilvēks, – tā ir dzīva. Sapratne, pieņemšana un paļaušanās uz Augstāko Gudrību, kura šajā pasaulē visu rada un sargā, – tāds ir desmitais garīgās attīstības likums.

DZĪVES NEDALĀMĪBA.
Kad cilvēka prāts nonāk stresa vai sasprindzinājuma stāvoklī, tas novērtē, nosoda, šis patīk, tas nepatīk – prāts novelk robežas. Un tādā veidā pats sevi it kā izslēdz no dzīves straumes. Šo izslēgšanos no eksistences straumes mēs saucam par atdalīšanos, taču tā ir tikai šķietama atdalīšanās. Atdalīšanās no eksistences nav iespējama. Ja apļa segmentu izņem, tas vairs nav aplis. Jums jāsaprot, ka jūs esat eksistences daļa, izpausmes daļa Augstākajai Gudrībai, kas savieno spēkus, kuri veido pasaules telpu un visu. Tas ir vienpadsmitais attīstības likums.

JŪSU DABA – MĪLESTĪBA UN MIERS.
Kad jūs aptverat pasaules telpas nedalāmību, jums nav jānopūlas, lai iemīlētu citus. Mīlestība jau ir jūsu dabā. Jūs esat mīlestība. Nav nekā, izņemot mīlestību. Saprotiet, ka mīlestība – tā nav darbība, kuru jūs veicat, nav morāls pienākums, kas jums jāpilda. Saprotiet, ka jūs dzīvojat mīlestībā un viss pārējais arī dzīvo mīlestībā.

Ziniet, ka arī miers ir jūsu daba. Jebkurā mirklī, jebkurā vietā jūs varat apsēsties un vienkārši visu atlaist, zinot, ka jūsos mīt tīrība, tīra telpa, bezgalīga un dziļa. Šī iekšējā telpa esat jūs. Kad jūs to jūtat, jūs nonākat kontaktā ar savu garīgo potenciālu.

„Es nāku no miera. Es esmu miers. Es atgriezīšos mierā. Miers – tā ir mana daba un mans mērķis. Es esmu miers, esmu telpa, esmu mīlestība.” Apziņa, ka jūsu daba ir miers un mīlestība, – tas ir divpadsmitais attīstības likums.

LĪDZSVARS.
Trīspadsmitais garīgās attīstības likums – atrasties līdzsvarā starp aktivitāti un atpūtu, starp apkārtējās pasaules baudīšanu un pagriešanos pašam pret Sevi, starp runāšanu un klusēšanu. Ja jūs visu dzīvi sargājat klusumu, ne reizi neizrunājot ne vārda, tas neapliecina, ka jūs dzīvojat garīgu dzīvi. Jums dotas runas dāvanas. Jums doti talanti un spējas. Pareizi izmantojiet visu, kas jums piešķirts, līdzsvarojiet to ar meditāciju un savas apziņas padziļināšanu.

PAŠAPZIŅA.
Pašapziņa – tas ir nākamais garīgās attīstības likums. Sāciet ar sava ķermeņa sajūtu apzināšanos, ar ādu, kas zem apģērba, muskuļiem un nerviem, kas zem ādas, pēc tam arī kauliem. Nekļūstiet pavirši pret dzīvi kā dzīvnieki, kuri tikai ēd, dzer un guļ. Vērojiet katru sajūtu. Te ļoti svarīgs apziņas asums. Apzinoties savu ķermeni, jūs tuvosieties gara izpratnei.

OBJEKTIVITĀTE UN BRIEDUMS.
Skaidra apziņa rodas ar briedumu jeb, citiem vārdiem, ar objektivitāti. Briedums un objektivitāte rodas vienlaicīgi. Jūs nevarat būt nobriedis, ja jūs neesat objektīvs. Objektivitāte bieži tiek saprasta kā kūtrs, truls prāta stāvoklis vai slikts garastāvoklis. Reizēm objektivitātei pieraksta atsvešinātības un vienaldzības nokrāsu. Tas nav pareizi. Būdami objektīvi, jūs rīkojaties apzinīgi, jūs satiekaties pats ar Sevi. Briedums nav drudžains. Briedumam piemīt karaliska pašcieņa, brīvība, sapratne, noslēpums. Šis ir piecpadsmitais garīgās attīstības likums – objektivitātes pārākums un dzīves briedums.

SKAISTUMA IZPRATNE.
Sešpadsmitais garīgās attīstības likums – pasaules skaistuma, katra cilvēka skaistuma, sava iekšējā skaistuma izpratne, apziņa, ka skaistums – tā ir garīga īpašība. Prāts dzenas pakaļ skaistumam, novērtē skaisto, taču pastāv atšķirība starp skaistuma izpratni un vēlēšanos to iegūt. Cenšoties iegūt skaisto, mēs zaudējam objektivitāti.

Ziniet, ka tikai garīgumam piemīt skaistums. Lai kur jūs redzētu skaistumu, tam ir garīgs sākums. Ja kaut kas ir skaists, tas tāpēc, ka tam skaista dvēsele. Miris ķermenis nav skaists. Attiecinādami skaistumu uz garīgām, nevis materiālām vērtībām, mēs nostājamies uz ilga garīgās attīstības ceļa.

GODĀŠANA UN CIENĪŠANA.
Skaistuma izpratne noved pie godāšanas. Jūs godājat skaistumu, jūs to dievināt. Visu pasaules lietu kā Radītāja atspoguļojuma godāšana un dievināšana – tas ir vēl viens garīgās attīstības likums.

Godājiet visu pasaulē. Godāšana – tas ir kas vairāk nekā emocionāla atbalss, tas ir noskaņojums. Tāds noskaņojums liecina par līdzsvarotu dzīves izpratni. Kad prāts zina, kas ir gan cieņa, gan mīlestība, tad sākas godāšana. Godāšanā prāts par simts procentiem dzīvo tagadnē, un rodas dievbijīgas trīsas. Jūs nevarat kaut ko nemīlēt, vienlaicīgi zinot, ka tas ir svēts, un jūs nevarat just mīlestību un neuzskatīt to par svētu. Svētas trīsas ved uz apziņas modrību. Pēc tam rodas saprašana.

DZĪVE IR MŪŽĪGA.
Nākamais un pēdējais garīgās attīstības likums – saprast, ka dzīve ir mūžīga. Tas nonāk pilnīgā pretrunā ar to, ka dzīve nav pastāvīga, ka pasaulē viss ir mirstīgs. Bet tagad mēs sakām, ka dzīve ir mūžīga un ar to nekas nevar notikt. Patiesība vienmēr ir pretrunīga.



Piezīme: Šri Šri Ravi Šankars


Avots: http://www.e-misterija.lv/modules.php?op=modload&name=News&file=article&sid=966
Kategorija: Vēdiskā filozofija | Pievienoja: Saulite (07.03.2012) | Autors: Šri Šri Ravi Šankars
Skatījumu skaits: 524 | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrēti lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]
Mūsu aptauja
Kādu informāciju meklējat vietnē?
Atbilžu kopskaits: 2259
Mini-čats
Vietnes draugi
Statistika

Kopā Online: 5
Viesi: 5
Lietotāji: 0

Copyright © reiki.ukoz.lv 2016 Grāmatu un tulkojumu jebkāda veida pārpublicēšana - aizliegta!
Bezmaksasmājas lapu uzturēšana - uCoz