Es vēlu visiem Laimi! 

B r ī n u m p u p a

Apsēdies vai atgulies. Izdari vairākas dziļas ieelpas un izelpas. Atslābinies, atlaid domas. Lai tās izklīst kā dūmi... Turpinājumā elpo, kā parasti, tikai vērojot savu elpošanas procesu....

Vēl viena dziļa ieelpa un izelpa. Tagad savā iztēlē aizej skaistā vietā pie dabas. Ir agrs pavasaris. Koku zari auklē piebriedušus pumpurus. Saule, spirgts vējš... Tu stāvi tikko uzarta lauka vidū. Zeme kūp un smaržo, gaidot sēklas, graudus. Tavās rokās viena raiba pupa, tāda silta, dzīva... Tu noliecies, izveido bedrīti, ieliec pupu , apsedz ar zemi... Tad apsēdies un vēro... Padomā par to, kas esi, ko vēlies sasniegt savā dzīvē. Varbūt ir kāds jautājums, uz kuru jau sen meklē atbildi, bet varbūt tā ir kāda tava karsta vēlēšanās, kuru gaidi piepildāmies... No zemes izspraucas zaļš, spēcīgs asna snīpītis, tas tiecas augšup, uz sauli... Parādās pirmā lapiņa, stādiņš pieņemas spēkā, aug arvien lielāks un lielāks...Ir noticis brīnums. Tavu acu priekšā izaugusi milzīga pupa. Tu atmet galvu un paskaties debesīs – pupas galotne tur augstu, augstu un nemaz nav redzama. Vareni zari kā kokam, tie šūpojas vējā un auklē uzplaukušus raibus ziedus ... Brīnumpupai ir deviņi zari, kā kāpnes tie ved uz debesīm...

Tu viegli palecies un uzrāpies pupas pirmajā zarā. Šai brīdī tu pamet apkārtējo īstenību un nokļūsti senču laikos, sekojot viņu pēdām... Apzinies, ka viņi, tavi senči ir kopā ar tevi. Kā putni tie sasēduši apkartējos pupas zaros un dzied un čivina, un vītero daudzbalsīgā korī... Tu šūpojies pupas zarā un klausies, klausies, klausies...

Un tagad rāpies uz augšu, otrajā zarā... Tu atbrīvojies no visām rūpēm, uztraukumiem, liekām domām. Tavs prāts arvien vairāk sakoncentrējas uz mērķi...

Pašūpojies otrajā zarā, tu rāpies uz augšu, trešajā. Tavs prāts kā īlena asmens sakoncentrējies uz to, kā dēļ tu esi sācis šo ceļojumu. Varbūt atnāks pēkšņa atklāsme, kāpēc dzīvo šo zemes dzīvi, kas esi patiesībā. Brīdi uzkavējies šajā zarā. Lai tavas rokas sajūt zaļo, dzīvīgo pupas stumbru. Lapas un ziedi tik tvanīgi smaržo...Sajūti, kā dzīvības sulas pulsē stumbrā, lapās, ziedos...

Un tagad spēcīgi sašūpo trešo zaru un uzrāpies ceturtā. Tas tev uzdāvina vēl lielāku vieglumu. Padomā, kā izpaužas miers, laime tavā dzīvē, ģimenē, valstī, visā pasaulē...

Bet tagad rāpies piektajā zarā. Tajā šūpojoties, izzūd visas bailes, slimības, viss negatīvais. To savāc un transformē gaismā, un pozitīvā enerģijā Zemes māte, Debesu tēvs, visas Gaismas būtnes, smalko pasauļu Skolotāji, kuri ir kopā ar tevi...

Un tagad dodies tālāk, uz augšu, uz sesto zaru. Te izzūd robežas laikā un telpā. Garā pupa, pa kuras zariem tu pašlaik tik neatlaidīgi rāpies, ir visa centrs. Tu vairs nejūti savu fizisko ķermeni. Tu kļūsti gaisīgs, gaismas caurausts, viegls kā pūciņa... Ieklausies, kā pupas zari šalc vējā... Varbūt sadzirdēsi arī, kā kliedz zosu bariņš, izkārtojies kāsī, kā rādīdams tev ceļu...

Pašūpojies sestajā, rāpies septītajā zarā. Tu jau skaidri vari saredzēt debesis. Tur augšā, tieši virs tevis debesīs ir atvērums. No tā staro brīnumaina gaisma... Tu sajūties ka putns, tev izaug spārni...

Izplet savus skaistos spārnus un viegli pārlido uz astoto zaru. Debesīs spoža rītazvaigzne. Tā apgaismo pupas zarus sidrabainā gaismā....

Tu atkal izplet spārnus un uzlido devītajā zarā. Te ir pupas galotne. Tagad tu saproti, ka esi sasniedzis atvērumu debesīs, ieeju augšējā pasaulē. Tu neesi viens. Ar tevi kopā ir tavi sargeņģeļi, gaismas būtnes, kuras tevi ļoti mīl un sargā. Palūkojies caur atvērumu. Ko tu redzi? Tur ir nakts vai diena, apmācies vai saulains? Dodies augšējā pasaulē pēc atbildēm, pēc palīdzības. Kājas pašas aiznesīs uz īsto vietu. Atceries arī, ka tev ir spārni! Atceries, ka tev ir pavadoņi. Uzticies viņiem...

