Betlēmes zvaigzne, Austrumu gudro zvaigzne, Kristus
dzimšanas zvaigzne, visbeidzot, Magu zvaigzne (visbiežāk lietotais
nosaukums) ir visai sens un ļoti svarīgs simbols. Tiek uzskatīts, ka
tieši par šo zvaigzni vēsta Mateja evaņģēlijs: "Kad Jēzus bija piedzimis
Betlēmē jūdu zemē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, gudri vīri no austrumu
zemes atnāca uz Jeruzālemi un sacīja: "Kur ir jaunpiedzimušais jūdu
ķēniņš? Jo mēs viņa zvaigzni redzējām austrumu zemē un atnācām viņu
pielūgt.”” (Mt. 2:1, 2)
Vēlākos laikos daudzus viedus prātus ir nodarbinājusi
zvaigznes parādīšanās Kristus dzimšanas brīdī. Tā Origens (ap 183–254)
radīja savu filozofisku sistēmu par to, ka debesu ķermeņi ir mirušo
cilvēku dvēseles (starp citu, Origens noteiktā dzīves periodā bija nikns
astroloģijas pretinieks). Un, lūk, Origens, nodarbojoties ar šīs
zvaigznes dabas izpēti, secināja, ka tā bijusi komēta. Pēc viņa domām:
".. astainās zvaigznes jeb komētas vienmēr parādās debesīs, kad uz zemes
dzimst jaunas impērijas vai notiek kādi citi svarīgi notikumi..” Un vēl
viņš raksta: ".. vai tad jābrīnās, ka Betlēmes zvaigznes parādīšanās
sakrita ar zīdaiņa dzimšanu, kuram bija jārada pārvērtība cilvēces
prātos?”
Ārsts, astrologs un matemātiķis Džerolāmo Kardāno
(1501–1576), uzskatīja, ka Betlēmes zvaigzne bija nova, kas parādījās
Kasiopejas zvaigznājā. Pēc viņa aprēķiniem, šādam uzliesmojumiem ir
jānotiek regulāri, apmēram reizi trīssimt gados. Viņa pieņēmumu
apstiprināja matemātiķis un astronoms Tiho Brahe, ģeocentriskās pasaules
ainas izveidotājs. 1572. gadā Tiho Brahe novēroja jaunas zvaigznes
dzimšanu.
Astronoms, astrologs un matemātiķis Johanness Keplers
(1571–1620), 1604. gada oktobrī novērodams Jupitera, Marsa un Saturna
savienojumu Strēlnieka zīmē, šajā pašā debesu sektorā ieraudzīja novas
uzliesmojumu. Uz novērojumu pamata Keplers izteica pieņēmumu, ka līdzīgu
parādību varējuši pamanīt Austrumu gudrie Jēzus dzimšanas brīdī,
turklāt tobrīd debesīs tāpat veidojās planētu savienojums.
Mūsdienu aprēķini liecina, ka šī parādība notikusi
agrāk, nekā pieņemts domāt, proti, 7. gadā pirms mūsu ēras – Zivju zīmē
(interesanti, ka zivs, īpaši agrīnajā kristietībā, bija Kristus
simbols). Tāpat ir noskaidrots, ka ķēniņš Hērods, pēc kura pavēles
notika zīdaiņu slepkavošana, mira 4. gadā pirms mūsu ēras. Tātad reālais
Kristus dzimšanas gads, visticamāk, ir bijis 7.–5. gads pirms mūsu
ēras. Un, kaut arī strīdi par Kristus dzimšanas laiku droši vien
turpināsies, mēs pagaidām pieturēsimies pie tradīcijām un svinēsim to
Ziemassvētkos pēc mūsdienu kalendāra.
Grafiski Magu zvaigzne ir septiņstaru zvaigzne, kur katra stara virsotnei atbilst noteikta planēta. Sk. 1. att.
Senos laikos magi šo zvaigzni nēsāja par atšķirības zīmi. Magu
zvaigzne ir saistīta ar daudzām valdīšanas shēmām, piemēram, valdīšanu
pār nedēļas dienām, dienas stundām, dekāniem, gadiem, 36 gadu cikliem
utt., turklāt pēc Magu zvaigznes var noskaidrot planētu, kas valda ne
tikai pār šīs nedēļas dienu, bet arī – pār katru dienas stundu.
2. zīmējumā, blakus katrai zvaigznes virsotnei ir novietota kāda no septiņām (Septenera) planētām – no Saules līdz Saturnam.
