| savā
grāmatā "Par lietu dabu. Laikmetīgs ievads Budas mācībā."
(izd."Atēna", 2007.g.) Lama Ole Nidāls 1. Varavīksnes gaisma Mēs apsēžamies tik ērti, cik iespējams. Mūsu rokas atrodas
klēpī, labā plauksta kreisajā, īkšķi viegli saskaras. Mugura taisna,
bet nesaspringta, zods viegli ievilkts. Vispirms mēs nomierinām
prātu. Mēs jūtam bezformas gaisa plūsmu, kas nāk un iet pie
deguna gala, un ļaujam domām un parādībām vienkārši paiet, tām
nepieķēroties. Tagad mēs vēlamies meditēt, lai iepazītu prātu un
iegūtu distanci no saviem traucēkļiem. Tikai tad mēs varam patiesi
palīdzēt citiem. Mūsu krūšu centrā sirds līmenī tagad rodas maza
varavīkšņaina gaisma. Ta arvien vairāk izplatās pa mūsu ķermeni. Kad
tā mūs pilnīgi piepilda, izzūd visas mūsu ciešanas, grūtības un
traucēkļi. Tad gaisma izstarojas no mūsu ķermeņa visos virzienos
un izplatās pa visu izplatījumu. Tādējādi izzūd visu būtņu kopējās
ciešanas un pasaulē ir bezgalīga laime. Mēs atrodamies Tīrajā
Zemē*, kas ir neierobežotu iespēju pilna.Visam ir atbrīvojoša nozīme.
Gaisma staro no mums tik ilgi, cik mēs vēlamies. Meditācijas
nobeigumā mēs paliekam šajā stāvoklī, cik vien labi izdodas. Visbeidzot
mēs vēlamies, lai viss labais, kas te radās, kļūtu bezgalīgs,
sasniegtu visas būtnes it visur, atņemtu tām ciešanas un vietā sniegtu
vienīgo nepārejošo laimi - paša prāta pazīšanu.
2. Meditācija uz elpu
Mēs sežam tik taisni, cik iespējams, nesaspringstot. Tagad mēs
pievēršamies ķermenim un mēģinām būt viscaur atslābināti - atslābināt
muguru, vēderu, plecus, rokas, plaukstas, kaklu un galvu. Arī seja ir
atslābināta, mūsu acis ir viegli pievērtas, lūpas sakļautas. Mēs
pievēršamies gaisa plūsmai, kas nāk un iet pie deguna gala, un pāris
reizes dziļi ieelpojam. Tagad mūsu uzmanība ir pievēŗsta elpai, vai nu
pie deguna, vai vēdera apvidū. Mēs varam skaitīt līzi no 1 līdz 21 un
tad sākt no sākuma, vai arī mēš varam katru reizi domāt "ieelpa",
"izelpa". Mūsu elpa ir gluži dabiska un tāa, kāda tā pašlaik ir. Ja
mēs elpojam ātri - lai tā būtu, ja lēni - tas arī ir kārtībā. Mēs
novērojam elpu, kāda tā ir, un skaitām tai līzi. Ja prāts novēršas vai
aizklīst, mēs vienkārši ievērojam to un atgriežamies pie mūsu elpas.
Ja vēlamies, mēs varam domās pateikt "doma" vai "novirzīšanās". (tikai
novērojam elpu) Un mūsu domas nāk un iet, spēlējas pagātnē un
nākotnē. Mēs vienkāŗši ņemam to vērā, un mūsu uzmanība atgriežas pie
elpas. Mēs ieelpojam un izelpojam, gaisam piepildot un atstājot mūsu
ķermeni. (turpinām novērot elpu) Mūsu prāts ir paradis
novērsties. Un, kad mēs to pieķeram, vienkārši atgriežamies pie mūsu
elpas - "ieelpa", "izelpa"... (turpinām novērot elpu) Tagad
mēs lēnām atgriežamies, atveram acis un atkal uztveram pasauli ap
mums. Mēs pabeidzam mūsu meditāciju.
3. Meditācija "Dot un ņemt"
Mēs jūtam bezformas gaisa plūsmu, kas nāk un iet pie deguna
gala, un ļaujam domām, sajūtām un trokšņīem vienkārši paiet, tiem
nepieķeroties. Kad prāts ir nomierinājies, mēs vēlamies meditēt,
lai varētu palīdzēt visām būtnēm un lai saprastu visu nosacīto
stāvokļu neīstumu. Tagad mēs iztēlojamies visu būtņu ciešanas kā
melnus mākoņus ap tām. Šo melno gaismu mēs dabiski un bez piepūles
ieelpojam sevī. Kad tā nonāk līdz mūšu sirdij, vienā mirklī tā
pārvēršas starojošā, skaidrā gaismā, kas tālāk ar mūsu elpu caur
degunu izstarojas atpakaļ pie visām būtnēm. Gaisma izplatās pār tām un
dod katram visu iespējamo laimi. Mēs darām to tik ilgi, kamēr tas ir
patīkami. Nobeigumā mēs vēlamies, lai viss labais, kas tagad
radās, nestu labumu visām būtnēm. Šīs meditācijas mērķis ir sēt
prātā labus iespaidus, lai vēlāk iegūtu spēju pašsaprotami palīdzēt
citiem.
*Tīrā zeme - Budas spēka lauks, visu patiesajām būtībām
piemītošā un visuresošā Patiesība, gaisma, apziņa.
| 