Un tad, kad būsi atradis atbildes uz saviem jautājumiem, dodies atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru atnāci Augšējā pasaulē. Tikai tu pats to zināsi, kad atgriezties....

Kad nonāksi pie atvēruma, palūkojies tajā uz zemi. Izplet savus brīnumaini skaistos spārnus un nolaidies uz devītā zara... Brīdi pašūpojies un nolaidies uz astoto. Debesīs vēl joprojām spoži staro rītazvaigzne... Pašūpojies un laidies zemāk – uz septīto zaru, pēc tam uz sesto. Tagad atgriežas robežas laikā un telpā. Tavi spārni izzūd. Sajūti savu ķermeni. Tu jūties spēka pilns...

Brīdi pašūpojies un nokāp zemāk, uz piekto zaru. Tu jūties vesels un priecīgs... Nokāp vēl zemāk, uz ceturto. Padomā par mieru un laimi savā dzīvē...Turpini ceļu, kāp uz trešo zaru. Sajūti pupas zaļo, dzīvīgo stumbru. Apkārt tvanīgi smaržo lapas un ziedi...Dzīvības sulas pulsē lapās, ziedos, stumbrā... Nokāp uz otrā zara. Tevī bezgalīgs miers... Turpini ceļu uz pirmo zaru. Putni dzied pupas zaros daudzbalsīgā korī...Tu atgriezies apkārtējā īstenībā... Spēcīgi sašūpo zaru un nolec uz zemes. Abām rokām apskauj vareno pupu un pateicies par skaisto ceļojumu. Tad, kad sajutīsi, ka vari atgriezties pilnībā šeit un tagad, izdari vairakas dziļas ieelpas un izelpas, atver acis un pasmaidi.

 Šī meditācija nav ieteicama biežāk par vienu, divām reizēm mēnesī.

Mans iekšējais dārzs.
(pārdomu meditācija)

 Ērti iekārtojies – guļus vai sēdus. Aizver acis, atslābini ķermeni... Izdari dažas dziļas ieelpas un izelpas. Izelpojot iztēlojies, ka viss saspringums no ķermeņa aizplūst caur pēdām zemē... Visas rūpes, domas izkūp, izklīst kā dūmi... Turpinājumā brīdi elpo, kā parasti to dari, uzmanību koncentrējot uz pašu elpošanas procesu...Vēro katru ieelpu, izelpu, vēro, kā arvien vairāk atslābinies, kā tevī ieplūst bezgalīgs miers... Un tagad koncentrē savu uzmanību sirds centrā...elpo caur sirdi... turpini to visu turpmāko meditācijas laiku...

Iztēlojies, ka stāvi pie dārza vārtiņiem. Pēc mirkļa tu vērsi tos vaļā...tur aiz tiem vārtiņiem ir tavs iekšējais dārzs...tu izstiep roku... vārtiņi veras... pretī plūst dārza smaržas, skaņas, krāsas...

Tu ej pa dārza celiņu, vērodams, baudīdams....un, kad ieraudzīsi soliņu, apsēdies. Turpini vērot, baudīt, saplūst ar visu, kas ap tevi...

Klusumā tu dzirdi savu balsi... Kad esi mierīgs, tu redzi savu seju...

Tava iekšējā dārza svētnīcā tu sajūti savu sirdi...

Tavā iekšējā dārzā gaiss piepildīts ar tavu uzvaru un paveikto darbu saldo aromātu...

Zem tavām kājām auglīga zeme – tāda tumša, valguma pilna, gatava jaunai dzīvībai.

Tomēr šeit ir arī akmeņi un nepaklausīgas saknes... Vēji reizēm draud nolauzt maigos ziedus...

Te ir arī nezāles, kuras jāizrauj. To augšanu baro tava nepacietība, neiecietība un pārliecības trūkums par saviem spēkiem, varēšanu. Tavas dusmas tevi iegrūž šo nezāļu valstībā, tavas skumjas liek atkāpties to straujās augšanas un vairošanās priekšā...

Kaut arī tu proti visu, kas jādara dārzniekam, - apstrādāt zemi, ravēt nezāles, novākt ražu, reizēm tas prasa daudz spēka un pūļu, jo pietrūkst atbilstošu darbarīku. Vai arī tu vēl turpini mācīties, kā ar tiem apieties - pārliecinoši un eleganti...

Tu būvē mūra sienas, bet pēc tam, kad klūpi un krīti, atkal jauc tās nost... Tu priekā dziedi, ieraudzījis zaļos asnus. Kad gan tie beidzot izaugs lieli?... Gadās dienas, kad uzstādītie biedēkļi dārzā tik labi pilda savu darbu, ka tu ar trīcošu sirdi ver sava dārza vārtiņus. Un kā gan tā gadījies, ka šie biedēkļi mazliet ir līdzīgi tev?...