Dažas bultiņas norāda virzību pa ārējo apli, bet citas – gar stariem zvaigznes iekšienē. Ikviens
zvaigznes stars ir saistīts ar savu nedēļas dienu un planētu, kas pār
to valda. Pēc senas tradīcijas (dažās tautās tā joprojām ir dzīva),
nedēļa iesākas nevis pirmdien, bet svētdien, un, lūk, pār svētdienu
valda Saule. Bultiņas, kas virzās pa zvaigznes stariem, norāda uz
planētām, kas valda par turpmākajām nedēļas dienām: no Saules bultiņa
virzās pie Mēness, kas tātad valda pār pirmdienu. No Mēness bultiņa
virzās pie Marsa – pār otrdienu valda Marss. Tālāk no Marsa tā norāda uz
Merkuru – pār trešdienu valda Merkurs. Tā ievērojot bultiņu virzību
shēmā, redzam, ka pār ceturtdienu valda Jupiters, pār piektdienu –
Venēra, bet pār sestdienu – Saturns.
Ar katru planētu ir saistīts noteikts simbolisms,
īpašības, krāsa, garša, minerāli utt. Nedēļas cikls tika ņemts vērā jau
dziļā senatnē, un par tā lielo svarīgumu var spriest kaut vai pēc tā, ka
to nevienā laikmetā nav skārušas nekādas pārmaiņas kalendārā.
Katra planēta valda arī pār konkrētu diennakts
stundu. Par dienas sākumu astroloģijā tiek uzskatīts saullēkta brīdis,
bet pirmo stundu vienmēr pārvalda atbilstošā nedēļas dienas planēta.
Piemēram, ja tā ir piektdiena, tad, apskatot Zvaigznes ārējo apli,
redzam, ka pār šo dienu valda Venēra, kas tātad valda arī pār
piektdienas pirmo stundu. No Venēras bultiņa norāda uz Merkuru, pēc tam –
uz Mēnesi utt. Tātad pār otro dienas stundu valda Merkurs, pār trešo –
Mēness, pār ceturto – Saturns, un tā – atpakaļ līdz Venērai, no kuras
cikls atkal sāk atkārtoties tai pašā secībā.
Pēc šis metodes var noteikt arī to planētu, kas
valdījusi cilvēka dzimšanas stundā. Protams, pastāv savi smalkumi stundu
sākuma un ilguma aprēķinos noteiktā dienā – šeit mēs tajos
neiedziļināsimies.
Ezoterisko planētu izvietojuma nozīme Magu zvaigznē
Zvaigznes virsotnē atrodas Saule. Saule ir garīgs,
fizisks un enerģētisks centrs, dievišķā sākotne cilvēkā. Saule – tā ir
Gaisma un Enerģija. Kosmiskais dzīvības spēks "nolaižas” Saulē no
augstākajiem esamības līmeņiem un no tās tiek nodots jebkuram ķermenim
Saules sistēmas robežās. Saule simbolizē dzīvību, vienoto dzīvību, kas
visu caurauž, apziņu, kas pēc tam sadalās ķermeņa, dvēseles un gara
dzīvē. Astroloģijā Saule ir katras būtnes būtība, ikviena ego. Saule ir
cilvēka sevis apziņa, viņa individualitāte. Tā valda par dzimšanas
horoskopa V namu, kas atbild par radošu pašizpausmi.
Zemāk par Sauli dažādos līmeņos jeb, pēc M. Levina
terminoloģijas, stāvos atrodas planētu diādes. Viszemākajā, fiziskās
esamības līmenī jeb pirmajā stāvā atrodas Mēness un Saturns. Saturns
simbolizē formu, struktūru. Saturns ir cilvēka skelets, bet Mēness –
konkrētais materiāls. Mēness ir saistīts ar cilvēka organisma šķidrumiem
un barības uzņemšanu, uzturot organisma kā veseluma fizisko stāvokli.
Mēness atbild par daudzām organisma fizioloģiskām funkcijām, arī par
neapzinātajiem refleksiem (zīšanu, rīšanu, elpošanu, izdalīšanu utt.),
īpaši – agrīnajā organisma dzīvības posmā. Ar Saturnu ir saistīta
struktūra un stingrība, ar Mēnesi – mainīgums un plūdums, kā arī
organisma spēja pielāgoties. Šie pretstati papildina viens otru,
veidojot kopēju organismu, personību ar visām tās vērtībām un trūkumiem.
