Pavisam nesen bija jātiekas ar cilvēku kāda
lietišķa darījuma dēļ. Ja neskaita pastāvīgo žēlošanos par netaisnīgo valdību,
auksto laiku visai interesants cilvēks, izglītots, ar aizraujošu darbu, bet pēc
apmēram 15 minūšu sarunas jutos, tā it kā būtu vienu maiņu savā pamatdarbā
nostrādājusi (12 stundu darbadiena). Visbeidzot, pēc darījuma noslēgšanas
sajūta bija nekāda, gribēju vienkārši kaut kur nokrist un gulēt ilgi, ilgi.
Par šīm izjūtām aprunājos ar cilvēku kas daudz
interesējas par ezotēriku un man tika paskaidrots, ka esmu tikusies ar
enerģētisko vampīru. Radās interese uzzināt par šādiem cilvēkiem ko vairāk, kā
sevi pasargāt un ko darīt, ja izrādās, ka paši esam šie enerģijas ņēmēji.
Lai informācija būtu precīzāka devos pie Artūra
Barkāna, kurš praktizē Reiki dziedniecību.
Kā atpazīt
enerģētisko vampīru?
Parasti organisms pats dod ziņu, ka esam tikušies
ar "enerģijas sūcēju", jo pārņem nepatika pret šo cilvēku, lai arī it
kā neko sliktu nav mums nodarījis, rodas vēlme šādam cilvēkam mest līkumu, lai
tik nevajadzētu tikties, runāt - tie ir pirmie signāli (te gan jāpiebilst, ka
ne vienmēr tas liecina, par enerģētiskā vampīra klātbūtni, var gadīties, ka
vienkārši nesapas garīgajā līmeni, bet tas jau ir cits temats).
Nepārprotams signāls, ka no tevis tiek "vilkta ārā enerģija" ir
- nepamatots nogurums, galvassāpes, mainās garastāvoklis uz slikto pusi, grūti
koncentrēties uz sarunu vai darbību, parasti šāda otras personas iztukšošana
notiek sarunas laikā.
Kāpēc viņi ir?
Tādu īstu enerģētisko vampīru ir visai maz, ar to
es domāju, tādi, kas apzināti "sūc" no otra ārā dzīvesprieku, tie
vairāk ir melnie magi, vai kas ar melnās maģijas palīdzību, tādā veidā ieriebj
sev nevēlamai personai.
Pārsvarā cilvēks, jūtoties slikti, ir spiests,
lai pats izdzīvotu, tikties ar kādu no kā „aizņemties" šo enerģiju, nemaz
neapzinoties, ka to dara. Iespējams, ka mēs paši ik pa laikam kļūstam par sava
veida vampīrēniem. „Dalīta bēda - pusbēda". Šo teicienu zina ikviens un tieši
tai brīdī, kad dalāmies savās problēmās, mēs aizņemamies dzīvessparu no
personas, kas uzklausa. Notiek enerģijas apmaiņa - sliktā pret labo. Šādi tiek
palīdzēts otram atgūties un sniegt to, kas pašiem ir gana un ātri atgūstams
atpakaļ ar dzīvesprieku, smaidu, darbu un pozitīvām emocijām.
Kā sevi pasargāt?
Visvienkāršākais veids, kā sevi pasargāt
ir pozitīvas emocijas - smiekli, mīlestība, smaids, sirsnīgas
sarunas, jebkas, kas liek justies labi - tas uzlādēs zaudēto enerģiju atpakaļ.
Piemēram, ja uzklausi draudzenes bēdu stāstu un jūti, ka arī pašai ir
slikti, noskatieties kopīgi labu filmu, aizejat uz kādu pasākumu,
kafejnīcu vai padariet kaut ko, kas iepriecinātu jūs abas, palīdzēsi gan
draudzenei, gan sev.
Jo biežāk uz pasauli skatīsies ar priecīgāku
skatu, jo mazāk būs jāuztraucas, ka kāds barojas no tavas enerģijas un pat, ja
kāds "uzcienāsies" bez atļaujas, to nemanīsi, jo zaudēto ātri
atgūsi atpakaļ.
Donori.
Lai viss nešķistu tik drūms pastāstīšu arī par donoriem, jo dabā viss ir
līdzsvarā. Ja ir apzinīgie ņēmēji, tad jābūt arī devējiem. Domāju, ka ikvienam
ir zināms cilvēks par kuru gribas teikt, „ka tas jau darbojas noteikti uz Duracel
baterijām, jo nekad nenogurst". Izrādās, tie ir donori - ik vienam,
kas vēlas "panašķoties" ar pozitīvu enerģiju viņi to sniedz, viņi
labprātīgi palīdz izmisušajiem, nelaimē nokļuvušajiem, uzklausa katru, kas
vēlas parunāties, iesaistās dažādās sabiedriskās aktivitātēs, bieži smaida,
smejas, joko, ir radoši, aktīvi, sirsnīgi, nekad, šķiet, nestāv uz vietas, jo pastāvīgi
kaut ko dara. Šie cilvēki savu spēku smeļas tieši tajā, ka spēj priecāties par
Dieva radīto pasauli un ir stirpri savā ticībā (tā var būt arī vienkārši ticība
labajam).