Tu mācies pieņemt kā balvu visus augļus, kurus izaudzējušas tavas domas, vārdi, vēlmes, bailes... Ir jāpieņem viss – gan puķes, gan nezāles, tiem visiem saknes ir tavā sirdī... Tu pats esi barojis gan sapņus, gan šaubas. Tu uzcēli šīs sienas un iestaigāji šīs takas...

Tu esi šīs pašas mīļākās vietas, šī iekšējā dārza saimnieks, tu mācies būt atbildīgs par šo dārzu, lemt, kādus augus izvēlēties, lai visu iekārtotu vislabāk... Iespējams, tu mainīsi tā formu un izskatu. Iespējams, tu ziedosies, lai labāk par to rūpētos...

Un vēl tu savā dārzā mācies būt augstsirdīgs pret sevi, cienīt savas iekšējās izaugsmes harmoniju... Tāpat kā dārznieks, kurš nevar pierunāt ziedus uzplaukt ātrāk, vai augiem kļūt citādiem kā tam, kas ielikts to sēklās, tu katru dienu mācies tiekties tuvāk saulei un ar savām saknēm ieaugt dziļāk zemē, zinot, ka reiz uzplauksi visā krāšņumā, krāsās un starojumā kā brīnumains zieds!...

Izdari vairākas dziļas ieelpas un izelpas. Pie izelpas pasmaidi... Sasprindzini un atslābini muskuļus... pakustini roku un kāju pirkstus....izstaipies, atver acis...vēlreiz pasmaidi – sev, visai pasaulei!

Krāsainā meditācija.

 Šī meditācija palīdzēs izkliedēt depresīvas, negatīvas domas, sasniegt mieru un labsajūtu.

1. Sēdi, rokas uz ceļiem, mugura taisna, kājas viena otrai blakus stabili uz zemes. Atslābini ķermeni.
2. Izdari dziļu ieelpu ar diafragmas palīdzību. Iztēlojies, ka ieelpo zelta enerģiju. Tā caur galvas virspusi iekļūst tavā ķermenī un piepilda visu, piepilda arī tavu enerģētisko lauku.
3. Uz mirkli aizturi elpu un vēro, kā tavs ķermenis un aura sāk mirdzēt, zelta gaismas piepildīti.
4. Dziļi izelpo, atslābini diafragmu, domās ļauj zelta gaismai izplūst caur tavu sirds centru.
5. Turpini elpot. Lai elpošanas temps palēninās. Gaisma var virzīties dažādos virzienos. Vari aizsūtīt zelta gaismu caur mugurkaula pamatni zemē.
6. Turpini procesu tik ilgi, kamēr sajutīsi, ka ķermenis atslābinājies un prāts mierīgs.

Iedomājies krāsu, kura tavuprāt visvairāk atbilst un ir visdziedinošākā tavam pašreizējam emocionālajam stāvoklim... Iedomājies nelielu šīs krāsas enerģijas bumbiņu sev virs galvas. Tā lēnām tuvojas un ieslīd tavā galvā, pamazām piepilda to, maigi masē tavu galvu un atbrīvo no saspringuma...

Un tagad nolaid šo krāsaino enerģiju caur pleciem savās krūtīs... Pievērs uzmanību sirdij. Apzinies visus apvainojumus, ko esi saņēmis no citiem cilvēkiem, kaitējumus, ko esi nodarījis citiem. Lai krāsainā enerģija masē, kliedē saspringumu...atbrīvo...nomierina...

Krāsainā enerģija plūst uz leju un piepilda tavu saulespinumu... Izpēti jebkuru saspringumu šajā vietā. Atceries, kā esi izmantojis savu spēku, kaitējot citiem; un otrādi – esi ļāvis citiem iedarboties uz sevi negatīvā veidā... Lai krāsainā enerģija maigi masē, attīra, nomierina šo vietu...

Krāsainā enerģija turpina ceļu uz leju un piepilda tavu vēderu. Apzinies tās seksuālās attiecības, kuras jūti kā nenobeigtas, nepilnīgas un saspringumu radošas... Lai krāsainā enerģija nomierina šo vietu, maigi masē, kliedē saspringumu, attīra...

Un tagad krāsainā enerģija piepilda tavu mugurkaula pamatni. Lai virspusē uzpeld baiļu sajūtas, kuras saistītas ar izdzīvošanu (naudu, darbu, vai vēl ko)... Lai krāsainā enerģija attīra no bailēm, maigi masē, nomierina...

Un tagad vienkārši ļauj krāsainajai enerģijai brīvi plūst no galvas caur dažādām ķermeņa daļām līdz pat kājām, pēdām, aizplūst zemē...

Vēlreiz pavēro visu ķermeni. Vai vēl kaut kur jūti saspringumu, bailes, nemieru? Ja tas ir tā, fokusē krāsaino enerģiju uz šo vietu, ļauj dziedināt...