Pēc D. Radjara teiktā, Mēness ir tā Saules daļa, ko ir ierobežojis
Saturns. Tā ir tā veselās būtnes enerģijas daļa, ko cilvēks apzinās kā
sevi, viņa apzinātais ego. Saturns – tā ir abstraktā ego struktūra, ko
Mēness piepilda ar psihisko enerģiju.
Saturna un Mēness attiecības ir formas un enerģijas
attiecības. D. Radjars šo planētu pāri kopumā uzskata par personības
pamatu: Mēness – bērnība, Saturns – vecums. Attiecībās ar vecākiem
pamazām nostiprinās agrīnā pieredze, un uz šī pamata veidojas cilvēka
sociālā uzvedība. Astroloģijā šīs divas planētas atbild par pretēji
novietotajām Zodiaka zīmēm – Vēzi un Mežāzi, pretējiem horoskopa namiem –
IV un X namu, un mātes un tēva tēlu katra cilvēka kartē.
Nākamais pakāpiens ir mentālā pasaule, kas atrodas
zvaigznes otrajā stāvā. Tā ir izpausta ar divu planētu – Merkura un
Jupitera – pāri. Ar šīm planētām ir saistīta apmaiņa un uzkrāšana. Tāpat
arī – divi mijiedarbības tipi ar apkārtējo vidi un divas izzināšanas
puses: ar Merkuru – konkrētā, ar Jupiteru – kopīgā, vispārīgā. Merkurs
apmaiņas procesā saņem un gūst informāciju, bet Merkurs pasauli uztver
lokāli, proti, tam trūkst plašuma, lai spētu redzēt kopainu. Jupiters to
pilnībā kompensē. Tas ne tikai paplašina iegūstamās informācijas
daudzumu, bet arī apkopo to, veidojot pasaules kopainu veselumā. Un abas
planētas lieliski papildina viena otru. Tās atbild par pretējām zīmēm
Zodiaka zīmju aplī – par Dvīņiem un Strēlnieku. Un par diviem pretējiem
namiem – III un IX cilvēka dzimšanas horoskopa namu. Merkurs un Jupiters
atbild par pamatizglītību un augstāko izglītību, kā arī par īsiem un
tāliem ceļojumiem. Turklāt Jupiters parasti saistīts ar ārzemju
braucieniem, kas maina cilvēka priekšstatu par pasauli, citu tautu
tradīcijām un kultūru, tā paplašinot viņa redzesloku.
Un beidzot zvaigznes pēdējais stāvs – emocionālā
sfēra. Šeit tāpat ir pāris, kuru veido divas pretējas un savstarpēji
papildinošas sākotnes – iņ un jan, kas veido vienoto veselumu den. Pat
bioloģijā ar Marsa un Venēras simboliem tiek apzīmēti pretējos dzimumus,
ko vieno kopējs vārds – Cilvēks. Šajā pārī iekļauti pieredzes
centrbēdzes un centrtieces spēki. Marss raksturo cilvēka tieksmi pēc
pašizpausmes. Marss ir pirmais būtnes impulss visās ārējās izpausmēs,
Marss simbolizē visus uzsākumus, tiekšanos un gribas piepūli. Venēra
pauž pārdzīvojumu, kas rodas reaģējot uz pasaules atbildi pēc Marsa
aktivitātes izpausmes. Marsa impulss atgriežas atpakaļ pieredzes veidā.
Venēra ar emociju starpniecību atklāj cilvēka reakciju uz apkārt notiekošo. Venēra
pauž mīlestību, to dara arī Marss, bet tas parāda mīlestības aktīvo vai
agresīvo raksturu. Venērai ir tieksme izpausties maigi, jo tai svarīgi
pievilkt (pievilcības nozīmē), piesaistīt uzmanību, apburt. Turpretī
Marsam svarīgi gūt, iekarot vēlamo.
Zodiakā šīs planētas valda pār pretējām zīmēm Aunu un
Svariem, bet dzimšanas horoskopā – par pretējiem namiem, I un VII namu.
I nams pauž cilvēku un visu viņam raksturīgo iezīmju kopumu, VII nams
raksturo cilvēka attiecības ar partneriem, viņa lomu attiecībās un
prasības pret partneriem. Bet tagad apskatīsim Magu zvaigzni no cita, praktiskāka viedokļa, kas arī ir nācis pie mums no gadsimtu dzīlēm.
1. Pirmdiena. Šīs dienas īpašības
nosaka Mēness, kam raksturīgs noskaņojuma mainīgums, maigums,
līdzjūtība, bagāta iztēle. Tāpēc pirmdienā vairojas jūtīgums,
iespaidojamība un aizvainojamība. Pirmdienā ir grūtāk sakopot domas un
uz kaut ko koncentrēties. Ne velti tautā mēdz teikt, ka "pirmdiena –
grūta diena”. Šai dienā nevajadzētu nodoties nopietnam prāta darbam. Pirmdienā
nav ieteicams ieplānot svarīgas sapulces un sarunas, skolotājiem –
kontroldarbus, īpaši matemātikā. Pirmdienās nav vēlams lietot daudz
šķidruma, jo palēninās šķidruma apmaiņa organismā, un uzmanīgākam jābūt
arī pārtikas produktu izvēlē, jo ir palielināta saindēšanās bīstamība. Nevajag lietot ļoti treknus un asus ēdienus, bet ir ieteicami putraimi un piena produkti. Šīs dienas krāsa – gaiša, sudrabaina mēnesnīcas krāsa. Dienas dārgakmeņi – pērles, mēnessakmens, opāls. Metāls – sudrabs.
2. Otrdiena. Marsa diena. Marss
ir rīcības planēta, bet lielākoties tā ir tīri impulsīva rīcība. Marss
ir nepacietīgs, tam patīk risks un uzvara. Otrdienā ir grūti nosēdēt
mierīgi, šī diena ir aktīvas jaunrades, neatliekamu pasākumu, ātri
veicamu darbu un sportisku pasākumu diena. Bet tajā pašā laikā arī
paaugstinātas uzbudināmības un agresivitātes, pārgalvības un
sasteigtības diena. Otrdienā var vairoties ģimenes strīdi, palielināties
traumatisms, sūdzības par galvassāpēm. Šajā dienā labāk ir atteikties no saldumiem un miltu produktiem un dot priekšroku asiem un karstiem ēdieniem. Dienas krāsa – sarkana. Akmeņi – granāts, rubīns, ametists, serdoliks.
3. Trešdiena. Merkura diena. Merkurs
ir planēta, kas atbild par domāšanu, mācīšanos, informācijas saņemšanu
un nodošanu, tāpat arī par valodu un rakstību. Tas īsteno sakarus, sekmē
saskarsmi un kontaktus, pārvietošanos, tirdzniecību un apmaiņu. Tātad
šajā dienā palielinās kontaktspēja, zinātkāre, apķērība un kustīgums.
Saņemtā informācija tiek labi uzņemta un asimilēta, bet vērojams arī
lielāks pļāpīgums, virspusība, nervu uzbudināmība. Ir nosliece ķerties
pie vairākām lietām vienlaikus un neko īsti nepadarīt līdz galam. Merkura
dienā ir jāsargās no pārguruma, jāsargā plaušas un rokas un noteikti
jāatrod laiks pastaigai svaigā gaisā. Iesakāma ir viegla barība –
galvenokārt dārzeņi, augļi, putraimi, un labāk to baudīt dienas pirmajā
pusē, bet no vakariņām, kā arī no saldumiem un trekniem produktiem
atteikties pavisam. Dienas krāsa – raiba. Akmeņi – serdoliks, hrizolīts, aleksandrīts, topāzs, berils.
4. Ceturtdiena. Jupitera diena. Jupiters
ir laimes, dzīves mīlestības, optimisma, ekspansijas planēta. Šai dienā
var palielināties vēlme paust cēlsirdību, ņemt kādu savā
aizbildniecībā, paplašināt redzesloku, doties tālākā ceļojumā. Šai dienā
gribas izskatīties solīdi un respektabli, bet arī – izpaust lepnību,
sākt dižoties un dot neīstenojamus solījumus (piemēram, var pavērot
bērnus). Diena ir labvēlīga mācībām, uzkrātā materiāla apkopošanai,
augstāku principu izpratnei, garīgas literatūras lasīšanai. Šai dienā
var vērsties pie priekšniecības un sponsoriem, augstākstāvošās
organizācijās, risināt juridiskus jautājumus un būvēt lielus plānus. Attiecībā
uz uzturu šī ir diezgan brīva diena, kaut gan var palielināties
apetīte. Pasaudzējiet aknas, nepārēdieties, dzeriet aknas un žultsceļus
tīrošas tējas un minerālūdeņus. Neaizraujieties ar stipru kafiju,
alkohola dzērieniem, dzīvnieku taukiem un ogļhidrātiem. Šīs dienas krāsas – ceriņkrāsa, violeta, indigo. Akmeņi – ametists, tirkīzs, safīrs, granāts.
5. Piektdiena. Venēras diena. Mīlestības
un harmonijas, burvības, romantisku attiecību un draudzības diena.
Piektdienā ir labi veidot attiecības, doties uz tikšanos un precēties.
Šai dienā cilvēks kļūst uzņēmīgāks pret visu daiļo un skaisto, var
doties uz izstādēm un koncertiem, iegādāties skaistas lietas. Šī diena
noskaņo uz sadarbību un samierināšanos, ja pirms tam ar kādu esat
sastrīdējies. Venēras dienā ir vieglāk pieņemt kompromisus, ir tendence
izvairīties no konfliktiem, bet var izpausties arī neizlēmība svarīgu
lēmumu pieņemšanā. No produktiem šai dienā ir labi lietot ogas,
augļus, dārzeņus, rīsus, skābpiena un miltu produktus, saldumus.
Ieteicams atturēties no ceptas gaļas, svaigiem kūpinājumiem, sēnēm, asām
piedevām un sālījumiem, jo jutīgas ir nieres. Šīs dienas krāsas ir maigi sārta un debeszila, gaiši zaļa. Akmeņi – ahāts, kalnu kristāls, smaragds, nefrīts.
6. Sestdiena – Saturna diena.
Saturns ir stigra un nopietna planēta, kas prasa sasniegtā
nostiprināšanu un saglabāšanu. Saturns paģēr pieticību, godīgumu un
darba mīlestību. Šajā dienā ir labi sakārtot ne tikai māju, bet arī savu
dvēseli un domas. Var ieviest kārtību papīros, dokumentos un
pierakstos, visu akurāti sistematizēt, salikt pa plauktiem. Ieteicams
doties uz pirti un apmeklēt vecākus radiniekus. Šai dienā ir jāģērbjas
siltāk, lai izvairītos no apaukstēšanās, un nav vēlami smagi fiziski
vingrinājumi, kaulu un muskuļu sistēmas pārslodze, toties vēlama
rūdīšanās un ādas kopšana. Šai dienā nav labi pārēsties, lietot
alkoholu, asu barību un kūpinājumus. Labāk ēdienkartē iekļaut barību,
kas bagāta ar kalciju un fosforu (biezpienu, zivis), tāpat arī žāvētus
augļus, putras, kāpostus, sēnes. Sāļos un saldos ēdienus labāk lietot
mēreni. Sestdienas krāsa – melna, tumši zila, tumši zaļa, brūna, visas pelēkās nokrāsas. Akmeņi – onikss, ahāts, hrizoprāzs, obsidiāns.
7. Svētdiena. Pār dienu valda Saule.
Tā dara cilvēkus aktīvus un darbīgus, dāsnus un cēlus, bet var
saasināties arī vēlme pavēlēt un komandēt, tāpat var parādīties pārlieka
pašpārliecinātība un augstprātība. Svētdiena ir atpūtas diena, diena
radīšanai un kontaktam ar bērniem. Šai dienā nevajag taupīt komplimentus
un uzslavas ģimenes locekļiem. Šī ir diena, kad nevajag cilāt nastas un
nervozēt, jo jutīgāka ir mugura un sirds. Svētdienas produkti ir
pākšaugi, vistas gaļa, augļi – īpaši oranžā krāsā. Galvenais ir radīt
svētku noskaņu, tāpēc galdam ir jābūt skaisti servētam. Dienas krāsas – oranža, dzeltena, zeltaina. Akmeņi – rubīns, jašma, briljants, hrizolīts. Metāls – zelts.
Literatūra. 1. Левин М. Лекции по астрологии. – Москва: ЦАИ, 1992. 2. Лео А. Эзотерическая астрология – Харьков: РИП "Оригинал”, 1994. 3. Радьяр Д. Астрология личности – Москва: Антарис, 1991. 4. Саплин А. Астрологический энциклопедический словарь. Москва: "Внешсигма”, 1994.
Autors: Gaļina Svedberga Avots: "Astroloģijas Pasaule"
Avots: http://www.e-mistika.lv/?kat=arh&txt=645 |